[kashulonis]

2010.gada vienā no Copes Lietu žurnāliem bija rakstīts kā kaņepi, graudus, kukurūzu, u.c. novāra un pasterizē. Un copes reizē nevajag neko vārīt iepriekš. Kā jums liekas, ja pasterizēšanas laikā tiek iznīdēti visi vitamīni arī labās baktērijas - vai tā paliek augstvērtīga barība karpai? Jo uzturvērtība nemainās termiskajā apstrādē.

[Zorro]

kashulonis, 12.februāris 2011 - 12:30, rakstīja:

2010.gada vienā no Copes Lietu žurnāliem bija rakstīts kā kaņepi, graudus, kukurūzu, u.c. novāra un pasterizē. Un copes reizē nevajag neko vārīt iepriekš. Kā jums liekas, ja pasterizēšanas laikā tiek iznīdēti visi vitamīni arī labās baktērijas - vai tā paliek augstvērtīga barība karpai? Jo uzturvērtība nemainās termiskajā apstrādē.

Nu bet tev jau tos graudus tā vai tā jāvāra, bez tā jau neiztikt.

[automeistars]

Ebis, 12.februāris 2011 - 16:24, rakstīja:

Nu bet tev jau tos graudus tā vai tā jāvāra, bez tā jau neiztikt.

Ebis,vienā kanādiešu mājas lapā lasiju,ka nemērcētu kukurūzu vāra 45min.,tad pieliek visu ko vajag,pavāra vēl 15min un liek tai uzsūkt šķidrumu jau nevāroties.Ko teiksi pa šādu variantu ?

[Zorro]

automeistars, 13.februāris 2011 - 13:13, rakstīja:

Ebis,vienā kanādiešu mājas lapā lasiju,ka nemērcētu kukurūzu vāra 45min.,tad pieliek visu ko vajag,pavāra vēl 15min un liek tai uzsūkt šķidrumu jau nevāroties.Ko teiksi pa šādu variantu ?

Man kaut kur ir krievu zivkopju literatūra par šo, vai tik tur nevarēja iebraukt auzās ar kaut kādām baktērijām, kas savairojas, ja pietiekami nenovāra, bet neesmu drošs.

[kashulonis]

Klau, varbūt mūsu rindās ir kāds pārtikas tehnologs vai advancēts čalis šai ziņā. Ir iespējams pasterizētu barību pildīt plastikāta traukos (jo ci saprotu jāliek cepeškrāsnī ar 150 grādiem - šajā gadījumā protams nevar), varbūt ir kādas nekaitīgas pārtikas piedevas ko lietot?
Jo pa ziemu kaut ko gribas padarīt vasaras labā,
a pavadiņas jau kādas 70 sasietas :)

[GuntisN]

kashulonis, 14.februāris 2011 - 19:21, rakstīja:

Klau, varbūt mūsu rindās ir kāds pārtikas tehnologs vai advancēts čalis šai ziņā. Ir iespējams pasterizētu barību pildīt plastikāta traukos (jo ci saprotu jāliek cepeškrāsnī ar 150 grādiem - šajā gadījumā protams nevar), varbūt ir kādas nekaitīgas pārtikas piedevas ko lietot?
Jo pa ziemu kaut ko gribas padarīt vasaras labā,
a pavadiņas jau kādas 70 sasietas :)

Sveiks !
Esmu šo pasākumu diezgan pamatīgi papētījis un izmēģinājis, droši varu teikt, kad bez konservantiem neizdosies- cik tie ir nekaitīgi- spried pats, bet manuprāt ar to nevajadzētu aizrauties.

[www.copesnams.lv]

kashulonis, 14.februāris 2011 - 19:21, rakstīja:

Klau, varbūt mūsu rindās ir kāds pārtikas tehnologs vai advancēts čalis šai ziņā. Ir iespējams pasterizētu barību pildīt plastikāta traukos (jo ci saprotu jāliek cepeškrāsnī ar 150 grādiem - šajā gadījumā protams nevar), varbūt ir kādas nekaitīgas pārtikas piedevas ko lietot?
Jo pa ziemu kaut ko gribas padarīt vasaras labā,
a pavadiņas jau kādas 70 sasietas :)

Neaizraujies, ar ēdienu ūdens rukšiem gatavošanu tagad var sabraukt auzās.Un ko tad.

[Carpz]

Pārtikas piedevas, kas tiek uzskatītas par nosacīti nekaitīgām var lietot arī graudu, kukurūzas, kaņepju, utml ilgākai saglabāšanai. Tās aptur kaitīgo mikroorganismu savairošanos produktā, piemēram sorbīnskābe E 200, E 201, kālija sorbāts E 202, kalcija sorbāts E 203. Iespējams, ka šīs pašas vielas tiek lietotas arī "lielo brendu" gatavajos spodmiksos.

Esmu lietojis kālija sorbātu, kas strādā godam, lai gan nedomāju, ka karpas par šādas ķīmijas klātbūtni priecājas. Vēl viena lieta- konservantus nelielos daudzumos praktiski nav iespējams nopirkt, ja nu vienīgi karpu barības ražotāju piedāvātos "preservbait", taču tie ievērojami sadārdzina produktu.

Var jau arī pasterizēt, līdz +100 grādiem. Pasterizācijas laikā iet bojā lielākā daļa baktēriju (izņemot baktērijas, kas veido sporas), raugveida un pelējuma sēnes, kā arī sairst fermenti. Tīri tehniski ieteicams pasterizēt pēc ātrās metodes, sakarsējot produktu līdz 75-90 grādiem tikai dažas minūtes. Lēnā pasterizēšana lai paliek gurķu marinēšanai.

[Zorro]

Carpz, 06.marts 2011 - 23:38, rakstīja:

Pārtikas piedevas, kas tiek uzskatītas par nosacīti nekaitīgām var lietot arī graudu, kukurūzas, kaņepju, utml ilgākai saglabāšanai. Tās aptur kaitīgo mikroorganismu savairošanos produktā, piemēram sorbīnskābe E 200, E 201, kālija sorbāts E 202, kalcija sorbāts E 203. Iespējams, ka šīs pašas vielas tiek lietotas arī "lielo brendu" gatavajos spodmiksos.

Esmu lietojis kālija sorbātu, kas strādā godam, lai gan nedomāju, ka karpas par šādas ķīmijas klātbūtni priecājas. Vēl viena lieta- konservantus nelielos daudzumos praktiski nav iespējams nopirkt, ja nu vienīgi karpu barības ražotāju piedāvātos "preservbait", taču tie ievērojami sadārdzina produktu.

Var jau arī pasterizēt, līdz +100 grādiem. Pasterizācijas laikā iet bojā lielākā daļa baktēriju (izņemot baktērijas, kas veido sporas), raugveida un pelējuma sēnes, kā arī sairst fermenti. Tīri tehniski ieteicams pasterizēt pēc ātrās metodes, sakarsējot produktu līdz 75-90 grādiem tikai dažas minūtes. Lēnā pasterizēšana lai paliek gurķu marinēšanai. :)

Neesmu šajā jautājumā iedziļinājies, bet ja sairst graudaugos esošie dabīgie fermenti, karpai būs diezgan problemātiski to visu sagremot? Es parasti cenšos iet pretējo ceļu un ļauju, lai fermenti un enzīmi izdara savu darbu jau pirms nokļūšanas karpai barības vadā.

[GuntisN]

Carpz, 06.marts 2011 - 23:38, rakstīja:

Pārtikas piedevas, kas tiek uzskatītas par nosacīti nekaitīgām var lietot arī graudu, kukurūzas, kaņepju, utml ilgākai saglabāšanai. Tās aptur kaitīgo mikroorganismu savairošanos produktā, piemēram sorbīnskābe E 200, E 201, kālija sorbāts E 202, kalcija sorbāts E 203. Iespējams, ka šīs pašas vielas tiek lietotas arī "lielo brendu" gatavajos spodmiksos.

Esmu lietojis kālija sorbātu, kas strādā godam, lai gan nedomāju, ka karpas par šādas ķīmijas klātbūtni priecājas. Vēl viena lieta- konservantus nelielos daudzumos praktiski nav iespējams nopirkt, ja nu vienīgi karpu barības ražotāju piedāvātos "preservbait", taču tie ievērojami sadārdzina produktu.

Var jau arī pasterizēt, līdz +100 grādiem. Pasterizācijas laikā iet bojā lielākā daļa baktēriju (izņemot baktērijas, kas veido sporas), raugveida un pelējuma sēnes, kā arī sairst fermenti. Tīri tehniski ieteicams pasterizēt pēc ātrās metodes, sakarsējot produktu līdz 75-90 grādiem tikai dažas minūtes. Lēnā pasterizēšana lai paliek gurķu marinēšanai. :)

Jā - par to arī ir stāsts! Ekspermenti liecina, kad karpa un citas zivis nu galīgi nepriecājās par E vielu tai skaitā glukomātu klātbūtni.Man domāt ,kad labākas paikas kura tiko gatavota un svaiga nav.

[Carpz]

Zorro, 07.marts 2011 - 11:35, rakstīja:

Neesmu šajā jautājumā iedziļinājies, bet ja sairst graudaugos esošie dabīgie fermenti, karpai būs diezgan problemātiski to visu sagremot? Es parasti cenšos iet pretējo ceļu un ļauju, lai fermenti un enzīmi izdara savu darbu jau pirms nokļūšanas karpai barības vadā.

Tev taisnība, bet pasterizēšanas process ir tuvs vārīšanas procesam, tādēļ, velns viņu zina, cik tās labās vielas paliek pāri, piemēram, ja to pašu kukurūzu vnk vārām.

Runājot par fermentu un enzīmu darbību- tu domāji kukurūzas, u.c. graudaugu fermentāciju? Ja tā, tad lūdzu padalies pieredzē, jo esmu par šo lietu gan lasījis, gan domājis, bet vienmēr ir pietrūcis laiks lai tā īsti paeksperimentētu.

Vēl taču pastāv dabīgie konservanti, piem. sāls, cukurs, medus, kurus var ļoti veiksmīgi izmantot, ja vien barību nedomājam glabāt ilgāk par 3-4 dienām.

[Zorro]

Carpz, 07.marts 2011 - 14:11, rakstīja:

Tev taisnība, bet pasterizēšanas process ir tuvs vārīšanas procesam, tādēļ, velns viņu zina, cik tās labās vielas paliek pāri, piemēram, ja to pašu kukurūzu vnk vārām.

Runājot par fermentu un enzīmu darbību- tu domāji kukurūzas, u.c. graudaugu fermentāciju? Ja tā, tad lūdzu padalies pieredzē, jo esmu par šo lietu gan lasījis, gan domājis, bet vienmēr ir pietrūcis laiks lai tā īsti paeksperimentētu.

Vēl taču pastāv dabīgie konservanti, piem. sāls, cukurs, medus, kurus var ļoti veiksmīgi izmantot, ja vien barību nedomājam glabāt ilgāk par 3-4 dienām.

Pagaidām darbojos uz aci, pagaidu, kad tas viss sāk rūgt, tad ir gatavs lietošanai, ja rūgšana beidzas leju grāvī. Nezinu vai daru pareizi.

[Carpz]

Zorro, 07.marts 2011 - 14:55, rakstīja:

Pagaidām darbojos uz aci, pagaidu, kad tas viss sāk rūgt, tad ir gatavs lietošanai, ja rūgšana beidzas leju grāvī. Nezinu vai daru pareizi.

Man pret to raudzēšanu ir tāda kā pietāte, jo, no cilvēka viedokļa skatoties sanāk šaize, bet karpas teiktu, ka viss kārtībā. :)

Paeksperimentēšu divos virzienos- pievienošu cukuru vai medu un tad raudzēšu, kā arī pamēģināšu rūgšanas procesu laicīgi apstādināt lai saraudzētais nav jāizmet, nemaz nerunājot par rūgšanas regulēšanu pievienojot, piemēram, CSL un citus karpu gardumus.
Tad jau manīs, ceru, ka karpas manus pūliņus novērtēs. :)

[barbusi]

Kolēģi!!! Priekškam sarežģīt dzīvi un eksperemintēt, tad domāt, kamdēļ citi kādu zivi dabūn un man nav intensīvas copes, meklēt vainu zivju neesamību sektorā un t.t. Veikalā par saprātīgu naudu var nopirkt dažādu firmu jau gatavu maisijumus, vienīgais ko pašiem vajadzētu sagatavot kaņepes un viss būs bumbās!!!!
Ne asakas visiem jaunajā sezonā!!!
TĀ DIENA TUVOJAS!!!!!! ;)

[kashulonis]

barbusi, 07.marts 2011 - 19:31, rakstīja:

Kolēģi!!! Priekškam sarežģīt dzīvi un eksperemintēt, tad domāt, kamdēļ citi kādu zivi dabūn un man nav intensīvas copes, meklēt vainu zivju neesamību sektorā un t.t. Veikalā par saprātīgu naudu var nopirkt dažādu firmu jau gatavu maisijumus, vienīgais ko pašiem vajadzētu sagatavot kaņepes un viss būs bumbās!!!!
Ne asakas visiem jaunajā sezonā!!!
TĀ DIENA TUVOJAS!!!!!! ;)

Jā, tikai gatavās barības kg maksā ap 3-4Ls. ja pats novāra kaņepes, kukurūzu, graudus, pupas, tad kg izmksā KRIETNI lētāk. Un vēl palasot no citas sadaļas U.N. slepenos pierakstus, ka iebarošanai izmanto kādus 200 kg paikas, tad par izmaksām nu dien ir jāsāk domāt....
Agri, ja lasi, vai tiks tālāk publicēti pieraksti - tika pagaidām publicēts viens izraksts :)

[barbusi]

kashulonis, 08.marts 2011 - 13:15, rakstīja:

Jā, tikai gatavās barības kg maksā ap 3-4Ls. ja pats novāra kaņepes, kukurūzu, graudus, pupas, tad kg izmksā KRIETNI lētāk. Un vēl palasot no citas sadaļas U.N. slepenos pierakstus, ka iebarošanai izmanto kādus 200 kg paikas, tad par izmaksām nu dien ir jāsāk domāt....
Agri, ja lasi, vai tiks tālāk publicēti pieraksti - tika pagaidām publicēts viens izraksts :)

Par ko iet arī runa! Novāri kaņepes,paņem viss lētāko konservēto kukurūzu,piešauj čili piparus,pielej dažādus gardumus un aidā!!!1 Nevajag neko gudrot par konservēšanu!!!! Kas attiecas par tiem 200kg-" S duri možna i h..... slamaķ"!!!!!!

[Skat]

Zorro, 07.marts 2011 - 11:35, rakstīja:

Neesmu šajā jautājumā iedziļinājies, bet ja sairst graudaugos esošie dabīgie fermenti, karpai būs diezgan problemātiski to visu sagremot? Es parasti cenšos iet pretējo ceļu un ļauju, lai fermenti un enzīmi izdara savu darbu jau pirms nokļūšanas karpai barības vadā.

Zorro, apmēram pēc cik dienām kukurūza sāk dabīgi fermentēties un cik ilgi to var lietot?

[Zorro]

Skat, 13.jūlijs 2011 - 23:09, rakstīja:

Zorro, apmēram pēc cik dienām kukurūza sāk dabīgi fermentēties un cik ilgi to var lietot?

Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem - temperatūra, tas vai pieliec kādus saldinātājus, piemēram melasi, medu uc., protams arī vai pieliec kādu rūgšanas veicinātāju kā dzīvo CSL vai raugu.

[Skat]

Zorro, 14.jūlijs 2011 - 09:43, rakstīja:

Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem - temperatūra, tas vai pieliec kādus saldinātājus, piemēram melasi, medu uc., protams arī vai pieliec kādu rūgšanas veicinātāju kā dzīvo CSL vai raugu.

Nu vismaz kārta, +/- dienas?

[Zorro]

Skat, 14.jūlijs 2011 - 12:17, rakstīja:

Nu vismaz kārta, +/- dienas?

Var lietot uzreiz pēc vārīšanas (vismaz 24h mērcē, 30+ min. vāra), es pēc tam pievienoju piedevas pēc saviem ieskatiem. Manuprāt labākais laiks kad lietot ir 24-48h pēc vārīšanas.