parcopi.lv

Kā jau zināms Vītauts Pēterovičs bija parasts makšķernieks, kuram šī nodarbe ļoti patika. Tā nu Vītauts mierīgi sev makšķerēja, kontaktējās ar citiem makšķerniekiem pie ūdeņiem un šad tad iekūlās kādos piedzīvojumos. Vītauts bija laimīgs un neko vairāk arī negribēja. Bet tad kādu dienu notika liela nelaime - Vītautam mājās tika ievilkts internets! Pats par sevi internets jau nav slikta lieta, drīzāk pat ļoti vērtīga.

Nebija jau tā, ka Vītautam Pēterovičam nekad un nekur neveicās. Tas bija periodiem. Lielas neveiksmes parasti nekad Vītautu nepiemeklēja, bet mazas gadījās un ne reizi vien. Izskaidrojumu tam Vītauts atrast nevarēja un nav atradis joprojām, bet ir atradis veidu, kas stipri samazina neveiksmju daudzumu, bet par to nedaudz vēlāk. Bija jauka vasaras pēcpusdiena, kad Vītauts Pēterovičš devās uz copi. Pa ceļam Vītauts satika savu senu draugu Anakāciju Plostnieku.

Vītauts bija makšķernieks. Viņam patika makšķerēt zivis jebkurā brīvā brīdī, neatkarīgi no gada laika. Viņam tas ļoti patīk arī tagad, bet pirms dažiem notikumiem, kas ar viņu notika, viņš nebija aizdomājies par citu cilvēku attieksmi pret savu hobiju. Tātad par visu pēc kārtas. Vītauts bija makšķernieks, pie tam godīgs makšķernieks, kurš vienmēr ievēroja makšķerēšanas noteikumus un aizrādīja citiem, kas tos neievēroja.

Makšķerēšana, zvejniecība, laši, pārdomas... Sakarā ar nesenajām lašveidīgo aktivitātēm un dažu zvejnieku izteikumiem man radās pārdomas par tēmu "makšķerēšana un zvejošana". Uzreiz saku, ka man pret zvejniekiem nekas nav pretī(licencētajiem), bet ir lietas, kuras es nesaprotu un atsakos saprast. Tas gan mazāk no zvejniekiem atkarīgs, bet vairāk no pastāvošās likumdošanas.