Kad man palika 10 gadi,mamma nolēma pa vasaru uz pionieru nometni sūtīt.Tādas ceļazīmes toreiz vecāku darbavietās arodbiedrība dalīja,par pionieri arī nebija obligāti jābūt...Tā nometne pie Dobelniekiem bija,netālu mazā Juglas upīte.Kad laiks bij silts un saulains,grapas vadītāja mūs līdz upei peldināt vadāja.Tajā vietā vecas dzirnavas un dambis ar tiltiņu pāri upei bija saglabājies.Pāri dambim ūdens nelielā ūdenskritumā jautri pāri krita, -lejpusē dīķveida paplašinājums ar dziļumu 3.
Tad lūk,toreiz no Juglas tramvaja pieturas lejā bija kuģīša pietura ,kas līdz Baltezeru galam, cik atceros , par 6 kapeiķiem cilvēkus vadāja.Man kā puikam,tas brauciens nu dikti patikās... Dzenskrūve baltu mutuli meta,ūdens salkani patīkami smaržu dvesa, garām braucošajām kanāla ainavām...No kuģīša dzenskrūves gan krasti skaloti tika,bet uz copes aktivitāti tas tik labu darīja...Parasti bija tā ,-kā kuģītis garām pagāja,vilni uzmeta,tā arī bija cope..
Toreiz, bērnībā, vasaras jau makten garas likās,ne tā kā tagadiņ...Gribējās jau ātrāk arī lielam būt,lai varētu ko vairāk kā Daugavas krastu izpētīt.Bet pagaidām bij jāsamierinas ar to kas tuvumā bij ...Bet tuvumā vēl bija jahtklubs,kas arī tagadiņ aiz Tallink ostas atrodas.No jahtkluba apendicīta gāja neliela caurtece kas ar Rīgas kanālu bij savienota.Pāri koka tiltiņš ,zem tiltiņa vecas nelielas slūžas bija.
Pirmo copes sezonu pavadījis Omītes pavadībā,nākošajā jau jutos pietiekoši liels, lai mēģinātu patstāvīgi līdz Daugavai aizdiegt...Man tak jau 6 gadi bija! Arī Omei bij apnicis manu nīdēšanu klausīties,ka līdz Daugavai jāaiziet...Tā arī pamazām sākās manas patstāvīgā copmaņa gaitas...Vasarā skrēju līdz upei gandrīz katru rītu,līdz ko modos, tā galva pa logu ārā un pētu vai tik lietus nebūs...Pamazām arī copes zinībās biju biku iepraktisējies,zivtiņu nosaukumus iepazinis...
Cik sevi abzinos ,uzaugu kā Vecrīgas puika,netālu no patreizējās prezidenta pils.Toreiz tas par 'pionieru laukumu' saucās... Kā jau puiķim uz lielajiem lūkojoties,zināju ka šamie kādreiz līdz upei aizskrienot...Bet man tak arī gribējās līdz tai tuvējai Daugavai aizlūkoties...Bet modrā Omīte toreiz bij noteikuse,vieniem ārpusē pie ūdeņiem iet nedrīkst...Laikam man bij kādi 4 gadiņi,ko aceros kad ar Omi kopā tā brīvāk līdz Daugavai aizgājām...
« Iepriekšējā |
2.lapa |
Nākošā »
