Sulla
Protams ka Nabas ezera brekši vislielākā mērā ir sastīti ar Ventu un tātad ar jūru, ne katru gadu šie ienāk pa kanālu. Vietējā populācija jau protams ir arī bet to daudzi kāro - tīklnieki, elektriķi un citi subjekti
paldies, tādus skatus negribu redzēt, droši, ka par daugavas hesiem runā
pats esu vecupēs redzējis, kad strauji krīt līmenis ikri paliek krastā un kas vēl kaut nedaudz ūdenī palikuši, sastumju dziļāk :)
protams, no tā droši, ka nekāda jēga, var sanākt, kas līdzīgs, kā filmā Ceļagals :))
nu nabē labi tur kanāls un pa to kaut kas jau tiek iekšā vai ārā, bet ezeros kur nav caurtece, kā mazajos meža ezeriņos, tur resursi nav neizsmeļami :(
Aigar lai kaa censtos un lai kaa puleetos nekaadas makskjernieku armijas ar makskjereem breksi neizkjers ne no Nabes ne Daugavas un citas vietas. Arii tie kas reizeem panjem virs meera vai daudz virs meera, piemeeram vimbas, zandartus vai liidakas, arii vinji neizkjers. Tev kaadreiz jaatbrauc pie manis ciemos un es tev paradiishu kur paliek 4/5 ikru, pateicoties Latvenergo. Pat tas nav reaali ietekmeejis zivju skaitu Daugavaa, tas ar katru gadu paliek arvien vairaak un lielaakas. Lielaako skaadi ko te kaads var nodariit tas ir ielikt tiiklu zandartu narsta vietaas, tadi panjem pa 1/2 liidz tonnai uzreiz...
nu lai ir pa daudz, ja būtu dabā par daudz, būtu kāda slimība un liekie izsprāgtu, tāpēc jau nevajag, mākslīgi viņus ielikt "nabes sarkanajā grāmatā" :))
Piemēram es vēl arvien nevaru saprast ko tie lielie brekšu bari dara Gaujas lejtecē zem Vangažiem līdz, kur gultnē plika gaišā smilts. Ko tie ēd? Pasekls ar. Tas ir tikai jūras breksis, kas pa vasaru ieskrien?
Bebrs> jā abus draugus K ar domāju.
aigaigars> nestreb karstu puikiņ, breksis ir zivs kuru nevar tik viegli izcopēt, pat ihtiologi re apgalvo ka ļoti daudzās ūdenstilpnēs tas bik pa daudz, kā Daugavā. Tas ka tie nu ir mazāk nabē, visdrīzāk varētu būt saistīts ar to migrāciju uz ventu, klimatu u.t.t.
Protams ka Nabas ezera brekši vislielākā mērā ir sastīti ar Ventu un tātad ar jūru, ne katru gadu šie ienāk pa kanālu. Vietējā populācija jau protams ir arī bet to daudzi kāro - tīklnieki, elektriķi un citi subjekti
pats esu vecupēs redzējis, kad strauji krīt līmenis ikri paliek krastā un kas vēl kaut nedaudz ūdenī palikuši, sastumju dziļāk :)
protams, no tā droši, ka nekāda jēga, var sanākt, kas līdzīgs, kā filmā Ceļagals :))
nu nabē labi tur kanāls un pa to kaut kas jau tiek iekšā vai ārā, bet ezeros kur nav caurtece, kā mazajos meža ezeriņos, tur resursi nav neizsmeļami :(
aigaigars> nestreb karstu puikiņ, breksis ir zivs kuru nevar tik viegli izcopēt, pat ihtiologi re apgalvo ka ļoti daudzās ūdenstilpnēs tas bik pa daudz, kā Daugavā. Tas ka tie nu ir mazāk nabē, visdrīzāk varētu būt saistīts ar to migrāciju uz ventu, klimatu u.t.t.