Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
imations | 31.marts 2013, 11:09 | 40 komentāri | 9371 skatījums

Tauvas josla – jeb privātīpašnieku morālā trauma.

Īsi pirms Lieldienām saņēmu mazo kluso atpūtas brīdi, jeb 2013. gada aprīļa mēneša „CopesLietas" žurnālu. Ātri pārlapojot žurnālu atdūros pret rakstu „Pavasara ētika un tauvas josla", izlasot rakstu, man radās iespaids, ka ir notikušas izmaiņas likumdošanā saistībā ar makšķernieku tiesībām izmantot tauvas joslu, bet tādu izmaiņu nav. Rakstu izlasīju vēl divas reizes, jo nevarēju saprast, kāds sakars ar rakstā minēto „tālāk pasūtīto kompleksaino zemes privātīpašnieku" un „makšķernieku pienākumu prasīt atļauju makšķerēt tauvas joslā„ ,līdz paskatījos, kas ir šī raksta „Pavasara ētika un tauvas josla" autors un raksts kļuva loģisks un pašsaprotams. Protams „CopesLietas" nevar pretendēt uz „Jurista vārda" līmeni, bet gluži muļķības saistībā ar juridiskiem jautājumiem it kā nevajadzētu drukāt.

Tauvas joslai Latvijā ir sena vēsture, un tā jau bija noteikta pirms Civillikuma pieņemšanas 1929. gadā, lai varētu netraucēti kuģot, laivot un pludināt kokus, turklāt tauvas joslas uzturēšana, bija pašu īpašnieku ziņā un sodi par šo pārkāpumu bija būtiski - gandrīz līdz vidējās gada darba algas apjoma. Padomju laikos tauvas joslas nebija, bet bija noteikti stingri piekrastes apbūves kritēriji.

Lai makšķernieki varētu izprast savas tiesības, tauvas josla jāaplūko kopā ar aizsargjoslām, kā arī ar makšķernieku un zemes īpašnieku pienākumiem, ko šīs joslas nosaka to lietotājiem. Ir būtiska atšķirība aizsargjoslās starp Jūras piekrasti un iekšējiem ūdeņiem, tādēļ tās jāaplūko atsevišķi.

Jūras un Baltijas līča piekrastē tauvas joslas platums ir 20 metri no vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas. Vēl ar makšķernieku interesēm saistās divas aizsargjoslas:

  • jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu līdz 10 metru dziļumam jeb vienkārši - pludmale un šis jēdziens attiecas tikai uz jūras krastu. Jūras piekraste (pludmale) pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.
  • krasta kāpu aizsargjosla, kas parasti ir 300 metru plata, apdzīvotās vietā parasti ir ap 150 metru plata un sākas tur, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, vai stāvkrasta gadījumā joslu nosaka no pamatkrasta augšējās krants. Šīs joslas mērķis ir aizsargāt sauszemes veģetāciju, tādēļ kāpu aizsargjoslā aizliegts ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem (izņemot apsaimniekošanu vai uzraudzību) pārvietoties ārpus autoceļiem, respektīvi, nekādā gadījumā nedrīkst nobraukāt (arī stāvot un apstājoties) zālīti šajā joslā.

Diezgan būtiski ir saprast, kur sākas un beidzas tauvas josla, jo katrā vietā var būt savādāki nosacījumi tauvas joslas izveide. Tāpat likums nosaka, ka pludmalē un tauvas joslā aizliegts norobežot ar žogiem pieeju jūrai, līdz ar to katrs makšķernieks zinot savas tiesības var izvērtēt vai, kārtējais privātīpašnieks atkal nav sācis nodarboties ar visatļautību un var savlaicīgi to var novērst, ziņojot attiecīgām iestādēm.

Likums arī nosaka, ka ir jāparedz iespēja kājāmgājējiem piekļūt pludmalei un vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai un ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita. Ja mums Latvijā ir 490 km jūras krasta garums, tad teorētiski vajadzētu būt vismaz 490 iespējām piekļūt pie jūras, turklāt atceroties, ka šādiem celiņiem būtu jānodrošina, piekļūšana jūrai sākot no invalīdiem un jaunām māmiņām, beidzot ar iespēju makšķerniekiem nogādāt laivu pie jūras, turklāt likums atļauj noteikt īpašuma tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas.

Jūras un Baltijas līča piekrastē tauvas joslai tomēr ir sekundāra nozīme makšķerēšanai, jo retais realizē savas makšķerēšanas tiesības, kad ir „jūras augstākās bangas", tādēļ jāvadās galvenokārt no lietošanas ierobežojumiem (arī pašvaldības saistošiem noteikumiem), kas attiecas uz pludmali, kā arī jāatceras, ka privātīpašniekiem nav nekādas daļas gar pludmali, jo tas ir valsts īpašums.

Iekšējos ūdeņos tauvas joslas platums gar privāto ūdeņu krastiem ir 4 metri, gar pārējo ūdeņu krastiem 10 metru no vietas kur sākas normālā ūdenslīnija vai no krasta nogāžu augšmalas. Praktiski visos iekšējos ūdeņos ir arī aizsargjosla virszemes ūdensobjektos 10 metru platumā, tātad arī tauvas joslā, kur aizliegts būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tai skaitā nožogojumus (protams ir arī izņēmumi). Šeit arī noderētu makšķernieku redzīgā acs, lai savlaicīgi varētu identificēt tos privātīpašniekus, kuri ir vienlīdzīgāki pār citiem un atļaujas pārkāpt likumu, jo ir būvju kategorija, kuras var būvēt tauvas joslā, bet jebkura būve bez attiecīga projekta un saskaņošanas ir nelikumīga.

Tauvas josla pie ūdeņiem neeksistē tikai vienā gadījumā - ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij. Līdzko ezers pieder vismaz diviem īpašniekiem, tā nosakāma tauvas josla.

Saistībā ar tauvas joslu nevajadzētu jaukt zvejas tiesības (tieši izriet no īpašuma atrašanās vietas pie ūdeņiem) ar makšķerēšanas tiesībām. Ar makšķerēšanu bez īpašnieka papildu atļaujas, ievērojot normatīvos aktus, var nodarboties visos privātajos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, kā arī privātajās upēs un to privātajā īpašumā esošajās daļās, kurās saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem nav aizliegta makšķerēšana. Privātajos ūdeņos maksa par īpašām atļaujām (licencēm) makšķerēšanas tiesību izmantošanai var tikt noteikta tikai tad, ja šajos ūdeņos tiek organizēta licencētā makšķerēšana.

Vienīgā vieta, kur nevar izmantot makšķerēšanas tiesības ir ezeri, kuri ir privātā īpašumā vai atrodas viena zemes īpašnieka zemes gabala robežās un kuros zvejas tiesības nepieder valstij. Pie šādiem ūdeņiem ir jābūt attiecīgām norādēm. Ja ir vēlēšanās makšķerēt šādos ezeros, ir jādabū atļauja no īpašnieka, ja ir vairāki īpašnieki, tad vismaz no viena īpašnieka un makšķerējam tā īpašnieka īpašuma pusē, kas deva atļauju.

Zvejniecības likumā noteikts, ka amatierzveja - makšķerēšana un zemūdens medības - tiek regulēta saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem un noteikumiem par licencētās amatierzvejas kārtību. Un Makšķerēšanas noteikumi tikai nostiprina makšķernieku tiesības bez maksas izmantot Zvejniecības likumā noteikto tauvas joslu, respektīvi, tiek uzsvērts, ka īpašniekam ir ne tikai jāpacieš, ka viņu īpašumu izmanto citi, bet arī par to nevar prasīt samaksu.

Jāuzsver, ka tauvas joslas izveidošanas mērķis ir stingri noteikts un tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta:

1) kājāmgājējiem,

2) zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei,

3) robežapsardzībai,

4) vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.

Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:

1) laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana,

2) laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts,

3) zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības,

4) ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.

Galvenā problēma daudzu privātīpašnieku uztverē ir neizpratne ar ko robežojas makšķerēšana, gar kuru viņiem nav nekādas daļas, no atpūtas, kuru viņi var cēlsirdīgi atļaut vai neatļaut. Likumdošanā nav noteikts ne makšķernieku skaits uz laukuma vienību tauvas joslā, ne uzturēšanās laiks tauvas joslā, ne arī pieļaujamās makšķerēšanas metodes tauvas joslā (grunts makšķerēšana, pludiņ makšķerēšana u.c.), ne arī makšķernieka ķermeņa stāvoklis (stāvus, sēdus, guļus vai citā pozā). Galvenais nosacījums ir tas, ka personai jāatbilst visiem „Makšķerēšanas noteikumos" minētiem kritērijiem un ar savu darbību jāveic zivju, vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku ieguvi ar atļautiem makšķerēšanas, zemūdens medību un vēžošanas rīkiem.

Makšķernieka tiesības izmantot tauvas joslu beidzas tajā brīdī, kad tiek aizskartas īpašnieka tiesības un sabiedrības tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi, jo stigri tiek regulēta jebkura indivīda uzvešanās kārtība tauvas joslā nosakot tās izmantošanas mērķus, tāpat tiek aizliegta tās piegružošana un citas darbības (piem., skaļa trokšņošana vai lamāšanās utt.), kas pasliktina tās stāvokli, kā ugunskuru kurināšana, sauļošanās, laivu ielaišana un piestāšana (bet ne izkāpšana vai iekāpšana) un citas darbības, kuras nevar veikt bez saskaņošanas ar īpašnieku. Tāpat būvju īpašniekam, tādu, kā laivu piestātņu, laipas u.c. (arī nelikumīgu), kas atrodas tauvas joslā ir tiesības noteikt vai makšķernieki tās var izmantot vai nevar attiecīgi uzstādot norādi.

Makšķerniekam Latvijā normatīvo aktu līmenī ir garantētas tiesības realizēt savas makšķerēšanas tiesības pie ūdeņiem, bet reālajā dzīvē ir drusku savādāk. Ja katrs makšķernieks apzinātos savus pienākumus tauvas joslā un ar savām darbībām censtos pēc iespējas mazāk nodarīt morālās ciešanas privātīpašniekiem, kam pieder šī josla, tad makšķernieka atrašanās tauvas joslā būtu pašsaprotama. Bet vienlaicīgi izpratne par tauvas joslas izmantošanu privātīpašniekiem būtu jāskaidro pašiem makšķerniekiem un reģionālām makšķernieku organizācijām, lai beidzot privātīpašnieki, kuri uzskata, ka viņu „īpašums ir svēts un neaizskarams" zinātu savu vietu. Jo vairāk makšķernieku būs pie ūdeņiem, jo mazāka iespēja maluzvejniekiem (arī privātīpašniekiem) ir nodarboties ar savu nelikumīgo rūpalu.

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 0 no 5
(Nav balsu) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[40] Komentāri | dilst | aug
 
Alcans

Tīklinieka atskārsmes attiecībā pret tauvas joslu :D

31.03.13 Atbildēt | Ziņot 0
vlDream

(Tauvas josla... Līdzko ezers pieder vismaz diviem īpašniekiem, tā nosakāma tauvas josla.)klāt netiec pie ezera

31.03.13 Atbildēt | Ziņot 0
vlDream

(Ja ir vēlēšanās makšķerēt šādos ezeros, ir jādabū atļauja no īpašnieka, ja ir vairāki īpašnieki, tad vismaz no viena īpašnieka un makšķerējam tā īpašnieka īpašuma pusē, kas deva atļauju.) jā kas to zin kam kas pieder svešumā un kur nav nekādu zīmju

31.03.13 Atbildēt | Ziņot 0
Hotentots

vlDream, tad jānoskaidro. Nezināšana neattaisno no atbildības, jo citādi jau vienmēr var attaisnoties - es tak nezināju...

31.03.13 Atbildēt | Ziņot 0
mefisto

tauvas josla, tauvas josla - viss ok. tachu peec pagaajushaa gada pavasara talkas pie drauga, tiirot makskernieku atsaato miskasti tauvas joslaa un zinot ka sogad buus atkal tas pats, buudams maksernieks, tomeer silti ieteikshu savilkt tur dzelonjdraatis, izrakt kaadus paaris graavjus, kas iestiepjas nozhogotaa privaatiipashumaa vai veel ko tamliidziigu.

piekriitu raksta autoram. shitiem (ku feins vaards sanaaca) tauvas joslas tiesiibu breeceejiem, par saviem pienaakumie parasti kaut kaa aizmirstas.

01.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
andris56

Šajā likumā man nav īsta skaidrība par laivu ielaišanu, piestāšanu, izkāpšanu un iekāpšanu??? Kāda daļa zemes īpašniekam, ja es piestāju un izkāpju no laivas tauvas joslā:)))) Es drīkstu makšķerēt un pārvietoties tauvas joslā. Sauļošanās??? Vai likuma pieņēmēji bija skaidrā, kad lasīja tekstu, vai domas lidoja citā virzienā?:)))

01.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
basks

Jāatzīst, ka pašreizējā situācija ūdeņu krastos neapmierina ne krastu īpašniekus, ne arī makšķerniekus.

Par šo jautājumu esmu tiesīgs spriest, jo vienlaikus esmu krasta zemes īpašnieks iecienītā makšķerēšanas vietā un pats aktīvs makšķernieks.

Makšķernieku pozīcija vienkārša un skaidra - lai nekas netraucētu piekļūt ūdenim un makšķerēt!

Fakts - krastu zemju īpašnieki patiesībā ir vairāk apdalīti:

1. Katrs var nākt un iet pa tavu zemi kad grib un kur grib, aizbildinoties ar tauvas joslu;

2. Pēc tādas staigāšanas vietējiem pāri paliek tikai stress, piecūkoti, izbradāti un izbraukāti krasti;

3. Īpašumtiesības, par kurām bieži ir paaugstināti īpašuma nodokļi, nevar pilnībā izmantot, jo parasti tad kad pats gribi savā zemē pamakšķerēt vai vienkārši atpūsties kā vēlies, nez no kurienes uzrodas "likumīgie tauvas joslas izmantotāji", kuri nekautrēsies to liegt.

Tāpēc likumdošanā nepieciešams skaidrāk definēt uz ko kuram no pusēm ir tiesības un uz ko nav.

02.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Ja kādam nav skaidrības par Tauvas joslu izlasiet 2013.gada Aprīļa žurnālu Copes lietas 76lpp beigas un visa 78lpp.

02.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
leitnants

www.likumi.lv/doc.php?id=34871

9.pants.

Viss skaidrs. Nafig jāraksta vēl kaut kas?

02.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
vlDream

vot kārtības toč nav !!! kā var būt pagasta ezers ja nav ceļa līdz ezeram!? viss riņķī ir tikai privātie... kā piekļūt meklējot upi ieteku vai izteku

02.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
marisvitins

Labs, skaidrojošs blogs - kam kas nav skaidrs, lai rūpīgi izlasa!

04.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
marisvitins

baskam - makšķerniekam un zemes īpašniekam

Tauvas josla tāpat kā servitūts ir publiski pieejama. Ja nepatīk, var īpašumu pārdot...

04.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

servitūts ir publiski pieejams ... katru dienu var jaunumus uzzināt :)

04.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

imations...

Diemžēl Geitsa izstrādājums kropļo teksta formātu, tāpēc tikai šodien ievēroju, ka blogs, radies saistībā ar rakstu žurnālā.

Pirmais, ko savādāk esi uzrakstījis? Atkārtoji to pašu tikai ar pretēju apgalvojumu un tādējādi dezinformē makšķerniekus. Vispār tava atrašanās un darbošanās portā CL ir makšķerniekiem kaitējoša un destruktīva jebkādiem dialogiem. Izstāsti ko tev sliktu ir izdarījuši makšķernieki?

Makšķernieki var klausīties šī bloga autorā, tikai garantēju, kad pasākums beigsies ar municipālās policijas ierašanos, tad kaut kā raksta autora pieminētā „privātīpašnieku morālā trauma” vai „muļķības” pārvērtīsies par to, ka makšķerniekam vieta ir jāatstāj.

Saistībā ar makšķerēšanu ir pateikts: „Makšķerniekam makšķerējot ir tiesības bez maksas izmantot dabisko tauvas joslu”. Varbūt bloga autors man norādīs likumu vai normatīvo aku normas balstoties uz kurām šīs – „tiesības uz bez maksas izmantošanu makšķerējot” nav jāsaskaņo ar tauvas joslas īpašnieku, īpaši tāpēc, ka likums nosaka to personu loku, kuriem paredzēta Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku, tikai makšķernieki nav šo personu starpā.

p.s. ar apbrīnojamu centību šādas personas parasti iestājas par to, ka privātīpašniekiem piederošais ir jāatļauj bez maksas un saskaņošanas izmantot visiem, bet to, kas pieder visiem – zivju resursus, ir jānodod „pārraudzībā” privātam un jāatļauj iegūt tikai par maksu... atceļot šo Padomju Savienības vai komunisma palieku - tauvas joslas bezmaksas izmantošana, atkristu vajadzība pēc biznesa veidošanas kopējo resursu tirdzniecībai...

04.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
imations

Zvaigzne, ja Tu mēģini skaidrot makšķernieku statusu piemērojot juridisko spēka hierarhiju, tad viens no nosacījumiem - ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks.

Šajā gadījumā nepieciešams konstatēt pretrunu starp „kājāmgājējs” un „makšķernieks”, ja Tavā rīcībā ir normatīvais akts, vai tā komentāri vai vismaz norāde uz judikatūras avotiem, lūdzu publicē to, ka „kājāmgājējs” ir pretrunā ar „makšķernieks”.

Savukārt ja Tev tādu avotu NAV, tad vari pat necensties rakstīt savu liriku, Tu jau Copeslietās sarakstīji visādu liriku un kā laipiņu ļaunais makšķernieks sašmucēja.

Un Tici man, ja arī atbrauks municipālā policija, tā nevar pārkāpt manas tiesības atrasties tauvas joslā, un ne vienmēr spiedzoši kompleksiem mākti rūķveidīgi privātīpašnieki ir noteicošais faktors. Vienkārši savas tiesības ir jāzina un privātīpašnieku uzskati, „ka īpašums ir svēts un neaizskarams” ir bērnības trauma no Padomju laikiem.

Un vēl Zvaigzne, ja nezini satversmi, tad ir pants, kurš pasaka, ka neesi nekāds Kings-kongs savā īpašumā:

105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

04.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
usis
usis :

kamēr kungi noskaidros, kuram garāks- procedūru saraksts :) -es kā privātīpašnieks, vērojot kājāmgājēja , ar mani nesaskaņotu pārvēršanos makšķerniekā ,noteikti un bezjebkāda naida pievērsīšos akmentiņu plunkšķināšanai, kurš gan to prieku man varētu uz savas zemes liegt, ko?

04.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Imations, kur tu redzi pretrunu starp dažāda juridiska spēka tiesību normām vai pretrunu starp terminiem „kājāmgājējs” un „makšķernieks”?

Kādas ir tās sabiedrības intereses, kuras privātīpašnieks pārkāpj?

Būtu labi, ja atbildētu pats sev un netērētu pārējo laiku ar savām kārtējām ģeniālajām muļķībām.

05.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
imations

Zvaigzne – tas Tavā gadījumā makšķerniekam pārvietojoties un makšķerējot gar upes krastu, kur ik pa 100 metriem ir cits privātīpašums, viņam visu laiku jāsaskaņo makšķerēšana. Ja tāda upe ir 10 Km gara tad viņam, 100 reizes jāsaskaņo sava iespēja makšķerēt upē.

Ja rakstā „Pavasara ētika un tauvas josla" būtu paskaidrots, ka tas ir privātīpašnieka viedoklis, kuram ir „sašmucētas laipiņas” sindroms, ka makšķerniekam makšķerējot tauvas joslā, ir jāprasa atļauja, tad būtu pat ļoti Ok, bet rakstā tas ir pasniegts, kā likuma skaidrojums vai komentārs.

Nākotnē žurnāla redaktoram, saistībā ar juridiskiem jautājumiem, tomēr vajadzētu publicēt kompetentu cilvēku viedokļus, nevis visādas muļķības, jo privātīpašnieki iespējamos konfliktos var atsaukties uz šo rakstu, lai aizdzītu makšķerniekus no tauvas joslas.

05.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Rakstu vispār esi lasījis? Kurā vietā rakstā ir rakstīts tevis minētais? Nevajag piedēvēt man tās lietas kuru nav.

Aizej pie praktizējoša jurista un pakonsultējis šajā jautājumā, un tad nes savas pērles tiem pāris ... kas tevi par pilnu uztver.

Rakstā ir gaiši un skaidri pateikts, "ja gribas aizkavēties".

Ja tu spiningo, mušo utt. tas ir pārvietojies - veic darbības kas ir līdzvērtīgas iešanai ar kājam, tad neesmu redzējis, ka kādam būtu iebildumi.

Ja taisies sēdēt ar gruntsmakšķeri, tad to par kājām iešanu nenosauksi un attiecīgi atļauja ir jāprasa.

p.s. Ja esi kājāmgājējs, tad īpašniekam izsaucot municipālo policiju, tai atbraucot, tevis tauvas joslā nebūtu. Ja tur aizvien atrodies, tavā pārliecībā par tiesībām neviens neklausīsies.

05.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Rakts CL nav privātīpašnieka viedoklis, kā imations cenšas to pasniegt.

05.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
 
Uz augšu
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers