Tik tālu esam tikuši (Par noteikumiem).

Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību Latvijas Republikas ūdeņos.

2. Fiziska persona (turpmāk – persona), izmantojot makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības Latvijas Republikas ūdeņos, ievēro arī Zvejniecības likuma 10.pantā noteikto.

3. Makšķerēt, vēžot un nodarboties ar zemūdens medībām ir tiesības personai, kas zivju un vēžu, kā arī citu ūdens bezmugurkaulnieku (turpmāk – zivis un vēži) ieguves laikā var uzrādīt:

3.1. derīgu makšķerēšanas karti (izņemot šo noteikumu 4. punktā minētās personas), kurā norādīts personas vārds, uzvārds un personas kods, vai arī var nosaukt vai uzrādīt elektroniski (internetā) iegādātas makšķerēšanas kartes numuru;

3.2. dokumentu, kas ļauj identificēt personu un tās vecumu (fotogrāfija, vārds, uzvārds un personas kods), bet invalīdi vecumā no 16 līdz 65 gadiem – invaliditātes apliecību;

3.3. vietās, kurās ieviesta licencētā makšķerēšana, licencētā vēžošana vai licencētās zemūdens medības, – derīgu īpašu atļauju (licenci) vai arī var nosaukt vai uzrādīt elektroniski (internetā) iegādātas īpašas atļaujas (licences) numuru.

4. Makšķerēšanas karte nav nepieciešama personām, kas jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, kā arī invalīdiem.

5. Makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdeņos nosaka šie noteikumi, kā arī attiecīgo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti.

6. Latvijas Republikas ūdeņos var noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu.

7. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību sacensību nolikumu sacensību organizētājs saskaņo ar vietējo pašvaldību, Valsts vides dienestu, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

8. Personai makšķerējot, vēžojot vai nodarbojoties ar zemūdens medībām, ir tiesības bez maksas izmantot tauvas joslu gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti 20 metru, gar privāto ūdeņu krastiem četru metru, gar pārējo ūdeņu krastiem 10 metru platumā.

II. Vispārējie ierobežojumi un prasības makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanā

9. Aizliegts atrasties ūdeņos, uz ledus vai 50 m platā sauszemes joslā no ūdeņu malas::

9.1. ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, ja to lietošana attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta, izņemot pārvietošanos ar laivu, ja minēto rīku lietošanas aizlieguma vietā tie laivā tiek novietoti un uzglabāti tādā stāvoklī, kas neļauj ar tiem uzreiz uzsākt zivju vai vēžu ieguvi;

9.2. ar to sugu zivīm, vēžiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru daudzums vai svars pārsniedz šajos noteikumos vai licencētās makšķerēšanas nolikumos atļauto loma lielumu vai arī neatbilst pieļaujamam zivju, kā arī vēžu garumam.

10 Aizliegtas šādas darbības:

10.1. pārvietot zivis un vēžus no vienas ūdenstilpes otrā, neievērojot Zvejniecības likuma 22. pantā noteiktās prasības;

102. aiztikt, bojāt vai lietot sev nepiederošus makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību, kā arī rūpnieciskās zvejas rīkus;

10.3. veidot mehāniskus šķēršļus upēs, kā arī kanālos un caurtecēs;

10.4. piesārņot ūdenstilpes un to piekrastes joslu, kā arī atstāt atkritumus piekrastes joslā, uz ledus vai ūdenī;

10.5. bojāt ūdeņos vai to piekrastē izvietotas informatīvas norādes vai zīmes;

10.6. enkurot laivas un veikt zivju un vēžu ieguvi no laivas apzīmētos kuģu ceļos.

11. Personai ir šādi pienākumi:

11.1. uzrādīt kontrolei šo noteikumu 3. punktā minētos dokumentus, kā arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību rīkus un lomu;

11.2. mēneša laikā nosūtīt valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR” (turpmāk – institūts) zivij vai vēzim piestiprināto numurēto zīmi ar zinātniski pētnieciskās iestādes nosaukumu vai abreviatūru, ja lomā ir iegūta pētījumu nolūkos iezīmēta zivs vai vēzis, kā arī sniegt informāciju par zivs vai vēžu sugu, garumu, svaru, iegūšanas rīku, vietu un laiku;

11.3. ziņot kontroles institūcijām par novērotajiem zivju un vēžu ieguves pārkāpumiem, kā arī par masveidīgas zivju bojāejas gadījumiem;

11.4. saudzīgi izturēties pret dabu, nepiesārņot ūdenstilpes un to piekrastes joslu, atstāt sakoptu vietu pēc makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību pabeigšanas;

11.5. zivju un vēžu ieguves laikā ievērot personas drošību atrodoties uz ūdens vai ledus

III. Makšķerēšanas tiesību izmantošanas nosacījumi

12. Makšķerēšanā zivju ķeršanai izmanto tādus rīkus (makšķeraukla ar āķi vai makšķerkāts ar makšķerauklu un āķi) un paņēmienus, lai zivis ar āķi noķertu mutes daļā. Zivju ķeršana, aizķerot ar āķi jebkurā citā tās ķermeņa daļā (cemmerēšana), ir aizliegta.

13. Vienai personai vienlaikus atļauts izmantot:

13.1. divus makšķerēšanas rīkus iekšējos ūdeņos, ja katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu), kuru izmērs starp smaili un kātiņu nepārsniedz 15mm, izņemot samu ieguvei Daugavas baseinā, kurai āķa izmērs nav noteikts; ,

13.2. trīs makšķerēšanas rīkus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos, ja katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu), kuru izmērs starp smaili un kātiņu nepārsniedz 15mm;

13.3. vairāk nekā vienu varākžuburu āķi katram rīkam var izmantot tikai tad, ja tie ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas vai mānekļa un attālums starp tuvākajām šādu vairākžuburu āķu nostiprināšanas vietām nepārsniedz 12 centimetru;

14. Ēsmas zivtiņu ieguvē ievēro šādas prasības:

14.1. ķeršanai atļauts lietot tīkliņu, kas nav lielāks par 1,5 x 1,5 metriem (tīkla linuma laukums līdz 2,25 kvadrātmetriem), ar linuma acīm, kas nav lielākas par 10 milimetriem;

14.2. ķeršana atļauta tikai tajā ūdenstilpē, kurā tās lietos makšķerēšanai.

15. Makšķerēšanā nav atļauts:

15.1. izmantot dabisko ēsmu lašu Salmo salar, taimiņu Salmo trutta, alatu Thymallus thymallus un strauta foreļu Salmo trutta f. ķeršanai;

15.2. izmantot par ēsmas zivtiņām šo noteikumu 16. punktā minēto sugu zivis (izņemot asarus Perca fluviatilis), kā arī vēžus Astacus sp. un nēģu kāpurus (ņurņikus) Lampetra fluviatilis un Lampetra planeri;

15.3. izmantot uztveramo āķi (gafu) zivju uztveršanai, izņemot zemledus makšķerēšanā;

15.4. atstāt brīvi peldošus makšķerēšanas rīkus bez uzraudzības;

15.5. attālināties no makšķerēšanas rīkiem tālāk par 50 metriem.

16. Vienas personas loms nedrīkst pārsniegt:

16.1. mencas Gadus morhua – 10;

16.2. akmeņplekstes Scophthalmus maximus, līņi Tinca tinca, sapali Squalius cephalus, vēdzeles Lota lota, vimbas Vimba vimba – piecas no katras sugas;

16.3. ālantus Leuciscus idus, līdakas Esox lucius, salates (meža vimbas) Aspius aspius, samus Silurus glanis, sīgas Coregonus sp., zandartus Stizostedion lucioperca, zušus Anguilla anguilla – trīs no katras sugas;

16.4. alatas Thymallus thymallus, strauta foreles Salmo trutta f. – vienu no katras sugas;

16.5. taimiņus Salmo trutta, lašus Salmo salar, kas noķerti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos, kā arī Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā, posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, – vienu no katras sugas;

16.6. asarus Perca fluviatilis, kas noķerti:

16.6.1. iekšējos ūdeņos, – piecus kilogramus;

16.6.2. Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča ūdeņos, – 10 kilogramu;

16.7. plekstes Platichthis flesus, salakas Osmerus eperlanus – 10 kilogramu no katras sugas;

16.8. pārējo sugu zivis – bez skaita un svara ierobežojuma;

16.9. trīsuļodu kāpurus Chironomidae un sānpeldes Amphipoda – 100 gramu.

17. Lomā atļauts paturēt zivis, sākot ar šādu pieļaujamo garumu:

17.1. samam Silurus glanis – 70 centimetru;

17.2. lasim Salmo salar – 60 centimetru;

17.3. līdakai Esox lucius, taimiņam Salmo trutta un zutim Anguilla anguilla – 50 centimetru;

17.4. salatei (meža vimbai) Aspius aspius un zandartam Stizostedion lucioperca – 45 centimetru;

17.5.vēdzelei Lota lota – 40 centimetru;

17.6. strauta forelei Salmo trutta f., mencai Gadus morhua – 35 centimetri;

17.7. akmeņplekstei Scophthalmus maximus, alatai Thymallus thymallus, ālantam Leuciscus idus, sapalam Squalius cephalus, sīgai Coregonus sp. un vimbai Vimba vimba (izņemot vimbu, kura noķerta Daugavā virzienā no Rīgas HES augšup pret straumi un kuras pieļaujamais garums nav noteikts) – 30 centimetru;

17.8. līnim Tinca tinca – 25 centimetri;

17.9. asarim Perca fluviatilis, kas noķerts Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos, – 19 centimetru.

18.Visu sugu zivju garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam.20

19. Katra persona savas noķertās zivis uzglabā atsevišķi, izņemot gadījumos, kad vairāku personu kopējais loms nepārsniedz vienai personai atļauto loma lielumu.

20. Noķerto zivi, ko nav atļauts paturēt lomā, saudzīgi uztver, atbrīvo no āķa un nekavējoties atlaiž. Ja no zivs āķi nevar saudzīgi izņemt, to atstāj, auklu nogriež un zivi atlaiž.

21. Lomā paturamās zivis nogalina:

21.1. makšķerējot neaizsalušos ūdeņos – uzreiz pēc zivju noķeršanas, izņemot dzīvas zivis, kuras drīkst uzglabāt ūdens vidē un peldus stāvoklī, bet tās nedrīkst būt piesietas vai aizāķētas. Šādas zivis nogalina uzreiz pēc makšķerēšanas beigām;

21.2. makšķerējot aizsalušos ūdeņos – uzreiz pēc makšķerēšanas beigām. Pēc makšķerēšanas pabeigšanas zivis aizliegts atstāt uz ledus.

22. Noķertās zivis līdz to ieguves beigām aizliegts sadalīt vai citādā veidā mainīt to veselumu, izņemot to zivju ķidāšanu, kurām nav noteikts loma svara ierobežojums. Zivju ieguves laikā nav atļauta asaru, plekstu un salaku ķidāšana.

23. Lomā aizliegts paturēt:

23.1. nēģus Lampetra fluviatilis un Lampetra planeri – visu gadu;

23.2. lašus Salmo salar un taimiņus Salmo trutta:

23.2.1. iekšējos ūdeņos visu gadu, izņemot Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā;

23.2.2. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos no 1. oktobra līdz 15. novembrim, izņemot Rīgas jūras līča ūdeņu teritorijā no Vecāķiem līdz Vaivariem, kura atrodas starp perpendikuliem, kas vilkti no krasta punktu koordinātām 57° 05' 10'' N, 24° 07' 03'' O un 56° 57' 70'' N, 23° 40' 40'' O, līdz 20 metru dziļumam;

23.3. alatas Thymallus thymallus – no 1. februāra līdz 30. aprīlim;

23.4. līdakas Esox lucius – no 1. marta līdz 30. aprīlim;

23.5. salates (meža vimbas) Aspius aspius – no 1. marta līdz 15. maijam;

23.6. zandartus Stizostedion lucioperca – no 16. aprīļa līdz 31. maijam;

23.7. akmeņplekstes Scophthalmus maximus – no 1. jūnija līdz 31. jūlijam;

23.8. strauta foreles Salmo trutta f. – no 1. septembra līdz 30. novembrim;

23.9. sīgas Coregonus sp. un repšus Coregonus albula – no 1. oktobra līdz 30. novembrim.

24. No 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana:

24.1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs, izņemot makšķerēšana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos;

24.2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī ezerus savstarpēji.

25. No 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegts makšķerēt izmantojot zivtiņu kā ēsmu visās ūdenstilpēs, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos.

26. Visu gadu aizliegta jebkura veida zivju ieguve:

26.1. jūrā ietekošo upju un kanālu grīvas rajonā:

26.1.1. jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā – 2000 metru rādiusā no ietekas (izņemot makšķerēšana no jūras krasta tālāk par 100 metriem no ietekas), Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā – 1000 metru rādiusā no ietekas, pārējo upju un kanālu ietekas rajonā – 200 metru rādiusā no ietekas, izņemot makšķerēšana no moliem jūras pusē vietās, kas ir atļautas publiskai pieejai;

26.1.2. 200 metru posmā virzienā augšup pret straumi no līnijas, kas savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet vietās, kur upju un kanālu grīvas rajonā ir izbūvēti moli, – iekšpusē starp moliem visā to garumā;

26.2. 100 metru posmā lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām, ūdenskritumiem un citām cilvēka darbības rezultātā radītām gultni aizsprostojošām ietaisēm;

26.3. no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām;

26.4. ne tuvāk kā 50 metru attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām.

27. Makšķerēšanas laikā aizliegts iebrist ezeros un upēs no 1. marta līdz 30. aprīlim. Makšķerēšanas un makšķerēšanas laikā iebrišanas ūdenī papildu aizlieguma periodi atsevišķās upēs vai to posmos (arī Lubānas ezerā) ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.

IV. Vēžošanas tiesību izmantošanas nosacījumi

28-34

V. Zemūdens medību tiesību izmantošanas nosacījumi

35-39

VI. Personu atbildība par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem

40. Šo noteikumu pārkāpējam ir pienākums atlīdzināt zivju resursiem nodarīto zaudējumu saskaņā ar pamattaksi piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, ko nodarījusi fiziskā persona Latvijas Republikas ūdeņos nelikumīgi iegūstot zivis, vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus (6. pielikums), kā arī to sauc pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

41. Lai kompensētu zivju resursiem nodarītos zaudējumus, šo noteikumu 6. pielikumā minēto pamattaksi piemēro:

41.1. trīskāršā apmērā:

41.1.1. par lomu, kas iegūts bez makšķerēšanas kartes un makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību īpašās atļaujas (licences);

41.1.2. ja ir pārsniegts atļautais loma lielums un pieļaujamais to sugu zivju un vēžu garums, kuri nav minēti šo noteikumu 41.2.3. apakšpunktā;

41.2. pieckāršā apmērā:

41.2.1. par zivju un vēžu ieguvi aizliegtā laikā un vietā;

41.2.2. ja izmanto šajos noteikumos aizliegtus makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību rīkus un paņēmienus, kā arī aizliegtus zivju un vēžu ieguves veidus;

41.2.3. ja pārsniedz atļauto loma lielumu un pieļaujamo garumu īpaši aizsargājamo ierobežoti izmantojamo sugu zivīm – alatām Thymallus thymallus, lašiem Salmo salar, salatēm (meža vimbām) Aspius aspius, sīgām Coregonus sp., taimiņiem Salmo trutta, kā arī strauta forelēm Salmo trutta f.;

41.2.4. par zivju sadalīšanu vai veseluma izmaiņu to ieguves laikā, neievērojot šo noteikumu 22.punktā noteikto;

41.2.5. gadījumos, ja persona atteikusies uzrādīt kontrolei lomu un zivju vai vēžu ieguves rīkus;

41.2.6. ja makšķerēšanā, vēžošanā vai zemūdens medībās iegūtās zivis vai vēžus piedāvā tirgū, pārdod vai nodod citām personām labuma gūšanai.

VII. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību pārvaldība un noteikumu ievērošanas uzraudzība

42. Zemkopības ministrija atbilstoši Zvejniecības likuma 16. pantā minētajām prasībām var noteikt makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus. Pieņemto lēmumu Zemkopības ministrija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ministrijas tīmekļa vietnē.

43. Pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem ir tiesīga noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību šādos gadījumos:

43.1. ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību tās administratīvās teritorijas ūdeņos tiek ieviesta licencētā makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības;

43.2. ja tās administratīvās teritorijas ūdeņos atkarībā no vietējiem apstākļiem ir nepieciešami papildu nosacījumi zivju un vēžu ieguvei, paredzot:

43.2.1. aizliegumu vai ierobežojumus makšķerēšanai diennakts tumšajā laikā;

43.2.2. tādu aizliegumu zemūdens medībām peldvietu un atpūtas vietu tuvumā, kurš pārsniedz šo noteikumu 36.4. apakšpunktā noteiktos ierobežojumus;

43.2.3. aizliegumu vai ierobežojumus makšķerēšanai, vēžošanai vai zemūdens medībām atsevišķās ūdeņu daļās, kas saskaņā ar institūta zinātniski pamatotu rekomendāciju ir nepieciešamas zivju vai vēžu resursu saaudzēšanas nolūkā;

43.2.4. šo noteikumu 23. punktā minētajām zivju sugām noteiktā ķeršanas aizlieguma laika pagarināšanu ne vairāk kā par 10 dienām pēc attiecīgas institūta zinātniski pamatotas rekomendācijas saņemšanas, ievērojot hidrometeoroloģiskos apstākļus konkrētajā kalendārajā gadā;

41.2.5. šo noteikumu 25. punktā minētā aizlieguma agrāku sākuma datumu makšķerēšanai izmantojot zivtiņu kā ēsmu .

44. Atbilstoši šo noteikumu 43. punktam pieņemtos no šiem noteikumiem atšķirīgus pašvaldību saistošos noteikumus par nosacījumiem zivju un vēžu ieguves kārtībai tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos pašvaldība publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā un pašvaldības tīmekļa vietnē, nodrošina to pieejamību novada vai republikas pilsētas domes ēkā un pagasta vai pilsētu pārvaldēs, nozīmīgākajās publisko ūdeņu piekļuves vietās izvieto informatīvās zīmes, kā arī nosūta minētos noteikumus Zemkopības ministrijai, Valsts vides dienestam, institūtam un Dabas aizsardzības pārvaldei (ja noteikumi attiecas uz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdeņiem). Zemkopības ministrija no pašvaldībām saņemtos saistošos noteikumus ievieto ministrijas tīmekļa vietnē.

45. Institūts sagatavo zinātniski pamatotu rekomendāciju, kas nepieciešama šo noteikumu 42. punktā minētā Zemkopības ministrijas lēmuma un 43.2.3., 43.2.4. un 43.2.5. apakšpunktā minēto pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanai. Rekomendācijā institūts ietver informāciju par zivju resursu izmantošanu konkrētajā ūdenstilpē, esošā stāvokļa (situācijas) analīzi, kā arī secinājumus un ieteikumus par konkrēto makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību regulēšanas pasākumu, papildu aizliegumu vai ierobežojumu nepieciešamību un termiņiem.

46. Šo noteikumu ievērošanu uzrauga Zvejniecības likuma 18. pantā minētās institūcijas, un uzraudzībā piedalās arī šī likuma 20. pantā minētās personas.

VIII. Noslēguma jautājums

47. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumus Nr. 1498 "Makšķerēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 203. nr.; 2011, 62. nr.; 2012, 134. nr; 2013, 7., 159. nr.).