Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
CopesLietas.lv | 28.septembris 2015, 15:17 | 46 komentāri | 7267 skatījumi

Oktobrī un novembrī VVD pastiprināti kontrolēs lašu un taimiņu dabiskā nārsta upes

Lašu un taimiņu masveida nārsta laikā oktobrī un novembrī Valsts vides dienesta (VVD) inspektori pastiprināti kontrolēs to dabiskā nārsta upes. Galvenā uzmanība tiks pievērsta savvaļas lašu nārsta vietām Gaujā, Salacā, Ventā un to baseina upēs. Sargājot lašupes, VVD palielinās inspekciju skaitu reģionos, piesaistīs papildspēkus no pašvaldībām, Valsts policijas un Zemessardzes, kā arī sadarbosies ar Dabas aizsardzības pārvaldi un VVD pilnvarotajām personām – sabiedriskajiem vides inspektoriem. Lašu saudzēšanas laikā VVD aicina ziņot inspektoriem par iespējamu nelikumīgu šo zivju ieguvi.

„Savvaļas laši, kas nārsto rudenī un pirmos dzīves gadus pavada Latvijas upēs, ir unikāla, tūkstošu gadu laikā dabiskajiem apstākļiem pielāgojusies populācija, kura ir jāsaglabā kā mūsu nacionālais dzīvās dabas resurss. Salīdzinājumā ar mākslīgi vairotajiem lašiem, Latvijas upēs dabīgie jeb savvaļas laši ir krietnā mazākumā. Nārsta laiks ir sevišķi jutīgs periods lašveidīgajiem, kad tie kļūst vieglāk pieejami zivju ikru un gaļas kārotājiem. No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas ap 50 jaunu lašu, tāpēc nelikumīga lašu iegūšana to nārsta laikā ir kas vairāk par vienas zivs iznīcināšanu,” norāda VVD ģenerāldirektores vietniece, Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite.

Pēc speciālistu aplēsēm Latvijas upēs dzīvo tikai ap 10 – 15% dabīgā nārsta lašu, pārējie ir zivjaudzētavās audzētie un ielaistie laši. Iznīcinot dabīgo lašu populāciju, tos vairs nebūs iespējams atjaunot. Lašu genofonds ir ļoti bagāts un daudzveidīgs, izveidojies ilgā evolūcijas procesā, un pielāgoties spējīgs.

2013. un 2014. gadā VVD īstenoto lašu sugas zivju (lašu un taimiņu) aizsardzības pasākumu statistika oktobra un novembra mēnešos liecina, ka, salīdzinājumā ar 2013. gadu, pērn samazinājies makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumu skaits, taču zaudējumi videi par lašu un taimiņu ieguvi to dabiskā nārsta laikā palielinājušies teju divkārt – no 17 681 eiro (2013. g.) līdz 30 578 eiro (2014. g.).

Tāpat divu gadu laikā turpina augt izņemto un konfiscēto zvejas un makšķerēšanas rīku skaits, kas pielietos tieši lašu un taimiņu ķeršanai. 2013. gada oktobrī un novembrī izņemti 692 makšķerēšanas un zvejas rīki, no tiem konfiscēti 527, savukārt 2014. gadā šajā pašā laika posmā izņemti 764, bet konfiscēti 657 makšķerēšanas un zvejas rīki.

VVD informē: lašu un taimiņu ieguves lieguma laiks ir no 1. oktobra līdz 30. novembrim, izņemot Daugavu un Buļļupi, kur to populāciju veido no zivjaudzētavām ielaistie laši un taimiņi, kā arī licencētās makšķerēšanas vietas, kur šo zivju ieguve ir atļauta, iegādājoties licenci. Zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmērs par vienu nelikumīgi noķertu lasi ir 715 eiro, kas tiek piemērots papildus sodam par makšķerēšanas un zvejas notiekumu pārkāpumiem.

VVD īsteno ūdens bioloģisko resursu izmantošanas valsts kontroli Latvijas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā, kā arī kontrolē zveju, kas tiek veikta ar Latvijas zvejas kuģiem Eiropas Savienības dalībvalstu, valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un starptautiskajos ūdeņos.

Papildu informācija:

Jūlija Ņikitina

Valsts vides dienesta

sabiedrisko attiecību speciāliste

tel. 67084311, 25780460

e-pasts: julija.nikitina@vvd.gov.lv

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(1 balss) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[46] Komentāri | dilst | aug
 
urmaas

Tātad VVD inspektoriem kontrole ir tikai kampaņveidīga?

28.09.15 Atbildēt | Ziņot 0
micuks

Urmaas, ar citiem fišiņiem grūti ir ko nopelnīt.

28.09.15 Atbildēt | Ziņot 0
Noris

Manuprāt tas ir pilnīgi normāli, ja pastiprināta uzmanība tiek pieversta tieši lašveidīgo dabīgā nārsta sargāšanai! Jau tika minēts, ka cilvēks ar savu darbību un arī bezdarbību ir praktiski iznīcinājis šo zivju dabīgo populāciju ne tikai pie mums, bet arī citur. Tas arī rakstā minēts!

29.09.15 Atbildēt | Ziņot 0
opusums

uz Gauju pie Carnikavas arī aizbrauks.

29.09.15 Atbildēt | Ziņot 0
Tonis

Zviedros nopērc licenzi pa 25 eiro,un droši vari dienā ķert 5 lašus pirmsnārsta laikā..

Turpat netālu ir ferma,kurā tiek inkubatoros pavairota lašu populācija un lašu ir ka biezs...

29.09.15 Atbildēt | Ziņot 0
eMKa
eMKa :

Toni, lai gan pats braucu uz Zviedriju un baudu tās puses dabas jaukumus un zivju resursa bagātību, bet sāk jau apnikt Tevi Zviedru zemes cildinājumi.

Šinī gadījumā stāsts nav par to, kur un cik var ķert, bet par savvaļas laša populāciju, ko tie paši zviedri ir lielā mērā "sasipuši", nohesojot visu ko var. Tad "kompensējot" dabai nodarīto pārestību ar e-to miljonu mākslīgi atražotajiem lašiem, kas pamazām pārvēršas par frankenšteiniem, jo tiem pat nonārstot nav kur, tie kas kaut kādā veidā pamanās to izdarīt, sajaucas ar savvaļas lasi un maina ģenētiku- ne uz to labāko pusi.

20gs. 80ajos gados, pēc zviedru literatūras avotiem, Zviedrijā bija palikušas 18 !!!! upes, kur noritēja dabīgais lašu nārsts. Vēlreiz- 18!!! Iedomājies šo ciparu uz šo plašo teritoriju un upju skaitu, kas ietek jūrā.

Zviedri tomēr attapās un kaut kur ap 2000. gadu sāka aktīvi izbūvēt zivju ceļus ap hesiem. Tīri statistikai- viens šāds ceļš izmaksā ap 200 000EUR. Tas tāds vidējais cipars.

Piemēram- uz slavenās lašu upes Morumas, 2003. gadā tika izbūvēti divi zivju ceļi ap HESiem- katrs 320 000Eur vērtībā.

Mums, paldies dievam, tikai viena vēsturiska lašu upe ir sačakarēta.

Kamēr ļautiņi nespēs šo problēmu saskatīt globāli, bet vērtēt kategorijās- kur un cik varu noķert, kāpēc nevaru ķert te un Zviedrijā ķeras labāk...u.t.t. , nekas nemainīsies.

Patiesībā, visā pasaulē tā ir ļoti liela problēma- dabīgā zivju populācija un mākslīgi laistie.

30.09.15 Atbildēt | Ziņot 0
BrunoL

Tāpēc pasaulē audzētos "graiza" un patur lomā.

30.09.15 Atbildēt | Ziņot 0
micuks

Emka, domā ka pie mums vēl ir kāda dabīgā laša upe? Kā teica viens no mūsu zivsaimniecības korifejiem, tad Daugavā laistais lasis esot pamanījies ielīst atpakaļ ne tikai Daugavā, bet arī citās lašupēs un sajaukties ar dabīgo lasi. Par ko dažs labs činavnieks esot norāts no jevrosojuza puses. Kopš tā laika pie mums vairs taukspuras arī negriežot, atrunājas, ka tipa neesot roku, kas to varētu izdarīt. Tā ka ja gribat dabīgo lasi, tad ir jāpārstāj laist iekšā mākslīgais....

01.10.15 Atbildēt | Ziņot 0
VANEMS

forums ir super informēts.

01.10.15 Atbildēt | Ziņot 0
Tonis

Nu ja,panesās...:)

Atklāti sakot, man nav īsti skaidrs,ar ko tas "mākslīgi" ķertais upes lasis un "mākslīgi" noslauktais un "mākslīgi" ar dabīgiem pieņiem apsēklotais lašu ikra produkts ir sliktāks par to riktīgi dabīgo...Un kā tas var ietekmēt uz tā kvalitāti? Vai tiem ikriem mākslīgi genētiku izjauc?Vai tāpēc viņi nenārsto?Vai tāpēc viņi nedodas atpakaļ uz dzimtajām upēm? Apskaidrojiet, lūdzu...

Manuprāt ,ja tas "mākslīgais" kāpurs ir ielaists dabīgajā vidē,tad tas arī turpina savu dabīgo dzīvesveidu.Kaut kā neesmu dzirdējis ,ka tie "mākslīgie "laši ir mainījuši savus "dabīgos" tikumus...Varbūt beigsim reiz liekuļot un nepirksim veikalos "mākslīgi"audzētās vistas,cūkas un tomātiņus? Varbūt nelūrēsim "mākslīgi" veidatajos monitoros,kuri regulāri kompostrē un ieprogramē mūsu smadzenes ? Nez kāpēc Emka negrib dzīvot kalnu ezera krastā bez aliņa un sērkociņiem...Tādēļ šeit izskanējušos "gudros" spriedelējumus īsti nopietni pieņemt nevaru...

01.10.15 Atbildēt | Ziņot 0
imations

Vis ir ģeniāls un vienkāršs. Atbilstoši MOSP loģikai un analoģiski līdaku politikai, kad plānojot paturēt 60% no esošā atļautā līdaku loma un 40% zivju atlaižot atpakaļ līdaku populācija pieaugs ģeometriskā progresijā, to varētu attiecināt arī uz lašiem.

Vienkārši 40 % no noķertā laša jāatlaiž atpakaļ un 60% var paturēt un viss būs OK. Tas nekas ka var paturēt tikai 1 gab. galvenais pieturēties MOSP pētījumiem par zivju atlaišanas mehānismu un to efektivitāti.

01.10.15 Atbildēt | Ziņot 0
eMKa
eMKa :

VANEMS- vismaz es, būtu krietni gandarītāks, ja atļautos arī kādus garākus komentārus, nevis neko neizsakošas frāzes. Tev tak informācijas ir pietiekoši.

Tonis- varbūt tomēr paskaties tālāk par savu degunu un savu izdevīgumu. Līdakas un asarus vēl ilgi varēsi ķert, tāpat kā pālijas un varavīksnes foreles pie audzētavām.

Imations- pat nesaprotu ko tur atbildēt. Aritmētikas vingrinājumi ar daļu personīgā aizvainojuma un žurnālistiskā izkoptā liekulības kokteili...atvaino.

Micuks arī VANEMS- kā Jums kungi šķiet- kāpēc jau daudzu gadu garumā lasis neiet pār Ventas rumbu?! Slinks palicis vai vienkārši ģenētika? Laisto lašu sindroms?

01.10.15 Atbildēt | Ziņot 0
Akmens_Viesis

Imations, vari spļaut zaļu un tēlot zvaigzni apmelošanas mākslā, bet Latvijā nav tādas situācijas, lai 5 līdakas varētu atļauties izņemt. Aug upes ciet vairāk nekā tad, kad bija lauksaimniecība, ūdens nav. Maču rezultātu tabulās stipri trūkst līdaku starp 55-90 cm. Tā ir realitāte.

Bet nekas, kad pašvaldības un apsaimniekošana nostiprināsies ūdeņu tēmā, varēs diferencēt. Kopumā man patīk, ka pašpatēriņa zvejas guru Imations beidzot piebiedrojies "radošajiem", tas skaidrs, sen bija laiks, jo domas vienmēr bijušas pietiekami līdzīgas, un varbūt plašākais tautai sāks pielēkt, kurš te ir populists.

Vērot kā Tonis maina savus viedokļus atkarībā no komandieru pavēles vai vienkārši saules plankumiem, gan kļūst nožēlojami.

Jo jautājumi tāpat paliek. Kādā ziņā izpaužas mākslīgi pavairotā laša trūkumi, salīdzinot ar dabiskajiem (mazāks izdzīvošanas procents rakstos ir minēts - kāpēc tas rodas), kāpēc mazāk slimas valstis cenšas sargāt tieši dabiskos.... kāpēc Latvija pētīt sava laša ģenētiku izvairās....

Bet jautājumi visticamāk paliks retoriski.

02.10.15 Atbildēt | Ziņot 0
imations

Jo tālāk MOSP darbojas jo vairāk sviesta tas sāk producēt, izskatās, ka galīgi šīberis darboņiem jau sāk braukt prom.

AKM paskaties pats kādu sviestu raksti:” Aug upes ciet vairāk nekā tad, kad bija lauksaimniecība, ūdens nav.” Nezināju, ka līdakas ir vainīgas, ka aizaug upes, tagad pat lauksaimnieki nav vainīgi, bet izrādās, ka vainīgi pie upju aizaugšanas ir negausīgie makšķernieki un zvejnieki, kuri nelaiž vaļā līdakas, kas izēd zāli ar ko aizaug ūdeņi un upes. Kādu nākošo stulbību MOSP izdomās, lai attaisnotu savus fantāziju murgojumus par līdaku atlaišanas efektivitāti un tās pozitīvo ietekmi uz Vislatvijas ekoloģiju?

Vai arī “Maču rezultātu tabulās stipri trūkst līdaku starp 55-90 cm.” Nu pilnīgi POH ka kaut kādi sportisti nejēdz noķert līdakas. Tagad dēļ kaut kādiem sporta klauniem visiem Latvijas makšķerniekiem apgriezīs lomus.

Tas jau paliek smieklīgi, ka lai mačos kaut kādi jampampiņi HVZ kur varētu ķert līdakas starp 55-90 cm, Latgaļu onkam savā Latgaļu peļķē apgriezīs līdaku lomus.

AKM pasaki godīgu Tu zem kaifa visu laiku atrodies, kad šitādu fufeli vari bīdīt?

02.10.15 Atbildēt | Ziņot 0
imations

Katrai Latvijas lašu upei izstrādāt atsevišķu Baltijas jūras laša rīcības plānu, kas būtu loģiska un neatņemama attiecīgās upes apsaimniekošanas komponente;

Zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka lašu krājumu papildināšana var būtiski ietekmēt Baltijas laša krājuma ģenētisko daudzveidību un pastāv risks, ka liels skaits mākslīgi audzētu zivju, kuras katru gadu ielaiž Baltijas jūrā, ietekmē savvaļas laša ģenētisko integritāti, un šādi ielaidumi būtu pakāpeniski jāpārtrauc utt. utt.,

Šādi un līdzīgi uzsaukumi nav MOSP gara darbs jo pagaidām viņi nodarbojas ar līdaku ikonizāciju un to iecelšanu svēto zivju kārtā, kaut gan drīzumā varētu sagaidīt no viņiem ne tikai tādus vien murgus.

Šādas un līdzīgas idejas par savvaļas lašiem un to sargāšanu jau gadus 10 atpakaļ bīdīja LMA ar Birkovu priekšgalā. Spēles noteikumi savvaļas laša sargāšanai ir vienkārši - par Jūsu naudu jebkuru lasi nosargāsim.

Kas gan var būt labāks naudas slaukšanas veids no valsts un visiem tās iedzīvotājiem, ja ne diletantiski brīvprātīga lašu sargāšana, malu zvejnieku apkarošana un līdaku taupīšana sportistiem.

02.10.15 Atbildēt | Ziņot 0
BrunoL

Jā,ka tik ne uz kariem? Ne tikai zivsaimnīcībā un vides aizsardzībā pie "kloķiem raujas" diletanti bet visas valsts saimnieciskajā darbībā vērojama šāda tendence. Šie ļaudis hiperaktīvi un jebkādu pārmaiņu alkstoši,nepamatotu,ambiciozu un neprātīgu ideju pārpilni.

Varbūt gadi dara savu un neko vairs nesaprotu?

02.10.15 Atbildēt | Ziņot 0
eMKa
eMKa :

imations, vari paskaidrot, kam ir vajadzīgas piecas līdakas lomā? Nesaskatu te nekādu līdaku kanonizāciju un kaut kādu sportistu lobiju.

Sportists pavada uz ūdens krietni lielāku laiku konkrētajā ūdens tilpnē, lai visai objektīvi varētu spriest par esošo zivju resursu. Turklāt, sacensībās piedalās krietns pulciņš vīru, kas nav tikko izkāpuši no dīvāna, bet saprot, ko dara un kāpēc dara. Līdz ar to sacensību protokoli visai skaidri iezīmē attiecīgās tilpes resursu.

Tagad atgriezīsimies pie piecām līdakām un makšķerēšanas kā tādas. Kas šobrīd +/- attīstajā pasaulē ir makšķerēšana? Pārtikas ieguves veids? Vai tomēr atpūta ar iespēju aplaimot sevi un ģimenes locekļus ar paša ķertu zivi.

Labi, pieņemsim, ka tas tomēr ir pārtikas ieguves veids. Latvijas vidējā ģimenē, pēc staistikas, ir 1,2-1,4 (kā no kura avota) bērni, labi vēl kāds vecāks apgādībā. Nu, sanāk ģimene no 4-5 cilvēki, vidēji. Vai ar trīs līdakām nevar uztaisīt šai kopienai maltīti?

Es tīri pēc personīgās pieredzes. Savulaik man bija ģimene ar trīs bērniem un vēl mani vecāki. Kopā sanāk 7, kas ir krietni virs vidējā statiskā. Zini, kaut kā pietika arī ar pāris mēra līdakām, vai vienai krietnākai. Bieži es līdakas neķeru, bet ne par to stāsts :)

Atbildēju, bet nesaprotu- kamdēļ vajag censties sapīt vairākas atsevišķas tēmas kaut kādā bezjēdzīgā vāvuļojumā.

02.10.15 Atbildēt | Ziņot 0
BrunoL

Ne jau stāsts par to,cik katram no mums laba apetīte un puncī rūmes. Vai šis limits ko kardināli mainīs? Vai nevajadzētu "dabas pētniekiem" mēģināt izpētīt,kāpēc izveidojusies šāda, katastrofāla, situācija.Ne jau ar makšķeri un rūpniecisko zveju esam nonākuši tur kur esam.

Var būt ūdens kvalitāte un kvantitāte? Var būt saimnieciskā darbība? Kā jau sen esmu novērojis un rakstu,arī vardes pēdējos gados izzūd.

02.10.15 Atbildēt | Ziņot 0
eMKa
eMKa :

...un ja atgriežamies pie tēmas, tad Gaujā sargāt vispār neko nevajag, jo BIOR jau ir "nosargājis" visu ar savu murdu Carnikavā.

Biju tikko aizgājis paskatīties- izskatās skaisti. Brīvi ir kādi 20m abos krastos. Ja ņem vērā, ka kreisajā krastā ir sēklis, kur zivju migrācija nenotiek, tad paliek brīvi 20m upes. Teiksim tā- praktiski visa upe ir ciet.

Par kādu dabisko lašu populāciju vispār var runāt, ja gandrīz viss tiek noslaukts jau lejtecē, lai sagādātu darbu frankenšteinu audzētājiem!!!???

Ne zvejnieki, ne makšķernieki pie ūdens netiek, bet viens zinātnisks kantoris, kas nokāš visu, kas kustās "zinātnes" vārdā var atļauties šādas darbības lašu saudzēšanas laikā...

Smalki!!!

02.10.15 Atbildēt | Ziņot 0
eMKa
eMKa :

BrunoL- protams, ka tas neko kardināli nemainīs, un ir virkne arī citu jautājumu, bet tas ir solis, kas nekādā veidā neierobežo makšķerniekus ar normālu dzīves uztveri un vērtībām. Protams, ka nav stāsts par kuņģa lielumu, bet attieksmi un patieso vajadzību, ja tāda vispār ir.

Tā tēma ir krietni dziļāka un ir vajadzīgs ūdeņiem saimnieks, kas par tiem rūpējas raugoties perspektīvā.

Mums, kas esam izdzīvojuši šos brīvestības gadus, arī šobrīd, skatoties uz notikumiem, vārds- saimnieks, apsaimniekošana asociējas ar izzagšanu un sava materiālā labuma gūšanu. Tik līdz parādās vārds "apsaimniekošana", tā lielai daļai tautas ir spuras gaisā- atkal kāds kaut ko taisās "ieraut"...protams, tā ir mums zināma un piedzīvota prakse.

Piemēram- Ventā par licenzēto pavasara copi netaisos maksāt ne vienu centu, jo neredzu par ko tas būtu jāmaksā. Un nav stāsts par kaut kādām atkritumu urnām, auto stāvvietām un vēl visādu sviestu, ko mūsu urbānais ļautiņš ir pieradis saņemt par samaksu. Tam visam ir citi risinājumi.

02.10.15 Atbildēt | Ziņot 0
 
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager