Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Vides Inspektoru Apvienība | 10.augusts 2016, 23:29 | 15 komentāri | 12630 skatījumi

Makšķerēšanas un zemūdens medību noteikumu komentāri

2016. gada 1. februārī stājās spēkā jaunie „Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”. Ņemot vērā lielo makšķerēšanas popularitāti Latvijā, noteikumu gatavošanā tika iesaistītas ne tikai attiecīgās valsts iestādes, bet arī pašvaldības un daudzas sabiedriskās organizācijas. Sanāksmju protokolos starp dalībniekiem, kas piedalījās un pauda savu viedokli, atrodam arī cilvēkus, kas, nepārstāvot kādu organizāciju, sevi vienkārši dēvē vienā vārdā – makšķernieks. Noteikumu gatavošanas procesā viedokļa paušana netika liegta nevienam. Līdz ar to process nebija ne ātrs, ne viegls. Kā jau ar katru kompromisa rezultātu, arī ar šo palika daudz neapmierināto. Dažiem sarunu procesā ne vienmēr pietika pacietības un diskusiju kultūras, bet tādas lietas nerodas vienā dienā. Ceru, ka mēs visi esam no tā kaut ko mācījušies.

Noteikumos ir vairāki punkti, kuru nepieciešamība bieži vien tiek apšaubīta, pamatojot ar to, ka inspektors šādus pārkāpumus nevarēs pierādīt. Patiesībā nav daudz tādu pārkāpumu, ko nevarētu pierādīt, ņemot talkā mazliet izdomas un mūsdienu tehnikas sasniegumus. Taču noteikumi ir rakstīti pirmām kārtām jau makšķerniekiem, tāpēc tie sniedz skaidrojumu, kā makšķerniekam vajadzētu rīkoties, un tikai pēc tam brīdina par sankcijām to neievērošanas gadījumā.

Lielākā daļa lietpratēju atzīst, ka minēto noteikumu pieņemšana ir liels solis pretī situācijas sakārtošanai makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību jomā.

Lai arī jauno noteikumu teksts ir ievērojami garāks nekā iepriekšējo, toties to struktūra kļuvusi daudz pārskatāmāka un loģiskāka.

Mēs, makšķernieki, gluži tāpat kā bērni vecāku noteiktos aizliegumus ievērojam daudz labprātāk, ja mums tos izskaidro. Šie noteikumu komentāri tika sagatavoti ar mērķi vērst makšķernieku uzmanību uz galvenajām noteikumu izmaiņām, kā arī izskaidrot atsevišķu normu nepieciešamību.

Noteikumu struktūra

Noteikumu struktūra ir mainīta – makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību nosacījumi ietverti katrs atsevišķā noteikumu sadaļā. Līdz ar to būs vieglāk atrast attiecīgo noteikumu sadaļu par savu iemīļoto zivju vai vēžu ieguves veidu un iepazīties ar vispārējiem ierobežojumiem un prasībām šajā jomā.

Noteikumiem ir astoņi pielikumi. Makšķerēšanas lieguma vietas atsevišķās upēs un ezeros tagad ir meklējamas noteikumu 3. pielikumā, nevis noteikumu pamattekstā, kā tas bija iepriekš. Izņēmums ir noteikumos noteiktās atsevišķās vietas, kurās zivju ieguve ir atļauta tikai ar licencēm (noteikumu 27. punkts), kā arī vispārējie visa gada liegumi upju grīvās, no tiltiem, aizsprostiem, noteiktā attālumā no slūžām un zvejas rīkiem (26. punkts), kas tāpat kā iepriekš ir norādīti noteikumu teksta daļā. Savukārt zemūdens medībām atļautie ezeri un upes ir atrodami noteikumu jaunā 7. pielikumā. Noteikumu pielikumos var iepazīties arī ar zivju sugām, kurām noteikts loma skaita vai svara un minimālā pieļaujamā garuma ierobežojums, to attēliem un latīniskajiem nosaukumiem (1. pielikums), kā arī ar laša un taimiņa atšķirības pazīmēm (2. pielikums). Vēžošanai atļautie ūdeņi, vēžu sugu atšķirības pazīmes un vēžu krītiņa parametri ir attiecīgi noteikumu 4., 5. un 6. pielikumā. Personām, kuras izdarījušas būtiskus noteikumu pārkāpumus, var nākties atlīdzināt zivju un vēžu resursiem nodarīto zaudējumu un atbilstoši pārkāpuma smagumam un noteikumu 44. punktam pat trīskāršā vai pieckāršā apmērā, salīdzinot ar noteikumu 8. pielikumā minētajām pamattaksēm.

VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS un IEROBEŽOJUMI

Nepieciešamie dokumenti

Līdz šim esam pieraduši, ka personām, kurām nepieciešama makšķerēšanas karte, makšķerēšanas laikā ir jābūt klāt diviem dokumentiem: derīgai makšķerēšanas kartei un papildus arī dokumentam, kas ļauj identificēt personu (vārds, uzvārds un personas kods). Līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos būs jāraugās, lai dokumentā, kas ļauj identificēt personu un tās vecumu, noteikti būtu arī fotogrāfija. Vēl jāņem vērā, ka no 2017. gada 1. janvāra makšķerēšanas karte mainīs nosaukumu un personām vecumā no 16 līdz 65 gadiem turpmāk būs nepieciešama makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte.

Aizliegtās darbības ar zivīm

Noteikumos iekļauta jauna prasība (9. punkts) – zivis līdz to ieguves beigām aizliegts sadalīt vai citādā veidā mainīt to veselumu, izņemot to zivju ķidāšanu, kurām ir noteikts loma skaita ierobežojums (16.1.–16.5. apakšpunkts) un tā sauktās pārējās zivis (16.8. apakšpunkts). Tas nozīmē, ka pārējās zivis arī turpmāk drīkstēs ķidāt, sadalīt un izmantot ēsmai. Jāņem vērā, ka zivju ieguves laikā nekādā gadījumā nav atļauts ķidāt to sugu zivis, kurām ir noteikts loma svara ierobežojums (asarus, plekstes un salakas).

Turpmāk būs arī aizliegts slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus vai lomu (10.1. apakšpunkts).

Jaunie noteikumi papildus Zvejniecības likumam skaidri nosaka aizliegumu piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām iegūtās zivis vai vēžus labuma gūšanai (10.2. apakšpunkts). Šādu pārkāpumu gadījumā ir jāatlīdzina zivju resursiem nodarītie zaudējumi pieckāršā apjomā, salīdzinot ar pamattaksēm (44.2.4. un 44.2.6. apakšpunkts). Tāpēc jāatceras, ka saskaņā ar šiem noteikumiem iegūtās zivis (arī vēžus) drīkst izmantot tikai paša patēriņam, kā to paredz Zvejniecības likums.

Cita veida vispārējās prasības

Noteikumu norma par aizliegumu aiztikt un bojāt rūpnieciskās zvejas rīkus, jaunajos noteikumos (10.4. apakšpunkts) skaidrības nolūkā papildināta ar nosacījumu, ka aizliegts lietot sev nepiederošus makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību rīkus un rūpnieciskās zvejas rīkus. Līdz ar to nelikumīgu rīku lietošanā pieķertais maluzvejnieks, makšķernieks vai vēžotājs turpmāk vairs nevarēs aizbildināties, ka attiecīgais zivju ieguves rīks nav viņa, ka viņš to atradis nejauši un dara labu, izņemot no ūdeņiem nelikumīgu rīku.

Mainīts arī nosacījums par atļauju pārvietoties laivā ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, kuru lietošana attiecīgajā laikā vai vietā ir aizliegta, ja tie laivā ir novietoti un tiek uzglabāti tādā stāvoklī, kas neļauj ar tiem uzreiz uzsākt zivju vai vēžu ieguvi. Turpmāk tas attieksies pilnīgi uz visiem ūdeņiem, ne tikai uz Daugavas posmu lejpus Rīgas HES (8.1. apakšpunkts).

Aizliegts piesārņot ūdeņus un to piekrastes joslu, kā arī atstāt atkritumus piekrastes joslā, uz ledus vai ūdenī (10.6.punkts), bojāt ūdeņos vai piekrastes joslā izvietotās informatīvās norādes un zīmes (10.7. punkts), apzīmētos kuģu ceļos enkurot laivas un šādās vietās iegūt no laivas zivis un vēžus (10.8.punkts).

Pašvaldību tiesības papildus ierobežojumu un regulējošu noteikumu pieņemšanā

Jaunie noteikumi paplašina pašvaldību pilnvaras un paredz, ka ar saistošajiem noteikumiem pašvaldība ir tiesīga noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, kā arī gadījumā, ja atbilstoši vietējiem apstākļiem ir nepieciešami papildu nosacījumi zivju un vēžu ieguvei. Pašvaldības varēs noteikt aizliegumu zivju un vēžu ieguvei diennakts tumšajā laikā, kā arī pasākumus zivju vai vēžu resursu saudzēšanai, tostarp – aizliegumu makšķerēšanai ar iebrišanu ūdenī konkrētā vietā, pagarināt atsevišķu zivju sugu lieguma laiku par 10 dienām vietējo hidrometeoroloģisko apstākļu dēļ, samazināt lomā paturamo līdaku un zandartu skaitu, kā arī noteikt citus ierobežojumus (46., 47. punkts).

Visu licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību vietu saraksts ir pieejams Zemkopības ministrijas interneta vietnē zm.gov.lv.

Lielākā daļa licencētās makšķerēšanas vietu ir norādītas interneta vietnē e–loms.lv. Tajā var elektroniski iegādāties makšķerēšanas licences, kā arī reģistrēt gūtos lomus.

MAKŠĶERĒŠANAS NOTEIKUMI

Makšķerēšanas rīki

Izmaiņas skārušas arī prasības makšķerēšanas rīkiem, lai gan to skaits ir palicis iepriekšējais – iekšējos ūdeņos divi makšķerēšanas rīki, ja katram rīkam ir ne vairāk par trīs jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu).

No jauna noteikts, ka vairākžuburu āķa izmērs starp smaili un kātiņu nedrīkst pārsniegt 15 milimetrus (izņemot samu ieguvi Daugavas baseinā, – kur āķa izmērs nav noteikts). Tāpat ir paredzēts, ka vairāk par vienu vairākžuburu āķi iekšējos ūdeņos atļauts lietot tikai tad, ja tie ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas un attālums starp blakus esošo vairākžuburu āķu nostiprināšanas vietām nepārsniedz 12 centimetrus. Šādi ierobežojumi ieviesti, lai efektīvāk cīnītos ar zivju aizcirtējiem, tā sauktajiem cemmerētājiem.

Arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos atļauti iepriekšējie trīs makšķerēšanas rīki. Tomēr katram rīkam var būt ne vairāk par trim jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu), ievērojot, ka vairāk par vienu vairākžuburu āķi atļauts lietot tikai tad, ja tie ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas.

Jaunie noteikumi skaidri nosaka, ka aizliegts izmantot ūdeņos brīvi peldošus makšķerēšanas rīkus (ūdas) (15.5. punkts) un, ka makšķerēšanā aizliegts izmantot aizciršanas paņēmienu (cemmerēšanu) zivs aizķeršanai ar āķi aiz citas ķermeņa daļas, nevis mutes (15.1. punkts).

Noteikumi paredz, ka, makšķerējot no ledus, ir aizliegts zivis pēc makšķerēšanas pabeigšanas atstāt uz ledus, savukārt, makšķerējot neaizsalušos ūdeņos, zivis uzglabā peldus stāvoklī, bez aizāķēšanas un piesiešanas (22. punkts).

Loma lielums

Noteikumos samazināts lomā paturēt atļauto strauta foreļu un zušu skaits. Līdz šim varēja paturēt trīs strauta foreles, taču jaunie noteikumi paredz, ka atļauts paturēt tikai vienu strauta foreli (16.5. punkts). Savukārt paturēt atļautais zušu skaits ir samazināts no pieciem uz trim (16.4. punkts).

Palielināts atļautais sīgu loma lielums. Ja iepriekš lomā varēja paturēt vienu sīgu, tad jaunajos noteikumos būs ļauts paturēt trīs sīgas (16.4. punkts). Noteikts arī loma ierobežojums repšiem, kuru skaits iepriekš netika limitēts. Lomā varēs paturēt ne vairāk kā 20 repšus (16.1. punkts).

Zivju minimālais pieļaujamais garums

Jaunajos noteikumos palielināts arī lomā paturamo zivju minimālais pieļaujamais garums samam, zutim, vēdzelei un strauta forelei, kā arī asarim jūras ūdeņos.

Ja iepriekš lomā drīkstēja paturēt samu no 50 cm, tad turpmāk – no 60 cm (18.1. punkts), ja pieļaujamais garums zutim bija 40 cm, tad turpmāk – 50 cm (18.2. punkts), bet vēdzelei tas mainīts no 30 cm uz 35 cm (18.4. punkts).

Strauta foreli saskaņā ar jaunajiem noteikumiem lomā drīkstēs paturēt tikai sākot ar 35 cm (18.4. punkts), neierobežojot maksimālo izmēru. Iepriekš to bija atļauts paturēt no 30 cm līdz 40 cm garumā.

Minimālais pieļaujamais garums arī asariem jūras ūdeņos palielināts no 17 cm uz 19 cm

(18.7. punkts). Savukārt mencai tas samazināts no 38 cm uz 35 cm (18.4.punkts), lai pieļaujamo garumu saskaņotu ar Eiropas Savienībā Baltijas jūras zvejniecībā paredzēto mencu garumu.

No jauna minimālais pieļaujamais garums ir noteikts repsim – sākot ar 16 cm (18.8. punkts).

Zivju ieguves lieguma laiki

Alatām un strauta forelēm makšķerēšanas liegumu laiki ir pagarināti. Alatas turpmāk būs aizliegts paturēt lomā no 1. februāra līdz 30. aprīlim (23.3. apakšpunkts), iepriekš tas bija aizliegts no 16. marta līdz 15. maijam. Mēnesi agrāk nekā iepriekš sāksies arī liegums strauta forelēm, kas tagad būs no 1. septembra līdz 30. novembrim (23.8. apakšpunkts).

Ierobežotā teritorijā Rīgas jūras līcī no Vecāķiem līdz Vaivariem, kas atrodas starp perpendikuliem, kas vilkti no krasta punktu koordinātām 57° 05' 10'' N, 24° 07' 03'' O un 56° 57' 70'' N, 23° 40' 40'' O līdz 20 metru dziļumam vairs neattieksies lašu un taimiņu liegums no 1. oktobra līdz 15. novembrim (23.2.2. apakšpunkts). Šāds izņēmums ieviests, izlīdzinot makšķernieku un zvejnieku lašu un taimiņu ieguves tiesības šajā rajonā. Lašus un taimiņus šajā rajonā atļauts ķert sakarā ar to dabiskā nārsta neiespējamību Daugavā un šo zivju resursu ikgadēju pavairošanu valsts zivju audzētavās.

Līdz ar to iepriekšminētajā Rīgas jūras līča akvatorijā laikā no 1. oktobra līdz 15. novembrim ir atļauts paturēt pa vienam lasim un taimiņam, kas citos jūras ūdeņos šajā laikā nav atļauts. Iekšējos ūdeņos, tāpat kā iepriekš, lašu un taimiņu lieguma laikā vienu lasi un taimiņu drīkst paturēt tikai Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES. Savukārt visos pārējos iekšējos ūdeņos ir aizliegts iegūt lašus un taimiņus visu gadu, izņemot licencētās makšķerēšanas vietās un laikā, ja tas ir paredzēts atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Makšķerēšanas lieguma vietas un laiki

Makšķerēšanas aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās ir norādīti šo noteikumu 3. pielikumā. Izņēmums ir noteikumos noteiktās vietas, kurās zivju ieguve ir atļauta tikai ar licencēm (noteikumu 27. punkts), kā arī vispārējie visa gada liegumi upju grīvās, no tiltiem, noteiktā attālumā no aizsprostiem, slūžām un zvejas rīkiem un citi vispārējie liegumi, kas tāpat kā iepriekš ir norādīti noteikumu teksta daļā (26. punkts).

Citas prasības

Aizliegts makšķerēšanā izmantot ēsmas zivtiņas līdaku makšķerēšanas lieguma laikā no 1. marta līdz 30. aprīlim, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņus.

Jaunums sagaida arī tos, kurus interesē jūras piekrastes ūdeņi Ventas grīvas rajonā, – aizliegums visu gadu iegūt zivis 2000 metru rādiusā no Ventas ietekas jūrā turpmāk vairs neattieksies uz zivju makšķerēšanu no jūras krasta tālāk par 100 metriem no ietekas.

Vēžošanas noteikumi

Vēžošana ir atļauta jauno noteikumu 4. pielikumā norādītajos ūdeņos, kā arī citos ūdeņos, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir organizēta licencētā vēžošana.

Turpmāk 4.pielikuma ūdeņos vai licencētās vēžošanas vietās svešzemju sugu dzeloņvaigu vēžus un signālvēžus atļauts ķert bez skaita ierobežojuma (iepriekš tie tika limitēti – 50 no katras sugas), ja to ieguves daudzums nav īpaši noteikts licencētās vēžošanas nolikumā. Turklāt atļauts ķert arī šo invazīvo sugu vēžu mātītes ar ikriem.

Tāpat kā iepriekš platspīļu vēžus atļauts ķert tikai saskaņā ar licencētās vēžošanas nolikumu, bet ne vairāk kā 50, savukārt šaurspīļu vēžus arī ne vairāk kā 50.

Atļauts lomā paturēt vēžus, kuru minimālais pieļaujamais garums ir šāds:

10 centimetru – platspīļu vēzim un šaurspīļu vēzim (34.1. apakšpunkts);

8 centimetri – dzeloņvaigu vēzim un signālvēzim (34.2. apakšpunkts).

Zemūdens medību nosacījumi

Zemūdens medību rīkus ir atļauts izmantot ne tikai licencētās zemūdens medību vietās, jūras piekrastes ūdeņos vai ar īpašnieka atļauju privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, kā ir noteikts Zvejniecības likumā, bet papildus arī jauno noteikumu 7. pielikumā norādītajos ezeros, Rīgas pilsētas teritorijā Buļļupē un attiecīgo pielikumā norādīto novadu teritorijās Daugavā. Šāda iespēja papildus ūdeņu noteikšanai zemūdens medībām ir paredzēta Zvejniecības likumā.

Turpmāk noteikumos būs paredzēts, ka zemūdens medību rīkus zivju medībām atļauts izmantot tikai tad, ja persona atrodas zem ūdens. Iepriekš bija rakstīts, ka zemūdens medību rīkus atļauts izmantot zivju ieguvei zem ūdens. Tas nozīmē, ka pats zemūdens mednieks varēja medīt zivis, šaujot ūdenī arī no krasta vai laivas.

Noteikumos no jauna paredzēts, ka zemūdens medību laikā loma iegūšanai aizliegts izmantot jebkurus tīklus vai uztveramos tīklus, kā arī zivis un vēžus ķert ar rokām.

Noteikta jauna prasība, ka katra persona iegūtās zivis līdz zemūdens medību beigām uzglabā, nostiprinot tās pie bojas vai pie personas aprīkojuma jostas.

No 1. marta līdz 30. aprīlim zemūdens medības ir aizliegtas visos ūdeņos, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņus un ūdeņus, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medību kārtību ir organizētas licencētās zemūdens medības.

Zemūdens medniekiem bez vispārējiem ierobežojumiem un prasībām zivju ieguvei, ir jāievēro arī:

noteikumu 16. un 18. punktā noteiktais loma lielums un pieļaujamais zivju garums;

23. punktā noteiktie zivju sugu lieguma laiki;

26. punktā paredzētie vispārējie visa gada liegumi upju grīvās, noteiktā attālumā no tiltiem, aizsprostiem, slūžām un zvejas rīkiem un citi vispārējie liegumi (26. punkts), kā arī noteikumu 3. pielikuma 6. un 7. punktā minētie aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās. (zm.gov.lv)

Makšķerēšanas kontrole un sankcijas par pārkāpumiem

Atbildību par minēto noteikumu neievērošanu nosaka Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 80.3 panta 1. daļa. Par makšķerēšanas noteikumu vai licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no piecpadsmit līdz trīssimt piecdesmit eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas.

Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde, kā arī Valsts vides dienesta pilnvarota persona — sabiedriskais vides inspektors Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē un pašvaldības pilnvarota persona — attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. (Zvejniecības likums)

Valsts vides dienesta statistikas dati rāda, ka 2015. gadā dienests makšķerēšanas kontrolei pievērsis īpašu uzmanību – gada laikā konstatēti 950 noteikumu pārkāpumi. Tāpat dienests atklājis 120 zvejas noteikumu pārkāpumus iekšējos ūdeņos, kā arī 55 zvejas noteikumu pārkāpumus teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos.

N o b e i g u m s

Kā redzat, daudzviet makšķerēšanas noteikumi ir kļuvuši stingrāki – samazināts lomā paturamo zivju skaits un palielināts minimālais pieļaujamais garums. Lielā mērā tas ir saistīts ar zivju resursu stāvokļa dinamiku – pēdējos gados daudzu vērtīgu sugu zivis iet mazumā. Ne jau tikai makšķernieku aktivitāte tam ir par iemeslu. Savu roku pieliek arī zvejnieki, HES un piesārņojums. Reizēm zivju nārstam traucē arī nelabvēlīgi laika apstākļi.

Mēs – makšķernieki un dabas draugi – gribētu redzēt zivīm bagātus Latvijas ūdeņus un nejust šaubas par to, ka zivju tajos pietiks ne tikai mums, bet arī mūsu bērniem. Ko mēs varam darīt lietas labā?

Bieži vien dzirdam gaušanos, ka Latvijā nav ne tādas kārtības, ne tādas zivju bagātības kā Skandināvijā. Lai sasniegtu Skandināvijas dzīves līmeni, ir jādomā un jārīkojas kā skandināviem. Tur cilvēki jau sen ir sapratuši vienu lietu – valsts ir visu tās pilsoņu kopēja organizācija. Tas nozīmē, ka pilsoņi ievēro noteikumus un seko, lai to darītu arī pārējie, jo tas ir veids, kā nodrošināt kārtību un pārticību.

Arī mūsu sabiedrībai vajadzētu saprast, kā cilvēks nonāk līdz nozieguma izdarīšanai. Par noziedznieku neviens nepiedzimst – par noziedzniekiem kļūst. Reizēm aiz neuzmanības, bet parasti tas notiek nepareizas audzināšanas un līdzcilvēku nevērības dēļ ilgākā laika periodā. Viss sākas ar melošanu, tad nāk krāpšana, zagšana, laupīšana un beigās arī slepkavošana. Sabiedrībai nevajadzētu samierināties ar tādiem it kā sīkiem pārkāpumiem kā maluzvejniecība un nelikumīgās makšķernieku darbības, tai skaitā nelikumīgi iegūto zivju tirdzniecība, jo tie bieži vien aizved pārkāpējus līdz daudz būtiskāku noziegumu izdarīšanai.

Valsts iestāžu vainošana par nejēdzīgiem noteikumiem un nespēju izķert visus maluzvejniekus un negodprātīgos makšķerniekus spēj vien sabojāt garastāvokli, nevis atjaunot zivju resursus. Kārtības ieviešana jāsāk pašiem ar sevi, kaut vai ievērojot pāris vienkāršus principus:

● paņem tik zivju, cik apēdīsi, pārējās atlaid – bada laiki ir beigušies;

● savāc aiz sevis atkritumus, nākamreiz būs patīkamāk atgriezties;

● aizrādi tiem, kas neievēro noteikumus, jo kārtības nodrošināšana ir mūsu kopēja lieta;

● cieni citus makšķerniekus un pats sevi.

Skandināvijā daudzi ziņo valsts iestādēm par pamanītajām nekārtībām. Ne tik daudz policijas klātbūtne, kā pilsoņu aktīvā nostāja pārkāpumu nepieļaušanā nodrošina tur valdošo kārtību. Latvijā cilvēki to dara nelabprāt, bieži vien piebilstot: „Es taču neesmu stukačs”.

25. Latvijas brīvvalsts atjaunošanas gadā cilvēkiem beidzot vajadzētu saprast, ka ir liela atšķirība starp sūdzēšanos svešas valsts represīvajai varai aiz bailēm vai kārtojot savstarpējos rēķinus, kā tas notika PSRS laikā, un ziņošanu par pārkāpumiem savas valsts iestādēm. Pat vispārdomātākie noteikumi nedarbosies bez sabiedrības iesaistīšanās to ieviešanā.

Par novērotajiem pārkāpumiem ziņojiet Valsts vides dienestam izmantojot aplikāciju Vides SOS

Šajā sakarā ir apsveicami arī Makšķernieku organizāciju sadarbības padomes (MOSP) centieni informēt makšķerniekus par labāko praksi, sagatavojot „Makšķernieka ētikas kodeksu”. Tas kalpo kā vērtību orientieris un palīdz mums izturēties ar cieņu pret dabu, zivīm un citiem makšķerniekiem.

Lai nodrošinātu labāku noteikumu ievērošanas līmeni un pašregulāciju zvejniecības nozarē, gribētos ko līdzīgu kādreiz sagaidīt arī no zvejnieku sabiedriskajām organizācijām.

MOSP mājaslapā ir pieejams minēto noteikumu teksts arī krievu valodā.

Kāds angļu sakāmvārds vēsta: Nevajag tērēt laiku, lai audzinātu bērnus. Jāaudzina sevi. Bērni tāpat izaugs līdzīgi mums. Parādiet labu piemēru bērniem un citiem makšķerniekiem!

oriģināls

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(1 balss) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[15] Komentāri | dilst | aug
 
Kirsis6666

Interesanti ,kas sleepjas zem "Vides Inspektoru apvieniba"? Lidz shim ir zinami VVD inspektori un sabiedriskie jeb brivpratigie Vides inspektori.Indiaani,Tiesjaam tu!?Kodeksam naudu neiedeva,Tagad garadarbu sheit postosi.:)

11.08.16 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

Man liekas, ka kādi sabiedriskie, gatavojas nākošgad pieteikties zivju fondam, vai citiem projektiem un nopirkt kuteri par desmit štukām un vēl kādu naudiņu publikācijām. Spriežot pēc raksta ka uzslavē MOSP ,var domāt viens kantoris.

11.08.16 Atbildēt | Ziņot 0
cops67

makšķerējot neaizsalušos ūdeņos, zivis uzglabā peldus stāvoklī, bez aizāķēšanas un piesiešanas (22. punkts). Tas nozīmē ka tā saucamo kukanu izmantot nevar, gribētos dzirdēt pamatojumu, lai nemokās zivs? Nu bet tad jau aizlieksim makšķerēt uz dzīvo zivtiņu, jo tur arī ēsmas zivtiņa ir aizāķēta...... un protams nekādā gadījumā nedrīkst rūpniecisko zveju veikt, jo zivis tīklā vai murdā arī tiek piesietas. Ir jau arī sakarīgi citi jauninājumi īpaši par āķu izmēru, tagad vismaz kaut kā var tos cemmerētājus kontrolēt un sodīt, es ceru,bet ja pa nopietno tad vajag vairāk kontrolēt lai ievēro kaut vai tos pašus noteikumus uz zivju skaitu un izmēru tas ka katru gadu pieņemsim jaunus neko sabiedrībā nemainīs, paskatieties kas darās uz ūdeņiem. Un par pārkāpuma ziņošanu, atbildīgajām iestādēm, pie mums tas ir garām, esmu par to pārliecinājies vairākas reizes'ka nekas nenotiek. Ir zvanīts gan uz pašvaldību policijām gan uz izziņu dienestā iegūtajiem inspektoru telefoniem, nu pārsvarā protams brīvdienās, atbilde ir vienkārša, nav transporta nav resursu, pāsvaldības policijas parasti atbild ka tas nav viņu kompetencē zvaniet inspektoriem, bet parasti pat viņi nevar pateikt uz kurieni un ttl, runa iet par Daugavas baseiniem piesaistītām pašvadībām un jo tālāk no Rīgas jo situācija ir drausmīgāka. Kamēr nebūs atbilstošas kontroles un reālu sodu kuru nenomaksāšanas gadījumā piesaistīs tiesu izpildītājus, nekas nemainīsies.

11.08.16 Atbildēt | Ziņot 2
addd
addd :

Ja jau “Vides Inspektoru apvienība” CL forumā ievietoja rakstu “Makšķerēšanas un zemūdens medību noteikumu komentāri”, ļoti ceru ka būsiet tik laipni un atbildēsiet uz manu jautājumu.

Kāda ir makšķernieka atbildība un sankcijas par MN 11. Personai ir šādi pienākumi: neievērošanu kā to nosaka Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 80.3 panta 1. daļa. Par makšķerēšanas noteikumu vai licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no piecpadsmit līdz trīssimt piecdesmit eiro.

Visi četri punkti juridiskajā atbildībā ir līdzvērtīgi, tikai nav skaidrs kāpēc uz MN punkta 11.3. ziņot kontroles institūcijām par novērotajiem zivju un vēžu ieguves pārkāpumiem, kā arī par masveidīgas zivju bojāejas gadījumiem; godīgam makšķerniekam jāuzņemas atbildība par svešiem pārkāpumiem.

Ar cieņu.

11.08.16 Atbildēt | Ziņot 1
Malikis2011

Kā Tev ar galvu? Kam tu uzdod tik grūtus jautājumus tiem, kas pārbaudes veic uz papīra un dabā neko nepārzin?

11.08.16 Atbildēt | Ziņot 1
addd
addd > Malikis2011:

Es vienkārši gribu zināt kāds sods pienākas 4 makšķernieku kompānijai, kur viens pārkāpj MN (piemēram rīku skaitu), pārējie to redz un nevienam neziņo.

Ar cieņu.

12.08.16 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011
Malikis2011 > addd:

Tas punkts ir ielikts tikai izskata pēc, jo pierādīt nevar, ka neziņoja un makšķernieks vienmēr var atrunāties ka viņš domāja tā un tā, nebija iespēju paziņot un beigās viņš arī tik labi likumus nepārzin un domājis ka tā drīkst darīt bet viņam nebijis vairāk rīku, es pār to punktu protokolu nerakstītu, tāds pats punkts ir zivju slēpšana, kas to var pierādīt? es vienmēr visas zivis tur lieku( tīkliņā un zem pufaikas). Nu bet ja ap Rīgu trāpīsies tāds sabiedriskais inspektors Ruņģis, kas izceļas ar īpašām "prāta" spējām tas var sarakstīt ne par to vien , piešūs vēl kāpēc tārps bez peldēšanas cepurītes ;D

12.08.16 Atbildēt | Ziņot 0
addd
addd > Malikis2011:

Juridiskais analfabētisms ZM juristam.

Iedomājaties tādu punktu ceļu satiksmes noteikumos, kāda jautrība sāktos?

Ar cieņu.

16.08.16 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011
Malikis2011 > addd:

ZM juristam tur viss kārtībā, noformulēts jau ir , bet dzīvē jau to pierādīt nevar, tā jau nav juristi problēma, vienkārši priekšlikumus sniedz tie kas dzīvē nav strādājuši uz ūdeņiem, vajadzētu vēl tādu pašu darba grupu, kā pie makšķerēšanas noteikumiem, pie satiksmes noteikumu izstrādes, kur dzērāji un pārējie kas neievēro satiksmes noteikumus izstrādātu noteikumus, tad būtu labi.

16.08.16 Atbildēt | Ziņot 0
zhivs

Tas mākšķerēšanas rīku skaits ir pilnīga izgāšanās:

"iekšējos ūdeņos divi makšķerēšanas rīki, ja katram rīkam ir ne vairāk par trīs jebkura veida āķiem "

Ja pa 3 ākiem tad 2 makškeres, tas skaidrs.

bet par citiem variantiem nav atrunāts,

varbūt 6 kāti, ja katram ne vairāk kā 1 āķis?

Tur stingri prasās "UN" vārda "JA" vietā.

11.08.16 Atbildēt | Ziņot -1
Malikis2011

Izlasi MK noteikumus(viss skaidrs tur noformulēts), kas atļauts, nevis noteikumus apgūsti no diletantu sakricelēta raksta. Ja slinkums meklēt ielikšu:

Vienai personai vienlaikus atļauts izmantot:

13. Vienai personai vienlaikus atļauts izmantot:

13.1. divus makšķerēšanas rīkus iekšējos ūdeņos, ja katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem

11.08.16 Atbildēt | Ziņot 2
Kirsis6666
Kirsis6666 > Malikis2011:

Un cik aakji ir atljauti,izmantojot vienu makseresjanas riiku?Es saprotu,ka ir atrunaats maksimali pielaujamais makseresjanas riiku skaits,ākju skaits nav definets,ir tikai àkju izmeeri piemineeti MN.Ir skaidrojums no Bijusaa vai esosjaa ūdenu sarga Malikja?

12.08.16 Atbildēt | Ziņot -1
Malikis2011
Malikis2011 > Kirsis6666:

Izlasi kārtīgi 13.1.

ja katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem.

Tātad, var būt līdz trīs āķiem, vari likt vienu , divus vai trīs, bet ne vairāk.

12.08.16 Atbildēt | Ziņot 1
Kirsis6666
Kirsis6666 > Malikis2011:

Izlasiju,bet punktaa 12 ir rakstits,ka var izmantot makseresjanas riiku ar akji(akjiem).Punkts 13 makserejot vienai personal ir atlauts,talaak apakspunkti13.1vienlaikus makserejot ar diviem....

Taatad,pec manas stulbaas saprasjanas,man ir viens riiks vienlaikus un nav noteikumos nekas mineets par akju skaitu vienam riikam,vo.Judiktaturas specialisti laikam nav copmanji, nevares paskaidrot:-(

13.08.16 Atbildēt | Ziņot -1
Vits
Vits > Kirsis6666:

te pat infogrammā (pirmajā bildē), ja pareizi sapratu jautājumu :) (diviem rīkiem, katram 3 āķi)

13.08.16 Atbildēt | Ziņot 1
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager