Riņķu dancis piemērotu gredzenu meklējumos

Pārfrāzējot populāro latviešu ziņģi, makšķernieki var droši dungot Cope ir spirāle, reizēm pat riņķis... Un tiešām – makšķeru riņķiem ir milzīga nozīme spiningošanas procesa kvalitātes nodrošināšanā, ar sliktiem vai vienkārši konkrētam kātam nepiemērotiem gredzeniem tālu neaizbrauksi...

Jebkurš spinings pa lielam sastāv no trīs konstruktīvajām sastāvdaļām – pamata ķermeņa, ko pieņemts saukt par blanku, un uzliekamas furnitūras, kuru veido divi elementi – spoles turētājs un auklas caurlaides riņķi. No mana subjektīvā viedokļa, blanka un riņķi ir vienlīdz svarīgi tehnoloģiski funkcionālie elementi, bet spoles turētājs, lai gan arī tam kāta balansā, izsvarojumā un lietošanas ērtībā ir svarīga nozīme, tomēr ir sekundārs. Tas vairāk nodrošina ergonomiku un dizainiskās īpašības. Prasti sakot – ja pie blankas ar piemērotiem riņķiem brutāli ar izolācijas lenti pietīs spoli un kaut cik pareizi nolīdzsvaros, tad copēt varēs ne sliktāk kā ar normālu spoles turētāju, savukārt nekāds, pat dārgākais, ergonomiskākais un fifīgākais, spoles turētājs ne par matu neuzlabos copi ar draņķīgu blanku un riņķiem.

Mazliet par blanku tehnoloģijām un grafītiem jau rakstīju iepriekšējos Copes Lietu numuros, tagad pienākusi kārta paķidāt riņķus. Pārāk neiedziļināšos tehnoloģiju biezoknī, fizikā un ķīmijā, drīzāk pārskriešu populārākajiem riņķu veidiem, izkārtojumiem un materiāliem. Jau iepriekš atvainojos, ja kādu mūsu apstākļos mazāk izplatītu eksotiku nebūšu pieminējis. Uzsveru, ka runa būs par spiningu un tikai par spiningu. Pa lielam citos makšķerkātu veidos viss ir stipri līdzīgi un tiek izmantoti tie paši riņķi, tomēr tur ir daudzas nianses, kurās es nejūtos pietiekami kompetents.

Riņķu pirmsākumi un vēsture

Domāju, ka jebkurš bērns spēj atbildēt, ka makšķeres gredzeni vajadzīgi, lai pa tiem novadītu auklu iemetienā, tālāk un precīzāk iemestu, un viņam būs pilnīga taisnība. Skaidrs, ka klasiskajām makšķerēm, kaut vai no lazdas maiksts, un to modernajiem sekotājiem, kā mahkātam un štekerim, nekādi riņķi nav vajadzīgi, auklu stiprina makšķeres galā un parasti nepārsniedz vai tikai nedaudz pārsniedz kāta garumu.

Taču, copes tehnikām attīstoties un mainoties, radās vajadzība iemest auklu, kas kopumā desmitiem reižu pārsniedza kāta garumu, tāpēc radās loģiska vajadzība pēc tehniska risinājuma, kas ļautu to izdarīt. Kaut kad 17. gadsimtā parādījās revolucionāri jaunievedumi: riņķis un spole. Kas īsti to izgudroja – drošu vēsturisku liecību nav, taču pirmie rakstiskie avoti ir no 1667. gada, kuros runāts par vairāk nekā 20 m garas auklas izmantošanu. Bet jau no 18. gadsimta sākuma spoles un riņķus plaši piemin daudzi avoti.

Sākotnēji spoles bija apaļas spolītes ar cauru vidu, uz kurām uztina auklu, un tās turēja vienkārši uz pirksta, savukārt riņķus taisīja no visdažādākajiem materiāliem – koka, metāla stieples utt. Tālāk jau tehnoloģijas attīstījās, tika izgudroti arvien jauni materiāli un risinājumi kātiem, auklām un spolēm, taču pa lielam makšķeru gredzenos ilgu laiku dominēja dažādi metāli, šā vai tā apstrādāti, pulēti un pārklāti. Plikam metālam ir daudz trūkumu: tas ir smags, skrāpējas, salīdzinoši viegli lokās un lūst, taču, kamēr spoles un rīki bija pēc mūsdienu standartiem ļoti rupji, ar to varēja iztikt.

Daudzi no manas paaudzes, respektīvi – 50-gadnieki, vēl labi atcerēsies tādus rīkus, bieži pat paštaisītus. Arī manam vectēvam bija kadiķa kāts ar paštaisītiem nerūsējošā tērauda riņķiem – izmantojot 0,6 mm PSRS ražojuma monofilo auklu un inerces spoli, kādus 30 m iemest varēja, un tad jau tas likās forši.

Arī aiz dzelzs priekškara ilgu laiku nekas būtiski savādāks nebija, lai gan tehnoloģijas nestāvēja uz vietas, tomēr makšķerēšana kā hobija nozare pārņēma augsto tehnoloģiju sasniegumus stipri vēlāk, nekā tos izgudroja. Tāpēc reāli par sava veida revolucionāru pārmaiņu atskaites punktu varētu uzskatīt 1981. gadu, kad Fuji prezentēja riņķus ar silīcija karbīda (SIC) metālkeramikas ieliktņiem, kas tiešām atbilda visām tā laika augstākajām prasībām. Kaut kur lasīju, ka tos sākotnēji izgudroja superlielo zivju ķeršanai (haizivīm, mārliniem
u.tml.) ar toreiz izmantoto metāla stiepli, kura jebko mīkstāku vienkārši sazāģēja.

Līdz 2014. gadam SIC uzturēja tehnoloģijas standarta līdera pozīcijas, kam visi līdzinās, taču plaši tiek izmantoti lētāki un vienkāršāki ieliktņu materiāli no alumīnija un citiem metālu oksīdu paveidiem. Arī mūsu tirgū ir retāk sastopami eksotiskie materiāli un pārklājumi: cirkonijs, pulēts titāns, titāna nitrīds (GoldCermet), silīcija nitrīds, titāna hroms utt.

Nupat, 2014. gadā, Fuji nāca klajā ar pavisam revolucionāru materiālu torzite, kam šajā rakstā veltīšu atsevišķu nodaļu. Ja skatāmies nākotnē, tad domāju, ka tuvākajos gados mūs gaida jauni materiāli un tehnoloģiskie risinājumi, tā kā spiningu ražotāji visu laiku vairāk cīnījās par arvien perfektākas, vieglākas un izturīgākas blankas iegūšanu, bet gredzenu evolūcija bija stipri sekundāra. Tagad, manuprāt, no grafīta ir izspiests praktiski viss, ko tīri fiziski varēja, un nu vai nu jāparādās pilnīgi jaunam blanku materiālam, vai arī ražotāji cīņā par tirgu būs spiesti savu jaunrades potenciālu fokusēt uz riņķiem un varbūt arī spoles turētājiem.

Ražotāji – Fuji un pārējie

Kas tad taisa spininga riņķus? Es parasti cenšos izvairīties no kāda konkrēta ražotāja izcelšanas un slavināšanas, bet nu fakti ir tādi, ka – grozies, kā gribi – nonāc pie Fuji. Milzu japāņu tehnoloģiskā mašīnbūves koncerna sastāvdaļa Fuji Kogyo Co. ir neapstrīdami nozares līderi, novatori un modes noteicēji spiningu riņķu industrijā. Viņiem ir simtiem patentu, un grūti būs pasaulē atrast copmani, kas nebūtu dzirdējis vai redzējis kādu no viņu reģistrētajām preču zīmēm – NGC (NewGuideConcept), K-Type, KR Type, Alconite utt. Vismaz Āzijā un Eiropā Fuji pilnīgi noteikti nav konkurentu, tie ir paši izplatītākie spininga gredzeni vidējās un augstās klases kātu segmentā, un brends pats par sevi garantē nemainīgi augstu kvalitāti. Oriģinālos Fuji var atpazīt pēc marķējuma uz paša riņķa rāmja.

Amerikā, kur visu pieraduši darīt pa savam un ir attīstīta rodbuilding kustība, kas veic individuālu kātu ražošanu mājas apstākļos un nelielās ražotnēs, Fuji nav tik nospiedoša pārākuma, tur patērētāji pieprasa plašu izvēli un alternatīvas tehnoloģijas. Amerikā copē savādāk, mazāk izmanto pītās auklas un nav tāda SIC un citas metālkeramikas kulta kā pie mums. Tur ir lieli pašmāju un citu valstu ražotāji, kas piedāvā dažādas, dažreiz pat ļoti interesantas alternatīvas – PacificBay, Recoil, AmericanTackle, Alps un citi. Var diskutēt par to, kas no šīs dažādības ir labāks vai sliktāks (man pašam, piemēram, ļoti patīk Alps cirkonija riņķu ieliktņi ar titāna-hroma pārklājumu), bet nu mūsu veikalos tādus var atrast reti.

Kā pēdējo ražotāju kategoriju, kuru riņķus ieraudzīsiet praktiski uz jebkura spininga cenu kategorijā zem 100 EUR, var minēt tādu nosacītu grupu kā noname, respektīvi – milzīgs dažādu, vairākumā Āzijas, gredzenu, kuri netiek ražoti ar kādu konkrētu brendu, bet nāk kaut kur no plašam lokam nezināmām OEM rūpnīcām. Uzraksts SIC uz birkas nozīmē tikai to, ka izmantota silīcija karbīda metālkeramika, taču kur un pēc kādas tehnoloģijas tā taisīta, likta riņķos utt., uzzināt nekādi nav iespējams.

Nevaru teikt, ka šādi riņķi vienmēr ir daudz sliktāki nekā oriģinālie Fuji vai citu lielražotāju produkti, bieži gadās pavisam cienīgi, tomēr tas tāpat kā jebkuram citam šādam produktam ir kā nu kuru reizi. Brenda priekšrocība ir reputācija un garantēta nemainīga kvalitāte, galvenais mīnuss, protams, ir cena.

Pašlaik man pašam ir vairāki kāti, kam virsū ir nezināmi riņķi, piemēram, uz Favorite Blue Bird ir gredzeni, par kuriem ražotājs norāda Korean SIC, sīkāk neizplūstot. Nekādu vainu nemanu, vizuāli keramiskais ieliktnis izskatās tāpat kā Fuji, copējot viss kārtībā. Bet dzirdēti arī stāsti par kātiem, kam keramiskie vai VVZ kādi ieliktņi izlido pirmajā metienā, sadalās no viegla trieciena utt. Negribu aģitēt, ka tagad jāpērk tikai dārgā gala kāti ar biezo zīmolu riņķiem, vienkārši tāpat kā ar citām sadzīves lietām, pērkot ne tik pazīstamu firmu preci, tomēr pašam mazliet vairāk jāpiestrādā – jāpavāc lietotāju atsauksmes un jākonsultējas ar pārdevējiem, uz aci jānovērtē vizuālais un tehniskais izpildījums un iespēju robežās jānotestē.

Gredzenu rāmji

Praktiski jebkura riņķa pamatā ir rāmis, kurā ievietots šāda vai tāda veida un materiāla ieliktnis. Ir tādi, kam ieliktņu nav un tiek izmantots vienkārši viendabīga pārklāta un pulēta metāla stieple, taču tas ir retums. Kā piemēru varu minēt lokanos amerikāņu Recoil titāna riņķus, kas uz kādu brīdi kļuva par modes kliedzienu Štatos, taču izplatība pasaulē nav liela un atsauksmes nebūt nav viennozīmīgas.

Paši rāmji budžeta un vidējās klases kātiem nospiedošā pārākumā tiek ražoti no dažādiem nerūsējošā tērauda paveidiem un sakausējumiem, savukārt augstākās klases dārgā gala spiningiem pārliecinošs līderis ir titāns. Cīņa ir par to, lai gredzenus padarītu pēc iespējas vieglākus, nezaudējot izturību un vajadzīgos izmērus, pagaidām neko daudz labāku par titānu ražotāji nav atraduši. Titāns ir par 35–45% vieglāks nekā tērauds.

Riņķu rāmji tiek ražoti visdažādākajās formās un modifikācijās atkarībā no lietojuma veida. Spēka tehnikām un lielu trofejzivju makšķerēšanai uzsvars tiek likts uz izturību, riņķi tiek taisīti ar vairākām atbalsta kājām un nostiprināti ar dažādām inženiertehniskām viltībām. Vieglākām tehnikām parasti cīnās par svara samazināšanu un iemetiena tālumu, cenšas maksimāli atvieglināt un minimizēt riņķus. Ar rāmju montāžas leņķi un dažādām konstruktīvajām lietām tiek panākts maksimāli mazs auklas apmešanās risks un cilpu veidošanās. Tur ir vesela zinātne, praktiski visa fizika no mehānikas līdz aerodinamikai un ballistikai, un nez vai parastam copmanim ir jēga tur iedziļināties. Mikrotehnikas pēdējais modes kliedziens ir gredzeni ar tikai vienu atbalsta kāju, kas ļauj noņem daudzus liekus dzelžus.

Izvietojuma varianti

Ja runā par riņķiem, tad nevar īsi nepieminēt arī riņķu izkārtojumu uz blankas. Lai nodrošinātu pietiekami tālu un kvalitatīvu iemetienu un izvairītos no auklas sapīšanās un cilpas uzmešanās, gredzeniem jābūt izvietotiem tā, lai tie efektīvi savāktu auklu vienā līnijā un vadītu to tā, lai kāta galā aukla izlidotu taisni un tajā virzienā, kur paredzēts. Izmetot no bezinerces spoles, aukla centrbēdzes spēka iespaidā kustas pa spirāli, un, ja to nesaturētu un nevadītu riņķi, tā lidotu nezin kur vai drīzāk nelidotu vispār nekur.

Ir simtiem riņķu izkārtojuma shēmu, viena par otru viltīgāka, dažādi leņķi un diametri, optimāls gredzenu skaits un proporcijas konkrētam kāta garumam utt. Taču visas šīs nianses ir interesantas vairāk kātubūves entuziastiem un ražošanas profesionāļiem. Ikdienas copmanim būtu jāzina tikai pāris pamatlietas.

Sākotnēji vēsturiski tika uzskatīts, ka riņķiem jāveido pareizs konuss visā iemetiena laikā, līdz ar to tika izmantoti riņķi, kuri proporcionāli vienādi sašaurinās visā kāta garumā. It kā jau pareizi, taču bija problēmas ar to, ka šādā salikumā gala gredzeni joprojām ir paresni, pietiekami labi nenodzēš centrbēdzi un līdz galam nenocentrē auklu. Iemetiens sanāk tuvāks, nekā gribētos, un arī precizitāte klibo. Tādus kātus joprojām var sastapt, taču vairāk tur, kur nepieciešams mest ļoti resnas troses, piemēram, smagajos jūras modeļos.

Tikai 1995. gadā tas pats Fuji nāca klajā ar savu NGC (New Guide Concept) izvietojumu, kas tagad kļuvis par standartu. Ideja pavisam vienkārša: vienmērīga konusa vietā, galā riņķi kļūst stipri šaurāki, veidojas lauziena punkts, no kura aukla teorētiski skrien pilnīgi nocentrēti, tādējādi nodrošinot labāku iemetiena attālumu un precizitāti.

2009. gadā tika prezentēts Fuji K-Type koncepts, kurš atšķiras ar to, ka gredzeni bija noliekti 30 grādos pret blanku un to bija vairāk. Tas viss deva labāku iemetienu un aizsardzību pret auklas samešanos.

2011. sekoja KR-Concept, kas, neiedziļinoties detaļās, ir tas pats K, tikai riņķi ir uz garākas kājas, lauziena leņķis optimizēts speciāli vieglajam spiningam un pītajai auklai.

Riņķu ieliktņi

Beidzot esmu nonācis līdz ieliktņiem, kas arī ir galvenā sastāvdaļa un nosaka riņķu īpašības. Ja neapskata mūsu apstākļos reti sastopamās lietas, tad ieliktņu materiālu sarakstā ir silīcija karbīda metālkeramika SIC un 3 alumīnija oksīda bāzes paveidi –
standarta alumīnija oksīds O, uzlaboti alumīnija oksīda veidi Hardloy un Alconite, kā arī silīcija nitrīds SiNII.

Ieliktņu īpašības nosaka četri galvenie parametri.

• 1. Cietība (norāda pēc Vikersa tabulas mērvienībām). Jo cietāks riņķis, jo grūtāk to saskrāpēt vai sabojāt.
• 2. Īpatnējā siltumvadīšanas spēja – jo labāk riņķis sadala un novada siltumu, jo mazāka ir iespēja, ka tas sabojāsies auklas berzes radītās sakaršanas rezultātā.
• 3. Blīvums/īpatnējais svars. Jo vieglāks, jo it kā labāk.
• 4. Locīšanas izturība.

Katram materiālam ir savas stiprās un vājās puses, tomēr līderis vienalga ir SIC. Tā galvenā vājā vieta ir trauslums, savas lielās cietības dēļ metālkeramika viegli lūst, un ar to jāapietas uzmanīgi. Alumīnija oksīda variācijas, ja kvalitatīvi uztaisītas, praktiskajā copē ir pilnīgi pietiekamas, un salīdzinoši vienkāršā ražošanas procesa dēļ tas viennozīmīgi būs līderis cenas ziņā. Alconite ir vissmagākais, bet visizturīgākais no alumīnija oksīdiem. Hardloy ir pats vieglākais, bet zaudē visos citos parametros. Silīcija nitrīds ir pats izturīgākais materiāls uz locīšanu, tas ir specifiski paredzēts augstas slodzes riņķiem.

Atsevišķi jāpiemin vēl tāds elitārs materiāls kā gold cermet. Tā ir sarežģīta augsti tehnoloģiska silīcija nitrīda metālkeramika ar zelta un citu cēlmetālu piejaukumu, pulēta ar dimantu un gludāka nekā SIC. Vizuāli ļoti skaisti gredzeni, ko izmanto tikai ekstra klases kātiem. Cik no tā ir jēgas un cik vienkārši dizains, lai nošķirtu elitāru preci no plaša patēriņa izstrādājumiem, – domas atšķiras. Taču augstajā galā šogad Fuji (atkal!) palaida tirgū pavisam jaunu metālkeramikas materiālu torzite, kas tiešām varētu radīt reālu revolūciju vieglajos spiningos.

Torzīta uzbrukums

2014. gada februārī Japānas izstādē Osaka Fishing Show Fuji prezentēja savu jauno torzītu. Vispār jau sen bija laiks, nekādu būtisku pārmaiņu un materiālu, kas reāli varētu nomest SIC no līdera pozīcijām, nav bijis vairāk nekā 30 gadus. Tā ka varam tikai teikt – BEIDZOT!

Šis materiāls pārspēj SIC visos rādītājos. Vienāda diametra un rāmja riņķiem iespējams iegūt par 20–25% mazāku svaru, taču torzīts nav tikai vienkārši mazliet vieglāki riņķi, atšķirības un priekšrocības ir daudz fundamentālākas. Jaunais materiāls ir būtiski gludāks, ko labi var redzēt mikroskopā. Iekšējam pārklājumam ir perfekti sfēriska forma, kas nodrošina optimālu auklas saskari ar virsmu. To var uztaisīt daudz plānāku nekā SIC, ar vienādu ārējo diametru iekšējais diametrs sanāk par 30% lielāks, kas ir ļoti, ļoti būtisks uzlabojums. Reāli testi parāda, ka šis pārklājums mazākas berzes un perfektās formas dēļ nevērpj pat smalkāko auklu. Viss minētais un arī citas īpašības ļauj padarīt kātus ar torzīta riņķiem daudz vieglākus, jutīgākus, ar labākām tālmetiena īpašībām. Arī locīšanas izturība šim materiālam ir vairāk nekā 2x lielāka kā SIC.

Tiešām – pagaidām par torzītu neesmu dzirdējis nevienu negatīvu neatkarīgo atsauksmi, un, pats būdams torzīta riņķu kātu pioniera Favorite Solo īpašnieks, es esmu sajūsmā. Domāju, ka kāti ar šī materiāla gredzeniem būs 2015. gada sezonas hits profesionālu sportistu un advancētu entuziastu vidū tieši mikrodžigam un citiem supervieglās klases laukā.

Cenas pagaidām ir augstas – kā jau visiem jaunumiem, bet nevar arī lēcienu saukt par kosmisku. Grūti pateikt, cik ilgs laiks paies, lai torzīts kļūtu populārāks par ierasto SIC, tomēr domāju, ka agri vai vēlu tas notiks, vienkārši laiks tam ir pienācis.

Tātad – kopsavilkums

Nu tā pa riņķi vien, pa riņķi vien copmaņiem tās lietas notiek. Kvalitatīvi riņķi spiningošanā ir ļoti svarīgi, tomēr visam jābūt samērīgam. Daudzos gadījumos parastai ikdienas copei derēs tie paši alumīnija oksīda variāciju gredzeni vai arī neoriģinālās korejiešu un citu SIC versijas, budžeta klases kātam neko labāku nevajag. Protams, pērkot jebkuru izstrādājumu, kam aizmugurē nestāv zīmola reputācija, jābūt daudzreiz uzmanīgākam un jāievāc vairāk informācijas, taču nevar apgalvot, ka ģimenes budžetam draudzīgajā klasē nav normālu rīku ar normāliem riņķiem.

Jā, Fuji ir spininga gredzenu ražošanas līderi, tas ir fakts, ko noliegt nav iespējams. Augstā gala ieliktņu materiāli reāli vajadzīgi atbilstošas klases blankām un vairāk ar spiedienu uz smalkajām lietām. Lai tādus iegādātos, vispirms copmanim jāsasniedz pietiekama fanātisma pakāpe un jāsaprot, kam viņam tas vajadzīgs. Personīgi man ļoti patīk torzīts, un es šim materiālam prognozēju lielu un gaišu nākotni, taču laiks rādīs. Ne asakas! •