Guntis Kārkliņš «Tā naudiņa tāpat nonāk atpakaļ upē»

youtube ekrānšāviņš

Tā saka SIA Kurzemes cope valdes loceklis Guntis Kārkliņš, kurš Ventā no rumbas līdz Abavas ietekai organizē licencēto makšķerēšanu.

Jau gadus desmit Kurzemes cope atbild par licenču izsniegšanu, upes krastu kopšanu un citiem darbiem. Septembra sēdē Kuldīgas novada deputāti gan vēl nepilnvaroja uzņēmumu darbu turpināt līdz 2021. gadam, vienojoties, ka no Kurzemes copes tiks prasīta smalka atskaite. G.Kārkliņš tam ir gatavs, tāpat kā turpināt iesākto un sadarboties ar jebkuriem citiem dabas un upes resursu sargiem.

Sākums – trakajos 90. gados

„Kurzemes copes pirmsākumi bija trako 90. gadu beigās. Uzņēmumu dibinājām ar vienu mērķi – novērst nekārtības Ventā, tikt galā ar maluzvejniecību un netīrību. Pirms tam kaut ko bija mēģinājis darīt kuldīdznieks Zigmārs Cinovskis ar kādu rīdzinieku kompāniju, bet pēc diviem gadiem saprata, ka, dzīvojot Rīgā, ar Ventu nevar nodarboties,” atceras G.Kārkliņš. „Mūsu atbildība ir krastus sakopt, tīrīt upi, izlikt makšķerēšanas zīmes, apkarot nelegālo zvejniecību un makšķerēšanu, izgatavot un izplatīt licences,” uzskaita G.Kārkliņš, piebilstot, ka lielākajos darbos iesaistīti gan algoti darbinieki, gan brīvprātīgie.

„Rīkojam talkas, sargājam lašveidīgo nārsta vietas, aizvācam makšķernieku un laivotāju atstātos mēslus. Visbēdīgākā situācija ir pie Abavas ietekas. Tur katru gadu savācam 100 maisus atkritumu. Populārākajās makšķerēšanas vietās izliekam maisus, pēc tiem braucam reizi nedēļā. Nu jau cilvēki tos vairs nezog, bet sākumā izkratīja saturu un pašus maisus savāca.

Otro gadu sadarbībā ar zemes īpašniekiem popularizējam atpūtas vietas, kurās var makšķerēt par samaksu. Tagad ir trīs ļoti labas vietas un divas vēl tiek veidotas.

Lai nu kā – šajos gados, kamēr strādājam, cilvēki kļuvuši apzinīgāki: vairāk ievēro noteikumus, tik daudz nedrazo. Kuldīgā pie Melnās kolkas, ko kā makšķerēšanas vietu iecienījuši iebraucēji, kādreiz bija traki. Tagad viņi man teikuši: „Te nav kā Bauskā – nevar atļauties sviest atkritumus zemē.” Pavasarī pēc paliem gan nākas vākt zilus brīnumus, zinot, ka tie atkritumi nav šeit nomesti, bet ir ūdeņu atnesti.”

©Martin Konopacki

Ar licenci par divām vimbām vairāk

Licences cilvēki pērkot labprāt, jo sapratuši, ka nauda tiek ieguldīta upē. Tās dod tiesības noķert par divām zivīm vairāk. Ar vienu licenci pavasarī drīkst izmakšķerēt septiņas vimbas. Turklāt Kurzemes copes apsaimniekotajā Ventas posmā bez atļaujas nedrīkst makšķerēt vispār.

Licenču cena ir atšķirīga. Vienai dienai tā maksā 3 eiro, nedēļas nogalei – 5 eiro. No 1. janvāra līdz 15. jūnijam – 40, bet rudenī – vienai dienai 1,50, visam rudenim – 20 eiro. G.Kārkliņš atgādina, ka jebkuram, kas zivis ķer publiskajos ūdeņos, vajadzīga arī makšķernieka karte. Tas attiecas uz ezeriem, arī uz Ventu nelicencētajā zonā un citur. Atļaujas var nopirkt degvielas uzpildes stacijā Rietumu nafta, bet karti – pastā, makšķernieku veikalos, veikalā Maxima un citur.

Licencētā teritorija sadalīta A un B zonā. No 1. oktobra līdz 1. decembrim B zonā makšķerēt aizliegts, lai saudzētu nārstojošos lašus. A zonā, kas ir neliels gabaliņš no Rumbas kioska līdz Ventas ķieģeļu tiltam, makšķerēt drīkst, jo tur nārstošanas vietu nav.

«Kurzemes copes» paveiktais (2015. gads)

• Sakopti 60 000 m2 upes krastu no Ventas rumbas līdz Abavas ietekai (licencētās makšķerēšanas posmā).

• Izvietoti 16 atkritumu konteineri.

• Ierīkotas sešas ugunskura un 11 telšu vietas.

• Izveidotas stāvvietas 20 automašīnām.

• Ūdeņu aizaugums likvidēts 1,5 ha.

• Novākti 8 m3 kritalu.

• Kopā ar Valsts vides dienestu rīkoti 110 reidi, uzrakstīti 16 protokoli.

Par licencēm ietirgotā nauda (2015. gads)

Ieņēmumi no licencētās makšķerēšanas – 4998,18 eiro (ziemaspavasara sezonā – 4746,72, vasarasrudens sezonā – 251,46).

Izlietojums:

• Zivju fondam – 40% (1931,64 eiro),

• krastu kopšanai – 30% (770,02 eiro),

• licenču izgatavošanai – 300 eiro,

• uzņēmuma uzturēšanai, darbinieku atalgošanai – 654,70 eiro,

• balvām pasākumā Lido zivis Kuldīgā – 350 eiro,

• līdzfinansējums Kuldīgas novada pašvaldībai lašveidīgo zivju nārsta vietu sargāšanai – 300 eiro,

• licencētās makšķerēšanas noteikumu ievērošanas kontrolei, reidiem kopā ar Valsts vides dienestu – 192 eiro.

Kurzemes cope drīkst pārdot: dienā 70 licences, sezonā – 700 B zonā un 150 A zonā.

Katru gadu Kuldīgas, Rumbas un Padures iedzīvotāji saņem 70 bezmaksas licences, kuras sadala pašvaldība, piemēram, trūcīgiem iedzīvotājiem.

Inguna Spuleniece / Kurzemnieks