Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
eLiesma.lv | 1.novembris 2016, 16:32 | 12 komentāri | 8801 skatījums

Lai lasis nekļūst par dabas retumu. Ihtiologa viedoklis

foto:©Ingrid Taylar

Klāt lašu un taimiņu nārsta laiks. Reizē jau no 1. oktobra arī aizliegums Gaujā līdz tiltam Strenčos, kā arī ietekošajās upēs spiningot vai citādi ķert zivis ar mākslīgo ēsmu. Par lašveidīgajiem un nepieciešamību šo zivju nārstu nosargāt runāju ar Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru ihtiologu JĀNI PĒRLI.

Oktobrī ūdens aizpūšana no jūras krasta lašu ienākšanu upēs būtiski piebremzēja, tādēļ vēl jo būtiskāk ir nosargāt nārstu jau ienākušajiem. Tie paguva jau vasaras nogalē, kas bija pietiekami lietaina. Ir dažādas sakritības ar vējiem un ūdeni jūrā, kuras pat vēl nav līdz galam izpētītas, kas nosaka laiku un apstākļus, kad šīs zivis sāk ienākt upēs uz nārstu. Nav retums, ka jau jūlija beigās un augusta sākumā, ejot gar upi, var pamanīt taimiņus. Ir ziņas, ka laši uziet augšā līdz Gaujienai. Iespējams, ka tie iet vēl augstāk, bet tik tālu uz augšu vēl nav ļoti pētīts. Taimiņi aiziet stipri tālāk, pat mazos meliorācijas grāvjos, kas reiz bijušas upītes. Viņiem ir instinkts, ka jātiek uz nārstu atpakaļ tur, kur dzimuši. Zivis dzimtās upes nosaka pēc viņām pazīstamā ūdens ķīmiskā sastāva. Tādēļ būtisks ir lašupju pat minimāls piesārņojums ar dažādām vielām. Tad zivis vairs savu dzimto upi nespēj atrast un nārsts var arī izpalikt.

Vai aizliegums šajā laikā spiningot nav pārāk bargs? Pat, kad šāda aizlieguma nebija, lasi Gaujā pie Valmieras noķēra vien daži.

Uzskatu, ka nav. Ja tiešām visi būtu tik godīgi, ka ķertu vien līdakas un, noķerot lasi vai taimiņu, to noteikti atlaistu, varētu vēl par to domāt. Pieredze diemžēl liecina, ka agrāk it sevišķi Gaujas lejastecē noķēra daudzi, bet atlaida tikai retais. Turklāt, kad drīkst spiningot ar mākslīgiem mānekļiem, šo paņēmienu izmanto malu zvejnieki, kuri jau tieši lašus vai taimiņus cenšas noķert.

Ir tā, ka lašveidīgās zivis pie nārsta vietām ierodas jau labu laiku pat pirms nārstošanas. Tur oļos lašu mātes ar asti sāk veidot ligzdu bedrītes. Nārstojot katrā tādā tiks atstāti ap 10 tūkstošiem ikru, kurus apaugļos tēviņi un pēc tam turpinās šīs ligzdas sargāt. (Izšķīlušies mazuļi izlien no grunts tikai maija sākumā.) Pirms nārsta un nārsta laikā lašveidīgie nebarojas, tātad it kā nebūtu uz mākslīgās ēsmas pat noķerami. Taču, kad viņu veidotajai bedrei slīd pāri mānekļi, zivij šķiet, ka rūpīgi veidotā nārsta vieta ir apdraudēta. Tā, lai traucētāju aizdzītu, metas virsū māneklim, bet trāpās uz āķiem, faktiski tiek aizķerta, cemmerēta. Tāpēc pareizi ir lašveidīgās zivis netraucēt nedz pirmsnārsta, nedz nārsta laikā. Varbūt spiningošanas ierobežojumus rudeņos varēsim atcelt, ja atkal pienāks laiki, kad Latvijas upēs lašu un taimiņu būs daudz. Taču pašlaik dabiskais lasis, kas Latvijas upēs vēl ir, jāsaudzē pat ļoti, lai tas Baltijas jūrā pilnīgi neizzustu. Uz nārstu nākošo lašu nārstošanas labvēlīgo rezultātu jau tā būtiski ietekmē upju aizaugšana ar nezālēm, kā jau teicu, piesārņotais ūdens un hidroelektrostacijas, kas vairs neļauj lašiem tikt līdz nārsta vietām.

Nav arī nopietnas izpētes, ko laši dara jūrā. Upēs mazie lasēni dzīvo seklos krāčainos posmos, netālu no nārsta ligzdas vietas, kur tie izšķīlušies. Vienā vai divos gados tie izaug līdz 15 centimetriem, sasniedz tā saucamo smolta (sudrabošanās) stadiju. Tad šie smolti dodas jūrā. Parasti tas notiek maijā. Sākumā mazās zivtiņas vēl uzturas piekrastē, taču drīz vien aizpeld dziļāk. Ko lasēni tur dara, nopietnas informācijas par to nav. Cik novērots, lielos baros tie vairs neuzturas. Arī noķert jūras dziļumā mītošos lasēnus izpētei tikpat kā nav iespējams. Tos piekrastē atkal pamanām jau pieaugušus. Pagaidām daudzumu, kāds ir izdzīvojis dziļumos, var noteikt, tikai iezīmējot uz jūru migrējošos smoltus. Kad laši nāk piekrastē atpakaļ, vismaz proporcijas starp iezīmētajiem un neiezīmētajiem dod priekšstatu par to, kāda daļa lašu atgriežas.

Par lašupēm un problēmām tajās.

Pati galvenā mums ir Salaca, tad Gauja, mazliet vēl Venta un dažas mazākas jūrā ietekošās. Daugavā laši uz nārstu jau sen vairs neiet. Lai arī pie hidrostacijām ir zivju ceļi, pa tiem augšā tiek dažu citu sugu zivis, taču lašveidīgajām raksturīgi ir, ka tās virzās augšup pa galveno straumi, bet tur priekšā ir aizsprosts. Arī Gaujā lielākais pāridarījums lašveidīgajām sākās, kad te tika būvētās mazās HES, bet pat netika stingri prasīti zivju ceļi, bija vien ieteikumi. Uzskatu, ka par katru ūdens kubikmetru, ko mazo hesu īpašnieki izmanto elektrības ražošanā, viņiem vajadzētu maksāt dabas nodokli, jo šie ūdeņi taču ir nevis šo staciju īpašnieku, bet mūsu visu — Latvijas dabas resursi. Tad arī samaksu par šo ūdeni varētu dot atpakaļ dabai. Tā pamatīgu dabas nodokli maksā Latvenergo. Par šo naudu tiek pavairoti zivju mazuļi, ko Zivju fonds ielaiž upju augštecēs. Taču mazie hesi līdz šim dabas resursu nodokli nav maksājuši. Šopavasar bija tiesas process, kurā spriedums noteica, ka tagad jāmaksā arī tiem. Ceru, ka nu arī Gaujas augštecē kaut vai mākslīgi pavairotos zivju mazuļus varēs palaist.

avots

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(3 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[12] Komentāri | dilst | aug
 
EdgarRubuli

Nodoklim par dabas resursu izmantošanu noteikti vajadzūtu būt! Makšķernieki pērk licences un gada kartes, pretī sanemot zivju resursus, turpretī HES tāpat kā makšķernieks izmanto iekšējos ūdeņus un tīru peļņu!

01.11.16 Atbildēt | Ziņot 3
badapiicka

Nekad neesmu sapratis, kāpēc uz visām upēm jāsabāž hesi.... sajāj tās zivju padarīšanas un viss

01.11.16 Atbildēt | Ziņot 2
Brusis

,,Tā pamatīgu dabas nodokli maksā Latvenergo. Par šo naudu tiek pavairoti zivju mazuļi, ko Zivju fonds ielaiž upju augštecēs.,,

Kaut kā nav dzirdēts par lielu daudzumu zivju laišanu upju augštecēs.Apakšā jā,-laši ,nēģi.Varētu ciparus studijā,cik procentu augšā ,cik apakšā?

01.11.16 Atbildēt | Ziņot 0
urmaas

BIORs stāsta, ka taimiņu upēs esot kā mudž.

01.11.16 Atbildēt | Ziņot 0
wiic
wiic :

"Daugavā laši uz nārstu jau sen vairs neiet. Lai arī pie hidrostacijām ir zivju ceļi, pa tiem augšā tiek dažu citu sugu zivis" - Daugavā laši diemžēl tiek tikai līdz Rīgas Hesam un balle beigta, jo tur fiziski nav zivju ceļa, protams ja netrāpa murdos. Ķeguma Hesam ir zivju ceļš, bet neesot pareizi izbūvēts. Tas nekas jo paceļam ir ogres upe kuras ietekās noteikti varētu iznārstot, bet kas tad tas vēl viens mazais Hes.

Kapēc Lietuvā tiek atļauts ķert lasi pirms narsta un cena tikai 3 eiro. pie mums 15 un tikai pēc nārsta??

Cik lielu postu dabi var nodarīt cilvēks ar "bada pātagu"?

01.11.16 Atbildēt | Ziņot 1
Davis-Di

Visā pamatā subjektīvi redzu netaisnību pret makšķerniekiem:

1. No makšķernieku kartēm tiek subsidēts zivju fonds, kas ielaiž upēs lašus un taimiņus.

2. No Latvenergo radītā kaitējuma ielaiž zivis tikai zem Rīgas Hesa un kur pārejā nauda paliek velns vien viņu zina.

Zvejniekiem ir atļauts ķert lašus, bet makšķerniekiem tikai dažās vietās un ar samērā dārgām licencēm.

Piekrītu ka dēļ daļas sabiedrības, kas parasti ir slāvu tautības un kas apsēduši arī tādas vietas kā varkaļu kanālu un ar tikai viņiem pieņemamam metodēm ķer zivis(svins divi āķi un agresīva twičošana), parastiem makšķerniekiem tiek uzlikti ierobežojumi.

Bet tas neatrisina to ka zvejnieki salīdzinoši nemaksājot neko ķer uz urā, bet makšķernieks ir bieds kurš nedrīkst!

Kas attiecas uz hesiem un mazajiem hesiem – tie izvaro upes – un viņiem noteikti no jāveic kompensējošas darbības – bet ne tikai zem HES bet arī virs hesa. Kas liedz virs Daugavas hesiem ielaist karpas, zandartus un papildus samus -> domāju ka būtu labāk salīdzinājuma ar vēdzelem un sīgām zem Rīgas HES!

01.11.16 Atbildēt | Ziņot 3
Petnieks

Kāpēc ar zvejniekiem kaut kas būtu jārisina? Tev nav ienācis prātā, ka to zvejnieku ķerto zivi pēc tam var nopirkt tie, kuri nemakšķerē/nezvejo? Un tie ir 90% no populācijas. Vai arī ejam atpakaļ uz akmens laikmetu, kad katram sava zivs ir jānoķer pašam?

02.11.16 Atbildēt | Ziņot 0
ZivjuZaglis
ZivjuZaglis > Petnieks:

gan jau ka ir ienācis prātā ;) . Lai zvejnieki audzē un kāš zivis savos dīķos , bet lai nelien publiskajos

02.11.16 Atbildēt | Ziņot 3
Petnieks
Petnieks > ZivjuZaglis:

Kāpēc? Kur ir teikts, ka visai Latvijai jāsadodas rokās, lai pietiekami šaurai entuziastu grupai uzlabotu iespējas nodarboties ar viņu hobiju? Tikpat labi tad var teikt, ka makšķerniekiem savu izpriecu objekti ir jāaudzē dīķos un nav ko tramdīt dabiskos resursu :)

07.11.16 Atbildēt | Ziņot 1
ZivjuZaglis
ZivjuZaglis > Petnieks:

tieši tā paša iemesla pēc, kāpēc kartupeļu audzētājs nedzen vagas Vērmanes dārza pļavās - jo tā ir publiska vieta ;)

08.11.16 Atbildēt | Ziņot 0
Petnieks
Petnieks > ZivjuZaglis:

Līdzība nav gluži precīza. Jo Vērmanes dārzā neviens neko neievāc. Pastaigāties un peldēties jau zveja netraucē. Drusku precīzāk (bet ne gluži) situāciju raksturotu stāsts par to, ka kādam neļauj no pašvaldības nonomāt un apstrādāt vecos kolhoza tīrumus, jo tajos kaut kādi pilsoņi ir iecienījuši plūkt ārstniecības augus.

08.11.16 Atbildēt | Ziņot 0
Sanders

Jāni Pērle, Tu taču dzen zosis!

Uz Latvijas aizdambētajām upēm ir veseli DIVI!!! funkcionējoši zivju ceļi. Viens Kārļos uz Amatas, otrs Līgatnē pie Anfabrikas. Pie tam otrais ir entuziastu būvēts.

Kuru upju augštecēs tiek ielaisti lašu mazuļi? Pat, ja tas tiktu darīts, no tiem iznāk tikai kaiju barība, kad tie iziet caur turbīnām. Mazuļus izlaiž Daugavā, lai zvejniekiem būtu ko ķert, kad tie nāk atpakaļ.

Un pēdējais, nodokļi mazajiem HES ir izsmiekls! Katrs no mums, kas patērē elektrību piespiedu - brīvprātīgi maksā obligāto komponenti, citādi tie nevar nopelnīt.

Mans novēlējums, beidziet māžoties ar nodokļiem, dubultajiem tarifiem, obligāto iepirkuma komponenti un mazuļu laišanu. Ļaujiet upēm dzīvot! Bet, ja citādi nevar un tos HESus vajag, tad pieņemiet beidzot lēmumu aprīkot katru HES ar funkcionējošu zivju ceļu.

Ne asakas!

02.11.16 Atbildēt | Ziņot 2
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager