Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
eDruva.lv | 21.decembris 2016, 13:52 | 10 komentāri | 7678 skatījumi

Neparastais rudens nārsts

Lai arī rudens liegums upēs turpinās līdz gada beigām, Valsts vides dienesta vecākais inspektors Uldis Lencbergs norāda, ka var apkopot rezultātus. Tie šogad pieticīgi, jo rudens bijis ļoti īpatnējs.

Uldis Lencbergs vērtē, ka viņa darba 25 gados nekas līdzīgs nav redzēts: "Nārsts sākās ļoti vēlu, jo upēs nebija ūdens. Kad ūdens līmenis pacēlās, zivis ienāca un apmēram nedēļu bija labs nārsta laiks. Šajā laikā notika aktīvi reidi, noformējām četrus administratīvā pārkāpuma protokolus. Kumadas upē aizturēti divi malu zvejnieki, viens no viņiem ar žebērkli, kuram arī noformēts administratīvais protokols. Ieriķu upē fiksējām trīs maluzvejniekus, divi aizmuka, vienu, kuram bija arī žebērklis, aizturējām. Pie Līgatnes Gaujā aizturēts viens maliķis ar trijiem tīkliem, un kopumā šiem trim aizturētajiem uzlikts naudas sods 1060 eiro. Vēl viens protokols noformēts kādam makšķerniekam, kurš lieguma laikā spiningoja Gaujā pie Siguldas. Viņam soda apmēru noteiks Lielrīgas Reģionālās vides pārvaldes speciālisti. Kopumā izņemti apmēram desmit tīkli. Nebija signālu, ka kāds būtu ar elektrību mēģinājis tikt pie loma. Nevaru teikt, ka nebija, taču zināmo elektriķu pēdas nekur nemanījām."

Reidos iesaistījās arī Zemessardzes 27.kājnieku bataljona zemessargi, Makšķernieku asociācijas mobilā grupa, Gaujas ilgtspējīgās attīstības biedrības pārstāvji, personīgi Līgatnes novada pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins, arī Līgatnes novada pašvaldības policija un Pārgaujas novada vides inspektors.

U. Lencbergs atzīst, ka patlaban grūti spriest par nārsta rezultātiem, jo duļķainais ūdens un augstais līmenis neļauj to konstatēt. Citus gadus, apskatot nārsta vietas, varēja secināt, kāds bijis nārsts, šobrīd atliek gaidīt, kad "BIOR" veiks monitoringa pētījumus Gaujā un Braslā.

"Kad ūdens līmenis cēlās, ūdens bija arī pavisam mazās upēs, zivis ienāca arī tur, kļūstot par vieglu ieguvumu, un nācās dzirdēt par šādiem gadījumiem. Cilvēkiem jāapzinās, ka viņi šādi aplaupa arī sevi. Ja ļautu iznārstot, zivis pēc gadiem ienāktu atpakaļ, taču, ja zivis noņem pirms nārsta, nebūs, kam nākt, upīte paliks tukša," skaidro U. Lencbergs.

Liegums turpinās līdz 31.decembrim (ieskaitot), un šajā laikā Gaujā spiningot nedrīkst. Pēc gadu mijas to varēs darīt, taču jāatceras, ka lašveidīgās zivis paturēt nedrīkst, tās jālaiž vaļā.

Ir cerība, ka nākamajā gadā Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība sakārtos visus dokumentus un nākamajā rudenī licencētā makšķerēšana vismaz testa režīmā Gaujā būs," saka U. Lencbergs.

Viņš norāda uz vēl kādiem pārkāpumiem, kas tiek fiksēti ezeros, kuros labi ķeras mazizmēra līdaciņas: "Saņemam informāciju, ka cilvēki patur šīs līdaciņas, lai gan noteikumi atļauj paturēt tikai no 50 cm garuma. Aizturējām kādu makšķernieku ar deviņām līdakām, no kurām četras bija mazizmēra. Viņš neslēpa, ka ķēries ļoti labi, iekritis azartā, piemirstot, ka drīkst paturēt tikai piecas mēra līdakas. Atbilstoši normatīvajiem aktiem līdakas pamattakse noteikta 29 eiro, bet, ja tā iegūta nelikumīgi, koeficients ir trīs.".

Jānis Gabrāns / eDruva

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(1 balss) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[10] Komentāri | dilst | aug
 
BrunoL

Man patīk! Samaksājot kapeikas drīkstēs sevi aplaupīt!!!

Gaujas ilgspējīgas atatīstības biedrība turpmāk būs Dieva vietā?

21.12.16 Atbildēt | Ziņot 0
kapracis

''Ja ļautu iznārstot, zivis pēc gadiem ienāktu atpakaļ, taču, ja zivis noņem pirms nārsta, nebūs, kam nākt, upīte paliks tukša," skaidro U.Lencbergs''= šitais vienkārši iespārda- ja sapiķos, tad laupīt varēs?!!!!:))))))

21.12.16 Atbildēt | Ziņot -2
swordfish216

No vienas puses nekā tur nav slikta ka tiek kontrolēta lašu nārsta vietas, bet no sākuma lai tiek galā ar poļiem kuri likuši lielu un resnu uz visiem baltijas valstu liegumiem un liek kilometriem garus murdus un tīklus jūrā kad nāk iekšā laši, rezultātā, mēs kaut pakaļu raudami varam sargāt lašu nārsta vietas, bet ja tādi kā poļi darīs savus nedarbus tad tie maļiki kas noķer pa sezonu pāris lašus būš tikai asaras salīdzinot ar poļu nodarīto ļaunumu. Labāk sodītu tos poļus un ļautu lašiem ieiet upēs nevis skraidot pēc 10 lašiem un cerēt ka pēc 20 gadiem pie mums būs pilnas lašupes ar lašiem.

21.12.16 Atbildēt | Ziņot -2
Sanders

Ko tad, sodam poļus, bet savus brakarus neaiztiekam?! Vai tomēr Tavs komentārs kaut kā savādāk bija jāsaprot?

21.12.16 Atbildēt | Ziņot 2
swordfish216
swordfish216 > Sanders:

Doma ir tāda ka ir kaut kas jādara ar poļu visatļautību un pofigismu, jo tikai sargājot savas lašupes daudz mēs no tā nekā neiegūsim Paskaties ka katru gadu mazāk un mazāk lašu ienāk mūsu upēs, Lietuvā vēl nāk kaut cik normāli. un tas notiek tāpēc ka vienkārši līdz mums Laši no Atlantijas okeāna vienkārši nedapeld, bet paliek poļu tīklos. Ir jāsūdzas ES tiesā, vai vēl kaut ko iesākt, jo tādā temkā kā tiek izķerti laši Baltijas jūrā, to atjaunošana ir zem kritikas.

22.12.16 Atbildēt | Ziņot 0
swordfish216

Interesanti tie kas liek mīnusus laikam atbalsta ko dara Poļi?????

24.12.16 Atbildēt | Ziņot 0
Sanders
Sanders > swordfish216:

Par poļiem viss skaidrs. Atbildīgajām instancēm vajadzētu sarosīties.

Ka lašiem Lietuvas upes tuvāk nārstam un līdz mums nav kam atnākt, es pasmaidīšu, jo Tu no ihtioloģijas laikam sajēdz tikpat cik cūka no aviācijas... :)

Bet uz manu uzdoto jautājumu tomēr neatbildēji: "Tātad, vai vajag karu tikai ar poļu zvejniekiem un vietējos maliķus aiztikt nevajag nemaz?"

27.12.16 Atbildēt | Ziņot 0
swordfish216
swordfish216 > Sanders:

Tad lūdzu pasaki kāpēc katru gadu mazāk un mazāk tiek noķerti laši kad notiekās lašu ķeršanas sacencības??? Un kāpēc daudzi sāk izvēlēties ķērt lašus nevis mūsu upēs kur iespēja noķert ir maza, bet brauc simtus kilometrus uz Leišiem lai tur ķertu lašus???

Es nesaku ka nevajag sargāt un ķerstīt maļikus, jo ja dosi zaļo gaismu tad pēdejos atnākušos uz nārstu izkekselēs, bet kā jau minēju kamēr netiks ierobežota bezmērīģi lašu ķeršana jūrā, tikmēr uz populācijas pieagumu ir mazas cerības.

28.12.16 Atbildēt | Ziņot 1
Akmens_Viesis
Akmens_Viesis > swordfish216:

Piekritīšu tev, svordfiš.

Lašveidīgo lauciņā šķiet, pat bior atzīst, ka līkne ved uz leju. Kļūdas robežās, bet uz leju. Diemžēl, nav tādas analīzes, kas ļautu kaut cik objektīvi vērtēt problēmas cēloņus (un arī tam savukārt ir vairāki cēloņi), kā būtu pareizi jāsarindo pēc ietekmes:

* klimata ietekme

* piemērotu nārsta vietu samazināšanās

* poļi

* roņi

* nozveja jūrā (kādi dati un cik tie ticami)

* vietējā maluzvejniecība

Es teiktu, ka piemērotu nārsta vietu uzturēšana būtu jāliek stipri uz augšu, un tas mazinātu klimata ietekmi, kā arī - vairāk tautas pie ūdens (dabas takas izveide piemēram), ir momentā spēriens pa maliķiem. Bet kaut kā nav pamanāms, ka zivsaimniecības lielās naudas grieztos šajā virzienā, lai gan - kur tad tie laši citur radīsies. Tieši dabiskais nārsts ir lielākā vērtība, par naudu pavairot jau var jebkurš jebkurā vietā.

28.12.16 Atbildēt | Ziņot 2
swordfish216
swordfish216 > Akmens_Viesis:

Pēc neoficiāliem datiem tieši Poļi piemērams 1km gara tīkla vietā liekot 10km un viņi liek lielu un resnu uz visiem liegumiem, aizsardzību un limitu uz tīkliem. Interesanti cik lašu atnāk līdz mūsu upēm labi ka kāds 1 procents, jo lielākā daļa vienkārsi nedapeld līdz savām dzimtajām vietām vai nu tīkli, vai nu murdi, Mūsu vietējie bāleliņi maļiki protams ar nodara skādi bet salīdzinot kādu procentu tad no kopējās ainas tas aizņems labi ka pāris proči ko nozvejo nelegāli, toties jūrā tur tonnām kāst var. un galvenais neviens netieks sodīts. Es pat nebrinīšos ka paies gadi 10-20 un pie tādiem poļu maļikēsanas pie mums labi ka nārstos pāris tēviņi un mātītes pavisu Latviju. Vēl sačakarētās upes ar tiem HESiem. Jāpateicas Kalvīša valdībai ka toreiz deva zaļo gaismu, un arī savairojušies bebri kas aizdambē lašupes, tie pārpurvojas, un paliek lašiem par sliktām vai vispār nelietojamām nārsta vietām. Protams ļoti daudz faktoru kas ietekmē nārstu mūsu upēs. Paskatieties kā samazinās arī foreļupīsu skaits, ļoti katostrofāli, foreles ir vēl tur kur kaut cik elektrikis nav ticis un maz apdzīvotā vietā, citviet no foreļupēm paliek tikai nosaukums. Pat manā apkārtnē kur es dzīvoju bija agrāk ne tikai foreles, bet arī visas Daugavas zivis un arī vēži, tagad pat grunduli un mailīti neatradīsi, jo reāli eko sistēma ir iznīcinata un vasarā upe kas gadus 30 atpakaļ pat zirgus peldināja, tagad paliek par mazu strautiņu.

28.12.16 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager