Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
mammadaba.lv | 15.janvāris 2017, 16:36 | 10 komentāri | 6962 skatījumi

«AtlaidMammu!» aizkadri un stāsti aiz tiem

Pirmā sezona jaunajam projektam AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajos ezeros – “atlaid mammu!” – aizvadīta. Projekta autoriem un aktīvajiem dalībniekiem ir daudz ko pārdomāt pirms gaidāmās sezonas šovasar. Atbildīgas makšķerēšanas un lielo zivju draugs Māris Olte kopā ar projekta idejas autoru Matīsu Ābiķi piedāvā ielūkoties “atlaid mammu!” filmēšanas klipa gaitas aizkadros un dalās piedzīvojumu un atmiņu stāstos, līdz tika sasniegts mērķis.

Ar līdakas pavēli nenoķert

“Braukt un lūkot trīs nedēļu laikā noķert Lielo zivi noteikti nav tas, kas tiek darīts ikdienā. Copes raidījumus veidoju jau gadus divdesmit. Latvijas ūdeņi man zināmi labi, un šķita, ka atrast labu lokāciju ar labām zivīm sezonas sākumā nebūs lielas problēmas,” atminas Māris Olte.

Galvenais uzstādījums videoklipam “atlaid mammu!” bija iepazīstināt projekta galveno auditoriju – makšķerniekus – ar jauno ideju un pulcināt tai sekotājus. Idejas autors Matīss Ābiķis norāda, ka plānotajā materiālā bija jābūt redzamām lielām līdakām un skaistiem, “pareizo” sajūtu izraisošiem kadriem. Tā būtu kā spēle un savstarpēja saziņa ceļā uz kopēju mērķi – labāk apsaimniekotiem ūdeņiem, kuri būtu bagātāki ar spiningotāju iecienītajām plēsīgajām zivīm – līdakām, asariem. “Ne kategorisks “ķer un atlaid”, bet padziļināta zemūdens sistēmas izpratne. Plēsīgo zivju mazuļu īpatsvars vairumā mūsu ūdeņu ir normāls. Līdakas nedienas sākas tad, kad tā sasniedz 50 centimetru garumu. Par to pārliecinājās arī filmēšanas grupa, veidojot klipu aizvadītā gada pavasarī. Lielās līdakmammas uz “līdakas pavēli” nenoķersi!” atzīst Matīss.

Trīs piegājieni

Klipa filmēšanas darbi tika sākti pirms spiningošanas sezonas oficiālās atklāšanas – Alūksnes apkārtnes privātos dīķos. “Paredzētajā dienā laiva bija dīķī, kur iztēlē rādījās – līdakas pat airos kodīs. Apģērbu izvēlējos vasarīgu, lai nav vasaras vidū jāeksponējas ar ziemas cepuri galvā. Maliena mūs sagaidīja ar 1,5 grādiem un lietus lāsēm. Jā, savu zivi es kaut kā tomēr piešmaucu, bet laimi un kaut kādu estētiku sevī gan ne, līdz ar to kadrā ieburt neizdevās,” atminas Māris.

Kā vīriem pienākas, plints krūmos netika mesta un otrais mēģinājums iemūžināt brango zaļsvārci tika īstenots LVM Lielauces ezerā, nu jau piesaistot dronu, kas nodrošinātu krāšņus skatus no debesīm. Tomēr plāns un realitāte arī šajā reizē negāja roku rokā – lieli lomi izpalika, vien piedzīvojums Mārim ar minēto lidaparātu: “Pabraukāju, pamētāju vizuli, kamēr drons lidinās. Smieklīgi gan gadījās ar jau minēto lidaparātu – no aizmugures pa pakausi dabūju, labi, ka iztiku vien ar zilu ausi, tak Lielā zivs atkal izpalika,” smej Māris.

Tā pienāca maijs, arī trešais mēģinājums LVM Kaņiera ezerā noķert un skaisti iemūžināt Lielās zaļsvārces atlaišanu atpakaļ ūdenskrātuvē neizdevās pat pēc divu ar pus dienu mēģinājuma. “Lielā zivs, patiešām izmērā ap metru, pirmo reizi parādījās Kaņiera ezerā dienas laikā. Gulēja seklā plašumā kā tāda haizivs un sauļojās. Spiningošanai liegtajā zonā…” atminas Māris.

Aktrises atrastas

Pavasaris pieturējās vēss, LVM ezeri, tāpat kā liela daļa citu Latvijas ezeru bija kautri savā dāsnumā. Aktrises – lielās līdakmammas – tika atrastas Tomes pagasta dīķos. “Māris ar operatoru aizbrauca augšējā dīķī, bet es palieku vidējā dīķī Pirmais metiens – bam! Vilšanās – apmēram 4 kilogrami zandartu, nākamajā metienā – tāds pats. Skaidrs, uz redzēšanos! Taču vienā no dīķa malām esmu ievērojis blīvu, smalklapainu ūdenszāļu biezokni un pāris stiprus uzviļņojumus gar tā malu. Ar prāvu gumijzivi un ofsetāķi sāku apstrādāt zāļu malu, otrā metienā iznāciens – redzu nozibam platu zāļsvarces torsu, taču sitienu kātā nesajūtu – garām skriets! Ļaujot vietai “nomierināties” pārceļos uz zāļu pleķa otru malu. Trešajā vai ceturtajā metienā paliela līdaka seko gumijzivij līdz pašam krastam un pieķeras! Mieru, mieru! Ļauju zobainajai patrakot, tad ar cimdotu roku to labi satveru aiz žaunu vāka un ar otru roku trīcošiem pirkstiem zvanu operatoram Jurim un Mārim ar priecīgo vēsti. Kopumā tajā dienā tikām pie 3 līdakām – aktrisēm. Lielāko “zvaigzni” 9–10 kilogrammus noķēra Māris,” piedzīvojumu skaidri atminas Matīss.

“Ir skaidrs – Lielās mammas ķert ir jāspecializējas, tām vajag citādas mānekļu piespēles un taktiku, lai zivs izdzīvotu. Domāšanā par līdaku atlaišanu mēs esam pašā ceļa sākumā. Jāizzina un jāmācās to deju – dueli būvēt tā, lai kritušo ir pēc iespējas mazāk. To arī darīsim,” pārliecināts Māris Olte.

oriģināls

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(6 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[10] Komentāri | dilst | aug
 
krumujancis

Ir jauki palasīties pa aizkadru, secinājumi mums sakrīt, jo noķert mammu publiskos ezeros nemaz nav tik vienkārši.

Kāpēc? To jau ir skaidrojuši un izskaidrojuši daudzi, taču, pirmkārt, tādēļ, ka viņu tur nemaz tik pārlieku daudz nav. Un, otrkārt, tās, kuras tur ir, vairs nav tik ''lētticīgas'' , lai tiktu noķertas uz prastu bleķi vai gumiju, bet - kam gan negadās. Taču palaižat tikai dzīvo zivtiņu, un būs arī mammas.

Bet, redz, filmēt šādu skatu - negribas vis! Tā ka nāktos arī Oltem padomāt par to - vajag vai nevajag ierobežojumus šādai ķeršanai uz dzīvo.

Ja runājam tālāk, problēmas Kaņierī un Lielaucē, īpaši pēdējā, sagādā kormorāni. To kolonijas ātri aug, pagājušā gadā jau novēroju daudz traumētu un beigtu līņu un raudu, pats noķēru arī traumētas 50 cm un garākas līdakas, kuras izskatās, ka bija paspējušas nokļūt to knābjos, bet izglābušās līdz nākamajai reizei. Šādas sakropļotas, ar lielām brūcēm, neticu, ka ir vērts laist vaļā pat tad, ja tās ir zemmēra.

Domāju, ka, ja LVM grib saglabāt makšķernieku interesi par šiem, vismaz diviem, ezeriem arī turpmāk, kaut kāda šo putnu ierobežošanas programmu būtu lietderīgi īstenot.

15.01.17 Atbildēt | Ziņot 2
otinjsh

Hmm, cik esmu dzirdējis sarunas "kuluāros" tad cope tomēr atrodas stāvu zemāk subordinācijā par orinitoloģisko kustību. It sevišķi tas attiecas uz Ķemeru parka teritorijā esošo Kaņiera ezeru.

Ar to vienkārši ir jāsadzīvo.

Bet, skatoties uz laivu daudzumu Kaņierī, tad intereses zudums manuprāt tur nemaz i nedraud.

o.

16.01.17 Atbildēt | Ziņot -1
krumujancis
krumujancis > otinjsh:

Nu bet dabīgi! Kamēr kaut viena zivs būs noķerama, tikmēr būs arī bari, kuri vēlēsies šo vienīgo arī noķert.

Rīgas tuvums un ērtē piebraukšana arī daudz ko nozīmē.

Kaņierim vēl ir iespēja ilgi dzīvot, jo tas savienots ar citiem ūdeņiem, Lielaucē jau tas ir ievērojami sliktāk, putni izēd un sakropļo salīdzinoši daudz, taču ienāk tik - cik ielaiž. Un salīdzinājumā ar putnu apetīti - tas faktiski nav nekas.

16.01.17 Atbildēt | Ziņot 0
close24

Man tāds jautājums: tās kormorānu traumētās zivis ir nācies noķert Kaņiera ezerā un Lielauces vai tikai Lielauces? Jautāju, jo iepriekš tika konstatēts ka Kaņiera ezera kormorānu populācija barojās Jūrā pārsvarā ar lucīšīem.

18.01.17 Atbildēt | Ziņot 0
close24

Pozitīvais no šī pasākuma ir tas, ka parādās informācija par to kā pareizi apieties ar zivi, ja pēc noķeršanas makšķerniekam tā jāatbrīvo vai vēlas to atbrīvot. „atlaid mammu!” Goda makšķernieka ieteikumi, sākot no 4.punkta, principā būtu jāzina visiem makšķerniekiem.

Pārējais saistīts ar to, kā šo pasākumu uztver. Ja pasākums būtu eksperiments, tad tiktu konstatēts sākotnējais stāvoklis, tas dod iespējas pēc laika konstatēt ko jaunievedums ir devis. Ja tas būtu saistīts ar vēlmi situāciju uzlabot, tad tiktu konstatēts tas pats sākotnējais stāvoklis, speciālisti noteiktu kas to var uzlabot, attiecīgi izvēlētos kurus risinājumus ieviest (iespējams piedāvātos) lai pēc laika konstatētu ko tas ir devis, kas dod iespēju pieņemt tālākus lēmumus. Iespējams tas ir noticis, vienkārši pasākuma autori neuzskatīja par vajadzīgu informēt par to.

Savādāk, ja augstāk minētās lietas nav bijušas, tad šis pasākums ir skaisti noformēta LVM reklāmas akcija, kurā izmanto makšķernieku "sāpi" un ko patiesībā dos jaunievedumi šīs akcijas autoriem nav ne jausmas, bet ir pieņēmumi, ka notiks tā kā iecerēts.

Saprotams redzot TV lielas līdakas un skaistus, “pareizo” sajūtu izraisošus kadrus var rasties priekšstats, ka reklāmā piedāvātais der visiem ūdeņiem un gan jau arī atradīsies ticīgie kuri skandinātās pamattēzes nekritiski pieņemts, uzskatīs par nemaldīgu patiesību, kurai nešaubīgi ticēs.

Diemžēl ar labāk apsaimniekotiem ūdeņiem un padziļinātu zemūdens sistēmas izpratni šim pasākumam saistība ir ļoti attāla.

Saprotiet pareizi, man nav pretenziju attiecībā uz „noķer un atlaid” sektantiem (akli tic pašu sludinātām dogmām) un viņu atbalstītājiem, kamēr viņi nesāk uzspiest savu pārliecību. Ja piekopj pašu sludināto ne tikai vārdos un kamēr filmē kamera, tas ir daudz labāk, nekā tādi, kuri stiepj prom no ūdens visu ko var dabūt. Vienkārši man nepatīk diletantiskā attieksme attiecībā uz ūdeņiem. Ja gribas kaut ko mainīt, uzlabot uz labo pusi, vispirms ir jāsaprot kas ir, kāpēc tā ir, ja nav šīs informācijas, bet ir pieņēmumi, tālākās sarunas ir neauglīgas.

18.01.17 Atbildēt | Ziņot 1
krumujancis

to close24

par Kaņiera ezera kormorānu kompāniju, īpaši, kur viņi barojas, nevaru spriest, jo iespējas redzēt barošanās laikā, sakarā ar administratīvajiem ierobežojumiem šajā ezerā, ir salīdzinoši niecīga.

Lielaucē, par cik ir atļauta vēžošana, ir iespējams ilgāku laiku būt uz ezera, un visu, kas tur notiek, redzēt savām acīm. Tumšajā diennakts laikā, lietojot pieres lampu, labi izgaismojas ezera dibenā esošās beigtās zivis, tās, kuras diennakts gaišajā laikā var ieraudzīt it kā maz.

Atbaidošu iespaidu rada arī kormorānu mēslu iznīcinātie koki- miroņi, to uzturēšanās vietās.

Manuprāt, dabas aizsardzība ir laba lieta, taču tas pats, kas savulaik Latvijas dabai ir pāri nodarīts ievedot šeit jenotsuņus, pašlaik notiek arī ar kormorānu ieviešanos ezeros. Jūra, jā - tā ir viņu stihija, bet ezeros tos būtu nepieciešams uz stingrāko apkarot, tāpat, kā, savulaik, vārnas un žagatas.

18.01.17 Atbildēt | Ziņot 0
close24

Sveiks, Krumujancis!

13.01.2017 TV raidījumā MaO no 19 minūtes ir informācija no K.Millera, kurš savulaik esot vadījis Zivju Fonda atbalstītu pētījumu par kormorānu barošanās īpatnībām. (raidījumu var noskatīties šeit: www.youtube.com/watch?v=RayVKNrmm_o ) No turienes arī informācija par Kaņiera kormorānu ēdienkarti. Starp citu, tur arī informācija kā viņiem bojāt dzīvi.

Nedomāju, ka pie visa vajadzētu vainot dabas aizsardzību. Man ir aizdomas, ka galvenais iemesls ir formāla (arī nolaidīga, bezatbildīga) attieksme attiecībā uz ūdeņiem, ūdeņu resursiem un ūdeni kā resursu, ne tikai valsts un pašvaldības līmenī, bet arī no šo resursu izmantotāju – visu iedzīvotāju puses. Izņēmumi ir pārāk reti. Varbūt kļūdos, bet sanāk, ka vismaz vienā vietā cilvēkiem un pašvaldībai rūp kas notiek ar viņu ezeru. Ezers tiek pieskatīts, tiek apzināta situācija, meklēti risinājumi kā to uzlabot, tas tiek apsaimniekots sociāli atbildīgi (vismaz tāds priekšstats rodas). Iespējams ir vēl kādas, par kurām vienkārši neesmu informēts, tomēr nospiedošā vairumā vietu kaut kā to visu ,līdz šim, nemanu, tieši tāpat kā centienus no valsts vai pašvaldību puses šo situāciju mainīt.

Dabas lieguma „Vīķu” purvs dabas aizsardzības plāns tika izstrādāts 2005-2015.gadam, kaut ko jaunāku neatradu. Diemžēl nezinu kā ir veikti aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi, kuru detalizēts apraksts ir atrodams plānā.

Starp citu, dabas lieguma „Vīķu purvs” nozīmīgākās aizsardzības vērtības ir ligzdojošie un savā migrācijas ceļā atpūtu meklējošie ūdensputni. Vīķu purvā esot uzskaitītas 24 Latvijā un Eiropā putnu sugas, no tām īpaši aizsargājamas 21. Varu kļūdīties, bet jūras kraukli vai kormorānu šo 24 putnu sugu starpā dabas lieguma Vīķu purvs dabas aizsardzības plānā 2005-2015.gadam neatradu, tāpat kā šaubos vai kormorāns pieskaitāms pie veselas virknes īpaši aizsargājamiem augiem vai bezmugurkaulniekiem.

Ir jautājums, kā kormorāns iekšzemē, ezeriem nabadzīgajā Zemgalē, ietekmē zivju resursu, zivju sugu daudzveidību un pārējo putnu sugas, īpaši to barošanās iespējas migrācijas laikā. Interesanti kādi ir kontrolzvejas rezultāti (bija jāveic vienu reizi 3 gados).

Vēl šim visam vēlējos piebilst, ilgtermiņa mērķi šai teritorijai: saglabāt teritoriju kā nozīmīgu aizsargājamo biotopu, sugu un ainavu kompleksu, nodrošināt teritorijas aizsargājamo biotopu saglabāšanu un nodrošināt teritorijas izmantošanu rekreācijas vajadzībām, nekaitējot teritorijas aizsargājamām vērtībām ... nezinu kā tam visam var palīdzēt kormorāni.

23.01.17 Atbildēt | Ziņot 0
krumujancis

to close24

Sveiks! Paldies par informāciju. Varētu ņemt šajā kormorānu epopejā Lielaucē kaut kādu dalību arī pats, kaut vai sabiedriskā kārtā bīdīt lietas, bet svarīgi vispirms būtu uzzināt kāds tad ir LVM viedoklis, vai nostāja šajā jautājumā. Šobrīd pat īsti nezinu ar ko man šajā kantorī vajadzētu runāt, un vai drīkstu vispār ko runāt, jo nepārstāvu neko vairāk kā vien sevi pašu.

Par Vīķu purvu - tur puslīdz skaidrs, savulaik, tas bija iecerēts kā atbalsts pīļu populācijas saglabāšanai un vairošanai ezerā, taču zinot, kā bija agrāk un kā ir tagad, tad kaut kāds neliels mērķis ir sasniegts, bet gluži ne tas, kas bija iecerēts.

Tam gan ir vairāki objektīvi iemesli, jo paceļot un noregulējot ezerā ūdenslīmeni, gar krasta niedrēm pazuda kosa, kas bija viena no galvenajām pīļu uzturēšanās un barošanās vietam, kā arī pats purvs, gadiem ejot, ir vairāk aizaudzis un palicis sausāks un pārejamāks, mazumā ir gājis augs - puplaksis, kura sēklas rudens periodā bija izcila pīļu barība, un tad jau arī pīles bija. Bija nesalīdzināmi vairāk nekā tagad.

Nerunājot jau nemaz par ievesto jenotsuni, no kura pīlei un citiem ūdensputniem faktiski glābiņa nav. Un tad nu ir tas, kas ir.

23.01.17 Atbildēt | Ziņot 0
close24

Sveiks!

Ja pavisam godīgi, nezinu ko ieteikt.

Atrast ar ko runāt, nav tas sarežģītākais. Īpaši aizsargājamās utt. ir Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā, pēc idejas visām vajadzētu būt izstrādātam Dabas aizsardzības plānam un no tā arī vajadzētu vadīties. Pieskatīt ezeru uzticēts LVM, domāju, ka atrast to, kurš kaut ko izlemj, arī nebūtu ļoti sarežģīti. Noteikti var atrast Latvijas Ornitologu biedrības vadītāja kontaktus un noskaidrot šīs biedrības viedokli.

Par uzklausīšanu ir cits stāsts. Uzklausīt, ņemt vērā vai profesionāli nosūtīt ceļot uz vietu ķēniņš iet ar kājām, tā, ka ar nepacietību gaidīsi šo ceļojumu var arī jebkuru. Principā sākumā uz entuziastiem skatās greizi, jo viņi ir neinformēti vai maz informēti. Privātpersonām nav aizliegts sniegt priekšlikumus vai pieprasīt informāciju, vieglāk atšūt to, kurš mazāk profesionāls tēmā. Ja pārliecību dos tas, ka pārstāvi biedrību, dibināt to var divi cilvēki, tas nav sarežģīti un nav dārgi.

Būtiskākais, cik daudz un tālu esi gatavas iesaistīties. Pašdarbība ir viens, apzināta un profesionāla darbība vai darbošanās tuvu tam, ir kaut kas pavisam cits. Abos gadījumos citu darba darīšana ne tikai izmaksā dārgi (laiks un finanses), bet parasti netiek atbalstīta, īpaši, ja iesaistītajiem ir labi tā, kā ir un pārmaiņas nav vēlamas. Otrs, ja tev vajag kaut ko vienam, varbūt pārējiem to nemaz nevajag? Saprotams var darboties solo vai tikai ar atbalstītājiem, tomēr labāk būtu lemt ko un darīt lietas kopā ar domubiedriem.

Pastāv izvēle: a) darīt neko; b) ik pa laikam pasūdzēties internetā; c) koromorānu ligzdošanas sākumā … airu laivā iesēžos, un pie kormorāniem aizlaižos, kaut līdzi man ir radio (kas uzgriezts uz skaļāko), uz brīdi iesnaužos :); d) kopā ar citiem entuziastiem apzināt viedokļus, konstatēt situāciju, sameklēt risinājumus kas to uzlabos, organizēt ieviešanu, vēŗtēt rezultātu.

Kas attiecas uz LVM, izskatās, ka dotajā brīdī LVM ir izvēlējies reklamēties lai piesaistītu apmeklētājus, nevis izprast situāciju, uzlabot to, šādi radot apmeklētājus piesaistošus apstākļus. Uzsvars uz izskatās.

26.01.17 Atbildēt | Ziņot 0
krumujancis

Sumināts!

Tā jau gluži nav, ka visi, arī vietējie, būtu sajūsmā un apmierināti ar stāvokli Lielauces ezerā sakarā ar kormorāniem. Taču nelaime ir tā, ka publiski savu neapmierinātību izteikt daudzi nevēlas dažādu blakusapstākļu dēļ, pamatā, represiju iespējamību no LVM, ja tiem kaut kas nepatiks. Vienu vārdu sakot - nevēlas uzprasīties.

Lai gan, ja pieņemtu lēmumu par šo putnu kolonijas ierobežošanu - būtu gatavi iesaistīties šo pasākumu realizācijā.

Pats nesāku staigāt pa kantoriem vien tādēļ, ka, kā pareizi esi norādījis, kas tad es esmu? Štrunts - viens no licenču pircējiem, nekas vairāk! Pasūtīs un sveiki!

Tā ka tā nu ir - problēma jau ir un veidosies vēl lielāka, ja LVM nerīkosies, taču rīcība jau gadiem neseko.

Var jau būt, ka šovasar jārīkojas kā Oltem, jāsavāc bildes, intervijas un viss cits, ko tikai var savākt un jātaisa kampaņa presē, varbūt, ka arī LVM veči pamodīsies un sāks rīkoties.

Jo daudz ko jau var izdarīt arī LVM rīkoto spiningošanas maču laikā un citādi.

Paldies par padomu.

27.01.17 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager