Apkopojums par Rāznas ezera izpēti un secinājumiem

Rēzeknes Novads, CopesLietas.lv | 5.marts 2017, 20:44 | 19 komentāri | 1824 skatījumi

2016. gadā pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma nodibinājums “Vides risinājumu institūts” Dr. Biol. Matīsa Žagara vadībā veica pētījumu Rāznas ezerā, lai, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, varētu izstrādāt vides problēmu risināšanas plānu Rāznas ezerā, Rāznas Nacionālajā parkā.

© Zigurds Zaķis

Pētījuma gaitā apkopoti un analizēti pieejamie vēsturiskie dati par Rāznas ezera eitrofikāciju, veikta kontrolzveja, pētītas zivis un ūdensaugi, ezera hidrobioloģija, vērtēti Rāznas ezera eitrofikācijas cēloņi un atjaunošanas potenciāls. Rezultātā ir izstrādātas zinātniski pamatotas rekomendācijas novēroto ekoloģisko problēmu ierobežošanai un ūdenstilpes vides kvalitātes uzlabošanai, kā arī ezera zivju resursu apsaimniekošanai un saglabāšanai.

Galvenās barības vielas, kas nepieciešamas ūdenstilpes ekosistēmas funkcionēšanai, ir slāpeklis un fosfors. Tās pirmprodukcijas norisei izmanto fitoplanktons un augstākie ūdensaugi. Barības vielas Rāznas ezerā nokļūst no ezera sateces baseina lauksaimnieciskās darbības rezultātā (tiek ieskalotas meliorācijas grāvjos un citās ūdenstecēs, kas barības vielas aiznes uz ezeru), kā arī dabiskā ceļā no mežu zemēm un nokrišņiem. Ezera atklātajā daļā 2016. gadā nav konstatēts krasi paaugstināts barības vielu daudzums. Tomēr atsevišķās ezera vietās konstatēts paaugstināts barības vielu daudzums, kas saistāms ar punktveida piesārņojuma avotiem pie Lipuškiem un Dukstigala līcī, kā arī ezera dienvidrietumu daļā un Zosnas līcī.

Barības vielu daudzuma samazināšanai ezerā ieteicams samazināt barības vielu ieplūdi no Rāznas ezera sateces baseina – uzlabot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību, novērst tiešu piesārņojuma ieplūdi ezerā no tam pieguļošajām lauksaimnieciskās zemes teritorijām, kā arī rekreācijas vietām. Rekomendēts pieslēgt pēc iespējas vairāk māju un ciemu centrālām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

© KnitSpirit

Niedrēm ir salīdzinoši maza loma ezera barības vielu apritē. Līdz ar to no ezera ekosistēmas funkcionēšanas viedokļa nekādas apsaimniekošanas darbības attiecībā uz niedrēm nav nepieciešamas. Tomēr iespējams plānot stratēģisku niedru pļaušanu ezera rekreācijas vērtības palielināšanai vietās, kuras ir apdzīvotu vietu, laivu kanālu, peldvietu un citu piekļuves vietu tiešā tuvumā. Svarīgi uzsvērt, ka pilnīga niedru izpļaušana plašā teritorijā nav vēlama, jo tās pavasara un vasaras periodā veido svarīgu biotopu ūdensputniem un zivīm. Niedru pļaušanu nedrīkst veikt zivju nārsta periodā.

Fitoplanktons ir mikroskopiskas aļģes, kas ieņem nozīmīgu lomu saldūdens ekosistēmās. Ar to barojas galvenokārt zooplanktons (mikroskopiskie vēžveidīgie). Rāznas ezerā 2016. gadā nav novērota pastiprināta aļģu ziedēšana antropogēnas eitrofikācijas ietekmē. Konstatētās zilaļģu Gloeotrichia echinulata kolonijas uzskatāmas par periodisku parādību, nevis pastiprinātas pēdējos gados radušās antropogēnas izcelsmes eitrofikācijas sekām. Tomēr ieteicams veikt ikgadējus novērojumus un reģistrēt zilaļģu Gloeotrichia echinulata koloniju parādīšanos ezerā, vienlaikus analizējot ezerā esošo barības vielu izplatības/daudzuma sezonalitāti, lai izprastu iespējamos iemeslus šīs zilaļģu sugas neregulārai ziedēšanai Rāznas ezerā.

Zooplanktons ir svarīga ezeru ekosistēmu sastāvdaļa. Zooplanktona organismi ir nozīmīga visu zivju sugu mazuļu un planktonēdāju zivju barība. Zooplanktona daudzveidība un biomasa pagaidām ir pietiekama, lai nodrošinātu zivju mazuļus un planktivorās zivis ar barību, bet tā samazinās cilvēka darbības ietekmē – tiek izķertas plēsīgās zivis, kas regulē planktonēdāju zivju skaitu. Jāuzsver, ka zooplanktona biomasa salīdzinājumā ar 20. gadsimta 50. gadiem ir samazinājusies.

Zoobentoss jeb bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki, kas apdzīvo ezera gultni, ir nozīmīgs ūdens ekosistēmu elements. Ir zināms, ka bentoss ir nozīmīgākais zivju sabiedrību barības objekts Latvijas un Eiropas ezeros. Zoobentosa organismi, it īpaši gliemenes, bieži identificēti kā pieaugošo plaužu un raudu barības objekts. No pieejamiem datiem var secināt, ka zoobentosa biomasa un daudzveidība pagaidām ir pietiekama, lai nodrošinātu bentosēdājas zivis ar barību. Tomēr iespējama pastiprināta gliemeņu sugu daudzveidības samazināšanās daudzveidīgās sēdgliemenes ietekmē, kas var atstāt negatīvu iespaidu arī uz zivju barības bāzi Rāznas ezerā.

Rāznas ezera zivju sabiedrībā dominē asaris, plaudis un rauda. Kopējā visu zivju sugu biomasa vērtējama kā vidēja, ko varētu skaidrot ar intensīvas rūpnieciskās zvejas ietekmi ilgstošā laika periodā. To netieši apliecina kontrolzvejas lomu vecuma un izmēru struktūra, kā arī nozvejas statistika no 1990.-2016. gadam. Visintensīvāk apzvejoto zivju sugu populācijās, izņemot plaužu, dominē neliela izmēra zivis, kas vēl nav sasniegušas izmērus, kam piemīt augsta komerciālā vērtība. Kontrolzveju rezultāti uzrāda nevienmērīgu zivju izplatību ezerā. Piekrastes daļā dominē nelieli asari, raudas un ruduļi. Dziļuma zonā no 2-6m vairāk sastopami lielāka izmēra plauži, raudas un asari. Savukārt dziļuma zonā no 6-13m ir izteikta asaru, kā arī secīgi plaužu, ķīšu un raudu dominance. Dziļākajā ezera daļā ūdens virsējos slāņos (0-6m) sastopami repši, kā arī noķerts viens ezera salakas indivīds. Pētījumā sniegts zivsaimnieciski nozīmīgo zivju sugu populāciju raksturojums (asaris, plaudis, rauda, repsis, zandarts, līdaka).

Rāznas ezera ūdens kvalitāte ir laba, zivju barības bāze pietiekama gan zivju mazuļu attīstībai, gan pieaugušu zivju populāciju uzturēšanai. Rāznas ezera ihtiofauna kopumā vērtējama kā cilvēka ietekmēta. Zivju sabiedrības struktūru būtiski ietekmē rūpnieciskā zveja. Tiek izķerti tikai zivsaimnieciski nozīmīgie lielie īpatņi, kas plēsēju gadījumā svarīgi populāciju pašregulācijai un spiediena uzturēšanai uz miermīlīgo zivju populācijām. Īpaši būtiski ietekmēta ir asaru populācija – dominē neliela izmēra zivis, kas savā barībā nepatērē citu zivju mazuļus.

Viens no efektīvākajiem ūdeņu veiksmīgas apsaimniekošanas paņēmieniem ir licencētas makšķerēšanas sistēmas ieviešana. Šādas sistēmas ieviešana pozitīvā gadījumā ļauj palielināt no ezera apsaimniekošanas gūstamo ienākumu apjomu. Tā sniedz iespēju kontrolēt un uzraudzīt makšķerēšanas intensitāti, kā arī iegūt informāciju par makšķernieku lomu apjomu, izmantojot atpakaļ atgrieztās licences. Gūtie ienākumi ļauj finansēt tādus apsaimniekošanas pasākumus kā zivju resursa izmantošanas kontroles pastiprināšana, zivju krājumu papildināšana un makšķerēšanas infrastruktūras attīstīšana.

Rāznas ezerā licencētās makšķerēšanas sistēmas izveidošanai nepieciešama vietējo iedzīvotāju, pašvaldību un DAP ieinteresētība un atbalsts. Bez visu iesaistīto pušu līdzdalības un piekrišanas licencēto makšķerēšanas sistēmu izveidot nav iespējams. Ezers šāda apsaimniekošanas modeļa izveidei vērtējams kā piemērots. Galvenās makšķerniekus interesējošās zivju sugas kā līdaka, asaris, plaudis, ezerā jau sastopamas. Papildus vērtību un interesi varētu izraisīt zivju resursu stāvokļa uzlabošanās, kas primāri panākams, samazinot rūpnieciskās zveja apjomu.

Neskatoties uz to, vai tiek ieviesta licencētā makšķerēšana, ieteicams veikt šādas darbības, kas uzlabos ezera, kā makšķerēšanas tūrisma galamērķa, vērtību:

apsaimniekotāja ieceres un plānotās darbības ezera apsaimniekošanā apspriest ar ieinteresēto sabiedrības daļu (vietējie iedzīvotāji, makšķernieki, zvejnieki pašvaldības u.c.
organizēt atklātas diskusijas par ezeru apsaimniekošanu kopumā un iespējamajiem scenārijiem Rāznas ezera apsaimniekošanā,
ap ezeru uzlabot makšķerēšanas infrastruktūru – izveidot laivu bāzes, laivu nolaišanas vietas, piebraukšanas punktus, makšķerēšanas laipas,
sistemātiski informēt sabiedrību par apsaimniekotāja darbībām.
Komerciālās zvejas spiediens uz Rāznas ezera zivju resursiem ir uzskatāms par augstu. Ietekmētas ir visu zivju populācijas, īpaši plēsīgo zivju, kā rezultātā ir izjaukts balanss plēsēju un miermīlīgo zivju starpā. Kā vienu no risinājumiem Rāznas ezera zivju krājumu stāvokļa uzlabošanai Vides risinājumu institūts iesaka apsvērt rūpnieciskās zvejas ierobežošanas pasākumus, piemēram, tīklu zvejas liegumu sestdienās, svētdienās un svētku dienās, kas, vērtējot pieredzi citos ezeros, pozitīvi kontrolētu makšķernieku pieplūdumu; rūpnieciskas tīklu zvejas limitu ierobežošanu vai zvejas aizliegšanu vispār, aizstājot to ar pašpatēriņa zveju vai murdu izmantošanu tīklu vietā, kas ļauj veikt selektīvu zveju, tādējādi ļaujot saudzēt plēsīgās zivis.

2017. gada 21. martā plkst.13:00 Dabas aizsardzības pārvalde dabas izglītības centrā “Rāzna” (Skolas ielā 3, Lipuškos, Mākoņkalna pagastā, Rēzeknes novadā) organizē publisku informatīvo pasākumu, kurā aicināti piedalīties vietējās pašvaldības pārstāvji, makšķernieki un zvejnieki, kā arī ikviens interesents.

Tikšanās pirmajā daļā plānota “Vides risinājumu institūta” pārstāvja Dr. Biol. Matīsa Žagara prezentācija par veikto pētījumu un tā rezultātiem, Dabas aizsardzības pārvaldes prezentācija par dabas aizsardzības prasībām un veiktajiem pasākumiem Rāznas Nacionālajā parkā, Valsts vides dienesta prezentācija par piesārņojumu Rāznas ezerā. Savukārt otrajā daļā plānota atklātā diskusija, ļaujot ikvienam paust savu viedokli, dalīties novērojumos un ieteikumos Rāznas Nacionālā parka dabas vērtību saglabāšanai. Plašāka informācija par plānoto pasākumu tiks izziņota atsevišķi.

oriģināls

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(1 balss) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[19] Komentāri | dilst | aug
 
murmurmulis

Kādas licenzes Mudaki jus,Masteiko jau grāba ar abām rokām.

6.mar 12:36 Atbildēt | Ziņot 0
ZivjuZaglis

mja. tik viens jautājums, kad visi ūdeņi būs pieejami tikai ar licenzēm, makšķernieku kartes tik un tā būs jāpērk?

6.mar 13:34 Atbildēt | Ziņot 1
zivotaajs

Kur siigas, zandarti un zushi, Raznas lielaa ukleika...Galvenās makšķerniekus interesējošās zivju sugas kā līdaka, asaris, plaudis, ezerā jau sastopamas...... tās tur ir bijuša visu laiku. Un nez vai tagadeejais lauku apstradashanas kjimiskais sastaavs daudz ko ljunaku nodariitu par padomju laika amonjakuudeni..... cilveku skaits samazinaas - tatad notekudenju skaitam arii buutu jaabuut mazakam... Nozveja bija lielaka -- bet zive BIJA, lai arii gribetaju bija vairak. laiku atpaklaj kad Leiči bija arii bija dienas licenze 0.50 naudinjas. Kaut kas naudinju iegraba kje'wā, cik no taa atgriezas ezerā jameklee jo informacija bija ka tika laisti zushu mazulji, varbuut ka arii vel kada zive. Mazas zives IR ar praatiiga izmeera kaa kad.... bet reizem IR, Un atpuutia nevajag desmitos kg - tiek pariws pannas i lab... svaiga gaisa pabuuts, veseliiba uzlabota nu rezem nervi sabaigti DDDD bet taa jau cope DDD

6.mar 13:41 Atbildēt | Ziņot 2
zivotaajs

Būtu tiem lielajiem udens petniekiem japarbauda vada zvejas ietekmi uz ezera grunts aizauggshanas pakapi - un bentosa zivju bariibas bazes attieciibu izmaiņam... jo jau kaut kur rakstiju kad pats mazliet ar tadu lietu saskaaros man vieci zvejnieki skaidroja ka motiliic dziivo duunjaas - ja virsuu zaale/suuna tad Lielais plaudis pie tiem nevar tikt - nav ko njamkaat - tatad tik aatri neaug - Vai..... rodas lielaaka koncentracija tajas vietaas kur tas suunas nav .. rezultaataa aatrak izeed..... atkaj njammas truukst un kopumaa taa visa plauzhu po;pulacija svaraa zamazinas . Kadreiz Raznas genofonda plauzhu lielums bija ap 4.5=5kg pat i vairak.... tagad taadu redzeet....retums, kur nu vel makshkjerniekam nokjert,( pa nu gadi 10 esmu dzirdejis par 3 gadijumus kad ir ticis virs 4.kg, pagajushgad pasham viens ap 4 bija pagraabis) toties tadu ap kg līdz pusotru ir pietiekoshi

6.mar 13:48 Atbildēt | Ziņot 1
Ivars1703

Atļaut mazos iekšdedzes četru taktu motoru Rāznas parka teritorijā! Vismaz nosakot licenci pēc zirgu skaita, te arī papildus naudiņa un makšķernieku drošība Latgales jūrā.

Esošais regulējums aizsargā un ir draudzīgs tīkliniekiem un blatņakiem, fui.

6.mar 15:34 Atbildēt | Ziņot 1
swordfish216

Kādas licences, aptrakuši, jau savā laikā sagrābas un neko labu neizdarīja kā tikai kabatas piebāza, bet ezerā gandrīz neko neielaida, toties ar tīkliem smēla zivis un visas veda pa taisno uz Rīgas tirgu. Ja ar iekasēto naudu darītu kā saukas pagastā tad jā ezers būtu bagāts ar zivīm, bet tā kā visa nauda gāja gandrīz kabatā tad sorry rezultātā zivju godīgi sakot kļuva mazāk. Kad nebija ieviesta licence un neskaloja tā ezeru ar tīkliem tad zivju bija vairāk, bet pat vēl tagad nevar Rāzna atkopties pēc tiem nedarbiem kas tur darījās.

7.mar 06:06 Atbildēt | Ziņot 1
valnaans

Izcils pētījums! Neviena cipara.

7.mar 07:07 Atbildēt | Ziņot 1
Malikis2011

Ko tu gribēji, paņem kādu zinātnieku uztaisi nodibinājumu un izliecies par pašiem gudrākiem ūdens apsaimniekošanā un bāz batonus ausī tiem kas maksā. Galvenais gudri un plaši rakstīt ap doto tēmu un neko nepierādīt ar skaitļiem un faktiem.

7.mar 12:04 Atbildēt | Ziņot 1
valnaans
valnaans > Malikis2011:

Ko es gribēju? Es neko negribēju. Gribēja pētījuma pasūtītājs, acīmredzot. Ja par viņa naudu ir noķerta viena ezersalaka (viens indivīds), tad gribētos zināt,- cik gara, cik plata, kā viņai iet pa dzīvi, varbūt kādas sūdzības? Par ko tie sēdgliemeži sēž, cik ilgi sēdēs, un kas viņus baro? Kā zivis var vairoties bez pārošanās, jo visi "vārti" ciet? Kur lai ņem tādus tūristus, kuri "neražo fosforu" u.t.t. Kā saka,- smiekli caur asarām.

7.mar 15:03 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

Mani uzjautrina šis teksts, tādu atklājumu izdarījuši ;D

Kontrolzveju rezultāti uzrāda nevienmērīgu zivju izplatību ezerā.

7.mar 15:23 Atbildēt | Ziņot 0
ZivjuZaglis

daži izbauda īdēšanas prieku. rakstīts tak - pārskats par izpēti :) . gribat ciparus un tabulas - laipni lūgti - atradu šeit - www.daba.gov.lv/upload/File/D...zpete_2016.pdf

7.mar 16:47 Atbildēt | Ziņot 1
Malikis2011

Palasot izskatās ka ļoti baltie diegiem savilkts tas apcerējums, es arī varu secināt, man dīķī pie lielo karūsu īpatsvara trūkuma vainojams gārnis kas viņas izķer, tā varētu zvejniekus vainot, bet viņu tur nav, tad makšķerniekus, bet pāris reize gadā makšķerēju.;D

7.mar 22:13 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

2014 gadā zvejnieki izvilka 7 t :

www.bior.gov.lv/uploads/files...zeros_2014.pdf

7.mar 22:16 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

Izlasot to apcerējumu, var secināt vienu, neprofesionāls darbs, kas ļoti, ļoti liekas, ka rakstīts tikai lai aizliegtu zveju un ieviestu LM un kaut kā interesēs tas viss darīts. Ceru ka tā nav , bet nav nekādu datu cik kādreiz ķerts, kas tagad ķerts tikai no pirksta izzīsti secinājumi un tur vēl daudz absurdu secinājumu par ezeru.

7.mar 22:38 Atbildēt | Ziņot 0
addd
addd :

Zvejas apjomi 56 lpp. tikai māc šaubas par to patiesumu. Par zivju augšanas ātrumu man ticība ir.

7.mar 23:05 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011
Malikis2011 > addd:

Būtu redzējis zvejas apjomu 60-70-80 gadi droši ka būtu ap 20-40 t gadā.

7.mar 23:10 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011
Malikis2011 > addd:

Nepareizi paskatījos, vēl 90 zvejoja ap 60 t gadā, no 2004 zvejo 6 reizes mazāk, jo laikam nav vada un zivju paliek mazāk jo zvejnieki izķer; D

7.mar 23:19 Atbildēt | Ziņot 0
addd
addd > Malikis2011:

Tur jau parādās tas dīvains zvejas apjoms, zivis aug ātri bet nozvejas krītās?

Super secinājumi no tādiem pseido zinātniekiem, brīvdienās aizliedzam tīklus un no licencētas makšķerēšanas ezerā pavairosim zivis. Ziemā tur makšķernieki vēl parādās, bet vasarā Latgales jūrā ar elektromotoru, nu jābūt slimam braukt makšķerēt.

7.mar 23:22 Atbildēt | Ziņot 1
addd
addd > Malikis2011:

Dabas liegums, licencēta makšķerēšana tieši no tiem 2004 gadiem tak sākās.

7.mar 23:35 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers