Aprīlī Latvijas ūdenstilpēs laidīs 14 miljonus zivju mazuļu

B.I.O.R, CopesLietas.lv | 18.marts 2017, 13:03 | 18 komentāri | 4009 skatījumi

Šopavasar Latvijas upēs un ezeros ielaidīs 14 miljonus zivju mazuļu, lai tādējādi sekmētu zivju resursu atjaunošanu. Tas varētu notikt aprīļa beigās, jo pagaidām temperatūra ūdenstilpēs nav pietiekami augsta, lai zivsaimniecībās audzētās zivis tajā varētu izdzīvot.

Kā notiek zivju audzēšana un cik šogad izmaksās mazuļu laišana dabīgajās ūdenstilpēs?


Varavīksnes foreļu mazuļi šobrīd uzturas tīrā avota ūdenī, lai būtu vieglāk sekot līdzi to augšanai un attīstībai. Savukārt tās zivis, kas upju un ezeru ūdenim paliekot siltākam, drīzumā tiks laistas dabiskajās ūdenstilpnēs, tiek pārvietotas baseinos ar ūdeni no Daugavas, kur viņus praktiski nevar saredzēt.

Ivars Putviks, zinātniskā institūta BIOR zivju audzētavas “Tome” vadītājs: Inkubācijas process notiek uz avota ūdens, kas palīdz labāk pārskatīt šo produktu jeb ikrus, jo ūdens ir tīrs un dzidrs. Savukārt pēc tam, kad viņi ir paaugušies, viņiem jāatceras savas dzimtās upes smarža vai garša, un tādēļ viņi tiek pārcelti uz vietu, kas tiek apgādāta ar Daugavas ūdeni.

Citā cehā atrodas ”dzemdību nams”, kā to sauc paši audzētavas darbinieki. Šobrīd šeit jau ir izšķīlušies gandrīz visi lašu, taimiņu un sīgu mazuļi. Taču ne visiem no viņiem ir lemts nonākt līdz upēm un ezeriem, jo inkubācijas laikā kamēr zivis nesāk piebarot bojā iet aptuveni 10% ikru.

Šogad 14 miljoni lašu, taimiņu, līdaku un citu zivju sugu no audzētavām tiks laisti dabiskajos ūdeņos. Tam tiks tērēti 1,7 miljoni eiro. Lielāko daļu jeb vienu miljonu atvēlēs uzņēmums ”Latvenergo’, tādējādi kompensējot zivju resursiem nodarīto kaitējumu no pašu darbības. Pusmiljons eiro ir dotācija no valsts budžeta, apmaksājot zivju laišanu Ventā un Gaujā, savukārt vēl 200 tūkstošus eiro piešķirs Zivju fonds. Zivju laišana upēs un to baseinos notiks ūdens temperatūrai sasniedzot 10 grādu atzīmi, lai zivis nenosalst.



Parasti zivju mazuļu laišana ”lielajā dzīvē” notiek naktīs, lai zivis līdz rītausmai paspēj adaptēties jaunajā vidē un lai tās neapēd kaijas. Šogad, izņemot pašu zivju laišanas procesu, jaunajā Zivju resursu atražošanas valsts programmā ir iekļauts jauns elements – zivju nārsta vietu atjaunošana. Tā, piemēram, lai radītu zivīm labvēlīgākus dzīves apstākļus, no kokiem un bebru dambjiem, kā arī cilvēku radītiem atkritumiem tiks attīrītas upes un ezeri.

Normunds Riekstiņš, ZM Zivsaimniecības departamenta direktors:
Mēs neapšaubāmi šodienas apstākļos ietekmējam ļoti lielā mērā, un tā ir gan pašu zivju ķeršana un izmantošana, bet vēl lielāka ietekme ir cita saimnieciskā darbība, kas ietekmē ūdeņu stāvokli – šķēršļi ūdeņos, rakšana, tiltu būvēšana, kā arī vēl papildus ir tas, ka mēs piesārņojam tos ūdeņus.

Kā norāda zivkopji, cilvēku, kas pārzina zivju audzēšanas un kopšanas īpatnības, paliek arvien mazāk. Tāpēc īpašā projekta ietvaros, ko rīko BIOR Akvakultūras pētniecības un izglītības centrs, par Eiropas fondu līdzekļiem zivju audzētājiem tiks sniegtas bezmaksas konsultācijas.

avots

foto: skaties.lv

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(1 balss) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[18] Komentāri | dilst | aug
 
norsis5

Izklausās interesanti.

Bet rodas jautājums .

Kur paliek nauda kuru mēs maksājam pērkot makšķerēšanas kartes un licenzes?

Ja visu šo sponsorē Latvenergo un Eiropa.

Kas tiek darīts ar to naudu.

18.mar 13:36 Atbildēt | Ziņot 3
Kirsis6666

Lasi uzmanīgāk-200k ieguldīs zivju fonds,tur ir nauda no makšķerēšanas kartēm.

20.mar 23:23 Atbildēt | Ziņot 0
krumujancis

Protams, zivju mazuļu audzēšana un ielaišana ūdenstilpnēs ie kaut kas vairāk par neko. Taču, manuprāt, vai tos miljonus, kurus Latvenergo tagad iztērē resursu atjaunošanai, lietderīgāk nebūtu ieguldīt zivju ceļu ierīkošanai visos HES-os, tā, kā kādreiz tas bija Ķegumā Latvijas laikā, par vēlāko laiku parodijām nerunāsim.

Un tad arī, par nodarītajiem zaudējumiem ūdenslīmeņa samazināšanas laikā maksātu pēc makšķerniekiem piemērotā zaudējumu aprēķināšanas tarifa, nevis kaut ko - kā tagad.

Tikai viena nelaime, lašu slaucējiem būtu izpostīts bizness, jo daļēji atkristu vajadzība pēc šādām darbībām.

18.mar 13:37 Atbildēt | Ziņot 3
onkyo

Na*** jāatjauno lašu un taimiņu resursus, tās tak svētās govis.

18.mar 13:52 Atbildēt | Ziņot 6
ZivjuZaglis

vispirms lai ielaiž un tad plātās.

18.mar 14:06 Atbildēt | Ziņot 2
daugavietis

Tā,foreles uz Oltes galu vajadzētu vest,tad daļu uz Baltezeru un to,kas paliek pāri,jāsagāž Daugavā-Rīgas teritorijā.Lai šīs,kas nepabaros plēsoņas,tinās prom pa jūras neceļiem uz neatgriezšanos.Tad jau kārtējais varoņdarbs būs godam(kā katru gadu)veikts.

18.mar 19:46 Atbildēt | Ziņot 4
iesacejs50

OHO ko tik maz murdiem būs pa maz........

Idiotu bars......................

19.mar 10:27 Atbildēt | Ziņot 1
Brusis

Ko tad nerakstat skaitu pa sugām?Ja atņem lašus un nēģus. cipari ir bēdīgi.

Un kad beigsies Latvenergo naudas grūšana lašos un nēģos?

Nevienu kapeiku nezivīm,ielaisti tikšot ZIVJU mazuļi.

Un vispār,Hes darbības rezultātā, zaudējumi tiek nodarīti augšpusē.Ūdens līmeņa izmaiņas nārsta laikā likvidē visu .Zivis diemžēl nenārsto dziļumos,padsmit metros.

- iepriekš;

Un kad beigsies Latvenergo naudas grūšana lašos un nēģos?

Hes darbības rezultātā,līmeņa svārstības nārsta laikā, zaudējumi tiek nodarīti augšpusē.

19.mar 12:13 Atbildēt | Ziņot 2
Girts7

Vajadzētu jau pa visu Latviju tos mazuļus pavairot nevis tikai tu kur tos murdus liek. Vajag Kurzemē, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē ari ko pavairot.

19.mar 17:39 Atbildēt | Ziņot 6
cops67

Baigi labi, sponsorē latvenergo jo nodara zaudējumus zivju resursiem uz daugavas, bet cik zivis tiks ielaistas hes baseinos? nulle, atkal tikai foreles un laši.

19.mar 18:05 Atbildēt | Ziņot 3
Tonis

Laid vai nelaid,tāpat viss aizpeldēs uz centrāltirgu...

19.mar 20:47 Atbildēt | Ziņot 1
Brusis

Tad kādus ,,zivju,, mazuļus un cik ielaidīs šoreiz?

www.bior.gov.lv/uploads/files...05_06_2014.pdf

19.mar 22:17 Atbildēt | Ziņot 0
robijs111

Nesaprotu vienu lietu.Varbūt kāds man var paskaidrot.

Kāpēc katru gadu tiek laisti ūdenskrātuvēs laši un taimiņi. Kāda velna pēc?Kā te viens rakst tās jau ir -"Svētās govis". Tāpat viņas reti kurš makšķerē ,jo ir ļoti maz vietās sastopami un lai paturētu kādu zivi vēl jāpērk speciālas licenzes utt. Vidējais makšķernieks (99proc) ķer līdakas,zandartus ,līņus,brekšus,foreles , tad kāpēc nevar visus resursus veltīt šīm zivīm ,ko makšķerē visi un pieejams visiem.Priekš kam tērēt lielu naudu zivīm,ko makšķerē ik dienā 0.05 proc makšķernieku, kureim vēl jāpērk atsevišķas licenzes.Nē jau nauda ir pietiekami un var atjaunot visus zivju resursus ,tad jau protams tas ir super,bet ja naudas ir tik cik ir tad labāk iegūldīt zivīm,kas intresē visus.

20.mar 09:29 Atbildēt | Ziņot 5
Petnieks

Tāpēc, ka līdakas, zandarti, līņi un brekši ar vairošanos Daugavas baseinā tīri labi tiek galā paši. Atšķirībā no ceļotājzivīm, kuru nārstu HES kaskāde ir faktiski nokāvusi.

22.mar 10:41 Atbildēt | Ziņot 0
daugavietis
daugavietis > Petnieks:

Daugavas baseinā nārsts notiek,tik no kaltētiem ikriem nekas nesanāk-pateicoties hesiem.Ceļotājzivis?Tās aizceļo uz godīgo zivju uzraugu kabatām caur nelegāli atļautajiem murdiem un tīkliem.Pārējiem tabu.|Tad lai pa to uzraugu personīgo piķi arī iepērk vazaņķus.

24.mar 08:28 Atbildēt | Ziņot 1
Petnieks
Petnieks > daugavietis:

Ko nozīmē - tabu?

Makšķerēšanas noteikumi nosaka, ka lašus un taimiņus Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā var makšķerēt uz nebēdu (likumi.lv/ta/id/279205-...ibu-noteikumi, 23.2.1. punkts).

27.mar 15:32 Atbildēt | Ziņot 0
daugavietis

Uz nebēdu ir 1gb.??? :))))

28.mar 23:19 Atbildēt | Ziņot 0
daugavietis

Līdz sausai Daugavai lai tiktu,ir jāizlaviere starp VVD un BIOR tīkliem un murdiem.:(Nereāli!Tam mudžēklim garām pat cērme netiks.

28.mar 23:23 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers