Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
ForeļPuikas | 6.maijs 2017, 14:20 | 28 komentāri | 16289 skatījumi

Atlaist. Apēst. Kur palikušas foreles?

©forelpuikas

Zemāk lasāmās rindas nav uzskatāmas par pieteikumu copes filozofijas pamatiem, nepretendēju uz vienu vienīgo, pareizo un neapgāžamo patiesību. Domu lidojums. Viedoklis. Viela pārdomām.

Kopumā šķiet, ka diskusijas par trenda tēmu C&R ir norimušas. Tas labi! :). Pa retam gan izšaujas kāda bilde, kur loms nepārprotami paturēts un tad... kā tai dziesmā - viss nāk un aiziet tālumā, un sākas viss no gala... :)

MN noteikts, ka paņemt foreli virs 35cm nav krimināli sodāma rīcība. Nu, man laikam veicas, jo es pie šādām zivīm tieku reti un nav pat iespēju neko ņemt :). Lūzers! Nu, kā ir – tā ir.

Godīgi varu pateikt, ka es foreli neņemu, jo žēl – mīksta sirds. Skaista zivs, ēst no viņas tā īsti nav ko, turklāt ir cerība noķert atkārtoti. “Rimi” foreles ir treknākas un noteikti lētākas. Jā!, nenoliedzami esmu kretīns, jo ķeru un spīdzinu, bet tur es neko sev padarīt nevaru. Esmu makšķernieks no karūsu ķeršanas vecuma. Slimoju ar šo kaiti ilgi. Ceru, ka nepāries. Hroniska saslimšana. Saprotu, ka laiki mainās un cope mainās laikiem līdz. Un arī es mainos. Novīlētas atskabargas un nomainīti vienžuburi nu jau ir standarta procedūras. Zivs izdzīvošanas % pieaug. Forši! Bet padomāsim...kur tad ir zivis, kur ir foreles, kuras pieminētas vecajos rakstos, minētas mūsu pieredzējušo makšķernieku stāstos??? Nesen Igors Dzilna mūsu sarunā minēja, ka zivju praktiski nav, ja salīdzina ar to, kā bija kādreiz... Kā tad tā? Mēs taču esam tik saudzīgi! Noķeram, sabučojam. Uj, pieskarties nedrīkst – apdeg, nomirst... Nē! Ja atlaižam, būtu taču jābūt daudz un lielām?! Vai tiešām foreļu nav tāpēc, ka pāris neliešu pamanās zivi reizi mēnesī aiznest mājās? Līdz riebumam sekli liekas komentāri, kur pārspīlēti slavēts C&R un zivs paņēmēji atspoguļoti kā necilvēki. Nav jau viss tik balts un melns...

Kur tad palikušas foreles?

Zivis nepazūd, jo tiek izķertas ar makšķeri! Jā, tās ir sistas ar elektrību, durtas ar dakšām un tvarstītas ar tīkliem. Bēdīgi un sodāmi! Bet vai tiešām tas ir galvenais iemesls? Skābekļa deficīts, fosfors, fenols – ūdeņu piesārņojuma dēļ zivis mirst. Tās slāpst, jo ūdensaugu atliekas un vecās dūņas pūst. Dažviet upes zivju sugu migrācija tiek pilnībā pārtraukta, citviet, piemēram, HES turbīnās, tiek traumētas migrējošās zivis, un liela daļa zivju mazuļu iet bojā. Pārmaiņas mūsu upēs, bebri, piesārņojums, HESi, zvejnieku visatļautība – tikai dažas no tēmām, par kurām jādomā jau šodien, nevis tad, kad zivis redzēsim tikai Jūras muzejā un delfinārijos. Tas gan ir cits stāsts, pie kura noteikti atgriezīsimies, bet – ko dari Tu, lai zivis (un mēs paši) neslāptu un dzīvotu tīrākā vidē?

A mēs apēdam kolēģi, kurš dažreiz patur foreli, patur dabas dotu resursu. Es nevienu nedz aizstāvu, nedz tiesāju. Ja zivs ievainota un skaidri redzams, ka neizdzīvos – ko darītu Tu? Palaistu pa straumi nomirt? Pārnestu mājās? Neatbildi, padomā. Šis nav aicinājums nest visu mājās. Šis ir aicinājums mācīt, stāstīt, radīt un rādīt saudzīgus copes principus, bet mēs tik rejam, un beigu beigās jaunais vai tieši otrādi – vecais – copmanis tāpat nesaprot, par ko viņu šitā; nesaprot, ko tad viņam darīt savādāk kā līdz šim. Lai gan negribas atzīt, piekrītu, ka ir mudaki, kurus nepārmācīsi – viņi ņem visu, kas kustās! Tādi būs! Mūsu pārraudzībā paliek jaunā paaudze, audzināsim tos, vecie pavilksies! :)

Gribas, lai pēc gadiem varam saviem bērniem rādīt tīras upes, skaistu dabu un ķert trofeju cienīgas zivis. Tad pa retam varēsim pārnest mājas un ar tīru sirdsapziņu izbaudīt pilnvērtīgu copes dienas noslēgumu, uzkožot visgardāko foreļmaizīti :)

Tiekamies pie ūdeņiem!
Arturs Zabors, Foreļpuikas.

o r i ģ i n ā l s

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(5 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[28] Komentāri | dilst | aug
 
vlDream

kamēr tu šo drukāji pa to laiku ūdra kungs ar kundzi notiesāja tavu forele

06.05.17 Atbildēt | Ziņot 0
Forelpuikas

Uzraksti PM, ja zini, kur šis dzīvo! Ķersim rokā :D

06.05.17 Atbildēt | Ziņot 1
krumujancis

Pastāstīšu par Aronu, Aiviekstes pieteku. Vēl 1988 - 1990 gados šajā upē varēja noķert prāvas foreles, par sīkajām nemaz nerunājot. Tad, kādu dienu aizbraucot pēc kārtējās forelītes, nācās konstatēt, ka upe īsā laikā ir mirusi. Ne tikai vairs neviena, ne maza, ne liela, zivs nebija redzama, bet pat ūdenszāles bija noindētas, pa upi plūda zaļganīga sapuvusi zāļu masa.

Atgriezos, intereses pēc, pie šīs upes pēc 11 gadiem, 2001.gadā. Pēc diennakts klejojuma gar tās krastu, netālu no Aronas ietekas Aiviekstē noķēru vienu skaistu līdaku, tas viss.

Mājās, ķidājot, tās vēders bija pilns tikai ar gliemezīšiem, kā smējās mājinieki, esot noķēris vienīgo Aronas līdaku, kura bija badā, jo citu zivju tajā laikā šajā upē, 11 gadus pēc pēc indēšanas, vēl nebija.

Ar to gribu pateikt, ka upi izindēt ir mirkļa darbs, taču atjaunot tur dzīvību, tas prasa ilgu laiku, reizēm pat tas ir neiespējami. Un tādā kontekstā ir jāskata viss, kas šobrīd notiek upju krastos ar Latvijas Valsts Mežu svētību un arī bez tās, padarot atsevišķus upju posmus par lieliem grāvjiem, vai nesakoptām lūžņām. Tā vien rodas iespaids, ka mūsdienu cilvēki, vadītāji un pusvadītāji, nekad nav dzirdējuši par meža, koku ietekmi uz virszemes ūdeņiem, nemaz nerunājot par gruntsūdeņiem.

Vadītāji, vēl studenti būdami, nav klausījušies lekciju ciklu ''Mežs un ūdens'' un pārējos ar ūdeņiem saistītos lekciju ciklus.

Tā kā šobrīd visu nosaka nauda, nevis veselais saprāts, un dzīvojam tikai šodienai, maz domājot par rītdienu, nerunājot nemaz par 10 - 20 gadiem uz priekšu, tad manuprāt, nekāds lielais progress šajā lauciņā nav sagaidāms, jo savu nespēju pieņemt kaut cik sakarīgus lēmumus sabiedrisko ūdeņu apsaimniekošanā esam jau demonstrējuši. Un tad nu vaimanāt šajā sakarā - nav jēgas. Pēdējais zināmais nonsenss ir Burtnieku ezers, bez vārdiem!

06.05.17 Atbildēt | Ziņot 3
aigarsx

ES no Aronas upes iztekas netālu esmu dzīvojis nereizi nav sanācis tur pamakšķerēt. Man audžutēvs stāstīja ka tur vēdzeles bijušas. Cik esmu dzirdējis kaut kādas foreles ir noķertas. Gribas pastaigāt pa Aronu, bet tas laiks neatļauj īsti.

07.05.17 Atbildēt | Ziņot 0
oskars05

atlaišana neko daudz nelīdzēs kamēr zivis dzīvos akvārija režīmā no dambja līdz dambim. Jātaisa lielās talkas pa upēm un visiem jātīra.

06.05.17 Atbildēt | Ziņot -2
Ashuks13

Te Tu kļūdies, draugs. Tas, ka pāris tautā pazīstami copmaņi tā izdarīja un iztīrīja vienu konkrētu upi (Līgatni, laikam), nenozīmē, ka tāda pati darbība ir jāveic visās upēs pēc kārtas.

Domāju, ka esi lietas kursā par to, ka daudas upes savā laikā tika meliorētas, tas nozīmē, ka vasarās tajās ūdenslīmenis ir zem jebkuras kritikas. Bebrs šādos gadījumos ir tas, pateicoties kura dambjiem ūdens tiek aizturēts upē un pat karstās vasarās upē līmenis turās normas robežās. Ja domā, ka ūdens temp. ir pārāk augsta - pamēģini ielīst tur iekšā, kad vasarā ir +30 grādi. Esmu pārliecināts, ka nemaz tik silts tas ūdens nebūs. Pavasarī forele tam dambim mierīgi var tikt pāri (protams, ja dambis nav ntos metrus augsts). Vēl, bebrs dod tādu pozitīvu efektu, ka ūdens skalojoties gar dambja malām izgrauž jaunus līkumus. Kad pienāk pavasaris un ar paliem dambis tiek nonests, upītē ir radusies jauna bedrīte, kur tai radībai patverties. Un, vismaz par savām upēm runājot, dambis ilgāk par trim sezonām vienā vietā neturas. Daba pati visu izregulē.

Viss bija forši līdz brīdim, kad kādi gudrīši saskatījušies šos raidījumus atspērās uz upīti un nojauca dambjus. Tagad jau kādus gadus trīs tur var kāju nespert. Bebrs ir iznīdēts, bet līdz ar viņu forele arī. Mazās jau vēl ir, bet pienācīgas zivis ar kurām pacīnīties tur nav. Upe pati par sevi arī apsīkusi. Tik cik līkumi tika izgrauzti, kad bija bebrs, tik arī viņi ir tagad. Vēl varu piebilst, ka ļoti "gudri" ir nojaukt dambi rudenī vai pavasarī, kad ir augsts līmenis, bet tā šķiet, ka neviens nepadomā, kas tur notiks vasaras vidū.

Ar visu šo es drīzāk gribētu jūs visus aicināt domāt ar galvu un nedarīt pakaļ katru lietu, ko redzat internetā. Katrai vietai ir savas īpatnības, kuras vispirms ir jāiepazīst un tikai tad var domāt, vai ir vērts kaut kādā veidā iejaukties. Varbūt tur arī ir visa problēma, ka cilvēks nevis dzīvo pēc dabas diktētiem noteikumiem un saskaņā ar to, bet cenšas visu pārveidot pēc savas patikas.

P.S. Es, protams, neko nesaku par gadījumiem, kad bebrs tiešām appludina pļavas, lielas mežu platības u.t.t. Tas ir cits stāsts.

07.05.17 Atbildēt | Ziņot 6
Akmens_Viesis
Akmens_Viesis > Ashuks13:

Straume apejot bebru dambjus, rada papildu sedimentu, diemžēl bieži vien dažu autokravu apjomā izgrauž krastu uz sāniem, bet nekādas jaukās bedres vietā nerodas.

Toties tālāk pa straumi uz leju vecās bedres un beržu vietas tiek noklātas ar smiltīm.

Tā nu - bez piemēriem bildēs uzskatīšu šo par kārtējo d****, lai nevajadzētu uztgraukties par upju patieso stāvokli.

07.05.17 Atbildēt | Ziņot 0
Ashuks13
Ashuks13 > Akmens_Viesis:

Jā, visu kas nesakrīt ar teoriju, uzskatīsim par ļaunu. Beigās vēl uzsvēru, ja bebrs patiešām bojā konkrēto upi, tad to ir vērts trenkāt un dambjus jaukt nost, bet darīt to tikai tāpēc, ka veči pa TV tā darīja ir idiotisms, manuprāt. Visur apstākļi nav vienādi. Tas nekas, ka LV ir maza valsts, bet dabas atšķirības un īpatnības eksistē arī pie mums.

Nevienā vietā netiku iestājies par to, ka nevajag uztraukties par upju stāvokli. Ja tā būtu, tad nemaz šo rakstu nelasītu un komentāru nerakstītu. Diemžēl bildes man nebūs, bet ja ir interesanti paskaties M.O. aprīļa raidījumus. Vienā no tiem tika runāts par upi, kuru grasās meliorēt - vēlreiz.

Visi, kam ir ieteikumi, kā problēmu risināt (saistībā ar meliorāciju) padalieties ar idejām.

Vēlreiz atkārtoju - bebru ir vērts trenkāt tādā gadījumā, ja tas patiešām negatīvi ietekmē upi, bet pirms par to spriest upi vajag iepazīt. Ja dambis tiks nojaukts, tas nenozīmē, ka pēkšņi tur izveidosies lašveidīgo paradīze.

07.05.17 Atbildēt | Ziņot 3
Forelpuikas
Forelpuikas > Ashuks13:

Katram mākonim ir zelta maliņa. Un kā jau minēju - nav balts un melns!

viss ir maksimāli čakarīgs un krāsains! Nu tā, lai mums būtu jāpadomā pirms rīkoties. :)

07.05.17 Atbildēt | Ziņot 2
Akmens_Viesis
Akmens_Viesis > Forelpuikas:

Vajadzētu aizsargāt staujteces kā vērtīgus biotopus, un miers. Pašvaldību līmenī, upjkopjiem un medniekiem sadarbojoties.

Tikai šaubos, vai dabas draugi ko tādu panāks, jo šajā jomā valda grupu kasīšanās. citiem labi, ja visas upes pilnībā aizaug, tad dzeņiem esot labi, utt.

Bebram pietiek kur dzīvot vidējās upēs kā Stende, lielās upēs, purvos, ezeriņos. Būšniekā tikko nopētīju, pat viena smuka bebru māja uzbūvējusies.

Bebrs kā lielu foreļu nodrošinātājs ir tāda pati mitoloģija kā mazo HES lietderīgums.

Ir protams, arī purvos foreles, bet tie nav bebru veidotie, dūņām pilnie, avotus vajag.

Foreļpuika, lai Tev veicas. Padod ziņu, ja tiec līdz kam reāli praktiskam.

07.05.17 Atbildēt | Ziņot 1
Forelpuikas
Forelpuikas > Akmens_Viesis:

Paldies! Darīsim :)

08.05.17 Atbildēt | Ziņot 0
Bush77
Bush77 > Ashuks13:

Tik gari rakstīji, centies, bet nekko jēdzīgu nepateici....

18.05.17 Atbildēt | Ziņot 0
vlDream

tu kā forelist domāju ka tīri labi zini kur tas dzīvnieciņš mājo un es nebrīnītos ka vietā pusē upei tu kēr un atlaid bet pretējā pusē krastā jau viens našķējās ... Aronā satiku vienu forelistu un tas ar stāstija visādas brīnum lietas ..

06.05.17 Atbildēt | Ziņot -2
Marfim

Žēl, ka šādu, Zemkopības ministrijai neizdevīgu, foreļpuiku ir maz starp tiem, kuri pārstāv makšķernieku viedokli.

06.05.17 Atbildēt | Ziņot -1
vlDream

krievu laikos upēs plūda no fermām sūdi visādi tad lauku ar ķimikālijām apstrādāja un tad vēl kāds gurītis iegāza ezerā manojaka mucu ... pirms tam esot bijis pilnas upes ar zivīm kērus kā kurš pratis .. tos laikos cena bija ādām un tos zvereļus ķera mednieki piemēram ūdeles...

08.05.17 Atbildēt | Ziņot 0
Bjorgvins

jaa,skaista vietina nobildeta.tas,ka Jus atlaizat zivis nav svarigi.es esmu nosacits zivju paturetajs.ari tas nav svarigi.so temu mes izdiskutejam sadala ker un atlaid.svarigi ir tas,ka tik tiesam forelu populacija strauji iznikst.neatkarigi no mums.pedejos gados ta ir sanacis,ka nelabveligi apstakli burtiski parklajas.praktiski katra komentara kads no tiem ir pieminets.meginam apkopot; parmeriga bebru populacija, udru un udelu savairosanas,mazo hesu celtnieciba un forelu migracijas partrauksana,mezu izcirsana,kas veicina gruntsudenu limena pazeminasanos un attiecigi ari udens limena samazinasanos upe,piesarnojuma ieplusana.dazus gadus atpakal bija parmerigi sausas un karstas vasaras kuras foreles gaja boja.pats redzeju forelu likisus.un neko nevar padarit,kamer neuznaca lietus un nedaudz uzlaboja situaciju. par makskernieku presingu - laikam jau daudzi vecie copmani ir beigusi aktivas copes gaitas.un jauno nav parak daudz.un tie parsvara laiz vala.ari par elektronikiem vairs nedzird, kurs tad nodarbosies ar nerentablu biznesu.tatad no sa virziena forelem vairs nav tik butiska apdraudejuma.

08.05.17 Atbildēt | Ziņot -1
Bjorgvins

nu ta dargie kolegi celonus mes apzinajam,sekas mes redzam. paliek vecais labais jautajums - ko darit?aizliegt vispar makskeret foreles?diez vai aptures degradacijas procesu. nojaukt hesus? diez vai skeles un kalvisa radinieki ta tik viegli to pielaus.partraukt izcirst mezus? dabusim cirvi mugura.karstas vasaras?klimatu izmainit nav musu spekos.varbut daba pati apzelosies.palikuso variantu nav daudz.paliek udensdzivnieki.par tiem nedaudz vairak.1984 gada uz savas forelupes ieraudziju pirmo bebru aizsprostu. bija interesanti-kaut kas jauns.pec 3 gadiem bija 3 aizsprosti. ap 2000 gadu uz upes bija 33 aizsprosti.burtiski upe bija parversta diku kaskade.protams pali reizem parrava aizsprostus .no ta labak nepalika,aiz aizsprosta sakrajusas dunas parklaja forelu narsta vietas.ta sakas forelu eras noriets. vel viena intersanta detala- sini upe foreles nedzivoja bebru uzpludinajumos.bija tads populars zurnalists Juris Robeznieks,publicejas ar pseidonimu Rudulu Juris.vins rakstija ari par forelu copi.un rakstija,ka labas foreles kerot bebru uzpludinajumos,tas Kurzeme.gribeju uzrakstit vinam vestuli ka vecais fleite.nepaguvu.Juris aizgaja uz labakiem copes laukiem. iznaca ta ka pec kadiem gadiem saku copet foreles Kurzeme. interesanti,ka tik tiesam lielas foreles keras uzreiz aiz bebru aizsprosta.neticami,bet fakts.tatad dazados regionos foreles var dazadi reaget uz vieniem un tiem pasiem apstakliem.bet ne par to ir stasts.medibu saimnieciba Latvija esot diezgan laba kartiba.medibu zverinus uzskaita visadus, nosaka medibu kvotas un rupigi medi un atkal uzskaita.un nedod dievs,ka savairosies par daudz un nodaris postu mezam vai lauksaimniecibai.tas par zveriem meza.bet ar udens zveriniem ta lieta ir palaista brivsoli. ka la panak valstiska limeni,ka ari tie tiks uzskaititi un uztureti kaut kada normala limeni?varbut kadam ir pieeja sviram,kas var sito noregulet?

08.05.17 Atbildēt | Ziņot 1
Axus
Axus :

Piedodiet, bet vienigie vainigie pie zivju skaita samazinajuma ir paši foreslis, arī sevi kādreiz varēju pieskaitīt pie tiem, pēdējo divu/triju gadu laikā vairs neesmu spēris kāju upē foreļu medībās, kapēc? Pēdējo sešu gadu laikā esmu pieredzējis kā šie paši forelisti pilnībā iznīcina foreļu populāciju vismaz trijās upēs, un to izdarīja neviens cits kā "Forelisti" kas katru nedēļas nogali dodas medībās, iedomājieties vismaz 10forelisti katru nedēļas nogali visas vasaras garumā presingo upi visās tās garumā līdz vairs tajās nepaliek ne asakas, neskaitamas reizes atlaistie foreļbērni peld ar vēderiem augšpus un ne jau dēļ ūdens temperatūras vai bebriem, bet gan dēļ neskaitamiem C&R. Pirmkārt sākat ar sevi nedodaties katru nedēļas nogali presingot mazās upītes ar to bērnudārziem, ļaujiet izaugt zivīm un tikai pēc tam sākat domāt par globālām problēmām ka bebri, fosfāti utt.

08.05.17 Atbildēt | Ziņot -2
Bjorgvins

cienijamais Axus.iespejams Jus esat makskerejis loti popularas un labi pieejamas upes,tapec esat noverojis tadu presingu. es nevaru strideties ar Jums jo nezinu par kuram upem ir runa.es ari nevaru runat par visam upem.katram forelistam ir savas labi pazistamas upes.visas vienkarsi nav iespejams izbrist.es ari esmu stipri samazinajis forelu aktivitates.un tomer par 3 upitem dazados regionos varu teikt,ka apmekletaju skaits ir mazinajies.es pa siem pedejiem cetriem gadu desmitiem esmu iemacijies pec pedam noteikt makskernieku skaitu,gan ka vins ir makskerejis,gan atpazit patstaviga apmekleteja pedas.ja kadu laiku nav lijis tad tas nav gruti.noverojumi sadi - 80-tajos gados parasti bija 2- 3 cilveku pedas prieksa,90 -tajos 3-5,reizem 7-8 cilveku pedas.un zivis bija.pedejos 10 gados vairak ka vienas pedas prieksa nav bijusas.diemzel zivju skaits ir samazinajies katastrofali.ta ka tomer ir nepieciesams izskatit temu globali.diemzel.

08.05.17 Atbildēt | Ziņot 1
Axus
Axus :

Noteikti šīs upes ko pieminēju nav no tām populārākajām, diemžēl mūsu lauku īpašums robežojās ar vienu no tām un regulāri novērojo kustību tajā. Kā arī no pieredzes zinu kas notiek ar upi ja to neaiztiek, kā dzīvība atgriežas tajā, kā foreles un alatas sadzīvo gan ar līdakām gan bebru dambjiem. Risinājums ir pa visam vienkāršs, ieviest licezētu makšķerēšanu, piesaistītu konkrētam upju baseinam (piem gaujas baseina upēs), pirmkārt tas samazinās presingu uz mazajām upītēm, otkārt ļaus atjaunot zivju resursu un attīrīt šīs upes. Protams tas ir ļoti nepopulārs lēmums, bet es neredzu citu iespēju kā mainīt situāciju, ļoti labs piemērs ir gan Salaca gan Ogre

09.05.17 Atbildēt | Ziņot 0
Domiigais

Atbilde uz virsraksta jautājumu ir vienkārša un mums - forelistiem ļoti nepatīkama. Foreļu populācija nav spējīga izturēt makšķernieku presingu esošajā apjomā. Bija interesanti palasīt viedokli, ka upju bradātāju skaits pēdējos gados esot sarucis. Šur tur jau tā arī ir, bet, domāju, tikai tāpēc ka konkrētajās upes vairs nav jēgas brist, jo tur tik pat kā vairs nav foreļu. Un par spīti tam, ik pa brīdim kāds tomēr noinspicē. A varbūt kaut kas ir "iemigrējis"...

Ja rudenī „X” upē, kur foreles ir sastopamas 20-25 km garā posmā no trim labākajām nārsta vietām divās ir pilnīgs klusums, bet trešajā ir savākušās apmēram desmit zivis 45-50 cm garumā, tad laikam visai tai forelistu ”armijai”, kas tur katru nedēļas nogali trofeju alkās gāžas pāri, bieži rodas jautājums: „Kur palikušas foreles?”.

Gan jau ka tauta vēl atceras kas darījās Braslā pēc tam kad viens veiksminieks bija nopublicējis savu lomu (palielu foreli) Copeslietu žurnālā.

Vai kas darījās vienā mazā Kurzemes foreļupītē pēc tam kad Klauze internetā sūrojās ka Kokalis esot izcirtis kokus tās krastā. Šķiet, tas ko nostrādāja Kokalis, bija tīrais nieks salīdzinoši ar to, ko pēc tam šai upītei nodarīja forelisti.

Vai kas pēdējos piecos sešos gados darās Pededzē un tās pietekās, kopš tur foreļošanu popularizē vietējie „godavīri” un īpaši, kas tur notiek ap foreļu spiningošanas sacensību laiku. „Afterparty”, kad tauta metas notīrīt uz sacensībām upē ielaisto svaigo „gaļu” ir atsevišķa stāsta vērts.

Varam jau vainot, bebrus, ūdrus, zivju gārņus, „kalvīšveidīgos” un citus dzīvniekus. Savu artavu viņi, protams, dod, bet galvenais faktors vienalga esam mēs ar saviem rotiņiem, vobleriem un gumijas sliekām…

10.05.17 Atbildēt | Ziņot -1
vlDream

ko lai saka skaidris ir viens pie vainas ir pati daba . otris meža iemītnieki 4 kājaini un kas paliek pāri to pats cilvēks izbojā

12.05.17 Atbildēt | Ziņot -1
Forelpuikas
Forelpuikas > vlDream:

Daba!? :D Daba sev pāri nedara, to dara cilvēks. Mēs sapinām dabu. Bet Tev noteikti nevajag satraukties, jo visam ir savas robežas. Kad cilvēks paliek netīrs - tas nomazgājas. Ari daba, zeme, dara to pašu. Reiz tā notika ar dinozauriņiem... Un sākas viss no jauna! ;)

12.05.17 Atbildēt | Ziņot 2
Bjorgvins

Forelpuikas - pec Jusu pedeja komentara liekas,ka Jums ir pieejama kada superslepena informacija.padalieties,ludzu. ko tad daba gatavojas likvidet - foreles vai makskerniekus ( tas ir cilvekus) ?

13.05.17 Atbildēt | Ziņot 1
Forelpuikas

1. Tu nevis Jūs :D

2. Ekonomikā viss ir ciklisks - krīzes, treknie gadi (p.s. Es zinu,ka pēc kāda laika būs nākamā krize - veidojiet uzkrājumus). :) Tas pats notiek arī ar dabu - dinozauri, mēris... Ik pa laikam notiek perepētijas. Un daba saliek visu pa vietām - #self-feeling. Bet nu jau mēs paši uzprasāmies uz nepatikšanām, paši radām problēmas sev un dabai.

Lasu un pašam bail :D

Bet viss labi, mums ir iespēja laboties! :)

13.05.17 Atbildēt | Ziņot 0
snitraM

Par foremēm ne mēs vieni raudam, daudzās valstīs tās problēmas ir tādas pašas. Mūsu vai dabas pārmaiņu rezultātā tā zivs nav spējīga pielāgoties - diemžēl.

Bet tagat par bebriem - es uzskatu ka to skaits ir jāsamazina brutāli, tāpat kā tagat dara ar meža cūkām, šķaida pa labi un pa kreisi. Savos bērnības-skolas gados esmu pavazājies pa mūsu valsti - 2015 uznāca depresija un nolēmu apmeklēt kādreizējās upītes kur blakus ir sanācis dzīvot.

Amulas pats sākums, vai nu Klagātu dīķis vai purvājs mežā, kur sākās nav skaidrs. BIJA skaista upīte ar lēnu tecējumu - vēl pēdējos kolhoza gados, kērām līdakas, asarus, grunduļus, pīkstuļus utt, upe bija līdz 3 m dziļa, vietām to varēja pāriet ar kājām - tagat tas ir smirdīgs purva posms, tecējums 0, brīvs ūdens no lēpenēm 10%, divās dienās noķerto līdaku un asaru daudzums 0 - tikai šausmīgi pumpainas raudņas un liels lērums pīļu. Bebru dambji, hatkas, grāvji, alas - pipec, ik pēc 50 m aizsprosts.

Ļoti līdzīga situācija ir M.Juglas pašā sākumā, upe tur sākas saplūstot, grāvjiem, upītēm, padomju meleorācijai, kautkādi purvāji utt, un tālak jau veidojas upe. Pavasarī tecējums bija tāds ka dzird pa gabalu, drusku vēlāk nomierinās, vasarā pa smiltīm un oļiem klātu dibenu var pa upi soļot uz nebēdu, tagat tas rajons atgādina purvu, līmenis ir cēlies dēļ bebru sanesumiem - liels daudzums upē sagāztu - nograuztu koku, kas izveidojuši labu pamatni dambju izveidei, tāpat mazie strauti pie ietekas upē ir ciet. Es sevi par forelistu neuzskatu, nav man interesanta tā zivs - bet tieši tur ķerot asarus pludinot slieku pa bedrēm piezvejā bija pumpainās zivis - man viņas pat nepatika, stipri asiņo un skieku ierij līdz ..., tomēr tajās bedrēs bija zivis ar svaru 2+ kg un neviena vien.

Tāda pati situācija izrādījās upītē bez nosaukuma, strauts kas savieno Rideļu dzirnezeru ar Engures ezera purvāju - tur bija rajoni ar skaistām zivīm, arī pumpainās, nogāju nelielu posmu pa upi un secināju ka nav vērts sev garīgo maitāt.

Var jau būt ka citur ir labāk - bet bebru darbi daudzviet ir vienkārši postoši un cīņa ar dambjiem ir nepareiza, jācīnās ir ar celoni nevis sekām. Tā kā pēc nedēļas ceļojuma paliku visai bēdīgs, un aizvien doma nepamet iziet mednieku kursus un nopirkt 12 kalibra pumpi.

16.05.17 Atbildēt | Ziņot 0
vlDream

bebri drīz tava klozet podā dzīvos

16.05.17 Atbildēt | Ziņot 0
vlDream

ar žurkām ir tā cits medī kā traks a cits neliekās ne zinis un cits taupīdams atstāj aizsēkli

17.05.17 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager