Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
eLiesma.lv | 3.jūnijs 2017, 22:08 | 7 komentāri | 1858 skatījumi

Un vēlreiz par Burtnieku

©Jānis Stikuts

Vitālijs Začs, Valmieras MMB valdes loceklis:

Maija sākumā pāra reizes aizbraucu uz Burtnieku, lai pavērtētu, kāda ir situācija ezerā. Jāteic, ka tas vairs nav tāds ezers, kā bija pirms 33 gadiem. Tajos senajos gados par ezeru rūpējās lielā Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības (MMB) Valmieras nodaļas biedru saime, kuras 36 mednieku un makšķernieku kolektīvu biedru skaits bija tuvu diviem tūkstošiem. Katram kolektīvam bija iedalīta Burtnieku, Baužu ezeru krasta un Salacas upes zona, kurā bija jāizpļauj ūdenszāles un un jāiznes krastā. Bez tam biedrības biedri kopā ar Valmieras vides aizsardzības pārstāvjiem piedalījās zivju aizsardzības reidos. Ezerā makšķerēja makšķernieki, periodiski to apzvejoja Upesciema zvejas brigāde. Lomi abām grupām bija apmierinoši. Sakarā ar nepietiekamo finansējumu zivju aizsardzības pasākumiem Valmieras MMB bija noslēgusi sadarbības līgumu ar Valmieras reģionālo vides pārvaldi un apmaksāja daļu no zivju aizsardzības pasākumos izlietotā benzīna. Tāpat nebija nekādu problēmu ar makšķernieku lomu uzskaiti. Biedrības laivu bāzēs katrs makšķernieks vienmēr ierakstīja noķerto lomu uzskaites žurnālā. Vēl tagad ir saglabāti pieci Sedas bāzes lomu uzskaites žurnāli par laika periodu no 1984. līdz 2005. gadam.

Tad sākās lielais pārmaiņu laiks. Atgūstot Latvijas neatkarību, iekšējos ūdeņos uz laiku tika pārtraukta zivju zveja ar tīkliem. Par šo laika periodu vislabāk liecina makšķernieka Jāņa Birzaka (zinātnieka Jāņa Birzaka uzvārda brāļa) veiktā 200 makšķernieku aptauja, kurā redzams, kā auga makšķernieku lomi laikā, kad ezers bija brīvs no tīkliem, un kā tie katastrofāli kritās, kad atjaunoja tīklu zveju. Tas bija par pamatu tam, ka 2002. gadā nolēmu veikt aptauju par iedzīvotāju attieksmi pret tīklu zveju Burtnieku ezerā. Aptaujas lapas atradās tikai laivu bāzēs un Valmieras makšķernieku veikalos. Tomēr viss izvērsās daudz plašāk. Atradās aktīvisti, kuri nokopēja aptaujas lapas, kas aizceļoja uz Rīgu un uz tuvāko apkārtni. Aptaujas rezultātā tika savākti 2732 paraksti pret tīklu zveju, tie vēl tagad atrodas biedrībā. Šie paraksti netika izmantoti, jo Latvijas valdība pieņēma likumu, ar kuru tika pārtraukta zveja ar tīkliem iekšējos ūdeņos. Likuma pielikumā bija ezeru saraksts, tajā skaitā arī Burtnieks, kurā aizliegta zveja ar tīkliem. Taču, kamēr likumu parakstīja Saeimas priekšsēdētāja, no saraksta bija pazuduši Burtnieku un Liepājas ezers. Par to, ka iekšējos ūdeņos nav jābūt nekādiem tīkliem, runājot par Liepājas ezeru, jaunākajās Copes Lietās izsakās atvaļinātais pulkvedis Andris Jākobsons. Jāatzīmē, ka zvejniekiem Burtnieku ezerā ir stiprs lobijs, jo pagājušajā gadā valdība nolēma atļaut zveju iekšējos ūdeņos tikai ar murdiem, bet Burtniekā izņēmuma kārtā atstāt tīklus, un tā tas joprojām turpinās.

©Jānis Stikuts

Vēl par ezera apsaimniekošanu. Pirmā apsaimniekotāja bija Valmieras rajona padome, kura nodibināja Burtnieku ezera pārvaldi un kurai savas apsaimniekošanas tiesības nodeva ezeram piegulošie pagasti. Pēc tam trīs pagasti nodibināja kopīgu Burtnieku ezera pārvaldi. Visi apsaimniekotāji veica plēsīgo zivju pavairošanu un kopīgi ar mūsu biedrību apsprieda ar ezeru saistītus jautājumus. Tagad, pateicoties reģionālajai reformai, ezeram ir viens saimnieks — Burtnieku novada pašvaldība, kura apsaimnieko ezeru un izstrādā ezera apsaimniekošanas noteikumus. 2012. gada jūlijā Sedas laivu bāzē tikāmies ar deputātiem un spriedām par sadarbību, taču drīz vien sākās cīņa par varu novadā un diemžēl mūsu sadarbība pārtrūka.

Tagad par apsaimniekotāju jaunievedumiem, no kuriem dažs atgādina šaušanu ar lielgabalu pa zvirbuļiem. Pirmā ļoti vajadzīgā lieta — zāles pļāvējs ezerā. Pirmajā pļaušanas reizē visas zāles peldēja pa ezeru un makšķernieki nevarēja velcēt, bet zvejniekiem tīklos zivju vietā bija zāles. Nākamajā gadā gan zāle tika nopļauta un izvesta malā. Labs pasākums. Nākamais jaunievedums — radiolokators, ar kura palīdzību varēs redzēt jebkuru objektu ezerā, tajā skaitā arī malu zvejniekus. Izrādās, ka tā ekspluatācija ir bīstama cilvēkam, un to nevar izmantot. Daži desmiti tūkstošu vējā, bet kas par to atbild? Vēl ar lielu pompu tika nopirkta amfībija: varēšot glābt cilvēkus ezerā un ķert maliķus. Kur tā ir? Esot bojāts gaisa spilvens, netiek izmantota. Atkal nauda vējā, bet atbildīgo nav. Tagad pēdējais jaunievedums — lielais murds. Tas ļoti atgādina zvejnieka dēla Oskara Kļavas jūras murdu cepelīnu, par kuru brīnījās viss Zvejniekciems. Tā vietā, lai ezerā laistu plēsīgās zivis, izķersim baltās. Jocīgi, vai ne? Tad nu plēsīgās zivis audzēs muskuļus, dzenoties pakaļ baltajām, un augs lielas, lielas. Vai kāds ir padomājis par ezera augu valsti? Vai tā ir tāda pati kā Somijā? Tāpat dūņas ezerā. Ja pasākums neizdosies — nekas. Par to nevienam nebūs jāatbild. Vainīgi būs somi vai sliktākā gadījumā zinātnieki.

Par ezera saistošajiem noteikumiem. Šoreiz jāteic, ka tie izstrādāti par labu tīkliniekiem. Makšķernieki izķerot pārāk daudz zivju. Diemžēl saistošo noteikumu izstrādātāji aizmirsuši tādu faktu, ka arī zvejnieki tagad izmanto jaunākās tehnoloģijas — eholotes un citus jaunievedumus. Viņi neliek tīklus, kur pagadās, bet labākajās zivju vietās, kurām makšķernieki nedrīkst braukt tuvāk par 50 m. Pašreiz klasisks piemērs ir ar bojām apzīmētās makšķerēšanas aizlieguma vietas. Kad ezera pārvaldi vadīja Dzintars Vītols, bija vienošanās, un ziemā makšķernieki ar meijām nosprauda ezerā kvadrātus ap zandartu ziemošanas bedrēm, kurās zvejnieki nedrīkstēja likt tīklus. Tagad ir otrādi, zvejniekiem tiek taupīti zandarti, un, kad bojas tiks noņemtas, tur iekšā būs tīkli. Tad labāk, lai aizliegums pastāv visu gadu un neviens tur nemakšķerē un nezvejo! Vai kāds no gudriniekiem ir parēķinājis, cik makšķernieks samaksā par makšķerēšanu ezerā? Par Burtnieka licencēm makšķernieki pagājušajā gadā samaksājuši 40 tūkstošus eiro. Kā ar zvejniekiem? Viens no viņiem izteicies, ka no zivīm tīrā peļņa mēnesī sanākot ap 2 tūkstošiem. Komentāru nav. Agrāk Burtnieks bija slavens ar trofeju zivīm. Katrā Copes Lietu žurnālā bija kāda Burtnieka līdaka vai zandarts. Tagad jau labu laiku — nekā. Aktīvie makšķernieki brauc uz Igauniju un ārzemēm, bet, ja kāds tepat grib noķert kaut ko nopietnāku, — uz privātajiem dīķiem. Ja tā turpināsies, pie ezera esošajām laivu bāzēm būs jābankrotē. Drīz Burtnieku ezerā būs tikai zvejnieki, kas ķers plēsīgās zivis un pensionāri, kuri ķers baltās zivis. Visā civilizētajā pasaulē iekšējie ūdeņi paredzēti aktīvai atpūtai un makšķerēšanai, tīkliem tajos nav vietas. Iepazīstoties ar jaunajiem saistošajiem makšķerēšanas noteikumiem, Valmieras MMB lūdza Vides ministriju nesaskaņot šos saistošos noteikumus un saņēma ministrijas atbildi, ka visu nosaka Burtnieku pašvaldība, kuras apsaimniekošanā ezers nodots. Šajās pašvaldību vēlēšanās Burtnieka nākotne - ar vai bez tīkliem - tika nodota novada iedzīvotāju rokās.

o r i ģ i n ā l s

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(5 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[7] Komentāri | dilst | aug
 
krumujancis

Lieliski pamatots raksturīgs piemērs kā paši vien sabojājam savus ūdeņus un copes iespējas tajos. Te alkatība dara savu. Ja Burtniekā zivis masveidā tiek nīdētas ar tīkliem, tādā veidā velkot uz bankrotu krastos esošās laivu bāzes, tad Lielauces ezerā šīs pašas tūrisma struktūras iznīcinās Īlē iekārtotā dāņu cūku ferma, kuras smaka dažkārt sajūtama jau kādus 2 līdz 3 km pirms Lielauces braucot no Auces puses.

Tā ka pamazām vien paši ar savām rokām lēnām, bet metodiski iznīcinām savas dabas vērtības. Un kungiem pret sabiedrību - atbildības nekādas!

4.jūn Atbildēt | Ziņot 7
jurciks66

krumujancis: interesanti, ka pašvaldību vēlēšanās visur ievēl vienus un tos pašus vēžus, tātad - viss esot labākajā kārtībā, neko mainīt nevajag.

5.jūn Atbildēt | Ziņot 0
ramex

Makškernieki tak nevēl Burtnieku pagasta sdeputātus, tos ievēl Burtnieku pagasta iedzīvotāji(daži notiem protams ka ir Makšķernieki, bet ne jau lielais vairums) nu i rezultāts .

5.jūn Atbildēt | Ziņot 0
ZivjuZaglis
ZivjuZaglis > ramex:

par šo esmu nkārt izteicies. pagastveči un pagastnieki nevēl un nedomā valstiski - tie domā pagastiski! Par valsts mēroga aktīviem (burtnieks tāds ir) jālemj valstij kopā ar vietvalžiem.

5.jūn Atbildēt | Ziņot 0
Vits
Vits > ZivjuZaglis:

pagasts tikai sacer noteikumus. biors apstiprina. tātad lēmuši kopā ar valsti ;)

5.jūn Atbildēt | Ziņot 0
mailite

kartejais piemers, ka rengedajs ir un paliek rengedajs. aaa, neee, rengedajiem pie visa ir vainigi krievi.

5.jūn Atbildēt | Ziņot -2
Marfim

Godātie Valmieras MMB biedri un valdes locekļi!

Patiess prieks, ka kāds atļāvies uzrakstīt par Burtniekā notiekošo no to makšķernieku puses, kuri Burtniekā makšķerē jau ļoti sen. Tikai pie tā, ka makšķernieki nav prioritāte šajā ezerā, diemžēl man nākas atdzīt, Jūs paši vien esat līdzvainīgi gan tieši, gan netieši.

Pie daudziem jautājumiem nebūtu jāpieskaras, ja valsts līmenī ar makšķerēšanu un zveju saistītie normatīvie akti un Zvejniecības likums būtu sakārtots, skaidrs un nepārprotams un atbilstu makšķernieku interesēm. Diemžēl „Ja”. Situācija ir izveidojusies tāda, ka atsevišķas personas, kuras realizē šauri savas, iespējams arī ne tikai, intereses un iegribas ir panākušas to, ka var brīvi izpausties un uzstāties Latvijas makšķernieku vārdā un dotajā brīdī jebkura organizācija, kura tiešām pārstāv makšķerniekus un vēlas aizstāvēt makšķernieku intereses, to nevar izdarīt.

Par to, kas skar Jūs. Ministru kabineta noteikumos, kuri regulē licencēto makšķerēšanu nav noteikts, ka organizējot maksas makšķerēšanu loma apjomu var samazināt tikai tajās vietās kur aizliegta zveja, ja tam ir zinātnisks pamatojuma. Bija organizācijas, kuras centās panākt lai tas būtu ierakstīts, tikai sanāk tā, ka Valmieras MMB atbalsts bija tiem, kuri bija pret. Līdz ar to, tas, ko pieļaujat valsts līmenī, Valmieras MMB nav pieņemams, ja skar pašus. Principā vēlams panākt tādus grozījumus, ka viens no Licencētās makšķerēšanas ieviešanas priekšnosacījumiem ir komerc un pašpatēriņa zvejas aizliegšana ūdeņos, kuros tādu vēlas ieviest.

Kā tad sanāk, ka Valmieras MMB atbalstīja to, kas pašiem nav pieņemams. Pret makšķerniekiem izdevīgām izmaiņām MK noteikumos, kas regulē licencēto makšķerēšanu, bija Zemkopības Ministrijas paspārnē izveidotā Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome (īpaši LPS pārstāvis no Burtnieku novada R.Indrāns un D.Straubergs no Salacgrīvas novada). Valmieras MMB šajā padomē pārstāvēt esat deleģējuši Makšķerēšanas interešu grupas vadītāju un pārstāvi. Tāpēc jautājums Jums pašiem, cik Jūs bijāt un cik esat informēti par šīs grupas un padomes darbu, pausto viedokli, nostāju atsevišķos jautājumos, cik esat piedalījušies makšķerniekiem svarīgu jautājumu apspriedē?

Starp citu, kopš 2016.gada 27.maija šīs grupas pārstāvis ir Valmieras MMB deleģētais I.Saulītis, kurš padomē jau paspējis paust viedokli, ka Burtnieks ir labas pārvaldības un apsaimniekošanas piemērs. Pajautājiet viņam ar ko padome nodarbojas gadu, kamēr viņš ir padomes loceklis, kādus makšķerniekiem svarīgus jautājumus padome ir izskatījusi gada laikā? Kā tiek izzināts Valmieras MMB makšķernieku viedoklis un intereses, kuras viņš un grupas vadītājs pārstāv/aizstāv šajā padomē? Kam un kā, viņš un grupas vadītājs atskaitās par paveikto? Kādu viedokli Makšķerēšanas interešu grupa pauda tā saucamajā „Daugavas nēģu lietā”?

Tā, kā domājiet, kāpēc ir sanācis tā, ka Valmieras MMB vārdā raksta vienu, bet dara pavisam ko citu un kāpēc neesat informēti, ko citi dara ar Valmieras MMB atbalstu. Bet ļoti iespējams, ka šis raksts ir kļūda, jo Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skolas pārstāvis ar uzskata, ka Burtniekā notiekošais ir labs paraugs un ir kvēli atbalsta loma samazināšanu makšķerniekiem.

7.jūn Atbildēt | Ziņot 2
Uz augšu
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers