Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Forelpuikas | 6.jūlijs 2017, 14:46 | Komentēt | 1370 skatījumi

Par to, kas mūs vieno

Šoreiz stāsts par to, kā zvērināts Liepājas ezera līdakpuika pievienojās forelistiem. Biedra Alvis īsā versija.

©FB/Forelpuikas

Kā uzsāki copmaņa gaitas? Padalies ar savu stāstu.
Oi, tas bija sen. Cik sevi atceros, vienmēr esmu makšķerējis, tā vien šķiet, ka sāku, kolīdz spēju noturēt makšķeri. Kā lielākā daļa copmaņu, sāku kaimiņu dīķī, karūsas ķerot. Atceros, ka bērnībā pie dīķa varēju pavadīt visu dienu, lai gan ķērās tikai karūsas špickkastītes lielumā. Pilnu spaini pieķēris, protams, stiepu to uz mājām - bija gan kaķim, gan savam dīķim.

Līdakas sāku ķert kopā ar krusttēvu. Vēl joprojām atceros, kā man mācīja mest ar inerces spoli. :) Ne jau upē, bet piemājas zālienā - bija jātrāpa spainī, kurš bija nolikts apmēram 10 metru attālumā. Tie mati, kas veidojās, kad nepareizā laikā nobremzēju, bija kaut kas briesmīgs, bet tas nekas. Krusttēvs bija apsolījis paņemt līdzi uz upi, ja iemācīšos iemest, tā dienas laikā kaut kā tehniku apguvu, un ar to sākās mana līdaku ēra.

©FB/Forelpuikas

Ko Tev nozīmē makšķerēt?
Tas ir dzīvesveids. Ļoti daudz copēju - gan ar gruntenēm, gan spiningu, retu reizi pat ar pludiņu. Es pat nezinu, ko citu brīvā brīdī var darīt. Ja netieku uz copi, sākās tāda kā lomka - kā tad, kad neesi uzsmēķējis :)

Līdaka. Liepājas ezers. Laiva. Vēls vakars. Jāpiekrīt, sava romantika tur ir. Ir izbaudīts. Padalies ar pārdomām par copi Liepājas ezerā.
Liepājas ezers ir mans ezers jau kopš bērnības, tur esmu pavadījis ļoti daudz laika. Visforšār tur copēt ir vasarā - vēlā vakarā vai agri no rīta, rāmā laikā ar kādu virsminieku. Tas kaifs, kad redzi vilnīti, kurš tuvojas māneklim. Ņēmiens, svece virs ūdens un IR! - tās ir bezgala patīkamas emocijas. Lielākās līdakas, protams, noķertas, kad zeme ar debesīm iet kopā. Komforta nekāda, bet, kad paņem kaut kas labs, tas paliek otrajā plānā. Ezers skaists, zivju daudz - patīk man tie seklie ezeri. Vienīgais, kas kaitina, ir komercmurdi, bet tas jau cits stāsts.

©FB/Forelpuikas

Foreļot esi sācis salīdzinoši nesen. Un, cik zinu, pamatīgi uzsēdies! Kā iepazinies ar Latvijas strauta foreli?
Forele, jā, tā ir cita tēma. Viss sākās ar to, ka man uzdāvināja micro jig komplektu - salmo kātiņš 0-10 un 1000 alivio spolīte. Biju lasījis par forelēm copeslietas.lv forumos, bet nebiju saņēmies iziet uz šo zivi, taču tagad man bija iemesls pamēģināt. Sapirkos kaut kādus mazos roterus, kurus tuvējā copes veikalā varēju dabūt, un devos savā pirmajā izbraucienā uz mazupi. Upe sekla, koki augšā, sānos, zem ūdens. Zaceps pēc zacepa, nav kā Liepājā - atvēzējies un met, cik tālu vari aizmest :)Bet nekas! Turos - ja jau esmu atbraucis, mēģināšu. Tad sākās - viens līdacēns, otrs, trešais, nokosts rotiņš, un saprotu, ka te bez pavadas būs švaki. Taču līdzi tās nav, rotiņi tikai 3 vairs palikuši, bet nekas - eju uz priekšu un turpinu. Biju jau atmetis cerību pēc kārtējā atkabinātā līdacēna ieraudzīt foreli, kad tādā straujākā upes posmā pieķerās kaut kas mazs, bet ļoti sprigans. Pievelku sev pie kājām un tiešām - tas bija noticis! Plaukstas garuma forelīte - bilde un atpakaļ upē. Tajā brīdī bija labi padarīta darba sajūta :) un tā tas sākās.

Forele. Krūmi, zāle līdz ausīm, slidīgi akmeņi, nogurums...Kāpēc?
Ha, aizmirsi vēl odus, dundurus un mušas pieminēt. :) Es foreļoju tikai 3 gadus, bet esmu šo copi iemīlējis. Braucu uz upēm gandrīz katrā brīvā brīdī, pat ezeram neatliek vairs laika. Man patīk process - meklēt upes, upju posmus, vienmēr jādomā, kur varētu sēdēt forele, ar ko viņu izmānīt. Tas kaifs, kad no nekurienes izšaujas forele un to redzi seklajā ūdenī - tās ir tādas neaprakstāmas sajūtas. Tam visam vēl pieplusojam dabas skatus, zvērus un ūdens čalošanu... To sajūtu dēļ ir vērts braukt simtiem kilometru un lauzties cauri brikšņiem, nogurumam parādoties vien apsēžoties :)

Tavi trīs mīļākie mānekļi foreļcopē?
Lai gan pašlaik manā arsenālā nav pārāk daudz mānekļu, manā topā ir mario rotiņi, forest miu šūpiņi un sv lures šūpi. Katram, protams, sava specifika: viens lēnam ūdenim, viens straujam, viens tvičam utt. Ir arī pāris vobleru, bet tos es neizmantoju, ja ķeras uz iepriekš minētajiem. :)

Un nobeigumā... Kā mēs, foreļpuikas, varam uzlabot makšķerēšanas jomu Latvijā?
Uzlabot? Redzu tikai vienu iespēju – mūsu labo piemēru! Cilvēki parasti seko labam piemēram, vai ne tā? :)

O R I Ģ I N Ā L S

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(3 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager