Trakais Vidzemes brauciens

Agrs svētdienas rīts. Iekāpju autobusā un viss var sākties. Pēcpusdienā jau esmu galā, smuki līst. Nedaudz noskaidrojas, aizejam uz Gauju pamētāt rotiņus. Pa pāris stundām vienīgā cope Artūram - alatiņa. Pirmdienas rīts. Kāpjam pirmajā no 3 autobusiem, lai tiktu uz pirmo upi. pēcpusdienā esam pie Krievijas robežas un cope, trīcošām rokām, var sākties. Prieki ātri vien pazūd, pirmā cerīgā vieta tukša, otrajā iznāk 40cm līdacēns, pagrābj rotiņu, es strauji parauju, un abiem mirklis beidzas laimīgi. Tālāk ik pa laikam cerīgajās vietās iznāk knapmēri, uzbaksta un prom. Tad ejot gar krastu - interesanta vieta, ne apkārt tiek, ne pāri, nekas izlemju iet pāri, tā ir neliela vecupīte vai, kas tamlīdzīgs, līdz ceļiem pazūdu, bet vieksmīgi tieku ārā. Pēc neilga laika, tāls metiens pāri kokam un kāts sāk tirināties - līdacēns neliels. Tad stirprā straumītē 10cm dziļumā paņem zivs, ko gaidīju, maza ap 22cm, bet ir. :) Sāk jau krēslot un eju atpakaļ. Izrādās Artūram nav gājis labāk, tik viena cope un tā pati alatiņa nedaudz zem mēra. Tad nedaudz vēl paejam kopā un tieku pie alatiņas arī bišku zem mēra. Pirms gulētiešanas izdomāju pārbaudīt, kas tur viendienes tik cītīgi lasa, cope ilgi nav jāgaida, bet pa tukšo un tā no 12 copēm izvelku tik 1 alatu ap 27cm uz mazas viendienes, kādi prieki par tādu zivteli uz MM :) No rīta izlemjam izgulēties un copi turpinam tikai ap 11iem. Sākums pilnīgi nekāds, tad pēc pāris kilometriem ideāla vieta un Artūram paņem atkal alatiņa (kā parasti ap 27cm). 10m tālāk man paņem forelēns aptuveni tāds pats kā alatas. pēc metriem 50 dabūju vēl punktotu sīkuli, domājam nu tik būs, bet nekā, kādu puskilometru tukšums. Un tad brīdis, ko gaida jebkurš forelists. Interesanta, akmeņiem pilna vieta, visu izmētājam, itkā nekā, te pēkšņi aizmetu ap metriem 30, tinu un parādās vilnis, nodomāju - rotiņš sameties, bet tad .... bams, kāts ripā un nenāk klāt, neilga cīņa, pavelku metrus 8, uzpeld, vēlreiz raujas prom un forele, kāda nezinu vai vēl kādreiz man būs ir pamukusi. Abiem uz aci likās 45-50cm :( tālāk kādu kilometru nekā un ejam atpakaļ. Nākamahā rītā pat nemētājam, jo tomēr pārāk liela necope. Braucam tālāk uz nākamo upi. Izkāpjam, nu tik būs ... un ... kātad :( ZG upe izrādas 10-20m plata 0.5-1m dziļa un bez straumes, copi pat nesākam un domājam kā tikt prom. Beigās tiekam pie 2004. gadā celta tilta, visiem zināmā upē. Stunda laiks pamētāt. Man 1 forelīte ap 20cm un alata ap 26cm, Artūram - 3 sīkas raibules un alatiņa. Nākamais rīts pienāk ar nokavētu autobusu uz pagaišā gadā pārbaudītu upi un nolemjam braukt uz vakardienas upes augšteci. 2km ar kājām pa ceļu, 3km cauri biezoknim, esam nekurienes vidū. Jā, tā likās, bet tomēr, kāds jau bija te novandījis visu. Cope ciešama, pa laikam kādā forelīte, kāda alatiņa, izmērs priekš mums ciešams. Smuka vieta, metiens, velku gar koku un aukla atslābst, pavelku un sāk staigāt, likās nu jau būs savi 35cm, bet nē, tikai 28 aptuveni. Atpakaļceļā uzlieku spilgti dzeltenu coloneli 2.nr, švaki, bet līdacēns un alatiņa ap 29cm tomēr pagrābj :) Pēdējā cerīgā vieta un metiens - līdaciņa, metiens - pamatīgs mutulis, sānu parāda stabils mērs, bet nepaņem. Uz autobusu ejot nomaldamies un ar nelielu satraukumu vandamies cauri mežiem, purviem, pļavām, bet kkur galā iznākam, un tiekam uz īstā ceļa. Nākamā diena, atkal pie 2004. gadā celta tilta, pirmā labā vieta un ir tas, ko tik ilgi gaidīju - knapmērs, bet ir :) Tad pa laikam kkas gan vienam, gan otram, izmērs tāds, gandrīz ciešams ~26cm visam. Cope pašvaka, bet, kas pa dabas skatiem .... kādas klintis, kādi dolomīta bluķi :) atpakaļceļā visas copes tikai spēcīgajā straumē un visur forelēni ap 27cm Tā.. pēdējais rīts klāt.. braucam ar četriem autobusiem, ejam 4km līdz upei, bet galā tiekam. Līst pamatīgi, upē duļķis diezgan, esam izmirkuši un nekur neejam. Zem tilta dabūju līdaciņu un pa kādam asarītim. Nākamais rīts pienāk karsts, saulains, sutīgs. Pa upi nemaz neejam, bet dodamies uz dīķi, kuram vakar pagājām garām. Pie krasta ieraugam skatu, kura brīdī pludiņniekiem siekala tecētu :)) līņi pilns. Pamētājam rotiņu, dabūju asarīti, tad interesantā vietā starp lēpēm 3 metieni 3 līdakas, visas aizgāja zālēs :) Nokožam mānekļus, Artūrs somā atrod pāris āķus, ar zariem sarokam dažas slieciņas un aiz gara laika mēģinam, ko noķert. Asarītis, raudiņa, rudulītis, karūsiņa, hops kaut kas lielāks (gandrīz lielāks :D) mazs līņuks ... Pāris stundas paskrien nemanot, un ekskursija ir galā, dodamies pie Artūra pēc mantām un nākamais rīts jau klāt, brauciens ar 3 autobusiem un esmu savās mājās. Kopumā brauciens tīri ok, zivju skaita ziņā varēja būt labāk, izmērs tīri ciešams, bet kas par dabas skatiem :)) Man lielākās zivis - foreles ~ 31cm, 28cm, 27cm un dažas ap 26cm. Alatas 6as, no kurām 5as 26-27cm, viena tik ~29cm. Vēl četri līdacēni, pāris asarīši un tas, kas uz sliekas. Artūram zivis aptuveni uz pusi mazāk :)) no tām aptuveni puse 25-27cm (foreles, alatas). Nu, nekas, gan jau vēl foreles, par mani dabūs dzirdēt ... P.S. kopā nobraukti krietni pāri 1000km un ar kājām noieti nedaudz mazāk kā 70km P.S.S. Bildes pie BILDĒM :))