Nacionaalaas iipatniibas

tā tas diemžēl ir...

mesta malo? :) Tu viņiem vispār vietu nedevi! sabarojis visu ezeru un sēdi kā kings :D

es savā krajā arī sākšu audzināšanas darbus laikam.

ūdenskrātuvi uz LV kartes var neapbruņotu aci redzēt, a vietas maz džekiem.

shodien Lielupee draugiem ar likaas ka manos aalinjgjos tak labaak copeejas:)vot latishi,vot ribji magnjeti

Ir tāda cilvēku suga, kam patīk ķert, bez maz vai kāpjot citam uz galvas, un tas nav atkarīgs no tautības....

es gan nezinu,man veel nav gadiijies runaat ar taadiem dzimtajaa valodaa,bet var jau gadiities ka neesmu veel visus saticis:)

Šitie ir tie, kas vēl padomijā dzīvo un netaisās no turienes izvākties. Viss, kas nav piesiets, ir ņemams. Bet, ja ir piesiets - var taču atsiet. Es ar' dažus tādus zinu. :-)

hehe. labs. taadaas reizees ir jaapieskata savi shtrumenti, jo tie meedz pazust peec taadiem chomiem ;) un veel - tu neko neesi sapratis - vinji gribeeja pakomuniceet ar tevi, draudzeeties :D

es jau saku,mees latishi taadi nedraudziiga tauta

Nu nav jau gluži tā :)), tās nacionālās īpatnības ir visai nosacītas. Viss jau ir atkarīgs no konkrētā copmaņa ētikas un izpratni par copi.

Teiksim, pēdējo gadu sagadījās vairāk uz copi pabraukāt ar kaimiņu, kas ir krievvalodīgais mūsu valsts pilsonis ar lielu stāžu. Teikšu tā, tādu toleranci sen nebiju manījis- viņš nekad nelīdīs barā, bet meklēs savu vietu....

Bet ne par to stāsts. Reāls atgadījums- Venta, ķeram asarus, esam trīs, viens otru nepazīstam, līdz ar to ieturam distanci, man jau patīk vairāk paurbties, līdz ar to it kā aizsitu lielāku pleķi, bet kolēģi īpaši neiebilst un maniem caurumien tuvāk par 3m nelien. Protams, redzot ka puikas vingro pamazām sāk pievilkties apurbēji. Tā uzmanīgi, sākot kādus 20-30m no mūsu trio, bet tad uzrodas viens, kas taisnā gaitā dur pie mums un apsēžas manā cohumā, 5m no manis. Nu labi, esmu dusmīgs, bet šobrīd man arī tepat ķeras. Ķeras beidzas un atceros, ka esmu dusmīgs- ņemu urbi un urbju džekam gandrīz kastē. Protams ir mātes vārdi un tā tālāk, un latviski, ja kas, uz ko mierīgi atbildu, ka tas caurums kur viš sēž ir tā kā manis urbts un vēlos tur pamakšķerēt, bet ņemot vērā ka tur kāds jau nosēdies, tad urbju max tuvu savam ālinģim...

Jums vajadzētu redzēt to ģīmi- tā bija neizpratne, šoks, dusmas vēl kaut kas neizprotams, bet onka piecēlās un aizjāja labus 200m tālāk...

Tā kā nav te stāsts par nacionālajām īpatnībām, bet gan par copes ētiku un saprotošu līdzpastāvēšanu :)...es laikam to pārkāpu, bet ceru, ka onka mācību guva un citu caurumos vairs nelīdīs :)

lielaakaa dalja sho sveshos caurumos liideeju ir taadi kam par copi ir pilniigi vaajas zinaashanas.Iebarot zivis,nu labi ja zin ka breksim kasha jaaiemet,redzot ka kaadam citam kjeras vinjam saak likties ka ja vinjsh atnaaks un apseediisies tajaa caurumaa,vinjsh vilks tieshi taapat.Bet to ka varbuut aukla vinjam ir 0.16mm vai varbuut veel resnaaka,vai murmishka monstriiga,vai vienkaarshi speele nepareiza,vinjsh to nekad muuzhaa neaizdomaasies.Arii ar tiem maniem draugiem bija taa ka vieniigais ko vinji nokjeera bija ablamovichs.

Šis man atgādina pērno pavasari! Karūsu cope - fīderis! Pieceļos 4:00, lai arī ārā vēl tumsa mājo -jadodas aši, lai ieņemtu kāroto copes vietu, jo presings ir pamatīgs uz nelielo ezeru, pat lietuvieši brauc uz šo pasākumu! Lai arī rīta gaismiņa blāvi staro, dodos uz savu pleķi! Nekā - vīri jau priekšā, jau no iepriekšējā vakara un pa nakti sēdējuši! Ko padarīs, kas pirmais tas pirmais un mana copmaņa būtība neļauj iejaukties cita copmaņa procesos un teritorijā, lai viņš jebkādā veidā izjustu manu klātbūtni! Palūkojos apkārt un pavirzos tālāk, ieraugu popīti, kas izskatās gana cieta, lai tai varētu uzrāpties!Uzceļu 21. gs. tiltu un esmu uzrāpies ar visiem saviem pričendāļiem! Paika iejaukta, kāti gatavībā un process var sākties! Nav ilgi jāgaida, kad pirmā 700gr karūsa sačokā! Laura vārdiem: "Sirds sadeg neparasti" :D, jo karūsu uz fīderi nebiju vilcis un viņas spars un cīņa ir tiešām fantastiska! Cope paliek, karsta, pat otru kātu nevaru apkalpot, un nolieku to sāņus, jo procesu var izjaukt lieka raustīšanās te pie viena te pie otra kāta un copes bauda zūd! Dzirdu, ka blakus "nakts" kaimiņi telefonsarunā mani slavē, un vienlaicīgi čorto: "Aģin pacan tak lovit, nu bļin - i daže otpuskajet duračok" - rīta klusumā ļoti labi var dzirdēt :)! Nebij daudz laika pētīt kā viņiem tur sokas, bet nu viens neiztur un nāk prasīt, ar ko baroju, ko lieku ēsmā utt. Par to ka mani par "duraku" saucis - tēloju "duraku", ka krieviski nerunāju, lai jau paloca savu mēli Jelgavas slāviskais copmanis! Izrādu savus noslēpumus un čalis dodas atpakaļ! Atkal telefona saruna: "Jurka priježaj!" 5 min un laiva klāt - dzirdu atkal slavas vārdus, un te nu šmuce sākās! Izrādās šamie piekopj saucamo - gumijas stiepšanas metodi! 10m gumijas un ik pa 1m iesiets āķis un ar atsvaru galā laivinieks uzparikti stiepj iekšā! Protams, tieši manam galdam virsū! Uzsaucu, ka pārvilks pāri, biku takā novirzās, bet nu pusķieģelis ar blāķi tiek iemests no man galda 5-10m attālumā! Laivinieki ietur cienīgu pauzi, paskatās, kur iemetu barotavas un aidā atkal manu galdu virzienā! Nodomaju štrunts par to gumiju, bet šamie pabrauc 10 m no mana galda un izmet enkuru un stellē pludus! Esmu ielenkts - no vienas puses gumija - otrā sānā laivinieki! Bet te nostrādāja Daba un manas dusmas novērsa, jo karūsas manu ēsmu tupina mielot un turpinu vilkt, lai arī nejaukajiem ciemiņiem ne piesitiena! Lai arī copes retākas, bet ir! Te laivinieks izspēlē kārtējo triku - paskatās kur nokrīt mana barotava un tieši virsū adresē savu pludu! Nē!! Tas ir par traku - tomēr atklāju, ka krievu valoda nav sveša un nākamo barotavu lidinu tiešī pa laivu! Mimo - 1m par īsu - dzirdu replikas, ka aizmest nevarot! Oma sačakarēta un palūkojot saķerto lomu, nolemju copi beigt! Vācu mantas un ieraugu jūras svina gabalu 130gr svarā! Paņemu to rokā un viegli plaukstā mētādams uzsaucu - ar šito arī būs par īsu! Te emkas pieminētais onkas skatiens - bij laivinieku sejās! Aši aši enkurs pacēlās un laiva un manas dusmas notinās rīta miglā! Atminoties šo notikumu, saprotu, ka citreiz daba izstrādā trikus, ko mums neizprast! Kāpēc man karūsās spītīgi tupināja ņemt un slāvu kungiem ne piesitiena!?! Vai tiešām inventārs un ēsmas bij noteicošais faktors?!? Vai tomēr mana attieksme pret citiem copmaņiem un zivīm, kuras laižu atpakaļ domājot pa citu reizi, bija noteicošais veiksmes faktors?!? ej nu sazin... ne asakas!

ne vienmēr viss ir viennozīmīgi. kolchozs ir kolchozs - pagājusā gadā Tosmārē pieklājības attālums bija, ja ar elkoni nevar blakus sēdošajam pa purnu ievilkt :). Par svešu caurumu izmantošanu slāviem ir tāds nosacīts ētikas kodekss, ka copējot ierobežotā teritorijā saspiestos apstākļos, aizņemt svešu neapzīmētu caurumu ir daudz mazāks grēks nekā sākt bara vidū aktīvas copes laikā urbt savu - par to gan var pa degunu norauties. Zināma taisnība viņiem ir - ne reizi vien uzsākot urbties un trokšņot copi nogriež kā ar nazi... Protams autora pieminētais piemērs Ķīšezera vidū ir pilnīgs sviesc un nekādi nav attaisnojams.

Njā, es bij domājis, ka daudzus šis jautājums neuztrauc. Es braucu copēt atpūsties, tāpēc varza man nav vajadzīga. Ir sanācis aprunāties gan ar slāviem, gan ar letiņiem, par to līšanu klāt un mana cauruma (īpaši, iebarota), apcopēšanu. Ir sanācis, ka saprot ar labu, ir gadījies pateikt ko nejauku, tālāki gan nav sanācis iet (: