Dzenitis | 4.augusts 2011, 11:11 | 21 komentāri | 8136 skatījumi

Apkopojums domām: Par/Pret ūdeņu nodošanu apsaimniekošanā.

Argumentus „Par” licencētas makšķerēšanas ieviešanu, vai ūdeņu nodošanu apsaimniekošanā varu atrast viegli. Kolektīvais īpašums nekad nav strādājis un kamēr lietas nepieder saimniekam, viņas tiek nolaistas, aptīrītas utt. Īsti kontrole iekšējos ūdeņos nestrādā, un maluzvejniecība, kaut arī vairs nav savos ziedu laikos, tomēr vēl aizvien ir samērā sastopama parādība. Attiecīgi, zivis nespēj atjaunoties un drīz nebūs ko ķert. Kontrole ir zem katras kritikas. Varētu vēl piemest pāris pozitīvo piemēru un vīzija: „caur ūdeņu nodošanu saimniekiem - uz sakārtotiem ūdeņiem” ir gatava. Likumus un noteikumus var piekoriģēt un plašu nodošanu saimniekošanā var realizēt. Valstij šķietami atkrīt plašā kontrole, par kuras neesamību tik bieži ir pārmests, ienākas nomas līgumu naudiņa (pildās budžets) un tālākais, makšķernieku dāmas un kungi, ir jūsu rokās. Varētu vēl sameklēt daudz argumentus kāpēc vienai vietai vajag vienu saimnieku. Šo lasot, dažādo makšķerēšanas veidu pārstāvji berzē rokas, forelistiem neskartas upes – nenopēdoti krasti, sportistiem trofeju pilnas ūdenskrātuves attīstīta infrastruktūra, turīgajiem nošķirtība no traucētājiem, karpiniekiem viss pēc noķeršanas tiek noguldīts, caurumam no āķa plāksteris uzlīmēts, karpinieks noglaudīts, noskūpstīts un atlaists, cēlzivju mīļotāji tiek pie ekskluzīvām vietām utt. Tikai jautājums tiem, kas māj ar galvu un ir gatavi nākamajā mirklī balsot „Jā” - vai par sekām ko šāda modeļa ieviešana radīs ir kāds padomājis, kāds ir uztaisījis tuvākas vai tālākas nākotnes redzējumu? Īstermiņā arī redzu tikai labumus, bet tālāk?

Tad kāpēc neredzu plašu ūdeņu nodošanu apsaimniekošanā kā risinājumu?

Pirmais ir tas, ko tad mēs īsti dalīsim, ūdeņi ir vieni, bet dalītāju daudz, kurš noteiks ūdeņus, kurus var apsaimniekot un kurus nevar apsaimniekot? Ir upes, kurām pa vidu atrodas valsts robeža, nodos apsaimniekošanā pusi? Cik būs gribētāju lašu upēm, es ar gribu piecus metrus apsaimniekot. Kurš ņems neperspektīvās vietas? Kā izvēlēsies pretendentus? Paredzu tādu lāčādas dalīšanu, ka nākotnē daži labi savā starpā vairs nesarunāsies. Pie tam neredzu, ka 100% visu var nodot apsaimniekošanā, kas notiks ar tiem ūdeņiem kas nav tik iekārojami?.
Otrais, pieņemsim, ka visi izplūkušies un veiksmīgi viss ir sadalīts, katram savs nolikums, maksa, apsardze, inspektors utt. Sevis apsaimniekotajā ūdenī Jūs tiksiet makšķerēt, bet ko tālāk? Jūs cerat, ka karpu makšķerētāji, jeb mušiņ makšķernieki Jums ļaus pamēģināt? Lašupes apsaimniekotāji dalīsies ar visiem pieejā pie upes. Lai kādi zvēresti netiktu šodien doti, lai ko neparedzētu noteikumos, ar laiku ūdeņi paliks par slēgtiem pasākumiem - izredzēto klubiem. Katram savi untumi, domas un pasaules redzējums, kas ar laiku līdīs ārā kā īleni no maisa. Katrs apsaimniekotājs tupēs savos ūdeņos kā ierakumos un lai kāds tik pamēģina uz viņa zivi paskatīties. Var smieties par šo, bet paskatieties, kas notiek ar ne mazumu privātiem ūdeņiem, ne pašam, ne.... Kas ir ar tauvas joslām, tā vietā lai ļautu makšķerniekiem, kuri aiz sevis nokopj pasēdēt (iespējams par maksu), vairumā zemes īpašniekiem ir vieglāk aizliegt. Tas pats būs ar ūdeņiem, atradīs paņēmienus kā pateikt - aizliegts un viss.
Trešais ir reālākais scenārijs, visus ūdeņus apsaimniekošanā nodot nevarēs, attiecīgi turīgākie, skaļākie, tuvākie izķers tos ūdeņus, kuri ir perspektīvi, mazāk veiksmīgie makšķernieki paliks ar gariem deguniem. Un šo te jau vairs nevar saukt par centieniem uzlabot situāciju visur, bet par centieniem izsist sev labumu, pārējos atstājot pie sasistas siles. Vai tiešām tas kaut ko dos visiem, ja dažādu interešu grupu pārstāvji sev paņems pa ūdenim un pārējiem pārmaiņas ies secen?
Ceturtais. Vai tie, kas taisās kaut ko apsaimniekot ir padomājuši kā to reāli veiks. Ja neesat vietējais domāju Jums piemērus nevajag saukt, pie kā noved saimniekošana no attāluma. Izņēmums, ja pie attiecīgām investīcijām žogs visam riņķī un sargs. Kaut gan ir zināmi gadījumi, kad sargs pazūd, foreļu dīķis sauss un saimnieks var „priecāties” par notikušo.
Piektais. Kas tad ir tie mistiskie maluzvejnieki? Neesmu dzirdējis, ka kāds speciāli brauktu likt tīklus uz svešu vietu. Piedodiet, bet vietējie vien ir, ja paņems apsaimniekošanā svešie, pārmaiņas būs minimālas. Ja vietējie vai atnāks apskaidrība un mainīsies domāšana. Drīzāk licencēta tīklu likšana plauks un zels, jo kā tu atteiksi pagasta priekšsēdētājam, ja viņam jubileja, bet uz galda zivju nav? Kas būs svarīgāks pagasta vecis vai kaut kāds tur makšķernieks? Kāpēc nerunā par tiem gadījumiem, kur jau ir apsaimniekotājs un kontroles pasākumi īsti nav VVD pārziņā, bet maluzvejniecība tāpat iet no rokas.

Attiecīgi, padomājiet, ko plaša ūdeņu nodošana saimniekiem vairumam no makšķerniekiem un ūdeņiem nozīmēs, vai tiešām tas ilgtermiņā nesīs labumu visiem vai tikai šaurām cilvēku grupām. Jo argumentu, kas būtu balstīti uz plašiem pētījumiem vai statistikas datiem, patiesībā nav ne tiem kas atbalsta sakārtošanu caur apsaimniekošanu, ne tiem, kas neredz, ka apsaimniekošana būtu izeja. Lai kā ir arī citi veidi kā saglabāt foreļu upes, citi kompromisi un paņēmieni, metodes kā palīdzēt ūdeņiem, tai skaitā licencēta makšķerēšana, bet ne tā kā to vēlas realizēt dotajā brīdī. Ceru, ka nepaliks tā, ka lēmumus iespaidos tie, kuri domā tikai par sevi.

Novērtē rakstu:

Vērtējums ir 5 no 5

(2 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Apkopojums domām: Par/Pret ūdeņu nodošanu apsaimniekošanā.