Apvienodams interesanto ar lietderīgo, kādreiz lasīju un centos tulkot rakstīņus par copi no ārzemju žurnāliem. Nejauši atradu šo 1996. gada rakstiņu no kāda angļu žurnāla par lielo ruduļu copi. Šīs sezonas sākumā Matt Hayes atjaunoja savus centienus labot Lielbritānijas rekordu un viņam gandrīz izdevās sasniegt mērķi, pateicoties diviem lomiem, pēdējais no kuriem varētu būt varenākais ruduļu loms makšķerēšanas sporta vēsturē. Lūk, kā tas bija.
Vislabākā ēsma vēdzelēm, neskaitot sīkās, ir vai nu dzīva zivtiņa, vai zivs gabaliņš. Ziemā par ēsmu visbiežāk izmanto mazu ķīsi, jo grunduļus ziemā iegūt ir grūtāk, bet citas zivis parasti nevar ilgi turēties pie pašas gultnes vai ātri iemieg. Runā, ka īpaši kāras vēdzeles ir uz dzīviem ķīšiem, kuriem ir notīrītas zvīņas, kā dēļ tie aukstajā ūdenī izrāda sugai raksturīgo dzīvīgumu, skraidot pie gultnes kā negudri.
L. P. Sabaņejevs „Lasis” ...
Izrādās agrāk Daugavā samus pievilinājā ar kvoku un tad dūra ar dakšām. Vai mūsdienu samotāji-saminieki ir tik meistarīgi? ... Par patiesi sportisku un aktīvu samu makšķerēšanas veidu var tikt nosaukta tikai kvokošana, kuras laikā makšķernieks pastāvīgi pārvietojas, visu laiku turot auklu rokā.
Sapalu makšķerēšana vasarā ir vēl daudzveidīgāka. Bez pieminētajiem ķeršanas paņēmieniem un ēsmām, tos ķer arī lietojot par ēsmu maizi, zīdaļģes, ogas, sieru, lielākoties ar pludiņu, sienāžus - ūdens virspusē no krasta vai laivas, dēles, vaboļu kāpurus un visvairāk - vēžus. Uz maizes ēsmu sapali ķeras tikai apdzīvotās vietās, tur, kur ir pieraduši pie šādas barības,- pilsētās, ciemos, pie dzirnavām.
« Iepriekšējā |
1.lapa |
Nākošā »
