JRC ir kvalitatīvu preču ražotājs. par kātiem diez ko nezinu, rokās neesmu turējis, bet saprotu, ka tur ir budžeta grupa, kas nekas super diez vai ir, un ir Dave Lane sērija, kas labi maksā un noteikti ir arī augstākās kvalitātes produkts. katrā ziņā izvēloties kātus cenā virs 200 latiem es ieteiktu atrast iespēju tos patestēt pirms iegādes. kārtīgs pārdevējs tev šādu iespēju nodrošinās. tad arī pats jutīsi, kas tev labāk derēs, sevišķi, ja ir jau kaut kāda pieredze. katrā ziņā Dave ir normāls džeks un savu vārdu uz mēsliem virsū nerakstīs. žurnāls plāno ar šiem kātiem iepazīties tuvākajā laikā, tad jau redzēs.

nu, es tā īsti nesapratu, kādēļ tev tas eholots. uz viņu karpas neķeras. un arī karpu atrašanai viņs palīdzēs reti. galvenais, kas mūs interesē ir gultnes reljefs un struktūra. reljefu uzrādīs jebkurš eholots, struktūru - arī, jo gandrīz visiem ir funkcija greyline. pirmais, kas jāizdomā, vai vēlies to stacionāru - tad tas būs piestiprināts tavai laivai, vai arī portatīvo, ko var pieskrūvēt pie jebkura borta. arī stacionāro var pārtaisīt par portatīvo, bet ir čakarēšanās ar to.

man ir arī svarīgi, lai eholots ir savienojams ar datoru, jo tad varu zīmēt gultnes dziļuma kartes. palasi žurnālā kaut kad vasarā par šo.

vēl ir ērti, ja eholots ir saslēdzams ar GPS, tad pašā eholotā ērti ir iemarķēt perspektīvos punktus. noderēs arī temperatūras mērītājs.

un dažreiz noder, ja eholots ir 3D un darbojas vienlaicīgi ar 6 stariem. tas ļauj vieglāk uztvert gultnes reljefu un arī vieglāk ieraudzīt zemūdens zarus un citus ķērājus.

zoom un jexon neesmu mēģinājis.

pēc vārīšanas boilas nedaudz nosusina, pimēram, ar dvieli un tad atstāj vienā kārtā uz kādas paplātes vai labāk sietiņa istabas temperatūrā, labi vēdinātā vietā. pēc dažām dienām tās var sabērt tīkliņā un pakārt kaut kur caurvējā. galvenais, nedarīt to visu saulē un lietū.

elektroniskais signalizators pīkst no tā, ka karpa velk prom auklu. tādēļ svarīgi ir spoles lociņu atstāt vaļā vai atgriezt vaļā bremzi, lai kātu neaizvelk. vai arī litot baitrunner tipa spoles, kurām ir 2 bremzes. paralēli pīkstēšanais signalizators arī spīdina mazu diodi, kas naktī ļauj redzēt, kurš kāts ir nostrādājis.

savukārt, ja karpa pēc pieķeršanās peld uz krastu, tad auklā ārā netiek vilkta bet gan atslābst un signalizators neko nepīkstēs, ja nebūs svingera. tas ir tāds atsvars, ko iekarina auklā starp signalizatoru un spoli. šādas copes gadījumā svingeris krīt uz leju, velk auklu cauri signalizatoram atpakaļ un tādēļ tas pīkst un arī var dzirdēt copi. šie atsvari var būt dažādi, svingeris ir tāds atsvars, kas cietā kajiņā stiprinās pie signalizatora, tādēļ nešūpojas vējā un nerada viltus trauksmes.

jā, kāds no šiem aminoskābju kompleksiem derētu. vai arī Bataine.

nu man tiešām liels prieks! arī par to, kā veicās ar izvadīšanu un par atlaišanu divtik prieks. tā pati karpa tevi noteikti atalgos nākotnē. Pie velna un Tev arī ne asakas!

1. iespējams, kaut kas nav kārtībā ar pavadiņas sējumu - karpa paņem boilu un izspļauj, bet āķis neaizķeras. vai arī pavadiņa slikti noguļas, sevišķi, ja met no laivas, tai ir tendence grimstot sapiņķerēties.

2. ZA vējš Latvijā bieži nozīmē atmosfēras spiediena straujas izmaiņas, tas negatīvi ietekmē karpu aktivitāti. tomēr man ir bijušas arī labas copes pie A un ZA vēja.

3. ja nu galīgi negribi barot ar tām boilām, ar ko ķer, tad vairāk eksperimentē ar tām, ko liec uz āķa. ļoti bieži gadās, ka desmit kombinācijas izmēģini un neķeras, bet uz vienpadsmito aiziet viena pakaļ otrai.

4. ja ķeras brekši, tad tajā vietā tajā laikā karpu parasti nav. kad brekši pārstāj ķerties, var cerēt uz karpu, jo tā laikam tos padzen malā.

5. piebarošana tev stipri skopa, daži brekšuki notiesā tavas 3 bumbas pusstundas laikā, karpai tur diez kas nepaliks. tapēc jau iesaku barot ar boilām, jo tās baltās zivis tik vienkārši nevar notiesāt.

6. 10 stundas nav nekāds baigi ilgais laiks, naktīs mēģināji copēt? daudzos ezeros karpas ķeras gandrīz tikai naktīs.

ja tās barojas noteiktās vietās, tad tās vietas vajag atrast un tur arī ķert. kādēļ tu gribi, lai tās barojas citur? katrā ziņā upē, kurā ir straume un barība tiek nonesta lejup, ir ļoti sarežģīti mēģināt karpas koncentrēt kaut kādā vienā vietā. tāpēc arī tā sanāk, ka ķeras epizodiski un itkā arī bez barošanas. es šādos apstākļos barotu tikia tādēļ, lai pieradinātu pie vienas konkrētas boilas, turklāt tai jābūt labai boilai, tad uz to boilu ķersies karpas visdažādākajās vietās, jo karpa upē pārvietojas daudz vairāk nekā ezerā. barojot vienā vietā var gūt rezultātu pavisam citā. un tad var mēģināt saprast, kur tā barība tiek sanesta - parasti kādas bedrītes vai kanšu kabatas - tur arī būs lielāka cerība noķert.