neesmu un neesmu dzirdējis, ka no tām būt kāds labums. sojas miltus izmanto kā pamatsastāvdaļu vislētākajās boilās, no tiem nav praktiski nekādas jēgas. izmanto zivju, kaņepju utml. eļļas.

karpu kāts 12", vidēja izmēra spole, makšķeraukla 0,3mm, svins 100g, klipsis svina stiprināšanai, pretsavērpšanās trubiņa, pavadiņu materiāls, karpu āķis, shrink-tube trubiņa āķa piesiešanai, pāris mietiņi un elektroniskais signalizators, karpu uztveramais tīkls, kads iebarošanas rīks, piem. kaķene, - tas nu būtu totālais minimums. latvijā atļauts makšķerēt uz 2 makšķerēm, tādēl to visu var reizināt ar 2. plus - barība.

vislabākais laiks ir tad, kad tev pašam ir pietiekoši daudz (2-3 dienas vismaz) laika veltīt šai nodarbei. nu jā, ledus arī mēdz traucēt. uz ko ķert - palasi iepriekšējās atbildes.

pie zālēm karpas vairs diez ko nav ko meklēt - drīzāk brīvākos ūdeņos vajag meglēt gultnes nelīdzenumus, kas var būt aktīvo karpu patrulēšanas maršruts. šobrīd tās aktīvi meklē barību, tādēļ ir viegli atrodamas visdažādākajās vietās. vislabākās boilas rudenī tāpat kā jebkurā citā laikā ir tās, ar kurām baro, ja vien tās nav supersmaržīgas lētās sērijas. palasi iepriekšējos jautājumus par šo.

vairākas, parasti divas boilas lieto 2 gadījumos - ja vēlas sakombinēt divas dažādas garšas piedāvājot karpai kaut ko unikālu un nebijušu. otrs - kombinējot grimstošo ar peldošo boilu iegūst t.s. sniegavīru - neitrālas peldamības ēsmu, kas stāv vertikāli, papildus piesaista karpas uzmanību, uzvedas dabiskāk un labāk aizķeras ar āķi. liela daļa karpu makšķernieku lieto sniegavīru praktiski visos apstākļos.

no jautājuma man nav diez ko skaidrs, kas tev pret boilām? upē tās darbojas ne sliktāk kā citur. jebkurā gadījumā, barot var ar visu, kas karpai garšo - kukurūza, kaņepes, kombinētās barības utt. ja tā ir upe, tad jāņem vērā straumes faktors - tā var nonest ēsmu uz leju vairāk vai mazāk - atkarībā no straumes stipruma un gultnes reljefa, kā arī dziļuma konkrētajā vietā. lai barību mazāk nonestu, to iemīca, piemēram, mālos un taisa apelsīna izmēra bumbas, kuras tad samet ķeršanas vietā. straume barību skalo ārā no bumbām un veidojas tāds kā barības ceļš, uz kura tad arī jāmeklē karpa. svarīgi ir arī pēc iespējas precīzi saprast gultnes reljefu, jo straume mīl sanest barību bedrītēs un kanšu kabatās. karpas šīs vietas labi zin un pastāvīgi meklē barību tieši tur. iemest pāris metru uz vienu vai otru pusi un var palikt bez rezultāta. katrā ziņā barošana straumē ir krietni sarežģītāka matemātika, kuru atalgo upju karpu nesalīdzināmi lielāks spēks pretojoties.

ja pva aklu sasiesi cilpā, tad nekas pa pieskari neaizies. cita lieta, ka metiena attālums strauji samazinās. slaidais maisiņš lidos labāk. maisiņā var likt ne tikai boilas un to pusītes, bet arī sasmalcinātas boilas, granulas, birstošās barības. utt. visu, kas nav slapjš.

pirmkārt, ir jāsaprot, ka pazeminoties ūdens temperatūrai, visas smaržas ūdenī lēnāk šķīst un lēnāk izplatās. tieši tādēļ dipus pārsvarā lieto tieši aukstā ūdenī. un arī tās boilas, kas smaržo intesīvāk.

BFM un arī visi pārējie nutrabaits miksi ir vienlīdz labi gan vasarai gan ziemai, tās ir muļķības, ka zivju barības boilas jālieto aukstā laikā, es nezinu, kas tādas teorijas ir izlpatījis. izņēmums ir trigga ice, kas tiešām ir paredzēts aukstam ūdenim, un cik zinu, šobrīd uz to labi ķeras. tomēr arī uz to vasarā tiek gūti labi lomi.

svarīgāk ir zināt, uz kādas bāzes ir atraktors - aukstam ūdenim ir labāk piemēroti uz spirta bāzes veidoti atraktori, kas nutrabaits gadījumā tiek apzīmēti ar EA gan uz gatavajām boilām, gan pašiem atraktoriem un sprejiem. piemēram nutrabaits zemeņu boila ir EA boila un daudz labāk ir piemērota tieši ziemai. savukārt vissliktāk ir lietot eļļainas lietas, piem halibut granulas un boilas, jo eļļa ļoti slikti šķīst un arī nesagremojas vēderā, kas nokauj karpai apetīti.

ļoti vērtīgi ir ieiet ražotāja lapā piem. www.nutrabaits.net un rūpīgi izlasīt aprakstu katram elementam, ko lieto, tad arī veidosies kaut kāda skaidrība. piem ananasu smarža ir izteikta ziemas smarža.

nu tā tiešām nav, ka tās barojas 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā. laika apstākļiem un citiem faktoriem joprojām ir nozīme. jo mazāka konkrētajā brīdī ir karpas apetīte, jo grūtāk to ir noķert. šādos apstākļos vislielākā nozīme ir barības izvēlei, lai tā būtu tiešām visaugstākās kvalitātes, arī pavadiņa un visi citi elementi kļūst daudz svarīgāki nekā tad, kad ir t.s. žors.

ezerā neesmu bijis. lai cīnītos ar dūņām, parasti lieto pop-up boilas, kas ir peldošas. tās ar papildus atsvaru balansē tā, lai tās atrastos nedaudz virs dūņām. pavadiņu sien tik garu, lai svins iegrimstot dūņās neievilktu dūņās arī boilu ar āķi. nevajadzētu lietot zivju bāzes boilas, jo tās ātri uzsūc dūņu smaku. ja negribi lietot pop-up boilas, vari lietot jebkuru citu ēsmu, kuru padara peldošu piestiprinot tai kaut vai korķa gabaliņu.

tomēr var arī paļauties uz karpas neticamo spēju arī no dūņām izrakt ārā visu garšīgo. 23kg izklausās draudīgi, lai veicas, tikai atlaid, ja noķersi.