Normāls darba zirgs.

Par iebarošanu - ja vienā ezerā, jo īpaši tādā, kas nav baigi liels, regulaŗi pa druskai metīsi konkrēti vienas un tās pašas boilas, tad karpas pie tām pieradīs un dos priekšroku pret citām, mazāk pazīstamām. šādas taktikas gadījumā ir samērā vienalga, kurā ezera kaktā tās boilas tiek barotas, jo karpas pārvietojas pa visu teritoriju. protams, nevajag barot tur, kur to acīmredzami nebūs. šāda taktika ir ļoti noderīga vietām, kur nekad nezini, kurā ezera pusē ikreiz nonāksi - vai nu sektoru aizņemtības dēļ vai, piemēram, vēja virziena dēļ. pie šādas taktikas būs krietni mazāk jāzīlē par boilu sastāvu, krāsu un citām niansēm - strādās praktiski jebkura kvalitatīva barības boila, jebkurā krāsā. par pavadiņām - katrai tās sastāvdaļai vai īpašībai ir nozīme, tādēļ jau tās tik dažādas ir pieejeamas. dažrezi labāk strādā zaļa un dažrez brūna, citreiz labāk īsāku un citreiz garāku. lai nebūtu nemitīgi jāeksperimentē, ir vērts paskatīties zem ūdens, kā tā tur izskatās - konkrētajā vietā, uz konkrētās gultnes, starp konkrētām zālēm utt. jo mazāk tā redzama un pamanāma, jo labāk. turklāt naktī un dienā aina noteikti atšķiras. par siešanas veidiem - nu te var stundām par to runāt. ir cilvēki, kas zin tikai vienu vai labākajā gadījumā divus un ar tiem strādā. kamēr karpas ir dumjas, šāds piegājiens dod rezultātu, jo labāk strādājoša un kaujā pārbaudīta pavadiņa nekā jau sākotnēji kļūdaina. tomēr vietās, kur karpas ir iemācījušās tikt galā un neuzķerties uz standarta biežāk lietotajām sistēmām, aina mainās un labāki rezultāti būs tiem, kas riskēs un piedāvās ko mazāk redzētu un principiāli savādāku. par zālēm runājot - karpām tur ļoti patīk un visdrīzāk nav baigi daudz vajadzības vispār no tām līst laukā. tomēr zāles nekad nav viendabīgas. ja tajās dzīvo karpas, tad tās tur ir izveidojušas ejas vai koridorus un pat konkrētus barošanās laukumiņus. jā tādus atrod, un uz tiem izvieto pavadiņu, tad rezultāts garantēts. ja met uz dullo zālēs, tad visdrīzāk jau pavadiņa nogulsies uz zālēm kaut kā stulbi un tur arī tāda karāsies mūžīgi. ja nu tomēr nav iespējas izpētīt tās zāles un nolikt makšķeri vislabākajā punktā, pēdējā un visgrūtākā taktika ir ar barošanu viņas izvilināt ārā, visamaz uz metru. es tomēr ieteikšu laivu, vislētāko rotaļu pūsli kaut vai. vai vēl labāk - peldēšanu un niršanu. par tiem video - atsūti linku.

karpām teleskopiskus kātus nelieto, tie nav pietiekoši izturīgi. kāta tests nav atkarīgs no zivs izmēra, bet gan no metamā svina smaguma. orientējši 3lb tests būtu atbilstošs svinam ap 100 gramiem, kas arī būtu tas ieteicamākais.

sākumam tev vajadzētu aiziet līdz makšķerēšanas veikalam, vislabāk šobrīd Copes Nams, satiec Edvīnu un pastāsti par savām vēlmēm un iespējām. Tikai naudu labāk pirmajā reizē atstāj mājās, sākumā visu izplāno, uzliec uz papīra, parēķini. pakonsultējies, varbūt kaut ko no visa saraksta labāk pameklēt lietotu un lētāku. no otras puses, ir virkne lietu, uz kurām taupīt nevajadzētu. tad nu, kad kopējais saraksts sāk veidoties, raksti šeit mazliet konkrētākus jautājumus,

tas ir marķiera kāts, makšķerei nederēs nemaz.

ķerot karpas kauguru pludmalē nevienu butenieku neesmu redzējis. iespējams, būsim kaut kā samainījušies.

es neriskētu, parastais zobu diegs ir piesātināts ar visādām ķīmijām, kas karpām var nepatikt.

vispār, kur vēži, tur karpas, no tādām vietām prom mukt nevadzētu. cita lieta - kā saglabāt boilu? ir arī otra problēma - vēži var sapiņķerēt pavadiņu tā, ka copes brīdī tā nenostrādās. Teikšu uzreiz - 100% perfekta risinājuma nav. Ir varianti: 1. shrink tube boilām. trubina, ko uzmauc uz boilas un patur virs tvaika - tā saraujas un no boilas paliek redzmas tikai maliņas. tās vēzis apskaldīs, bet tālak netiks. boila būs funkcionējoša, tiesa, varbūt mazāk atraktīva. tomēr, kā jau teicu, karpas turpat tuvumā ir un milzīga atraktivitāte nemaz nav nepieciešama. drīzāk otrādi. 2. supercietas boilas. te ir versijas. ir piedeva, tipa hardener vai kaut kas tāds, ko pieliek pie mīklas un boilas sanāk cietākas. es pats vienkarši taisu pēc iespējas sausu mīklu (mazāk olas, vairāk birstošās sastāvdaļas), tā, ka pat lāgā samaisīt nevar, tad caur spēcīgu gaļas mašīnu utt. tad vāru mazliet ilgāk nekā parasti un pēc tam ļoti ļoti ilgi kaltēju. visbeidzot trešais variants, ir dipi, piemēram, mainline pulse, kuros ilgāku laiku turēta boila paliek cieta kā akmens. Ideālā kārtā ir apvienot visas trīs metodes. palīdz ļoti, turklāt pasargā arī no baltajām zivīm. loģiski, ka pēc tam vajadzēs urbi. dipā labāk turēt boilu jau ar visu āķi. 3. mākslīgās gumijas, plastmasas ēsmas. var bagātnāt ar aromatizatoru. 4. Karpela konteiners, ieguglē, sapratīsi. 5. zigrig 6. pludiņmakšķere ar āķi pusūdenī vai kaut 10 cm virs grunts

ja neķeras, tad ir jāmaina taktika nevis vieta. mainot vietas (ezerus, dīķus) tu neko neimācīsies. rubenē karpas ir un lielas, tā kā noteikti vajag meklēt. maini dziļumus, ezera puses, barošanas veidus, ēsmas, pavadiņas, kamēr sanāk.