karpa ir ļoti jutīga pret dažādu ķimikāliju klātbūtni ēsmā vai tās tuvumā (montāžā). Teorētiski krāna ūdenī var būt vīsādas ķimijas iekšā, realitātē jau nav tik traki. tas domu gājiens varbūt saglabājies no padomju laikiem, kad pilsētās dzeramais ūdens tika hlorēts - tādā vārīt nu tiešām nevajadzētu. Protams, ar ezera ūdeni būsi pasargāts no tādām šaizēm. daudzi karpinieki ar kulināriju nodarbojas ezera krastā, līdzi ņemot gāzes plītis vai prīmusus.

karpa jūt ziemas tuvošanos un pastiprināti barojas, lai uzkrātu enerģijas rezerves aukstajam laikam. tiesa, ja vien tam ir piemēroti laikapstākļi, vējš, ūdens bagāts ar skābekli. Gaisa temperatūrai šobrīd nav nozīmes, ūdenī tā tāpat vēl kādu laikua būs augsta un karpai komfortabla. Tāpēc barot var daudz un regulāri.

Laiks ir tāds, ka ir jāvēro vēja daudzums. Ja ilgstoši nav vēja, ūdenī pazūd skābeklis un zivīm paliek nekomfortabli. tad liela barošana noteikti nāks tikai par sliktu, var mēģināt kaut ko ķert uz krāsainiem popapiem, līdzīgi kā pavasarī pa aukstu ūdeni. Otrs variants šajā laika ir izmēģināt copi ar zigrigu. tā varētu būt panākumu atslēga tad, ja karpas pastāvīgi grib atrasties ūdens virsējos slāņos. ja nezini, kas ir zigrigs un kā ar to copē, meklē manus rakstus ziņu sadaļā vai žurnālā.

Ja vējš ir un karpas ir aktīvas, tad šādā laikā var strādāt praktiski visas barības. Varbūt vienīgi nevajag pārspīlēt ar ķīmisko aromatizatoru lietošanu, visādi citādi ierobežojumu nav. Ja runājam par upes gultnēm, tad, protams, dīķos tas ir labs orientieris, no kura sākt meklēt zivi. Pilnīgi noteikti tur nav vienas receptes, karpas var gan būt tajā gultnē, gan arī seklākajā un plakanākajā daļā. Der papētīt, vai tai gultnē nav biezs dūņu slānis un, ja ir, attiecīgi pielāgot montāžu, lai visa tā padarīšana neiegrimst dūņās. Mēdz arī būt, ka vecajā gultnē ir daudz ķērāju, ar tos vajag tad ņemt vērā. Es katrā ziņā neieciklētos uz to veco gultni un, piemēram, vienu kātu turētu tur, bet ar otru taustītu seklākās vietas.

manuprāt, arī trīs dažādas boilas jau ir par daudz. labāk būtu viena, tad karpai būtu skaidrāks, ko ēst. atceries, ka katru jaunu lietu viņa ņem aiz ziņkārības, bet pazīstamu - aiz ēstgribas. aiz ziņkārības karpas ķeras, bet aiz ēstgribas - vairāk. Ceru, ka atbildēju.

Boila jau tā pati mīkla vien ir, tikai vārīta. Radīta tādēļ, lai to neskrubinātu nost baltās zivis. Ja liksi nevārītu mīklu, būs ņemšanās ar sīkajām. Bet karpa, protams, arī var paņemt.

Copējot tik lielā distancē tev ir visas iespējas ļaut zivij izskrieties tālumā, neforsējot izvadīšanu. Pēc tam, pēdējā etapā jau var mēģināt vilkt nokausētu zivi brīvi, kur ir ērtāk. Atceries, jo lielāka zivs, jo vairāk tā cīnīsies pirmajā izvadīšanas fāzē un pie krasta jau vajadzētu būt pavisam “gatavai”. tās ir mazās zivis, kas parasti skrien meldros. Bet, protams, vienmēr vajag censties minimizēt visus riskus, slinkot izvadīšanas procesā nav vērts. ja drošāk jūties no laivas, noteikti izmanto iespēju. vēl labāk būtu braukt pretī zivij ar laivu. tas gan prasa zināmu veiklību, bet viennozīmīgi ir visdrošākais risinājums. un jā, piedomā, kādu auklu lieto - tādos apstākļos noteikti var uzlikt ko resnāku, lai vari zivi turēt un nelaist to visādos ķērājos. 0.35 mm ir pilnīgi ok tāda tipa copei.

Protams. Aktīvas un masveidīgas barošanas jēga ir piesaistīt pēc iespējas daudz karpu vienā punktā. Un attiecīgi, no citām vietām tās aiziet. Jo ilgāk rit šāds process, jo mazāk cerību ir kaut ko izvilkt bez barošanas.

Ja man jāizvēlas no šiem diviem, tad otrais variants dos ātrāku rezultātu, bet pirmais strādās ilgāku laiku.

Tas tā tiešām varētu būt, ka dīķī joprojā dzīvo lielas karpas. Kas attiecas uz to ķeršanu, tad tā ir samērā komplicēta nodarbe un prasa gan attiecīgu inventāru, gan prasmes. Karpa ir gudra un spēcīga zivs un tradicionāliem rīkiem ir praktiski neiespējami to noķert. Šeit divās rindās nevarēšu visu aprakstīt, kas tev būtu jāzina par karpu copi. Nāksies lasīt rakstus, iepriekšējās atbildes, aizstaigāt līdz karpu copes veikalam. Tad pamazām zināšanas sakrāsies un varēsi sākt mēģināt. Labā ziņa ir tā, ka tu jau zini, kur to karpu meklēt. Daudziem karpiniekiem nav šāda bonusa.

Ūdens temperatūru samērā vienkārši izmērīt ar termometru. Ļoti ieteicams ar to padarboties, daudzas lietas kļūs skaidrākas. KArpas jūt pat pusgrāda atšķirību un pavsarī dodas turp, kur ūdens siltāks. Mazliet advancētāki karpinieki lieto iemetamo termometru, tādu, ko piesien pie makšķeres un izmēra temperatūru punktā, kur plāno makšķerēt. Tas ir īpaši noderīgi pavasarī, kad ūdens temperatūra dažādās ezera vietās var būt ļoti atšķirīga. Pirmkārt, dziļumā ūdens uzsilst daudz lēnāk nekā virspusē. patiesībā tas vispār tur neuzsilst, bet gan pamazām sajaucas ar to silto ūdeni, kas ir virspusē. šis process, savukārt, ir ļoti atkarīgs no vēja. Tāpēc ir vērts sekot vēja virzienam, kāds ir pūtis vairākas dienas pirms doties uz copi. ja pastāvīgi ir pūtis vienā virzienā, tad tajā pusē arī jāsēž, jo būs sapūsts siltais ūdens. un otrādi, aizvēja pusē ūdens pavasarī noteikti būs auksts, pat seklumā. Šeit arī atbilde par to ziemeļu vēju - ja pie ziemeļu vēja ķersi ezera ziemeļu pusē, būs slikti. Savukārt dienvidu pusē noteikti ūdens būs siltāks gan vēja dēļ, gan arī tādēļ, ka tur saules vairāk. Bet kopumā par vēja virzienu kā tādu, nav dzirdēts, ka tas kaut kā mainītu karpas aktivitāti. Ja nu vienīgi kādos ezeros vai dīķos vēja virziens ietekmē ūdens līmeņa svārstības. tā notiek tur, kur ezers ir caur kādu kanālu savienots ar jūru vai kādu citu lielāku ūdenstilpi.