Aivars Rudzinskis

Aivars Rudzinskis

Makšķerē karpas Latvijā un ārpus tās robežām kopš 1997. gada piekopjot moderno "noķer un atlaid" principu kā arī visas iespējas, ko piedāvā modernās karpu makšķerēšanas teorijas. Vai tas ir ezers vai upe Latvijā, Volga, Ebro, St.Lawrence vai cita tūristu iecienīta karpu vieta pasaulē - jautājiet un mēģināsim kopīgi rast atbildes.

Karpa nav ēdiens, karpa ir draugs

Atbildes

Jautā janis1997

Sveiks! Cik daudz ieteiktu likt, sals kristalus pva maisina, tie butu paris tadi normali gabalin vai, lai butu labaks efekts vairak?

Atbild Aivars Rudzinskis

domāju, ka likšanai maisiņā vajadzētu ļoti maz - karpa jūt jau pavisam niecīgas izmaiņas ūdens sāļumā.

Atbildēts: 22.augusts 2016, 17:16 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā kiborgs72

sveiks Aivar, sodien izmeginaju karpu cope ,,chod rigu'', bet varetu but, ka neesmu kautko pareizi izdarijis vai sapratis. Vai uz lidkora esosam bumbinam jabut stingri nostprinatam. bija divas copes, bet abas reizes garam, pec izvilksanas tas bumbinas pa lidkoru ir baigi izslidejusas, varbut vinas tik brivi nedrikst staigak un tapec man neiznaca piecirst

Atbild Aivars Rudzinskis

Bumbiņām jānotur pavadiņu paraizajā vietā metiena brīdī. Pēc copes tās noslīdēs pilnīgi noteikti. Cita lieta, ka ćodrigam nogājieni ir visnotaļ bieži, tādēļ jāliek pēc iespējas lielāks svins un jāizmanto superasi āķi. Arī pašai pavadiņai jābūt pēc iespējas perfekti līkai, kā interneta bildēs.

Atbildēts: 22.augusts 2016, 11:55 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā aaapsis

Sveiks!

Kā atšķiras (ja atšķiras) mata pavadiņas mehānika, ja mēģinam noķert 1) Amūru 2) Līni 3) Breksi?

Paldies

Atbild Aivars Rudzinskis

Sāksim ar to, ka mēģinot noķert karpu mums arsenālā ir vismaz divdesmit dažādi pavadiņu siešanas veidi, kas savā starpā atšķiras fundamentāli. papildinot šos dažādos veidus ar iespēju izvēlēties āķa izmēru, pavadiņas mateirālu un garumu kombināciju skaits aiziet simtos. katrā konkrētā vietā un laikā ir pavadiņas, kas strādā labāk un ir tādas, kas ir mazāk efektīvas. Apgalvojums, ka katram ir jāatrod sava ejošākā pavadiņa un pie tās jāturas, jo tā "strādā", ir visnotaļ tuvredzīgs. No otras puses, nav nevienas pietiekoši nopietnas analīzes, kas pateiktu, kuros apstākļos, kādās vietās viena pavadiņa būtu izteikti labāka par citām. Tomēr dažas ģenerālas vadlīnijas ir un tās iesākumam būtu jāpārzin, bet turpmāk jāvadās pēc pieredzes un intuīcijas. manuprāt, katram karpiniekam vajadzētu vismaz desmit dažādas pavadiņas, kuras viņš ne tikai prot uzsiet, bet arī praksē lieto un viņam uz tām visām ķeras - protams, dažādos apstākļos un vietās. ieciklēšanās uz vienu pavadiņu visbiežāk iet komplektā ar vienu makšķerēšanas stilu, viena tipa ūdeņiem, viena tipa barošanas taktikām. un tad, nonākot nepazīstamā vietā un nepazīstamos apstākļos, kur jābūt gatavam principiāli citām metodēm un citām pieejaām, tāds kapinieks ir nulle. Tādēļ sāc ar to, ka apgūsti dažādas pavadiņas karpām un tad sāc domāt par amūriem. ja nu tomēr mērķis ir ķert brekšus vai līņus, tad nekāds milzīgais eksperts es nebūšu, jo karpu makšķerēšanā šīs zivis ir traucēklis nevis mērķis. katrā ziņā tās visnotaļ labi ķeras uz tradicionālām karpām domātām sistēmām, kur boila vai nu viena vai sniegavīrā atrodas uz grunts. domāju, ka pārejot uz mazākiem āķiem, mazākām boilām un tievākām pavadiņām copju no šīm zivīm varētu būt vairāk, kaut gan nekādu pierādījumu tam man nav. vienīgais, par ko es padomātu, ir copju reģistrācija, jo breksim ir tendence uzsēsties uz āķa un tur karāties stundām ilgi tā, ka uz signalizatora nekas pat var neparādīties. tādēļ drīzāk derētu slīdošā svina montāža un varbūt pat pītā aukla par pamatauklu. kas attiecas par amūriem, tad tas nu ir ļoti garš stāsts par šo interesanto un aizraujošo zivi. vienīgais, ko šajā brīdi pateikšu ir tas, ka amūri dažādos ūdeņos ir ļoti dažādi un viņu uzvedību visdrīzāk ietekmē barošanās apstākļi. vietās, kur ir daudz ūdensaugu un amūri ar tiem aktīvi barojas ir viens variants, savukārt, vietās, kur amūru ir daudz, ūdensaugu maz toties ir daudz karpinieku sabarotās barības, amūri pārslēdzas un pieadaptējas šai barībai un tad visbiezāķ ķeras uz tām pašām sistēmām, kā karpas. mans lielākais amūrs paņēma 35mm diametra grimstošu boilu no metra dziļuma, piemēram.

Atbildēts: 16.augusts 2016, 11:33 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā janis1997

Sveiks! Kadu montazas veidu tu ieteiktu matam pie aka? Pats izmantoju, matu, lai fiksetu pie aka gredzentinu! Ar tadu domu, ka gredzentins palidz copes bridi akim iegriesties un labak iekerties zivs mute!

Atbild Aivars Rudzinskis

jā, tā visbiežāk arī sien. tomēr ir arī citi veidi.

Atbildēts: 10.augusts 2016, 13:14 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā janis1997

Vēl saskaramies ar problemu ka, pēdējo reizi sacensības copju bija daudz, bet pirmajā 1min vai uzreiz pēc copes kad esi sācis zivi vilkt, seko nogajiens! Izmantojam fiksetos kubikveida svinus kuru svars 90-100g, vai par iemeslu nevarētu būt kā svini par vieglu? Un izmantojam mugga akus 4 un 6 izmeru, viens copmanis ieteica lietot fox LS akus, kāda ir jūsu pieredze ar āķiem, kādus akus ieteiktu izmantot? Paldies par atbildi!

Atbild Aivars Rudzinskis

nogājiens ir tipiska problēma un tai var būt n-tie iemesli. žurnāla rakstos tam regulāri esmu pieskāries, runājot gan par barošanas taktikām, gan svina un montāžas izvēli gan āķu izmēriem un formām. vienā rindiņā šeit uzreiz neatbildēšu, īpaši neredzot tavu sistēmu un barošanas taktiku. vien pāris standarta lietas: pirmkārt, svins nevar būt par lielu (izņemot dūņas) tādēļ labāk turēties virs 130 gramiem. un arī tas ir pietiekoši tikai tad, ja pavadiņa pie svina turas resnākajā galā. kubika forma ir laba, tam ar 130 vajadzētu pietikt. otrkārt, es ieteiktu mačos vienmēr sākt ar lielākiem āķiem, lai būtu mazāk nogājienu un tad otrajā, trešajā dienā pamazām pāriet uz mazākiem āķiem, lai būtu vairāk copju. nogājienu otrajā un trešajā dienā būs mazāk, jo zivis būs iepazinušas tavu boilu un ņems drošāk. cik esmu skatījies, visi gan dara otrādi - sāk ar maziem āķiem, salasa kaudzi nogājienu un tad pāriet uz lielākiem... tiesa, katram ir sava izpratne par to, kas ir lieli un kas ir mazi āķi. katrā ziņā veikalā ir pieejami no 1. līdz 12. izmēram un tici man, visiem tiem ir situācijas, kad tie ir vispiemērotākie. neviens ražotājs neražo apriori nevajadzīgus āķus. ja par ražotājiem, tad mana personīgā izvēle ir FangX. Un atceries, ka āķiem jābūt superasiem, tad arī nogājienu būs mazāk.

Atbildēts: 4.augusts 2016, 16:09 | 1 komentārs | Adrese atbildei
Jautā janis1997

Izlasīju vienu rakstu par sals koncentrācijas palielināšanu ūdeni, respektīvi palielināt sals koncentrāciju copes vietā pie āķa, tāpēc izmantoju Rock salt cristal liekot pva maisiņa klāt. Gribēju prasīt vai jums ir pieredze izmantojot šo metodi un vai domājat kā karpū ēstgribu un aktivitāti tas palielina?

Atbild Aivars Rudzinskis

nu, es pats par to rakstīju žurnālā un jā, man pašam ir bijuši labi rezultāti.

Atbildēts: 4.augusts 2016, 15:57 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Copmanis10

sveiks

Vienā peldētavā ir ieklīdušas karpinjas pagaaidām keras lidz 1-2kg lielumā

Bet ir tur lilelākas.

Copēju uz pludiņu ēsmas kartupelis,kukurūza,slieka.

Varbūt pamēģināt boilu. GRibaas dabūt krastā kādu lielāku!!!

Atbild Aivars Rudzinskis

boila var nelīdzēt. drīzāk pacietība un vietas maiņa.

Atbildēts: 4.augusts 2016, 14:15 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā janis1997

Sveiks! Gribēju prasīt kādas boilas labāk izvēlēties ūdenstilpne, kurā karpas boilas redz gandrīz vai katru dienu un ir redzējušas visādu iespējamo veidu boilas un ir neskaitāmas reizes izvilktas? Saprotams kā viņas ir gudras un sapratušas kā tā boila ir bīstama! Bet ko jūs ieteiktu augusta beigām izmantot, lai noķertu viņas, varbūt izmantot jaunas boilas ko nav iespējams vēl redzējušas? Un kam dot priekšroku aukstā ūdeni domatam boilam vai saldajam, pieredze ir liela, bet padoms vajadzīgs vienalga!

Atbild Aivars Rudzinskis

visa pasaules boilu ražošanas industrija strādā tieši priekš tādām situācijām, jo visās pārējās daudzmaz strādā jebkura boila. tādēļ es būtu ļoti bagāts, ja spētu konkrēti atbildēt uz šo jautājumu. tomēr man ir divi nopietni komentāri no paša pieredzes. pirmkārt. vislabāk strādā bolia, kurai tu pats tici, turklāt tici konkrētajā vietā un laikā. ja tev šis liekas tukši vārdi, tad nemaz nesaproti, ko es domāju. toties, ja patinot filmu atpakaļ, atcerēsies reizes, kad tāda iekšējā ticība ir apstiprinājusies, tad saproti, ko es domāju. un otrs - es jau daudzus gadus strādāju praktiski tikai ar vienu boilu. dažādos apstākļos dažādās vietās. tas tādēļ, ka tikai tā var nonākt vismaz pie kaut kādiem secinājumiem variējot ar iebarošanas daudzumu, laiku, stilu utt. ir, piemēram, milzīga starpība, vai tu tās boilas saber vienā vietā, vai izklaidus pa pussektoru. ir reizes, kad jādara tā un ir reizes, kad jādara otrādi. dažreiz boilas ir jāpapildina ar birstošo barību un peletēm, varbūt kukurūzu vai vēl kaut ko un dažreiz tas nāk ļoti par sliktu. lai tādas lietas saprastu, piefiksētu, kādos apstākļos kāda taktika kā strādā, nevar mainīt boilas, jo ja katru reizi izmanto citu boilu, tad tā arī ir tā galvenā "vainīgā" gan panākumos, gan neražās. kaut gan patiesībā varbūt vaina ir kaut kur citur. visbeidzot par tavu jautājumu. ja ezerā ir 100 karpas un 40 no viņām ir dabūjušas pa zobiem no dzeltenas bumbiņas, tad ir visnotaļ liela cerība, ka uz dzeltenām bumbiņām vēl var noķert 60 karpas. saproti domu? un vēl es pats esmu izvilicis vienu un to pašu lielu karpu uz vienas un tās pašas boilas ar pāris nedēļu intervālu. tādēļ mazāk domā par to, ko dara citi tai ezerā, bet gan koncentrējies pats uz savu domu gājienu.

Atbildēts: 3.augusts 2016, 16:39 | 1 komentārs | Adrese atbildei
Jautā aivars36

nevari pateikt ka ir katvaru ezera ar karpam vai uz nakts tarpa ari var kert vai tikai uz boilām.

Atbild Aivars Rudzinskis

Nezinu par konkrēto ezeru. Naktstārpus var vienmēr mēģināt, jo īpaši ja tos uzdur uz mata.

Atbildēts: 29.jūlijs 2016, 17:33 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Chera

Sveiks! Jautājums par boilām. Kā tur īsti ar viņām ir! Ir apnikušas lielās veikalu cenas mazajam boilu daudzumam un neapmierinošajai kvalitātei tapēc gribu beidzot iemācīties pats viņas vārīt. Jautājums/i sekojošs: Kādi ir optimālie boilu izmēri? Ir doma iegādāties boilu rullējamo galdu un to izmēri cik saprotu atšķiras. Un kā ir ar boilu vārīšanu: Pirms copes vai arī droši var kādu dienu iepriekš? Jo rokoties pa internetu daudz esmu lasījis par to, kad boilas maksimāli ir jāvāra 4/h pirms copes jo viņas mēdz saskābt.

Paldies tev liels iepriekš par atbildi ;)

Atbild Aivars Rudzinskis

runājot par naudām - jo mazākas boilas, jo pasākums rentablāks, turklāt tas attiecas gan uz veikala boilām, gan pašvārītām. ejoši ir 14-16mm izmēri, bet noteikti var strādāt arī ar mazākiem. vēl izdevīgāk būs, ja pārgriezīsi barojamās boilas uz pusēm un no kopējā barības daudzuma tās veidos tikai nelielu daļu. pārējam jābūt krietni lētākam - peletes, kukurūza, kaņepes, graudi utt. Vispār no lielāka izmēra boilām barošanas procesā nav praktiski nekādas jēgas - tās ne tikai krietni vairāk izmaksā (par gab) bet arī ātrāk piebaro karpas vēderu un aizsūta to gulēt. manuprāt, vienīgais, kur boilai kadreiz ir jābūt lielākai, ir uz mata. un arī tikai tad, ja karpas ir aktīvas un čakli barojas meklējot lielāko kumosu. nu jā, vēl lielās boilas lieto mačos kobrošanai. kas attiecas uz pašgatavošanu, tad lētāk jau nu nebūs nemaz. ja taupīsi uz sastāvdaļām, tad arī rezultāts būs atbilstošs, turklāt ļoti iespejams, ka nekāds, boilas var vienkārši neturēties kopā. Ja veidosi kvalitatīvu produktu, tad patērēsies krietni, jo sastāvdaļu un nepieciešamā inventāra ir pulka. vienīgais iemesls, kādēļ to darīt un visi arī dara, ir taisīt pašam savu, no citiem atšķirīgu mantu. nu jā, un vēl mūsmāju iemīļotais virziens - salikt boilās visu visdārgāko un panākt, ka tās izmaksā 3-5 reizes dārgāk nekā veikalā. vienīgais kaut cik ekonomiskais variants būtu iegādāties t.s. 50/50 miksu, minimāli papildināt ar kādiem pāris atraktoriem, krāsvielu un viss - tas gadījumiem, kur blakus tev nesēž citi karpinieki. kas attiecas par glabāšanu, tad boilas glabā saldētā veidā neierobežotu laiku. nesaldētas tās dzīvos pāris dienas. ja gribas vairāk glabāt un nav iespējas saldēt, var pievienot kādu no speciālajiem konservantiem, piemēram, preservabait. visbeidzot, var arī kaltēt, bet es neieteiktu ar to aizrauties. ā, un pēdējais. vissiltākais ieteikums - sākt nevis ar boilu gatavošanu, bet gan ar popapu gatavošanu. krastā, mazos daudzumos, no vienas olas un speciālā pop-up miksa, eksperimentējot nejēgā ar krāsām un atraktoriem, rullēt plaukstās visus iespējamos izmērus un formas, vārīt mazā katliņā, turpat uz dvieļa ēnā pažāvēt un prieks par copi garantēts!

Atbildēts: 29.jūlijs 2016, 13:33 | Komentēt | Adrese atbildei
Uz augšu
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers