Sveiks. mana pieredze copēt karpas uz pludu ir praktiski nekāda, tapēc labāk nedošu šajā ziņā nekādus padomus. Labāk pajautā Einim Siliņam vai Normundam Grabovskim, viņi zina visu par kātiem un pludiņiem.

Vienīgais, ko es no sevis varu pielikt, ka uz mūsdienīgu karpu gruntsmakšķeri ķeras labāk un vienkāršāk. Bet nu katram savs. Un jā, 5kg karpa uz pludiņmakšķeres skaitās pieklājīgs loms, protams, bet ko darīsi, ja pieķersies desmitniece? Un nesaki, ka tajā vietā tādu nav. Ir. tikai tu vēl to nezini:)

Par brekšiem nezinu, bet karpu cope ir ļoti plaša pasaule. Jo vairāk ar to saskarsies, jo interesantāk paliks, tici man. Tas ir kā jaunu grāmatu vai seriālu sākt.

Kas attiecas par vietu upē, es domāju, ka tur ir pilnīgi vienalga, kur viņu barot. Lieta tā, ka iebarotās barības smaržu ļoti precīzi nes pa straumi uz leju un karpa ļoti precīzi pa to līniju nāk tai pretī. Līdz ar to, ir svarīgi pieturēties pie šīs taisnās līnijas un copēt tieši uz tās. Un nevis tuvāk vai tālāk. Principā, copējot upē, ir jāaizmirst viss, kas zināms par karpu copi dīķos un ezeros, tas nāks tikai par labu.

Tas pats attiecas uz dziļumiem, upē tiem nav īpašas nozīmes, jo gan ūdens temperatūra, gan skābekļa daudzums ūdenī ir praktiski visur vienāds, straume maisa ūdeni. Vienīgais, ko der atcerēties, ka straume ir mazāka pie grunts nekā virspusē un tapēc barību nes mazāk. bet jebkurā gadījumā - ķert upē var praktiski jebkurā punktā. daudz svarīgāk ir izvēlēties vietu, kur tuvumā varētu būt karpas “mājas” - kādi sakrituši koki, piemēram.

Par barībām un ēsmām tavos apstākļos vispār nav ko cepties. jebkura laba karpu ēsma būs laba un karpa to labprāt ēdīs. ja ne uzreiz, tad pēc nelielas iebarošanas jau noteikti. Redz, dīķos, kur daudz makšķernieku un visi baro ar visādām labām lietām, karpai ir iespēja izvēlēties, kam sēsties kamanās. Tavā gadījumā, ja konkurences nav, tava ēsma vienalga būs gana laba. Tikai nevajag nekādus mēslus likt - kaut kādas lētās kreisās boilas, piemēram. Derēs gan konservēta kukurūza, gan krāsaini smaržīgi popapi, gan, protams, kvalitatīvās barības boilas.

Kas attiecas uz laikiem, tad gan upēs, gan ezeros ir svarīga ūdens temperatūra. Jo tā augstāka un ūdens siltāks, jo vairāk karpa spēj apēst un sagremot. Redz, ēst jau viņa ēd arī ziemā, vienkārši tad tā ļoti ilgi pārstrādā apēsto. Bet vienkāršā valodā runājot, 8-10 grādi ūdenī ir tas laiks, kad karpas ķeras jau samērā aktīvi. Tā kā ņemt talkā termometru un uz priekšu.

ūdensputniem mūsu barotā karpu barība varētu garšot gan. Tā ir samērā izplatīta bēda, jo apēst viņi var samērā daudz. Sevišķi, ja viņi redz, kā tiek barots, tādēļ reizēm palīdz barošana diennakts tumšajā laikā. ja viņi ir ēduši visu, ko esi iebēris, tad nav brīnums, ka karpas negrib atsaukties. un, jā, arī copes laikā viņu klātbūtne karpām diezko apetīti nepalielina.

Ja ir bijusi cope, tad ēsma ar montāžu ir kaut kur izkustināta, varbūt pat kaut kur aizvilkta, tad izkritusi un kaut kā nolaidusies uz grunts. Diez vai tur viss ir glīti un kārtīgi, tāpēc labāk izvilkt un pārmest. Mainīt boilu nav obligāti, jo tieši tāda mazliet pastāvējusi ir likusies karpai interesantA.
par to, kas pie krūmiem- visnotaļ tipiska situācija. Karpa dzīvo tajos krūmos un baidās nākt ārā. Un, tā, kas iznāk, uzķerās uz pirmās makšķeres un līdz otrajai nemaz netiek. Lai dabūtu zivi ārā kaut kur tālāk no krūmiem, viņa būtu stipri ilgāk jābaro. Un arī bez garantijas. Līdz ar to, ja strādā viens kāts, priecājies par to pašu un turpini vilkt.

Klasiska situācija. Pēc iemetiena nekādu beitraneru nelieto, spole ir ciet un bremze noregulēta cieši - tikai tik, lai nepārrautu auklu. ir jādežurē pie kāta un uzreiz pie copes, pie pirmās svingera kustības bez domāšanas un vilcināšanās jāceļ kāts gaisā un pēc iespējas strauji jāvelk zivs nost no krūmiem. pirmajās sekundēs zivs motors vēl nestrādā uz pilnu jaudu, tādēļ parasti izdodas novilkt zivi no krūmiem par dažiem metriem. galvenais, būt ātram. ir bijis tā, ka pat skrienam ar visu kātu atpakaļ, cik nu krasts atļauj. Ja tādas iespējas nav, ir jācenšas maksimāli ātri vilkt ar spoli no visa spēka, šis nav brīdis, kad izjusti pumpēt. kad pirmie pieci, desmit metri novilkti, tad var nedaudz vairāk atslābināt bremzi un turpināt izvadīšanu atbilstoši apstākļiem. nu jā, ja ir bailes, ka karpa novilks nost kātu no statīva, to var kaut kā papildus nostiprināt. plus signalizatoriem liek šādos apstākļos “čakārņu ausis” jeb snag ears. tas, ja aukla no kāta iet uz sāniem. katrā ziņā šāda cope ir interesanta un dinamiska, katram iesaku vismaz reizi mūžā pamēģināt.

Paldies, ļoti labs jautājums. Patiesībā nav gluži tā, ka karpa visu dienu sēž tai siltajā seklumā. Visbiežāk ir tā, ka tur nav daudz ēdamā, tādēļ tā var doties baroties arī uz ļoti lielu dziļumu. lai ēstu, viņai to siltumu nevajag. Siltumu vajag, lai apēsto pārstrādātu (sagremotu). tāpēc pēc ēšanas viņa dodas sildīties. līdz ar to barot dziļumā var un tavā gadījumā arī vajag. Vienīgais, kamēr ir loti auksts ūdens, nevajadzētu barot daudz, pa pāris saujām varbūt. un tad, ūdenim iesilstot, pastāvīgi palielināt barības daudzumu.

Pilnīgi noteikti. ūdens pa dienu pamazām uzsilst. vissiltākais tas ir vakarā un tad naktī nedaudz atdziest. visaukstākais ūdens ir no rīta. līdz ar to vakarā un naksts pirmajā pusē karpas būtu meklējamas tur, kur vējš sapūtis siltāku ūdeni. un, protams, copes naktī var būt gan tagad, gan arī ziemā - karpai nevajag gaismu, lai barotos. es pat teiktu, ka šajā spilgtajā saulē un dzidrajā ūdenī, sevišķi piekrastē, kur siltāks, karpu dienas laikā ir grūtāk noķert, jo viņa ļoti labi redz auklas un montāžas. naktī, sevišķi piekrastē vajadzētu būt lielākai iespējamībai

X3 un X4 ir liela atšķirība. paņem rokās un pamēģi pats sajusts. Retreat 2 man - tu neraksti, cikatā jūs tur taisaties dzīvot. vienam tā telts ir par lielu, to būs ļoti grūti uzcelt bez otra cilvēka palīdzības. Visādi citādi tā, protams, ir ļoti laba. es teiktu, tā vairāk piemērota dzīvošanai uz nedēļu un vairāk un ļoti smagos apstākļos, vēji, negaiss utt, vienai divām naktīm var piemeklēt arī ko mazāk ambiciozu. Bet ja gribas mantu, kas kalpos gadiem un esat divatā, tad, protams, tā ir ļoti laba izvēle. Pirmkārt jau Ventec auduma dēļ.

Kā jau teicu, vislabākais ir lietot termometru. Saprotu, ka nav pie rokas. Jāsaprot, ka ūdens uzsilst no saules, ja tā ir. nu varbūt mazliet no siltā gaisa. bet katrā ziņā uzsilst ūdens virspuse. Tad vējš to virsējo ūdeni dzen kaut kādā virzienā. un tad, atsitoties pret krastu, šī siltā ūdens plūsma tad nonāk dziļumā un dodas pretējā virzienā. tāpēc pavasarī parasti izvēlas, lai vējš būtu sejā. Tomēr tavā gadījumā tas process var būt jau sācies, bet varbūt arī vēl ne. varbūt karpas vēl nav sākušas tādu aktīvu kustību. tas jau ir tas agrā pavasara copes šarms, ka nekad nevar zināt, kā būs.

lai nu kā, ja ir auksts ūdens, ir pēc iespējas jāpastiprina ēsmas aromāts. lai tas labi un tālu izplatās. jo aukstā ūdenī tas izplatās lēni, un ja aromāta nav daudz, tad pats saproti. vislabākie aromāti aukstam ūdenim ir uz spirta bāzētie (EA jeb etilakohols). tādu veikalā nemaz nav tik daudz, lielāka daļa ir bāzēti uz eļļas un tā attiecīgi izplatās daudz lēnāk. no visām tevis minētajām ēsmām man vislabāk patīk naktstārps, tas pamatīgi smaržo. Pārējos es atstātu vasarai. Drīzāk es skatītos uz tipiskajām aukstā ūdens boilām, piemēram dzeltenu ananasu ar krietnu EA aromatizatora porciju virsū. sarkanas vai rozā zemenes, rozā pipari utml arī ir klasiskās aukstā ūdens boilas. Vai tādu interesantu boilu kā Trigga Ice, ja nepatīk spilgtie un aromātiskie varianti. Lai veicas.