Manuprāt, 10 grādi ir ļoti piemērots laiks pāriešanai uz trigga ice. Robin Red ir slepena sastāva samērā asa barības piedeva. Ir cilvēki, kas to lieto vienmēr un visur. Vari mēģināt.

ūdens temperatūrai ir nozīme vienmēr. Siltā ūdenī arī karpas temperatūra ir augstāka un tas nozīmē, ka visi ķīmiskie procesi notiek ātrāk. Tai skaita tie, kas mūs interesē visvairāk - cik ātri tā sagremo apēsto un cik drīz gribēs ēst vēl. Tā ir fizika un ar gadalaiku tam nav nekāda sakara. Cita lieta ir saprast, kur tas siltais ūdens rudenī ir. Ja pavasarī tas uzsila virspusē un vējš to kaut kur dzina, tad rudenī ir otrādi - ūdens visrpusē atdziest ātrāk nekā dziļumā. un ja ir vējš, tad tas dzen nevis silto, bet gan auksto ūdeni. Līdz ar to rudenī visticamāk siltāks ūdens būs aizvēja pusē. Tomēr vislielākās cerības redzēt siltu ūdeni ir dziļumā. 4-5, pat 8 metri ir darba dziļums tagad un līdz ledum. Vienīgais izņēmums, ja iestājas siltas saulainas dienas, tad karpas atkal var parādītīes seklumā, kur tās var iznākt vienkārši sildīties. Katrā ziņā, vislabākais rīks, kā saprast, kur ir siltāks un kur nav, ir iemetamais termometrs. Tas nekad nemelo un parāda ļoti precīzi. Tādā mazā ūdenī, kā 5 ha, nozīme var būt pusgrāda atšķirībai. un bez termometra šādas svārstības atrast vai izpīpēt ir ļoti grūti. Par laikiem runājot - nekādas atšķirības. visas 24 stundas var būt produktīvas. Jo sevišķi dziļumā, kur mazāka loma ir gaismai un redzamībai - karpai tumsā vienkārši ir grūtāk pamanīt pavadiņu. Bet katrā ziņā nakts ir ļoti labs laiks joprojām un būs arī novembrī. Cita lieta, vai mēs paši varam izturēt tos ilgos tumsas un aukstuma periodus.

jautājums, vai ir kaut mazākā nojausma, kas ir bijis nepareizi un kas būtu pamaināms. 100 procentīgi atkārtot tieši to pašu varbūt nevajag, kaut kas ir jāmaina. un mainīt vietu ir viens no variantiem. Bet tikai "viens no" nevis obligāts.

Jā, nu nogājieni ir tāda līdz galam neizpētīta mistika. Tie mēdz paši no sevis parādīties un paši no sevis arī pazust. Manuprāt, tam ir kaut kāds sakars ar karpas noskaņojumu - vai tā barojas aktīvi vai tikai ziņkārības pēc grābstās. otrajā gadījumā āķis ieķeras pašā lūpas maliņā vai neieķeras vispār. Stingras receptes, kā ar šo cīnīties, nav. šis ir iemesls, kādēļ man ne visai patīk punktvieda barošana - karpa barojoties stāv uz vietas un daudz vieglāk spēj ar āķi manipulēt. ja barošana ir izklaidus, karpai nākas kustēties no vienas boilas pie otras un ņēmiens notiek kustībā. tad arī āķis iecērtas drošāk. Bet tā ir tikai mana teorija. par to barošanu - jā, kā sivēnus nevajag barot. ja jūti, ka karpas ir "uzsēdušās" uz tavas boilas un labi uz viņu ņem, barošanas apjomu var turēt pavisam nelielu, burtiski 300-500 gramu, un ar katru reizi samazināt.

Nu, spods naktī ir samērā ekstrēms risinājums. Pirmkārt jau trokšņa dēļ. Kobra un sauja boilu pēc katras copes būtu optimālais apjoms. Iemet makšķeri un pa apli, kas veidojas no iemetiena, sakobro.

Piedod, var būt simtiem iemeslu, kādēļ necopē. Ja karpas ir un neķeras, tad kaut kas nav pareizi. Visticamāk, ar montāžas pasniegšanu. Bet to es varētu novērtēt tikai uz vietas.

ja boilas ir labas, kvalitatīvas, tad jā, vajag karpas pie tām pieradināt. tad varēs to pašu boilu likt uz mata un nebūs vairs jālauza galva ar ēsmām. un barot ar vienu boilu jau ir arī tīri fiziski vienkāršāk. Visas tās pārējās barības - kaņepes, kukurūzas utt mēs liekam pie kokteiļa divu iemeslu dēļ - lai iedotu kaut ko pazīstamu un ļautu karpai vieglāk "parslēgties" uz īsto boilu un arī tādēļ, ka tas vienkārši ir lētāk un par mazāku naudu ļauj uztaisīt galdu. bet, ja esi viens un tev nav konkurentu, tad vajadzība pēc milzīga galda nemaz nav, karpas tāpat baigi nekur prom neies, meklēs tavu vienīgo garšīgo boilu. Teikšu tā, kad izdodas pieradināt karpas pie vienas boilas, copes mēdz nākt kā no ložmetēja. Tomēr foršākais ir tas, ka tādā veidā ķeras arvien lielākas karpas.

Izklausās, labi visu esi izdomājis. es pie iespējas tik regulāri barot pamazām mazinātu tos zirņus un kaņepes, radinātu pie vienas boilas. un daudzumu ar katru reizi pamazām samazinātu. kad makšķerē, tad var pat nebarot vispār vai barot pavisam minimāli, bet mazliet vairāk iebarot, kad copi beidz, pirms prombraukšanas. tad nākamreiz atbraucot karpas jau būs "siltas", aktīvi meklēs tavu boilu. Jāsaprot, ka barošanas daudzums ir atkarīgs no: karpu daudzuma - jo tai vietā vairāk karpu, jo tās vairāk var apēst. Ja dažas karpas ir bijušas krastā, tās varētu no vienādojuma uz kādu laiku izkrist. karpu izmēra - jo karpas lielākas, jo tās vairāk var apēst karpu ēstgribas - šis, protams, ir ļoti stiepjams jēdziens, laikapstākļi, ūdens tempertatūra utt. tomēr jāņem vērā, ka septembrī karpas gatavojas ziemai un ēd pamatīgi daudz. daudz vairāk nekā vasarā.

tā gadās tādēļ, ka atsitoties pret klipsi, spombs nostājas horizontāli. ja tas notiek ļoti tuvu ūdens virsmai, tad tā horizontāli tas arī iekrīt ūdenī un līdz ar to neatveras. Spombam ir jākrīt ūdenī ar degunu. Tādēļ metot ar ieklipsētu auklu jācenšas, lai mirklī, kad nostrādā klipsis, spombs būtu kādus pāris metrus virs ūdens. tad tas paspēs krītot pēc atsitiena pagriezties ar degunu uz leju un attiecīgi ūdenī jau iekritīs pareizi. Tomēr jārēķinās, ka paceļot trajektoriju augstāk, nedaudz zūd precizitāte.