Visvairāk veicies ir tad, kad pastāvīgi, vairākas dienas pēc kārtas vienā un tajā pašā vietā ir barots ar vienām un tām pašām boilām. Tādā situācijā karpas pierod pie konkrētas barības, labprāt to ņem, jo ir pārliecinātas, ka tā ir grašīga, veselīga un glavenais droša (nesit pa zobiem). Ja tādā veidā ir barots vairākas dienas, tad copes dienā piebarot vajag ļoti maz vai pat nemaz. pāris saujas boilu pēc katras copes - tas tad būtu optimāls ritms. Runājot par barības daudzumu, ko var vai vajag barot - nav nekādas standarta receptes vai formulas. Ir ļoti daudz apstākļu, kas to ietekmē. Padomā pats! Cik barības var apēst viena 3kg liela karpa? un cik var apēst 20kg liela karpa? un divas, piecas, divdesmit, simts karpas? Tātad pirmkārt, barības daudzums ir atkarīgs no tā, cik daudz un cik lielas zivis ir konkrētajā vietā. Otrkārt, apetīte. Dažreiz zivīm gribas ēst daudz un citreiz maz vai pat vispār nemaz. Ja tādā apātiskā dienā iebarosi mazliet par daudz, copes nebūs. Arī šī iemesla dēļ labāk ir pastāvīgi barot ar vienām un tām pašām kvalitatīvām barības boilām, jo tās labi sagremojas, un veicina karpas apetīti ēst vēl un vēl. Tādēļ karpinieka galvenais instruments ir nevis makšķere, bet gan transports uz ezeru vairākas dienas nedēļā pirms copes. Protams, ir reizes, piemēram, sacensībās, kad tāda iepriekšbarošana nav iespējama. Tad nu atliek paļauties un intuīciju, pieredzi, zināšanām. Tici man, pat vispieredzējušākie karpinieki jautājumā par barības daudzumu mēdz smagi kļūdīties. Tapēc nebaidies eksperimentēt un darboties pēc savām spējām un ieskatiem.