Pirmkārt, es vienmēr iesaku iebarot kādas dienas iepriekš. vismaz vienreiz. Zinu, ka tas prasa laiku un degvielu, bet ļooti atmaksājas. ja esat vairaki cilvēki, var taču sakooperēties un samesties. katrā ziņā kooperācijas sastāvdaļai vajadzētu būt arī boilu izvēlei - ir samērā stulbi braukt trijatā katram ar savām boilām. jūs radāt nevajadzīgu konkurenci savā starpā, no kuras ieguvējas būs vienīgi karpas. toties, ja visi trīs barosiet ar vienām un tām pašām boilām, tas visiem šances būs augstākas. komandas darbs saucas. par kātu skaitu - to nosaka makšķerēšanas noteikumi. ja nebūtu to, noteikti varētu likt arī vairāk kātu. tomēr pārāk liels kātu skaits izkliedē uzmanību - gan makšķernieka, gan karpas. tādēļ nav garantijas, ka uz vairāk kātiem būs vairāk zivju. sevišķi pie zema to blīvuma. par taktiku - atkarīgs, vai jums ir laiva vai ne. ja ir laiva, var izpētīt lielāku ezera teritoriju, pameklēt patiešām interesantus punktus. parasti jau mūsu savvaļas ezeros uz gultnes nekā baigi interesanta nav. līdz ar to arī taktika atbilstoša - ja ir kāds punkts, kur var prognozēt karpas klātbūtni, to var barot čaklāk. ja punktu nav vai arī to nepietiek, varianti ir vairāki - barot vienu "galdu" un makšķerēt ap to - 6 kāti ir mierīgi savietojami. otrs, kas man labāk patīk, jo sevišķi tik zemā karpu blīvumā - barot ļoti izkliedēti, burtiski boila uz kvadrātmetru. to gan sakarīgi var izdarīt tikai no laivas. tad tikpat izkliedēti izvieto kātus un liekas mierā. pēc maisiņa šajā situācijā nav vajadzības, tas tikai traucēs. toties var noķert pašu lielāko. lai veicas!