čukča staigā naktī parkā zem laternas turpu šurpu un skatās uz zemi. pienāk ments, prasa: - ko tu te staigā? Čukča: meklēju pazudušo pulksteni. Ments: a kur tas pazuda. Čukča: a tur aiz stūra. Ments: a kapēc tu te meklē? Čukča: a te gaišāks. Visticamāk, karpas nav apēdušas boilas, kas neatrodas tur, kur atrodas karpas. pareizāk sakot, barot vajag tur, kur ir karpas "ēdnīca". Dīķos ar dūņainu gultni par "ēdnīcu" liecina cietas gultnes pleķīši, kurus karpas barojoties ir iztīrījušas. ja dīķī ir pietiekoši daudz dabiskās barības, tad novirzīt zivi no tradicionālā maršruta nav nemaz tik vienkārši un ar sauju boilu tiešām var nepietikt. ja negribi meklēt karpas "ēdnīcu", tad otrs variants - uztaisi pamatīgi aromātisku barības kokteili, kurā ir gan birstošas, gan šķīstošas sastāvdaļas, sasmalcinātas un veselas boilas, kukurūza, kaņepes utt. un ieber to kādā perspektīvā vietā- aromāts piesaistīs zivis, tās tur barosies un sāks ēst arī boilas. otrkārt, vai boilas ir gana kvalitatīvas? mēdz būt nopērkamas tādas, kuras vairāk par vienu karpa diez vai gribēs ēst. gadās negaršīgas. gadās, ka nepatīk krāsa vai aromāts. visdrošāk ir barot ar t.s. barības boilām. tomēr arī ar krāsainām augstas atraktivitātrs boilām var būt labs rezultāts, ja dara kā iepriekš rakstīts. treškārt, varbūt karpām tajās dienās vispār nav apetītes. mēdz būt tā, ka vairākas dienas tās gandrīz neko neēd - vai nu skābekļa trūkums ūdenī, vai zems atmosfēras spiediens vai vēl kaut kas. toties pēc tam tās atgūst nokavēto:)