zivis kātus nelauž vecīt, kātus lauž cilvēki.... jo vairāk dzīvo uz šīs pasaules, jo viarāk šis fakts pierādās

tavs komplekts ir pietiekoši labs, lai tu varētu izvilkt arī lielāku līdaku, ja pats būsi pietiekoši prātīgs, ar auklu skaties kā tev ar naudām, ja vari, tad liec pīto, tā kalpos ilgāk un ar izturību tur viss ir ok, 0.18-0.20mm tev ļaus pat lielus stabus no ūdens izvilkt, nerunājot par zivi, ja ar naudām ir kā ir, tad ņem kādu 0.33-0.35 mm monofilo auklu un arī sezonu varēsi copēt bez bēdām

vimba ņem visu gadu, jautājums ir kur tu copēsi, Mūsa, Mēmele, Ventas augštece u.c. vietas viss notiek ļoooti labos rezultātos

līdz ar gaismu

brekšojot un vimbojot pluds ir jāpietur , pavisam nedaudz, bet jāpietur, vasarā ķerot raudas pieturēšana reizēm pat nāk pa ļaunu, breksis parasti negrib skriet pakaļ kumosam, tāpēc tev ir maksimāli jānobremzē ēsmas skrējiens un jāļauj breksim vispirms ieraudzīt kumosu, nevis dabūt ar svinu pa galvu un tad domāt par ēšanu

tajā raidījumā bija parādīta upei vis labākā sistēma

raudu Daugavā ir daudz un tās tur ir lielas, pat ļoti lielas, bet .... Daugava ar saviem hesiem ir tā sabojāta, ka cope tur reti kad pakļaujas vispārējai loģikai, bet tā nopietni pievērsties Daugavas raudu atkošanai man nav bijis laika, zinu vien pāris upju ietekas, kur raudas lomos ir daudz maz regulāri, tur strādā klasiskās raudu barības un ēsmas (mīklas, mušu kāpuri, grūbas).

Man ir radies iespaids, ka uz milzīgo Daugavas ūdens platību to zivju nemaz tik mežonīgi daudz nav, tāpēc lai veiksmīgi copētu ir ļoti labi jāzin vietas, protams kaut ko jau noķersi tik un tā, bet zinot zivju barošanās un pulcēšanās vietas lomi būs 3-5 reizes lielāki un kvalitatīvāki, tāpēc ja tie ir tavi copes lauki, tad mēģini atrast kādu vietējo taku zini, kurš ir ar mieru padalīties pieredzē, es varu teorētisko daļu paskaidrot, bet Daugavas gultni un vietas pārzinu slikti

raudas jau vispār ir visnotaļ kaprīzas zivis, mēs sportā labu raudu uzskatām par visnotaļ grūti ķeramu zivi, kura reizēm vispār pludiņu nogremdē labi ja par dažiem milimetriem, tā, ka nebrīnies, jo paēdušākas zivis, jo švakāk 'viņas copē, protams arī konkrētas dienas apetīte (laika maiņas, vēji u.t..t) copi nedaudz iespaido, bet pamatā tas iespaido lielo raudu copi, zivju skaits un copju daudzums it kā pa dienām nemainās, mainās tikai zivju izmērs, kad ir ņēmiens, tad pa vidu trāpās arī izcili eksemplāri, kad copes nav, tad 'pamatā ķerās mazie un vidējie rauduļi, kuriem ēst gribās vienmēr

kamēr nav lielie karstumi, tikmēr līni var ķert visas dienas garumā, bet nu pamatā tas tomēr ir rīts līdz kādiem 10 un vakars no kādiem 17-18, ja copē tikai sev vien zināmās vietās, tad dienu iepriekš pa kādai saujai barības vari iemest, sliktāk nebūs, tikai nepārforsē, līnim barību vajag sauju-divas

ir dīķi, kur brekši ir pamat zivis, tiesa ne pārāk lieli, līdz kilogramam, vismaz Lietuvā mums tādā dīķī jau gadus 4 notiek sacensības, īsti lielu brekšu tur nav, jo tur arī vīņus tā īsti neviens nebaro un nepieskata, zinu arī pie mums dīķus, kur dzīvo labi brekši, dzīvo kopā ar karpām un līņiem un pamazām audzē savus punčus, tā, ka ja ir labs vaislas materiāls (no vietām, kur ir augošie brekši, nevis mutanti ap 600-800 gramiem), tad laid dīķī droši, sliktāk nebūs.

breksis nenārsto biežāk par citām zivīm, nārsto reizi gadā, atkarībā no ūdens temperatūras tas ir no maija vidus līdz jūnija beigām,

nu nekādi mostrīgie atvērēji mums nav, pāris izmēri , tiešām nelielām līdakām ir, ja darbojas ar garajām medicīniskajām knaiblēm, tad tas mutes atplētējs nemaz nav tā īsti vajadzīgs, pietam ja būtu stingrāks, tad tas traumētu zivij muti-žokli un to palaist atpakaļ būtu problemātiski, vismaz es tā domāju, jo savulaik man bija tāds žokļu atvērējs no durvju eņģes(kārtīga pedere), mazākām par kilogramu zivīm tas plēsa muti pušu, bet tad es biju sliktais gaļinieks ....