Normunds Grabovskis

Normunds Grabovskis

Profesionāls makšķernieks, vairāku starptautisku žurnālu eksperts jautājumos par inventāru, pludiņmakšķerēšanu, fīdermakšķerēšanu, zivju iebarošanu un visa veida ziemas makšķerēšanu.

Kompetenci makšķerēšanā apliecina arī augstie sasniegumi Latvijā un pasaulē:

  • divkārtējs pasaules čempions;
  • divkārtējs pasaules vicečempions;
  • daudzkārtējs Latvijas čempions;
  • Lietuvas čempions;
  • daudzu starptautisku sacensību uzvarētājs.
Jautā toms004

Sveiks! Gaujā esmu atradis bedri, vis būtu labi, jo tur bez barošanas var vilkt smukus brekšus un raudas un pa kādam svītrainim, bet problēma ir tā, ka izvelkot četras piecas zivis pārējas pazūd, īsti nezinu ar ko labāk barot, jo tur ir stipra straume, precīzāk bedre ir atstraumē, esmu meiģinājis barot ar salmo breksi, raudu liku tam klāt zemi, bet labāk nebija tieši otrādi! Ko es varētu darīt lietas labā, ar grunteni tur nav ko darīt, liec kaut 120g svinu tas pēc laika būs krastā! Un ar kādu pludiņu būtu vērts strādāt, līdz šim darbojos ar bolonēzes! Paldies!

No jautājuma es nesapratu, tu makšķerē pašā bedrē, tātad atstraumē, vai straumē, lai pa tukšo nejauktu gaisu pastāstīšu kā līdzīgos apstākļus makšķerēju es. Rudeņos man ir iecienīta vieta Gaujā, zem viena no Valmieras tiltiem, tur ir izveidojusies pamatīga bedre un zivis tur sastājās uz ziemošanu, bet lai vai kā pašā bedrē praktiski nekad neviens nemakšķerē, jo to var salīdzināt ar guļamistabu cilvēkiem, būt zivis tur ir, bet reti kad viņas tur ir aktīvas, savukārt, ēst viņas iziet uz bedres izeju un tuvākajiem sēkļiem, tāpēc makšķerēšanai (iebarošanai) parasti izvēlos tieši vietu, kur beidzās atstraume un sākas taisnā straume, pa retam gan kāds mutulis tur ievirpuļo, bet pamatā straume ir vienvirziena, tas man ļauj saprast kas notiek ar manu barību, jo atstraumē vai virpuļstraumē tu neko saprast nevari pat ja lieto ļoti smagu barību.

Šādai copei parasti taisu smagu barību, pamats ir SALMO, SENSAS vai BRUDA barības , pat vēl labāk ja dažādām zivīm(rauda , breksis) paredzētu barību sajaukums, kurām pēc samitrināšanas pievienoju smagu tumšu zemi līdz pat divas reizes vairāk kā ir pašas barības, šādi panāku, ka pat stiprā straumē barība vispirms nogrimst un tikai tad sāk palēnām skaloties. Patiesībā jau ir tā, ka ja tu pareizi iebaro, tad zivis tur pienāks noteikti, Ja ,ja vien viņas tur tuvumā ir, vasarā itin bieži gadās, ka tās pašas raudas un vidēji brekšuki ir sadalījušies nelielos bariņos un klīst pa upi barojoties, atrodi šādu bariņu, noķer 3-5-7 zivis un viss, gaidi nākamo, patreiz rudenī viss ir savādāk, zivis ir savākušās lielos baros un ja atrodi zivju stāvvietu, tad praktiski visu redeni varēsi labi makšķerēt. Es diezgan apzināti nepieskāros tevis teiktajam par barošanas lietderību, zivis ir jābaro noteikti, tikai ļoti svarīgi ir saprast kur, kā un ar ko, es iesaku startam iemest tikai 3-5 smagas bumbas, copei vajadzētu sākties no pirmajiem iemetieniem(runa ir par raudām un baltajiem sapaliem), brekšukiem līdz pirmajai copei gan var paiet labs laiks, pat līdz stundai , ja jāgaida, ka viņš izlīdīs no tuvumā esošās bedres vai koku sanesumiem.

Atbildēts: 27.septembris 2007, 08:11 | Komentēt | Adrese atbildei
Komentāri
 
Nav pievienots neviens komentārs

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu komentāru
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager