Valdis Holbergs

Valdis Holbergs

Universāls makšķernieks ar milzīgu pieredzi. Makšķernieku biedrībā Daugava Valdis iestājās 1965. gadā. Viņš bija viens no kastinga pionieriem Latvijā. No 1975. gada sporta meistara kandidāts un no 1976. gada sporta meistars kastingā un līdz ar to viņš filigrāni pārvalda gan spiningu, gan mušiņmakšķeri. No pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem viņš ir spiningojis līdakas un asarus Babītes, Engures, Dzirnu un citos ezeros, kā arī taimiņus, foreles, alatas, lašus, sapalus, meža vimbas, samus un zandartus Latvijas upēs. Latvijā viņš ir izstaigājis vairāk nekā 170 foreļupes un strautus. Sākot ar 1975. gadu viņš copē zivis ar mušiņmakšķeri. Ārpus Latvijas robežām viņš ir makšķerējis Kolas pussalā, Sibīrijā un citur plašajā Krievzemē, kā arī Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā.

Atbildes

Jautā three6kml

Sveiki!

es nolēmis uzsākt makšķerēt ar mušiņmakšķeri tāpēc vēlējos uzzināt kādu inventāru labāk iegādāties?

vel vēlējos uzzinār ar kādām mušām labāk ķert meženes?

Atbild Valdis Holbergs

Tas ir ļoti individuāli. Labāk pirms kaut ko pirkt iepazīsties ar mūsu starptautiskās klases FFF instruktoriem Reini un Egīlu un kaut reizi aizej pie viņiem uz sauso treniņu. Sākumam, pamēģināt viņi iedos visu nepieciešamo un varēsi ar viņiem izrunāt visus jautājumus. Atrast viņus var www.fishing.lv Vēl vari atnākt uz tradicionālo mušiņmakšķernieku kluba pasākumu Siguldā, kurš arī šogad notiks septembra pēdējā sestdienā. Arī tur var dabūt paturēt rokā īstu mušiņmakšķeri un aprunāties ar lietpratējiem. Meženes parasti ķer ar diezgan lielu strimeri no baltām spalvām vai vilnas. Ja pie rokas nav tāda strimera, tad meženi var noķert uz lielu slapjo mušiņu. Vienīgi, Tev pašā sākumā nebūs viegli labi tālu iemest strimeri vai lielo mušu. Ir jābūt diezgan labai tehnikai, lai to darītu, tāpēc labāk sākumā copē ar mazāku mušiņu.

Atbildēts: 13.augusts 2007, 14:19 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Sapals

Sveiks, atkal! ja jau tāda iespēja ir Tev uzdot jautājumus, tad to izmantošu :). No uzpūšamām laivām pamtā spiningošnas vajadzībām, lābāk ir gumijas vai pvc laivas, kāda ir tava pieredze (vai tas ir gaumes jautājums)? Lai aukla no spoles uz bezinercenes kaseti tiktu uztīta jau nesavērpta, spole ir jātur tādā veidā, it kā uz zīmuļa uzlikta un griežas ap savu asi, vai it kā brīvi nokrītot no spoles? Man ir kāts - salmo trinity 2,7 m. Kāts man patīk, bet kāta daļa no spoles turētāja līdz apakšai liekas par garu, jo sevišķi sēžot laivā visulaiku ķeras aiz drēbēm kājām. Vai ir bijusi prakse ar saīsināšanu (vajag tik kādus 5-10 cm) un vai tas neietekmēs kāta īpašības?

Atbild Valdis Holbergs

Pats es no 1984. gada izmantoju krievu piepūšamo laivu NIROK 4, kura kādreiz skaitījās baigi labā, bet ar to protams, ka nav ko darīt lielos viļņos, bet tā šad tad pa maziem ezeriem, aizvējā tā der. Tagad ir milzīga piepūšamo laivu izvēle. Var pat nopirkt tādu laivu uz kuru ir iespējams uzmontēt benzīna motoru un droši braukt un velcēt pat ļoti vēlu rudenī. Lai aukla mazāk savērptos var, uztinot auklu, spolīti spraust uz zīmuļa, bet pareizi ir spolīti turēt pret bezinerces spoli un laist auklu caur pirkstiem. Aukla tik un tā savērpsies, bet lai to mazinātu, ja jūt, ka vērpjas par daudz to spolīti no kuras tin ārā auklu ņemt un pagriež to otrādi. Galvenais ir pēc tam, kad spiningosi lieto normālas karabīnes un problēmu ar savērptu auklu nebūs. Nekādā gadījumā kātu nesaīsini. Ja ir garš rokturis tad tas ir divrocis un to garo daļu ērti ir turēt padusē, tieši spiningojot līdakas no laivas.

Atbildēts: 13.augusts 2007, 14:07 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā roolis

čau.es mušoju otro sezonu.pieredze vēl maza.parsvarā ķēru uz sauso mušu sapalus.reiz upē pamanīju pie gultnes daudz asaru,līdzi bija pāris nimfas.uzsēju un mēģināju ķert.bet problēmas bija noteikt copes bŗidi.pāris reizes ceļot auklu uz pārmetienu izrādijās,ka asaris ir jau galā.kā pareizi vai kā vieglāk ir noteikt copi?esmu arī dzirdējis par kaut kādiem signalizatoriem.un izmantojot ātri grimstošo pavadiņu nimfa jāsien tieši pie pavadiņas?bezkrāsainais pavadiņas gals ir ļoti īss?varbūt pajautāju ko aplamu,bet ceru uz sapratni.paldies!

Atbild Valdis Holbergs

Jā tā tas ir,- jo dziļāk laidīsi mušiņu, jo grūtāk ir pamanīt copi. Ja copē ar grimstošu līderi vai pat auklu F/S tad ir jāliek lietā visas iespējamās maņas,t.i. redzi, tausti un intuīciju. Ar tausti Tev ir jābūt visam skaidram tā pat,-ja jūti copi piecērt un velc. Intuīciju iemācīt nevar, tā atnāks pati, tāpēc uzsvaru liec uz redzi. Ir dzirdēts, ka daži iesaka pavadiņā iesiet ap 20 cm garu spilgtas auklas (baltu vai dzeltenu) nekvalitatīvas monofīlās auklas un tad to gabaliņu it kā var redzēt kā pludiņu. Es tā nekad neesmu darījis un iztieku savādāk. Lieta tāda, ka mušiņaukla ūdenī strādā ļoti interesanti. Mušiņa ūdenī seko katram auklas izliekuman un ja piemēram izdomāsi velcēt ar mušiņkātu ievērosi, ka mušiņa precīzi atkārtos laivas ceļu, lai cik līkumots tas būtu un sāks iztaisnoties tikai ja mušiņa aiz kaut kā aizķersies vai pieķersies zivs. Ja aiz kaut kā aizķeras uzreiz reaģēs visa aukla, tāpēc kad copē ar nimfu uzmanīgi skaties uz to auklas daļu, kura ir virs ūdens maksimāli tuvu tai vietai, kur tā sāk grimt un ja tikko ieraugi, ka sāk iztaisnoties uzreiz piecērt. Praktiski tas izskatās tā: teiksim iemet 12 metrus tālu, nimfa ar pavadiņas grinstošo daļu sāks grimt un virs ūdens paliks kādi 8 metri auklas, kura uz ūdens nekad nebūs izstiepta pilnīgi taisna, tā noteikti veidos lielāku vai mazāku līkni, Tev uzmanīgi jāskatās tieši uz šo auklas daļu un tikko kā pamani ka sāk iztaisnoties uzreiz piecērt.

Atbildēts: 9.augusts 2007, 11:37 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Sapals

Sveiks! Jautājums par rotiņa āķu apspalvojumu. Pats es pārsvarā ķeru ar rotiņiem kuriem ir apspalvojums, jo tie man vienmēr ir bijuši rezultatīvāki, bet varbūt es maldos un rotiņi bez apspalvojuma ir arī rezutatīvi, jo veikalu plaukti no tiem lūzt. Vai rotiņiem bez apspalvojuma ir kādas priekšrocības attiecībā pret rotiņiem ar apspalvojumu, varbūt tiem ir vajadzīgi kaut kādi specifiski apstākļi? Kāda ir tava pieredze, jo tiem pašiem BLUE FOX klasiskajiem spalvu nav? Pats es tos interesantākos rotiņus bez spalvām "apmušoju" vai pielieku kādu gumijas virpuļasti.

Atbild Valdis Holbergs

Man arī labāki rezultāti ir uz tiem rotiņiem, kuriem uz āķa ir uztīta spalva, spilgts vilnas diegs vai arī tvisters. Ja spiningoju foreles, tad parasti izmantoju vizuļus ar it kā mušiņas imitāciju, vai retāk vienkārši uz āķa uztinu spilgti sarkanu vilnas diegu. Uz taimiņiem pavasaros ir ļoti efektīgs tieši spilgti sarkanais vilnas diegs, jo galu galā arī visas klasiskās jūras foreļu jeb taimiņu mušiņas ir ļoti spilgtas. Spiningojot līdakas ezeros es vienmēr uz rotiņa āķa uzspraužu tvisteru. Ar pilnīgi plikiem āķiem es ar rotiņiem spiningoju parasti tikai lašus. BLUE FOX rotiņi ir ar mušiņas imitāciām un bez. Foreles un taimiņi labāk ķeras uz tiem Nr.2 un Nr.3, kuri ir ar mušiņas imitāciju, bet laši uz kapara krāsas rotiņiem Nr.4 līdz Nr.6 bez mušiņas. Vēl BLUE FOX rotiņi ir bez mušiņas imitācijas, bet ar ļoti spilgtu (sarkanu vai dzeltenu) serdeni, kas principā ir tieši tas pats, kas spilgtais vilnas diegs uz āķiem. Vispār ar tiem BLUE FOX rotiņiem ir pieredzēti visādi brīnumi. Vienu reizi Latvijā man izdevās uz BLUE FOX Nr.4 ar spilgti sarkanu serdeni noķert 1,7;1,2;0,9 un 0,8 kg smagas strauta foreles, bet mani draugi visi palika tukšā, jo viņi copēja uz visādiem citādiem vizuļiem, bet tieši tāda rotiņa viņiem ne vienam nebija. Citā reizē Krievijas ziemeļos vienā foreļu ezeriņā kalnos foreles ķērās tikai uz BLUE FOX Nr.2 ar baltu lapiņu, baltu serdeni un spilgti zilu ar sarkanu mušiņas imitāciju uz āķiem, bet vēl vienā vietā Krievijā foreles daudz labāk ķērās uz BLUE FOX Nr.3 ar dzeltenu lapiņu, dzeltenu serdeni un dzeltenu mušiņas imitāciju, pie kam viens mans paziņa pa to upi brauca divus gadus pēc kārtas un kā par pārsteigumu vienā gadā ķērās tikai uz BLUE FOX Nr.4 un tad kad mēs braucām kopā tad tikai uz tieši to pašu tikai Nr.3. es domāju, ka ja brauc copēt kaut kur tālāk ir jācenšas paņemt līdzi plašāks sortiments.

Atbildēts: 9.augusts 2007, 11:11 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Raiders

Vai spiningojot ar pīto auklu var izmantot arī rotiņus?

Atbild Valdis Holbergs

Jā, protams, tikai neaizmirsti karabīnes un ja vienas karabīnes ir par maz var lietot vairāk, divas vai pat trīs. Daži spiningotāji karabīnes izmanto trosītes vietā.

Atbildēts: 9.augusts 2007, 10:19 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā M_Zihars

Gribu zināt tādu lietu, kāpēc spiningot labāk iesaka ar monofīlo auklu, man labāk patīk ar pīto, taču varbūt tāpēc nekas prātīgs nesanāk?

Atbild Valdis Holbergs

Pītajai auklai ir tikai dažas priekšrocības, kuru dēļ to vispār ir vērts lietot. Tās priekšrocības ir pirmkārt, tā vispār nestiepjas un tātad arī neamortizē un tāpēc visu lieliski var just arī ļoti lielā attālumā, otrkārt tai ir lielāka izturība un tāpēc uz spoli var uztīt vairāk auklas, tā, piemēram monofīlā 0,5 mm aukla iztur ap 20 kg un uz spoles kapacitāte ir ap 100 metriem un tai pat laikā 0,3 mm pītajai auklai izturība ir virs 20 kg, tikai to ir iespējams uztīt vairāk par 200 metriem un ņemot vērā to, ka lielā laša rāviens var būt arī 150 metrus garš labāk ir izvēlēties pīto, nu un trēškārt pītā aukla tā negrimst kā monofīlā un ar to var tālu pa straumi aizpludināt peldošo vobleru. Tāpēc, reāli spiningošanai pīto auklu ir vērts izmantot ja spiningo lielos lašus vai ja spiningo tādā vietā, kur ir daudz siekstu un ir jāzaudē pārāk daudz vizuļu. Normālos apstākļos labāk ir spiningot ar parasto auklu, jo tā parasti ir gludāka, tā metiena laikā klusāk slīd cauri riņķiem, mētāt ar to ir vieglāk, nelielos attālumos tās amortizācijas ietekme ir minimāla un pats galvenais ir tas, ka zivīm tā ir gandrīz nemanāma un spiningojot ar monofīlo auklu vienmēr copes būs biežāk un zivis ķersies brangākas.

Atbildēts: 9.augusts 2007, 10:16 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā PIVCIKS

Sveiks! Esmu kaislīgs foreļ makškernieks, bet kā nav sanācis man noķert lielāku par 50 cm tā nav, tāpēc esmu nolēmis doties laimi meklēt Norvēģijā, lasu visur un visu ko varu izlsīt par turienes upēm un iespējām, bet tā riktīgi jēgā netieku, var būt tu varētu kautko ieteikt?

Atbild Valdis Holbergs

Tādās vietās kā Kolas pussala Krievijā un Normark province Norvēgijā parasti visi latviešu forelisti momentāli pārtop par lašeniekiem. No forelista par lielu lašu specu pārkvalificēties var ļoti ātri jo lasis principā ir tā pati forele, tikai krietni lielāks. Gandrīz visi mūsu lašenieki ir bijuši un ir arī forelisti. Kas attiecas par to, ka it kā Norvēgijas ziemeļos vai Kolas pussalas ziemeļu daļā strautos un ezeros mīt milzīgas foreles neatbilst patiesībai. Tur to foreļu tiešām ir ļoti daudz, tikai tās pārsvarā ir 0,4 līdz 0,6 kg svarā un lielākas gadās ļoti reti. Parasti ziemeļos mūsu copmaņi sākumā kādas trīs vai četras diennaktis iet uz lašiem, bet par cik tā ir ārprātīgākā fiziskā slodze, tad atpūtai aiziet pamakšķerēt foreles kādā no tuvākajiem strautiem vai ezeriņiem. Krietni lielākas foreles tādas no 1 līdz 5 kg un pat lielākas mīt tālāk uz dienvidiem. Tās ir sastopamas atsevišķās, ļoti grūti sasniedzamās upēs un ezeros Kolas pussalas vidienē. Uz turieni braucienus organizē Freds Elves no Londonas, bet tas ir ļoti dārgi, maksā virs 10 tūkstošiem latu un viņa klienti parasti ir no Anglijas un ASV. Vēl tālāk uz dienvidiem lielajām forelēm ir labvēlīgāki dzives apstākļi un to tur ir diezgan daudz, bet tur ir arī vairāk makšķernieku un tāpēc tās nemaz nav tik vienkārši noķert. Ja Tev ir mērķis noķert tieši lielu foreli tad vislielākās cerības uz to, manuprāt, varētu būt Norvēgijā, Zviedrijā, Somijā vai Karēlijā ap polāro loku un uz dienvidiem no polārā loka. Par foreļu copi Norvēgijā man nav informācijas. Paši norvēģi dod priekšroku lašu copei upēs vai copei jūrā, bet par foreļu copi kalnos tur vairāk interesējas vācu tūristi. Ļoti interesanta vieta ir ap 800 km no Stokholmas uz ziemeļiem Zviedrijā, kur pirms kādiem pieciem gadiem notika PČ mušiņmakšķerēšanā. Informāciju par copi tajā rajonā var atrast www.fishing.lv Somijas vidienē, ja paveicas, arī ir iespējams noķert lielu foreli gandrīz jebkurā upē. Rīgā braucienus uz somu foreļupēm organizē viena tūrisma firma, kura atrodas Latviešu biedrības namā Merķeļa ielā. Pati labākā vieta, kur labs makšķernieks, gandrīz ar garantiju noķers divus līdz trīs kg smagu foreli atrodas Krievijā pie pašas Somijas robežas un uz turieni braucienus organizē viena mana drauga firma no S.Pēterburgas. Uz turieni brauc daudzi makšķernieki arī no Latvijas, jo uz turieni no Rīgas var ļoti viegli nokļūt (Rīga-Tallina-Helsinki-Somijas-Krievijas robeža), Krievijā tā vieta atrodas pierobežā un tāpēc vietējie tur vispār nevar nokļūt, tur ir labi dzīves apstākļi un viss pasākums nav pārāk dārgs, tikai tūres ir jāpasūta iepriekš, jo parasti pirms sezonas atklāšanas visas tūres jau ir aizsistas.

Atbildēts: 7.augusts 2007, 10:55 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Sapals

Sveiks! Īpaši liela pieredze agrāk nav bijusi ar mazām bradājamām brikšņainām upītēm un vieglo spini, bet nu lieta sāk patikt. Tad tāds muļķigs jautājums-vai ar vieglo spiningu pa bradājamajām upītēm labāk ir brist uz augšu vai uz leju?

Atbild Valdis Holbergs

Pa mazām upēm labāk censties nebrist un kur vien var iet pa krastu. Tad copes būs biežāk un trāpīsies lielākas zivis. Protams, ka izdevīgāk iet pret straumi, jo visas zivis upēs turas ar galvu pret straumi un, ejot pret straumi, tām var pietuvoties tuvāk nepamanīts. Protams, ka var iet arī uz leju, pa straumi, bet tad ir burtiski jālavās kā tīģerim.

Atbildēts: 28.jūlijs 2007, 22:54 | Komentēt | Adrese atbildei

Labdien , lasīju jūsu rakstu par Ālandiem pēdējās copes lietās un

gribētu jums uzdot jautājumu par to zivju vešanu uz Latviju , vai gadījumā nav tā ka noteikumos ir rakstīts ka zivis no Arhipelāga nedrīkst izvest .

P.S.

Vismaz es atceros ka esmu to lasījis spiningojot Ālandos.

Atbild Valdis Holbergs

Personīgi es ne vienu zivi no Ālandiem neesmu vedis uz Rīgu, bet vācietis, kurš dzīvoja blakus mājiņā metodiski, katru dienu filēja visas noķertās līdakas un asarus, lai tos iesaldētu un vestu uz Vāciju. Viņam līdzi bija pat sava speciāla saldētava. Neticu, ka viņš pārkāpa likumus. Tas ir pretrunā ar viņu mentalitāti. Domāju, ka patiesībā nevar būt tāds likums, kurš aizliegtu makšķerniekiem noķertās zivis izvest no Ālandu salām. Tas taču ir stulbi! Droši vien kāds ir kaut ko aplami iztulkojis. Tā, piemēram, Latvijā latviešiem stāsta, ka Skandināvijas valstīs ir aizliegts ievest vairāk par divām pudelēm degvīna un kaut kādu daudzumu cigarešu. Latvijā latviešiem stāsta,- aizliegts un viss, lai gan patiesībā var vest cik gribi gan to šņabi, gan cigaretes, tikai uz robežas alkohols un cigaretes ir jādeklarē un par katru degvīna pudeli sākot no trešās ir jāsamaksā akcīzes nodoklis un tā pat ir ar cigaretēm. Droši vien ar zivīm arī neeksistē vienkārši kaut kāds stulbs aizliegums, bet ir noreikumi, kuri nosaka kaut kādas prasības izvedamo zivju sugām, to izmēriem, iepakojumam un iespējams vēl citas prasības. Citi latviešu makšķernieki, kuri bija veduši zivis no Brando salas uz Rīgu stāstīja, ka viņi vispirms ledusskapī iesaldēja pāris 2 litrīgās Coca colas pudeles ar ūdeni un tās iepakoja kopā ar zivīm guļammaisos un kad zivis bija jau atvestas uz Latviju ledus Coca colas pudelēs nemaz nebija sācis kust un ceļā šķērsojot robežu nekādu problēmu ar robežsardzi un muitu viņiem nebija.

Atbildēts: 27.jūlijs 2007, 00:14 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Daugmalietis

Labdien! Jau labu laiku mīļākais copes veids ir spiningošana. It sevišķi sapalu spiningošana Daugavas krācēs. Nav nekādi mega lomi, bet esmu apmierināts arī ar to pašu. Gribētos tikt pie kādas mēra foreles:)), bet ekspedīcija Kujā(rezultāts-0), Ogres upē(rezultāts-5 līdakas), Dubnas augštecē(rezultāts-2 zemmēra līdakas) ir noslēgusies bez forelēm. Nemanīju pat mazuļus. Vai Jums ir veicies minētajās upēs? Protams es nejautāju par vietām. Gan es atradīšu pats:) Vai ir manītas foreles Latgales upītēs?

Atbild Valdis Holbergs

Kūjā foreli (ap 400 gr.)esmu noķēris, bet tas bija ļoti sen. Vispār Kūja nav tā bagātākā foreļupe tajā apvidū. Speciāli uz Kūju es nebrauktu. Cita lieta ir Arona un Veseta. Dubnā un tās pietekā Feimankā arī es foreli neesmu noķēris. Dubnā man ir veicies ar sapaliem un meženēm, bet foreles nemanīju. Ogre un tās pietekas ap Ērgļiem ir ļoti perspektīvas. Tur ir copēts daudz un lomi vareni. Vienā reizē Ogrē no rīta man paspruka baigā forele, jo tā bija tik liela, ka nevarēju to paņemt ar sečuku, pēc tam noķēru 1,2 kg smagu strauta foreli un tad vienā rāmā posmā ap 5 kg smagu līdaku. Citā reizē, tai pat rajonā, tikai ne pašā Ogrē, bet tās pietekā vienā copes reizē dabūju izcīnīties ar divām pumpainām divniecēm, tikai ne vienu neizvilku, jo abas atspruka. Par strauta forelēm Latgalē esmu dzirdējis daudzas leģendas, bet tās neapstiprinājās, lai gan pilnīgi visus upju posmus, kur it kā ir jābūt strauta forelēm izstaigājis neesmu. Vienu reizi, copējot strauta foreles Vesetā, satiku vienu forelistu un izrādījās, ka tas vīrs vispār dzīvo Daugavpilī un parasti braukā forelēs tieši pa Latgales foreļupēm. Es pret to izturos ar zināmu skepsi, jo esmu daudzās no tām copējis un strauta foreles neredzēju, pie kam pašu noslēpumaināko Latgales foreļupi XXXXXXX esmu izstaigājis ar spiningu gandrīz visu, izņemot vienu ap 10 km garu posmu. Es tam forelistam no Daugavpils jautāju, vai viņš ir noķēris foreles XXXXXXX upē un viņš atbildēja apstiprinoši. Tad es viņam prasīju kurā posmā un viņš man nosauca tieši tā 10 km garā posma vidusdaļu, kurā es neesmu nekad copējis!!! Viņš vēl teica, ka foreles tur trāpās reti, toties lielas.

Atbildēts: 25.jūlijs 2007, 23:19 | Komentēt | Adrese atbildei
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager