Universāls makšķernieks ar milzīgu pieredzi. Makšķernieku biedrībā Daugava Valdis iestājās 1965. gadā. Viņš bija viens no kastinga pionieriem Latvijā. No 1975. gada sporta meistara kandidāts un no 1976. gada sporta meistars kastingā un līdz ar to viņš filigrāni pārvalda gan spiningu, gan mušiņmakšķeri. No pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem viņš ir spiningojis līdakas un asarus Babītes, Engures, Dzirnu un citos ezeros, kā arī taimiņus, foreles, alatas, lašus, sapalus, meža vimbas, samus un zandartus Latvijas upēs. Latvijā viņš ir izstaigājis vairāk nekā 170 foreļupes un strautus. Sākot ar 1975. gadu viņš copē zivis ar mušiņmakšķeri. Ārpus Latvijas robežām viņš ir makšķerējis Kolas pussalā, Sibīrijā un citur plašajā Krievzemē, kā arī Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā.
Labdien!
Man ir jautājums par vēja ietekmi uz plēsīgajām zivīm. Vai pilnīga bezvēja laikā zivis slēpjas dziļi zālēs (niedrēs)? Un cik lielā mērā Līdakas migrē sezonas laikā viena ezera ietvaros , vai arī tās tomēr uzturas - (sargā) savā apzinātā teritorijā? Vai vispār kāds ir pētījis plēsīgo zivju migrāciju bezledus periodā?
Bezvēja apstākļos plēsīgajām zivīm ir ļoti grūti pietuvoties, jo viņas pārāk labi jūt un dzird makšķernieku. Sezonas laikā viņas lielos vilcienos migrē sekojoši: agrā pavasarī tās cenšas vajāt mazās zivtiņas, kuras šajā laikā turas siltajos līčos, vēlāk tuvāk pie ūdenszālēm un vasarā pa pašām ūdenszālēm, bet rudenī no ūdenszālēm ārā uz dziļākām vietām.
Pievieno savu komentāru