Makšķerēšanas noteikumi

sazaan.
Es taču ņirgājos....

Nu kilogramus jau viņš nepārkāpa-plaužiem nav limits. Viņš pārkāpa tajā brīdī, kad atdeva tās zivis večukam....ar piebildi ja viņš guva no tā labumu. Labums nav definēts.;-)

sazaan
Pieckāršā apjomā reiz pieci.:-)

jeeska, 22.februāris 2016, 11:05

Izlasi noteikumus.
44.1. trīskāršā apmērā:

44.1.1. par lomu, kas iegūts bez šo noteikumu 2. punktā minētajiem dokumentiem;

44.1.2. ja ir pārsniegts atļautais loma lielums un pieļaujamais vēžu un to sugu zivju garums, kuras nav minētas šo noteikumu 44.2.3. apakšpunktā;

Nu pēdējā NG raidijumā, kur viņš noķēra 15 brekšu un atdeva večukam, sanāk, ka 10 kg bija nelikumīgie virs normas ( sodāmie), tas pats ir ar vimbām, ja NG tā darīja, ganjau zināja, ko teikt inspektoriem, kuri būtu pie viņa tīkliņa ieraudzijuši tos 15 kg brekšu!
Tad jādarā tā: divi uzglabājamie tīkliņi, ja pienāk inspektors, tad tas otrs nav mans bet kaimiņa, kurš aizgāja....... !

sazaan
Pieckāršā apjomā reiz pieci.:-)

Var būt esmu tik stulbs un nesaprotu, bet manā skatījumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka lomā paturētas zivis ir tās, kas ir nogalinātas.
Nevaru atrast citu skaidrojumu, kurš izskaidrotu kas ir domāts ar: paturētais loms.

16. Vienai personai atļauts lomā paturēt šādu sugu zivis.
16.3. pa piecām akmeņplekstēm, līdakām, līņiem, sapaliem, vēdzelēm, vimbām un zandartiem;

22. Lomā paturamās zivis nogalina:
22.1. makšķerējot neaizsalušos ūdeņos – uzreiz pēc zivju noķeršanas, izņemot, ja zivis uzglabā ūdenī dzīvas, peldus stāvoklī, bez aizāķēšanas un piesiešanas. Šādas zivis nogalina uzreiz pēc makšķerēšanas beigām;

Par 15 vimbām.

Ir runa par loma lielumu, nevis par nogalināšanu. Nogalināšana ir tikai glabāšanas veids.

Par Peipusu un asariem.

Nekāds sods nebūs, ja var pierādīt, ka asari ķerti Peipusā.

Dēļ klauniem, kas izstrādāja MN zivis praktiski ir pielīdzinātas narkotikām, ja glabā virs pieļaujamā daudzuma sods, ja tirgo sods, ja izžāvē, kā zāli un tirgo arī sods.

imations, 22.februāris 2016, 10:30

Es pareizi Tevi sapratu? Ja man ir vairāk nekā atļautais skaits uzglabājamajā tīkliņā dzīvu vimbu, kuras visas atlaidīšu, tad esmu izdarījis kaitējumu zivju resursiem un par katru vimbu virs normas, maksāju trīskāršā apmērā...

Par 15 vimbām.

Ir runa par loma lielumu, nevis par nogalināšanu. Nogalināšana ir tikai glabāšanas veids.

Par Peipusu un asariem.

Nekāds sods nebūs, ja var pierādīt, ka asari ķerti Peipusā.

Dēļ klauniem, kas izstrādāja MN zivis praktiski ir pielīdzinātas narkotikām, ja glabā virs pieļaujamā daudzuma sods, ja tirgo sods, ja izžāvē, kā zāli un tirgo arī sods.

Kā arī interesē jautājums par sadaļu: Personu atbildība par šo noteikumu neievērošanu

43. Persona, kas pārkāpusi šos noteikumus, saucama pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un tai ir pienākums atlīdzināt zivju un vēžu resursiem nodarīto zaudējumu, ievērojot pamattaksi piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, ko nodarījusi fiziskā persona, Latvijas Republikas ūdeņos nelikumīgi iegūstot zivis, vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus.

44.2. pieckāršā apmērā:

44.2.6. ja makšķerēšanā, vēžošanā vai zemūdens medībās iegūtās zivis vai vēžus piedāvā tirgū, pārdod vai nodod citām personām labuma gūšanai.

Tas nozīmē, ja es Peipusā saķeru asarus (ko apliecina piemēram EE makšķerēšanas atļauja) un viņus LV pārdodu kaimiņam un mani pieķer, man ir vai nav jāmaksā soda nauda? Asari taču nav ķerti LV.

Jautājums.
Tātad. Jaunajos MN ir rakstīts:
21. Iegūto zivi, ko nepatur lomā, saudzīgi uztver, atbrīvo no āķa un nekavējoties atlaiž. Ja no zivs āķi nevar izņemt saudzīgi, to atstāj, auklu nogriež un zivi atlaiž.

Tātad. Šeit nav precizēts, kur atlaist. Ja es piemēram noķeru 15 vimbas un ielieku uzglabājamajā tīkliņā. Pēc copes atļauto daudzumu nogalinu, bet pārējās atlaižu. Tas skaitās ka esmu atlaidis, vai ja copes vidū pienāks inspekcija, skaitīsies ka esmu paturējis 15 vimbas. Pēc noteikumiem, paturētās zivis ir jānogalina. Vimbu gadījumā, pēc copes beigām,ja zivis uzglabā ūdenī dzīvas.

22.1. makšķerējot neaizsalušos ūdeņos – uzreiz pēc zivju noķeršanas, izņemot, ja zivis uzglabā ūdenī dzīvas, peldus stāvoklī, bez aizāķēšanas un piesiešanas. Šādas zivis nogalina uzreiz pēc makšķerēšanas beigām;

;)

Līdz tam garo darbu lasītāji (38.lpp) savas zināšanas var papildināt http://www.dzivaisudens.lv/pdf/zivsaimniecibas-politikas-arlietas-4-1.pdf
Pēdējais raksts par notikušo no LMA skatījuma.

Zvaigzne, 25.janvāris 2016, 15:33

Būtu dīvaini, ja Zvaigznes Saimnieks rakstītu savādāk:” Daudziem arī pirms tam nebija noslēpums, ka MOSP vadības IQ līmenis ir gana zems, bet, ka tas izrādīsies tik zems, nevarēja iedomāties neviens (jāatzīst, arī LMA).”

Pēc Zvaigznes Saimnieka rakstītā spriežot, Saimnieks ir škrobīgs nu ļoti škrobīgs……… 38 lapas ar brūno šķidro, gluži vai promocijas darbs brūnā šķidrā specializācijā.

Kā izziņoja persona, ar roku uz dabas pulsa, februāra laikrakstā „Copes Lietas” lasītājus gaida Andra Akmentiņa (Grīnbergs) skaidrojums, saistībā ar jaunajiem makšķerēšanas noteikumiem, kāpēc kas un no kā veidojies.
Ja tā godīgi tiešām kādu interesē kas un kāpēc un no kā veidojies? Man ir aizdomas, ka makšķerniekiem svarīgāk būtu saprast kas ir mainījies un kam jāpievērš uzmanība, bet tās ir manas aizdomas.
Otrs, vai tiešām A.Gīnbergs būtu tas eksperts, kurš būtu spējīgs objektīvi aprakstīt notikušo? Viņš esot bijis pret ievēlēšanu padomē, tajā pašā laikā uzņēmās darboties makšķernieku vārdā, daudz ko esot traucējis ZMZD vadītājs Riekstiņš, kaut kas, kaut ko esot sabotējis, vēlāk citi torpedējuši, pēc tam kāds ignorējis. Viņam neesot izdevies pat VMK idejas līdz MIG novest, tāpēc viņš no padomes izstājas, tajā pašā laikā padomes protokolā tiek atzīmēts, ka viņš vienkārši nav ieradies uz padomes sēdi. Pēdējā dokumentētā sanāksme, kurā Grīnbergs piedalījies ir 24.aprīlis. Analītikas spējas kungam ar īpašas, jo no nelielas uzstāšanās, vienīgo varēja izlobīt kaut ko par pirmo vidusskolu. Pieskaitot argumentu trūkumu, tukšus apgalvojumus aina neveidojas īsti laba. Vienmēr pastāv iespēja patīkami vilties, iespēja pastāv, tikai vai tāda tiks dota?

Līdz tam garo darbu lasītāji (38.lpp) savas zināšanas var papildināt http://www.dzivaisudens.lv/pdf/zivsaimniecibas-politikas-arlietas-4-1.pdf
Pēdējais raksts par notikušo no LMA skatījuma.

Opusums, žēl ka pats nepalasīji ko uzrakstīji….

Pēc tevis tulkotā/piedāvātā ...

Parastā makšķere vairs nav, ja makšķerauklas garums ir 1,4 vai 1,6 kāta garuma…pie tam jāievēro prasība ir pludiņu lietot kopā ar atsvaru … principā neviens neliedz izmantot pīto auklu un ēsmai dzīvo zivtiņu

Spiningam ir atļauta tikai metāla pavadiņa, bezriņķu spiningi aizliegti

Makšķerei nav atrunāta gumijas – amortizatora izmantošana

Velcei nav paredzēts kāts, spole

Ziemas makšķerei nav paredzēts sardziņš, gredzeni, pludiņa lietošana

Mušiņmakšķeres kātam nav paredzēti gredzeni, aizliegts lietot grimstošās mušas

Āķu makšķerei kātam nav paredzēti gredzeni

Grunts makšķeres kātam nav paredzēti gredzeni, nav paredzēta gumijas izmantošana

Vizulim paredzēts tikai viens āķis

Mormiškai nav paredzēti vairāku žuburu āķi

Vēžu murds Latvijā ir aizliets, tāpat kā televizors un bridenis

Nu ko mūsu trīs partijas no diviem copmaņiem jau iepazinās, kā Esti saprot copes rīkus, vai domā, kas ir copes reize ?:)

Estiem nav Siguldas un mušām tur ir neļotnaja pogoda !:)

Skatos ka lēnie Estiboizi mūs apdzinuši ! :)

Oposum - vai tu pats trenējies, vai mūs trenē - kas tie par defenīciju mēģinājumiem?

Opusum,kur Siguldas mušai definīcija?

Atļauto zvejniecības piederumu uzskatījums un apraksts

Atļautie makšķerēšanas piederumi

parastā makšķere, kas sastāv no kāta, makšķerauklas, kas ir 1,5 makšķeres garuma, vienžubura āķa un ar kuru makšķerējot tiek izmantota dabīgā ēsma, un kas var būt aprīkota arī ar atsvaru un pludiņu;

spinings, kas sastāv no kāta ar gredzeniem, spoles, makšķerauklas un vizuļa vai āķu sistēmas, var būt aprīkots ar metāla pavadiņu, papildus atsvaru un ar tā saucamo žibuli;

makšķere, kas sastāv no kāta, makšķerauklas un tai ar pavadiņām piestiprinātiem līdz trijiem vienžuburu āķiem, var būt aprīkota ar gredzeniem, atsvaru, pludiņu vai sardziņu, kā arī spoli vai auklas uztinamo;

velce, kas sastāv no makšķerauklas, vizuļa vai āķu sistēmas, var būt aprīkota ar metāla pavadiņu un papildus atsvaru; makšķerēšanas laikā to velk aiz laivas;

ziemas makšķere, kas sastāv no īsa kāta, spoles vai auklas uztinamā, makšķerauklas un mākslīgās ēsmas vai mormiškas, var būt aprīkota ar papildus metāla pavadiņu;

mušiņmakšķere, kas sastāv no kāta, spoles, makšķerauklas un āķa; makšķerējot tiek izmantota dabīgā vai mākslīgā ēsma, kas peld pa ūdens virsmu;

āķu makšķere – reņģu makšķerēšanai, kas sastāv no makšķerkāta, makšķerauklas, atsvara un ne vairāk kā desmit vienžubura āķiem, kas piestiprināti pie auklas, attālums no āķa smailes līdz āķa kātiņam nepārsniedz 5 mm

grunts makšķere (gruntene), kas sastāv no makšķerauklas, atsvara, ne vairāk kā trijiem vienžuburu āķiem, kas piestiprināti ar pavadiņām pie auklas; var būt aprīkota ar kātu, spoli vai auklas uztinamo;

ūda - sastāv no makšķerauklas, vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķa un pludiņa, kam uztīta makšķeraukla; var būt aprīkota ar metāla pavadiņu un papildus atsvaru;

grunts āķi (šņores) - sastāv no pie grunts noenkurotas šņores un pie tās ar pavadiņām piestiprinātiem makšķerāķiem; novietoti ūdenstilpes dibenā;

dreifējošie āķi (šņores) - sastāv no nenoenkurotas šņores un pie tās ar pavadiņām piestiprinātiem makšķerāķiem; dreifē pa straumi vai vēja ietekmē;

virsgrunts āķi (šņores) - sastāv no pie grunts noenkurotas šņores un pie tās ar pavadiņu palīdzību piestiprinātiem makšķerāķiem, kas ar pludiņu vai ar peldošās šņores palīdzību tiek pacelti augstāk.

Vizulis šo noteikumu izpratnē ir ēsma, kas izgatavota no koka, metāla vai cita materiāla un aprīkota ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi.

Āķu sistēma šo noteikumu izpratnē ir palīgierīce beigto zivju piekabināšanai, lai izmantotu tās kā ēsmu.

Mormiška šo noteikumu izpratnē ir vienžubura āķis, uz kura kātiņa piestiprināts atsvars vai ēsma no mākslīgā materiāla.

Sardziņš šo noteikumu izpratnē ir ar kodolu no elastīga materiāla un atrodas uz makšķeres tievgaļa, un palīdz noteikt zivs pieķeršanos (copi).

Auklas uztinamais šo noteikumu izpratnē ir līdzeklis makšķerauklas uztīšanai.

Žibulis šo noteikumu izpratnē ir vizulis vai ierīce, kurai ir ne vairāk kā trīs āķi ar atzarojumu atstarpi ne lielāku kā 30mm.

Atļautie zemūdens medību rīki

harpūnšautene - mehānisks vai pneimatisks līdzeklis zivju harpunēšanai;

harpūna - duramais ierocis ar atskabargām vai bez tām, ar ne vairāk kā pieciem žuburiem, ko izšauj no harpūnšautenes vai iedur zivī.

NB! Lai medītu ar zemūdens medību rīkiem Saadjärv un Kuremaa ezeros, ir jābūt makšķerēšanas kartei.

Atļautie vēžu ķeramie rīki:

vēžu krītiņš - paceļams apaļš tīkliņš ar diametru līdz 50cm, kas satur ēsmu;

vēžu murds - slazds ar diametru zem metra, kam nav norobežojuma un spārnu, ar ne vairāk kā trijām atverēm; satur ēsmu

Atļautie tīklveida makšķerēšanas rīki

tīkls - slazds, kassastāv no viena tīkla gabala, kas tiek turēts ūdenī ar smagumu un pludiņu palīdzību vertikālā stāvoklī; darbības princips - ūdens dzīvie organismi iestrēgst tīklā.

Atļautie kāšamie makšķerēšanas rīki

zivju smeļamais tīkliņš, kas sastāv no stingra rāmja un pie tā piestiprināta tīkla maisiņa;

bridenis, kas sastāv no stingra saliekama rāmja un pie tā piestiprināta linuma.



© Kalastusinfo.ee :) :) :) :)