Kas notiek Latgalē

Viena lieta mūsu domas, bet realitātē domā ka viss ir tik skaisti un pūkaini, ne vella. Realitātē ir tā ka tīklu kopgarums tas ir nelegālo tīklu ir daudz vairāk nekā pieļaujamais kopsummā. Pats zinu personīgi pāris vietējos kas ar to nodarbojas un liek ne 50m a simtiem metru. un nevienu inspektoru tuvumā pat nav redzējuši.It īpaši mazāki līcīši un šaurākās vietas. Tā ir jebkurā ezerā , jo niecīgais skaits inspektoru uz lielo Latgales ezeru skaitu ir smieklīgs. Ko runāt ja pat Stropu ezeru nevar pilnībā nokotrolē ko tālāk runāt. Cik saprotu no rakstītā tad pēc jūsu domām zivju palika vairāk ezerā, bet pasakiet kāpēc ar katru gadu noķerto zivju skaits un kvalitāte samazinās, pie tam ļoti straujā progresā. Laikam tīklinieki nav vainīgi, bet vainīgi tie paši copmaņi. Žēl ka tā domā :(

Tikli bija, ir un drosi vien ka arī būs ( normetie licencetie vai malikju) bet atshkjiriba ir tikai taa ka tadi bija arii agrak (tikli) nu varbuut ne tik daudz, i vada zveja bija - i zivis bija, i labas, i gana, tagad vada zvejas nav i........... a to kas i kaa apstaav ar vada zveju, cik taa rentabla, cik atmaksajas u.tttt tas jau bija rakstiits ieprieksh... vot takaja kartina maslom!!!

Drusku kļūdījos , ja katrs komerczvejnieks paņem 6 murdus, tad jau paliek tikai tīkla limits 10km

Zvejas tīklu limitu pilnībā vai daļēji var aizstāt ar zivju murdu limitu, ievērojot nosacījumu, ka viens murds atbilst 25 metriem no tīklu garuma limita.

https://m.likumi.lv/doc.php?id=271238

Alex, 28.marts 2017, 14:23

Nu atkal nepareizi izlasi likumu, konkrētā ezerā viens murds -30m tīkla un nesaki ka Tu Dagdā dali limitus

Zvejas tīklu limitu pilnībā vai daļēji var aizstāt ar zivju murdu limitu, ievērojot nosacījumu, ka viens murds atbilst 25 metriem no tīklu garuma limita.

https://m.likumi.lv/doc.php?id=271238

Tagad tiksim skaidrībā cik km tīklu stāv Rāznas ezerā, pēc šeit esošās informācijas :Rāznas ezerā ir 17 175 m, no kuriem 13 740 m (80%) paredzēti komerczvejai, savukārt 3 435 m pašpatēriņa zvejai. Nu precīzi varētu pateikt pašvaldība vai VVD , bet pēc manas pieredzes varētu domāt ka ne vairāk par 10 km, pie noteikuma ka viss limits izņemts. Tagad bļāvējiem apskaidrošu, jo parasti bļāvēji pat likumus nejēdz izlasīt, zvejas limits iedalās zivju tīkla metros un šai gadījumā Rāznas ezeram tas ir 17175m, pašpatēriņam no tā limita 3435 m , bet no pašpatēriņa metriem nestāv neviens metrs tīkla ezerā, tālāk komersantiem paliek 13740 m, bet droši ka viņi arī grib noķert kādu zutīti un daļu limita paņem murdos pat ja tikai katrs paņem 10 murdus , tad jau paliek tikai 10km tīklu uz visa ezera, kas ir piliens jūrā. Nu kur tad ir tas lielais tīklu limits??????????

Varētu ieviest benzīna motoru licenzes Rāznas parka ezeros, ierobežojot zirgu skaitu un aizliedzot divtaktniekus. Gan no drošības viedokļa, tiks vienmēr krastā, gan dabas saudzēšana.

Kamēr LV ezeros neatjaunos vada zveju - neretinās no ezeriem sīko zivju miljonus, un sargās strauji augošo kormorānu populāciju, ezeros nekas nemainīsies - makšķerēsim vien sprīža garus asarīšus un plaukstas lieluma plaudīšus...

Kā saprotu no komerciālā viedokļa - vada zveja nav ekonomiski izdevīgs pasākums, jo tirgus cena sīkajām zivīm ir ļoti zema. Valstij - veidot brigādi, un maksāt algu par šo darbu jo vairāk nevajag.

777, 28.marts 2017, 10:44

Pilnīgi piekrītu, bet katrā ezerā jāzina kur un kā vilkt,(cik no zinātājiem vēl dzīvi?) otrkārt pirmās pāris reizes vilks zāles ,atkritumus un plēsīs vadu, tad tas ir elles darb vajag kārtīgu atalgojumu un normālus večus. Tad lielai daļai makšķernieku tas būs kā sarkana lupata, kas par bļaušanu būs ;D

Labdien kungi, feina diskusija, manuprat zivis ar tikliem tik strauji nemaz nevar izkjert, it ipasi tada ezeraa kaa Razna. Nozveja ar tikliem manuprat vairak ietekme zivju pierastos migracijas celjus un sezonalas uzturesanaas vietas. Ta saucamais tiklu presings liek zivim mainit pierastas uzturesanas vietas, jeb pierastas makskernieku copes vietas. Mani personigi kaitiaja, tas, ka tikli tiek likti lielakoties pa pierastajam copes vietam. Un Jamekle jaunas, zivs nav muljke, ta pabidas.
otrs faktors vajai gruntenju copei no krasta manuprat ir pedejo gadu zemais ezera udenslimenis, tapec plakanais neizvelas tuvoties krastam.
treskart mes zinam (GRIBAS DOMAT)ka plakanais uz krastu nak pamieloties ar dreisenu kolonijam, iespejams vairums noests, tapec ari plakana zivs ir retak sastopama...runajot par asari, tani petijuma smiekligakais ir, ka tika nokerts tikai viens snetoks, kas lielajam asarim ir baribas baze ezeraa, asaris izvelas uztureties dziljumaa, kur miit sii maza garsigaa zivtinja, tapec copmanji retak labu asari satiek uz seklu malaam. Jatiek valja no snetoka un tad lielais asaris bus spiests iznakt uz sekljiem. Sito man stastija cilveki, kuri atceras, kad bija vasaras, kad snetoks bija izslapis, tad visi, pat brivdienu copmani tika pie labiem lomiem.Tadas manas pardomas par visu so. Dabas liegums butu aktivak jakontrole, pa ziemu vienreiz esmu saticis inspektorus, tas ir maz.

Maliķi, par to jau esi runaju, ka lai zinatu kas ieksh to peljkj IR - Ihtiociidu - visi ar burbul augshaa = saskaita nosver un zina , teisa tad inde jaizgulsnee ar kalija reagjentu - udens janolaiz ... grunte jaiztiira, atkal japilida u.ttttt tas ir viens no dikjsaimniecibas ( atkartoju dikjsaimniecibas) apsaimnikoshanas viediem lai iznidetu nevelamos dziivos objektus, paiet 5 gadi ....Zveeriigs veids bet taads vismaz teoretiski bija lasiits . Tagad gan var parskaitiit cik galvinju u BIJAa ja kadu kāds blakus lops nenorauj kruumos .
palasot atskaites par Raznu ---- vienam tur otram tur ... paris rezes tukshaa tad atkal kaut kur - bet ja palasa Peipsi - arii ... gadaas ka tukshums - tatad zive migree. n pavasarii kad shau spuras kut un energjiju vajag tad zivi var daudz vieglak nokjert. Cik nav redzets ka eholote parauj bljitku viens ashuks uzkjeras un viSSSS a redzas ka blakus cilajas bet nenjem. redzas ka Lieli silueti pa vienam aizpeld bet nenjem. paris gadi atpaklaj - lamashos bija rudenii sagaajis plaudis ... smuki uz gruntenem kjeraam .. un te redzam mauc tiiklu iekshaa un Lielakais kaifs bija pec 2 dienam .. kad atbraucam un no krastaa atkal pa pariiti izvilkaam - a dzhekam 300 metroa tiikla viena rauda, 2 plauwi un viena lidaka.... tas nozimee ko - zive ir vai zivju nav ?

Kamēr LV ezeros neatjaunos vada zveju - neretinās no ezeriem sīko zivju miljonus, un sargās strauji augošo kormorānu populāciju, ezeros nekas nemainīsies - makšķerēsim vien sprīža garus asarīšus un plaukstas lieluma plaudīšus...

Kā saprotu no komerciālā viedokļa - vada zveja nav ekonomiski izdevīgs pasākums, jo tirgus cena sīkajām zivīm ir ļoti zema. Valstij - veidot brigādi, un maksāt algu par šo darbu jo vairāk nevajag.

andzus69- neapvainojies ka braucu augumā, bet atklāti sakot Jums sākās Alūksnē it kā normāli, lai kontrolētu ūdeņus ieviesāt LM , bet tagad Jūs braucat auzās, tas nav pašvaldības uzdevums nodarboties ar komerciju , saprotu ka LM dod iespēju nopelnīt privātam sektoram , pieskatāt, ielaižat kādu zivi( zandartu, sīgu), pārējais privāto ziņā un ja uz tāda tikai ezera pašvaldībai jāuztur viens cilvēks. Kur Jūs tagad, cenas par licencēm astronomiskas lai sev algas nopelnītu, štats uzpūst un pie visa vēl vēlaties sačakarēt normālu ezeru, ielaižot varavīksnes foreles, jautājums kam tas viss ???? Tavā vietā es jau sen atlūgumu būtu uzrakstījis, nu drusku dabu vajag cienīt , nepietiek ar augstāko izglītību vajag kaut vidējo saprašanu.

spiningists- ar to makšķernieku piesaisti arī sūdīgi, tas var strādāt tikai tur kur maz ezeru , pie liela ezera blīvuma tas nestrādās, jo paskaties cik var attīstīties laukos apmešanās vietas un tā tālāk, ja to dara oficiāli, pats Tu brauc un maksā neoficiāli, ja to darīs ar papīriem kas atļausies braukt un maksāt?

zivotaajs- runāju par to kontrolzveju, viņiem paveicās ka vispār kaut ko izvilka jo tādā ezerā var ielaist tīklus un nevienu nenoķert un ko tad slēdzienu viņiem būtu jāraksta ka ezerā zivju nav ;D un viss tas ir subjektīvi, ja noķēra vairākus vienas sugas zivis, populācija pietiekoša, ja kaut vienu tad populācija ezerā ir, bet slēdzienus taisīt nevar par visu ezeru, jo neviens nevar pateikt kas tur un cik patiesībā dzīvo, jo tad jāizķer visas zivis un jāsaskaita.

Man kaut kā īsti nav saprotams, kā nosaka zivju daudzumu , lielumu u.ttt un izdara secinaju7ku ka tur kautka nav vai luk tur ir kautka oi oi oi . veicot kontrolzveju ( kur rakstiits ka dabuusi objektiivus un realus raaditaajus) . Uzrezes izkast visu udenskratuvi nav iespejas - pat nelielos dikjos daļa spurainju pashauj gar saanu. Viens gan ir fakts - zivei gribas est ( jebkurai) un tatad zive dziivo tur kur IR ko njammāt. tatad buus vietas kur zivju koncentracija ir lielaka - vietas kur mazaka un vietas kur var nebuut vispaar - dzheki teikushi ka brauc ar eholoti un km nobraukaa bet pat neiepikstas. Un pakapeniski samazinoties eedamajam zive arii migrees un meklees KUR IR. Vai arii dabas likumi un dosies uz narstu jau pec gadu simtiem genētiski noteiktiem maršrutiem Un Man domaat , ka jebkura udenskratuve ir jaapsaimnieko - tatad kaut kas arii jazvejo - bet saakot no 1. 02 ( 15.02) jebkura veida sprostojohus ( tiklus, murdus u.tml) zvejoshanas rikus kategoriski aizliegt visos iekšzemes ūdenjos līdz 15.06. uz gadi 5. un tad paskatiitites, kas ir mainijies. Bet tas ir jadara valstiskā limenī.

swordfish216- gari un plaši vajadzētu skaidrot kā zivis aug, vienkāršs piemērs no dabas, ezerā nekas prātīgs neķers mazi asarīši un sīkās zivis, reizi 10-15 gados kārtīgi izslāpst, bet pēc slāpšanas trīs gadu kas par lomiem, tad atkal viss pa vecam. Tas arī uz lieliem ezeriem, kad vilka vadu to visu mazo sūdi izķēra zivis auga un līdaku skaits nevar būt lielāks ezerā kā viņš var būt, lai te Alūksnes pārstāvis batonus Jums ausīs nesprauž, neticat paskatieties viņu atskaites par lomiem, noķertā t nemainās vai samazinās un ja pieņem kā te raksta ka paliek līdakas lielāks tad skaits pamatīgi samazinās.

Pēc Maliķa kunga domām, tiek zvejots par maz, un vajadzētu vēl Rāznai limitus palielināt :D
Un makšķerniekus vispār patriekt, lai nemaisās pa kājām :)
Asarus tīklos nezvejojot?
Runājos ar zinātniekiem, kas pētīja Rāznas ezeru, viņi uzsvēra tieši asaru populācijas problēmu- lielu asaru Rāznā ir ļoti maz, es domāju īpatņus virs 30 cm.
Un pēc plēsēju populācijas ezerā var spriest par ezera veselīgumu.

andzus69, 28.marts 2017, 07:47

Ar tā institūta zinātniekiem runāji????? Nu es par tādiem viņus nesauktu, labi zivis jau noķert māk bet slēdzieni aplami vai arī raksta to kam un ko vajag nevis pamatotus slēdzienus , tagad par to cik Rāznā zvejo ar zivju tīkliem, nu manās domās tur oficiāli stāv labi ja 10km tīklu, kas ir tāda 2,5 tūk. ha ezera limits un pasaki ka tas uz Rāznu ir par daudz??? Vai tīkla zveja ir laba vai slikta tas cits jautājums, bet Tavā gadījumā centienu ezeru pārvērst par personīgo zivju dīķi laižot varavīksnes foreles nu galīgas auzas, izrociet aģentūrā lielu dīķi un saimniekojiet, varu ar Jūsu atskaitēm un Tevis rakstīto pierādīt ka līdaku tur paliek mazāk un tie slavinošie raksti ir tikai reklāma.

Tīkli, ūdas, murdi, aizsprosti, mazie HES - viss kopā dot savu artavu. Ezri palika tīrāki, jo fermas pa lielam daudz kur pazuda, ja nu tik tagad no laukiem zaraza tiek, bet tad jau Lielupes baseins pirmais beigtos, kas pašlaik nav manāms. Viss tas pa lielam ir valsts apzagšana, var līdzināt ar citām jomām. Zivs pūst no galvas.
Makšķernieku, nevis atpūtnieku pa lielam manā skatījumā apmēram tas pats skaits, bet mazāks kā 80., tad tas bij uzņēmumu kultūras sadaļā daudz kur.
Tīklinieki jau salasa smuko komerczivi, kas lielākoties pievilina makšķerniekus no attālākām vietām un dot pastarpinātu pienesumu vietējam veikalam, saimniekam kas piedāvā stāvvietu, laivu, naktsmāju. To jau vajag rēķināt. Nacionālais parks un tīkli, tas jau tāpat kā dabas liegumā sakārtot ainavu, izvācot kritalas.
Redzu tikai "-" rūpnieciskai zvejai. Ekonomiski tie ir drausmīgi.

Pēc Maliķa kunga domām, tiek zvejots par maz, un vajadzētu vēl Rāznai limitus palielināt :D
Un makšķerniekus vispār patriekt, lai nemaisās pa kājām :)
Asarus tīklos nezvejojot?
Runājos ar zinātniekiem, kas pētīja Rāznas ezeru, viņi uzsvēra tieši asaru populācijas problēmu- lielu asaru Rāznā ir ļoti maz, es domāju īpatņus virs 30 cm.
Un pēc plēsēju populācijas ezerā var spriest par ezera veselīgumu.

Nu nezinu ja tu tieši brauci ar kolhozu un tevi veda tikai uz noteiktu vietu tad jā tupa ķera un dzēra tajā vietā gandrīz visi, bet ja kāds bija loģiski domājoš vai kā mēs braucām ar savu privāto auto tad tuvu kolhozam negājām un ezeru dziļuma kartes zinājām ne sliktāk kā tagad.
Ja tu saki ka zivju nepalika mazāk, tad pasaki kāpēc ar katru gadu to pašu plakano cope ir švakāka un švakāka. Tie paši asari kur mēs ķērām agrāk tur to nav, bet ja ir tad mazā skaitā un lielākoties mazi, Visas slavenie seklumi ir pārsegti ar tīkliem, kur agrak ķērām labus asarus un raudas, dažreiz labs breksis trāpījās. Tagad tur stāv tīkli. Saki ka maškernieku palika daudz ne vella, piemēram tas pats Zosna tur katru gadu pilns bija copētāju, bet tagad labi ka pāris sēž un to lielākoties kāds vietējais. Kaunatos ar salīdzinot kas agrāk darījās pat ja paņemt 2000 gadu un kas tagad tas ir diena un nakts. Agrāk 2000 gados braucam uz Rāznu sākot ar Zosnu un beidzot ar čornuju zagubu pa pilnam bija copētāju, bet tagad dažreiz pat brīvdienāš uz pirkstiem var saskaitīt. Vecākā paaudze izmirst,, vēl intensīvi copē 50 gadīgie bet cik jauniešu copē vispār maz, jo lielākoties viņiem neinteresē cope, vairāk datoros tusē. Tici man paies 10-20 gadi, izmirs paaudze kuram tagad vidēji 50 gadi, vai paliks nespējīgi braukāt un ezeri vispār paliks tukši. Un ar katru gadu situācija uz visiem LAtgales ezeriem ir vienāda ka copētāju paliek mazāk, toties tīklinieku paliek vairāk. Lūk tāda situācija no maniem 30 gadu novērojumiem. Un man nevajag nekādu statistiku jo pats redzu kas darās un ar ko darās. Pat tas pats Višku ezers kaut ir tipa savs zivju inspektors, un kliedz ka tur nav tīklu, bet tīklu to ir pa pilnam, un lai noģērb viņš rozā brilles, jo svaigas zivis Višķos no Višķu, Luknas un Dotkas var nopirkt gadrīz visu gadu izņemot ziemā kad ledus sega ir, tad retāk. Tā kā lūdzu nekur tālu nevajag. Un resursi uz Šiem ezeriem ar mazāk palikuši, jo ja salīdzināt kad es intensīvi ņemos ar plakaniem pa Višku ezeru 2010 gada ziemā un uz mājām labus eksemplārus vedu tad tagad pēdejos gadus trāpās puskilogramnieki un labi ka pa pāris kg noķer.