Lielupe

Garozā pie fermas vimbinieki vel sēž ?

sosalele, 12.maijs 2019, 14:57
Nē, tikko no turienes

Sturmanis, 12.maijs 2019, 17:03

Tad rīt jābrauc ar laiviņu paairēt.

Garozā pie fermas vimbinieki vel sēž ?

sosalele, 12.maijs 2019, 14:57

Nē, tikko no turienes

Garozā pie fermas vimbinieki vel sēž ?

Girtuks [12.05.19]: Tātad vakar atkal nosēdēts uz breksi. Nekas dižš, standartā plicis visādos mēros, vēlāk viens breks svarā kg un kaut kādi grami, pumpains kā tīnis padsmit gados, viens +/- tāds pats paņēma pēdu, pēc tam klusums. Ik pa brīdim vārgi piesitieni, bet āķus notīrija kolosāli. Pēc sajūtām zivs ir bet neko negrib, nāksies kādu laiku pagaidīt.

Ticamībai.

Tātad vakar atkal nosēdēts uz breksi. Nekas dižš, standartā plicis visādos mēros, vēlāk viens breks svarā kg un kaut kādi grami, pumpains kā tīnis padsmit gados, viens +/- tāds pats paņēma pēdu, pēc tam klusums. Ik pa brīdim vārgi piesitieni, bet āķus notīrija kolosāli. Pēc sajūtām zivs ir bet neko negrib, nāksies kādu laiku pagaidīt.

Staļģenē tukšs no copmaņiem. Nu varbūt brīvdienās kādi uzradīsies.

Kā ar vimbām Lielupē? Skatos web kameru atkal lec Ventas rumbā kā dullas. Varbūt viņas tik nopauzēja un tagad atkal copē. http://www.eradio.lv/kameras/ventasrumba.php

Armisxxx, 10.maijs 2019, 11:09

Gan jau ķeras arī Lielupē, bet Staļģenē tagad zāle aug no apakšas.

Kā ar vimbām Lielupē? Skatos web kameru atkal lec Ventas rumbā kā dullas. Varbūt viņas tik nopauzēja un tagad atkal copē. http://www.eradio.lv/kameras/ventasrumba.php

cupix [10.05.19]: Faktiski ja nobrauc turp atpakaļ posmu no Kalnciema līdz Vītoliņiem un eholote uzķer tikai 2-3 brekšu barus, tad gan ir švaki.

MV-F, 10.maijs 2019, 07:25

Garozā vakar eholote arī rādīja pilnu 0 :)

Mazāk veči elektroniku vairāk copi izbaudīt. Savādāk nervi beigti zondējot ekrānu )). Atstājam tai zivij ar kādu iespēju.

Faktiski ja nobrauc turp atpakaļ posmu no Kalnciema līdz Vītoliņiem un eholote uzķer tikai 2-3 brekšu barus, tad gan ir švaki.

MV-F, 10.maijs 2019, 07:25

Garozā vakar eholote arī rādīja pilnu 0 :)

Faktiski ja nobrauc turp atpakaļ posmu no Kalnciema līdz Vītoliņiem un eholote uzķer tikai 2-3 brekšu barus, tad gan ir švaki.

cupix [45m]: Nu nezinu. Manuprāt, plēsēju ir ļoti daudz.
Protams, tas ir mans makšķernieka novērojums, un arī...
Varbūt zinātnieki pierāda pretējo.

Cits jautājums - kas ir daudz plēsēju?!

Fakts, ka zivis vairs nedzīvo tik netraucētas, kā kādreiz, jā. Līdz ar to ir paskolotas, un tik viegli nedodas rokās.

Maz meženes.. Nu nezinu. Vispār ne tā populārākā zivs, un ja vēl neproti to ķert, tad var vispār šķist kā mīts.

Asari līdakas zandarti... Šķiet ir biezā slānī, gan tur, kur jābūt, gan, kur nav jābūt.

Ne asakas. Pietiks visiem

Abavnieks, 9.maijs 2019, 12:16

Abavniek domāju ka pavadi diezgan maz laika dažādās ūdens krātuvēs un upēs.

LV
Posmā no Kalnciema līdz Staļgenei - Zandarts ir drīzāk izņēmums nekā standarta loms, tai pašā laikā nedaudz virs Kalnciema viss notiekas un principā tā ir vienīgā vieta , kur Zemgales reģionā var šamo dabūt.
Teiksim paņemam to pašu Ukrainu vai Krieviju kur katrā otrā peļķē Zandarts ir normāla parādība.

Par kādu zivju resursu iet runa , kad ar ehaloti izpeldi Misas upei cauri posmā 3km un saproti ka neesi redzējis neko izņemot pāris mailes..Da es vispār tikai savā dīķī ķeru :)

Tu nosauci vienu vietu. Posmu.
Es Tev nosaucu posmu, jūras mute - Varkaļi, kur zandarts reizēm ņem aktīvāk kā asaris.
Varbūt Tu par maz vietas apmeklē?

Labi, nav ko kasīties.

Es vairāk par to, ka neredzu zivju trūkumu, tieši plēsēju.

Un par Krieviju gan nestāsti. Nav zandarti katrā peļķē tur, kur nu vēl lieli.

Abavnieks, 9.maijs 2019, 14:20

Tieši par to arī runāju , ka ir vietas kuras ir bagātākas ar zivīm , bet citas gandrīz izmirušas un tad atkal ... loģiski jau ir .. katram sava vieta u.t.t , bet tomēr ja balto zivju populācija ir liela un plēsēju ir maz + presings tad jau kaut kas nav īsti kā vajag ?

Domu tavu sapratu =)
Par Krevijas copi tā ir vispār cita pasaule...tik saku ka sirdi savilka kad ķēru zandartus vissdažādākās vietās kur itkā pēc Latvijas pieredzes viņiem nevajadzētu būt bija un pie mums pat kā suga nav minēta nekur( upē / ezerā) .
Škrobe...

basks [13:25]: Nav, nav biezā slānī! Te ir novērojums, ka barība ir biezā slānī - vīķu, pavīķu, raudiņu un pliču mākoņi un pietrūst kas tos nogana. Tā mūsu ūdeņos ir bieži novērojama parādība, arī pašlaik Lielupē. Ja tas ir hroniski, tad tā jau ir ekoloģiska problēma ko pieņemts risināt ar t.s. melioratīvo zveju, kad ar smalkas acs tīkliem izķer šo nekontrolēti augošo biomasu un stabilizē ūdens iemītnieku barības kēdi.
Lielupes gadījumā tā ir drīzāk blakusparādība eitrofikācijai, ūdeņu pārmēslošanai ar barības vielām. Līdz art upes aizaugumu, rodas labvēlīga vide dažādu sīko ūdens iemītnieku skaita pieaugumam, kas savukārt, ir barības bāze sīkajām zivtelēm. Te barības ķēde pārtrūkst, jo nav kas noēd ģeometriski proprcijā savairojušās sīkaļas. Rezultātā, sīkās savairojoties rada savus atkritumus, kas pastiprina jau tā pārbagāto sīkorganismu koncentrāciju ūdenī.
Pirms pāris desmitiem gadu tā bija liela problēma Skandināvijā, ko veiksmīgi atrisināja genocīdā izķerot sīkās zivteles no ezeriem ar visiem līdzekļiem, pat indēšanu. Rezultātā attīrījās ūdeņi, nostabilizējās atjaunotā barības ķēde un kas makškerniekiem galvenais, parādijās lielas zivis.Var jau būt... Bet reāli ņemot, nu izsmels to mazo zivju barus, teiksim kārdināli minimizēs to skaitu. Plēsējām nebūs ko ēst un tās ķersies makšķerniekim.

Es vienkārši nesaprotu, kā tas, ka iznīdēs mazās, mainīs lielo zivju skaitu.
Otrs, vai mainīsies kaut kas tajā pašā lauksaimniecībā utt.
Tās mazās taču savairosies atkal lielos daudzumos.


Vai nav tā, ka tagad mazo ir ļoti daudz, respektīvi plēsējiem nevajag rīt visu, kas kustas, bet tās lieliski var paēst arī tāpat

Abavnieks, 9.maijs 2019, 14:12

Tieši par to pašu biju domājis.... ja jau barības bāze tik milzīga tad jau arī dabisko u.c ienaidnieku jābūt mazāk ņemot vērā barības resursus.

Nav, nav biezā slānī! Te ir novērojums, ka barība ir biezā slānī - vīķu, pavīķu, raudiņu un pliču mākoņi un pietrūst kas tos nogana. Tā mūsu ūdeņos ir bieži novērojama parādība, arī pašlaik Lielupē. Ja tas ir hroniski, tad tā jau ir ekoloģiska problēma ko pieņemts risināt ar t.s. melioratīvo zveju, kad ar smalkas acs tīkliem izķer šo nekontrolēti augošo biomasu un stabilizē ūdens iemītnieku barības kēdi.
Lielupes gadījumā tā ir drīzāk blakusparādība eitrofikācijai, ūdeņu pārmēslošanai ar barības vielām. Līdz art upes aizaugumu, rodas labvēlīga vide dažādu sīko ūdens iemītnieku skaita pieaugumam, kas savukārt, ir barības bāze sīkajām zivtelēm. Te barības ķēde pārtrūkst, jo nav kas noēd ģeometriski proprcijā savairojušās sīkaļas. Rezultātā, sīkās savairojoties rada savus atkritumus, kas pastiprina jau tā pārbagāto sīkorganismu koncentrāciju ūdenī.
Pirms pāris desmitiem gadu tā bija liela problēma Skandināvijā, ko veiksmīgi atrisināja genocīdā izķerot sīkās zivteles no ezeriem ar visiem līdzekļiem, pat indēšanu. Rezultātā attīrījās ūdeņi, nostabilizējās atjaunotā barības ķēde un kas makškerniekiem galvenais, parādijās lielas zivis.

basks, 9.maijs 2019, 13:25

30000 baigi daudz?! Zirgam jāsmej! Vai nu laiž,vai nelaiž vispār,bet 30000 ir ākstīšanās.

Katram plēsējam ir savi medību lauki un nav jādomā ka viņiem jābūt pa visu upi vienādi.

cupix [09.05.19]: Nu nezinu. Manuprāt, plēsēju ir ļoti daudz.
Protams, tas ir mans makšķernieka novērojums, un arī...
Varbūt zinātnieki pierāda pretējo.

Cits jautājums - kas ir daudz plēsēju?!

Fakts, ka zivis vairs nedzīvo tik netraucētas, kā kādreiz, jā. Līdz ar to ir paskolotas, un tik viegli nedodas rokās.

Maz meženes.. Nu nezinu. Vispār ne tā populārākā zivs, un ja vēl neproti to ķert, tad var vispār šķist kā mīts.

Asari līdakas zandarti... Šķiet ir biezā slānī, gan tur, kur jābūt, gan, kur nav jābūt.

Ne asakas. Pietiks visiem

Abavnieks, 9.maijs 2019, 12:16

Abavniek domāju ka pavadi diezgan maz laika dažādās ūdens krātuvēs un upēs.

LV
Posmā no Kalnciema līdz Staļgenei - Zandarts ir drīzāk izņēmums nekā standarta loms, tai pašā laikā nedaudz virs Kalnciema viss notiekas un principā tā ir vienīgā vieta , kur Zemgales reģionā var šamo dabūt.
Teiksim paņemam to pašu Ukrainu vai Krieviju kur katrā otrā peļķē Zandarts ir normāla parādība.

Par kādu zivju resursu iet runa , kad ar ehaloti izpeldi Misas upei cauri posmā 3km un saproti ka neesi redzējis neko izņemot pāris mailes..

Da es vispār tikai savā dīķī ķeru :)

Tu nosauci vienu vietu. Posmu.
Es Tev nosaucu posmu, jūras mute - Varkaļi, kur zandarts reizēm ņem aktīvāk kā asaris.
Varbūt Tu par maz vietas apmeklē?

Labi, nav ko kasīties.

Es vairāk par to, ka neredzu zivju trūkumu, tieši plēsēju.

Un par Krieviju gan nestāsti. Nav zandarti katrā peļķē tur, kur nu vēl lieli.

Cupix
Vai tad virs Kalnciema nav tas pats kā starp Kalnciemu un Staļģeni, jeb upe tek uz otru pusi. :))

basks [09.05.19]: Nav, nav biezā slānī! Te ir novērojums, ka barība ir biezā slānī - vīķu, pavīķu, raudiņu un pliču mākoņi un pietrūst kas tos nogana. Tā mūsu ūdeņos ir bieži novērojama parādība, arī pašlaik Lielupē. Ja tas ir hroniski, tad tā jau ir ekoloģiska problēma ko pieņemts risināt ar t.s. melioratīvo zveju, kad ar smalkas acs tīkliem izķer šo nekontrolēti augošo biomasu un stabilizē ūdens iemītnieku barības kēdi.
Lielupes gadījumā tā ir drīzāk blakusparādība eitrofikācijai, ūdeņu pārmēslošanai ar barības vielām. Līdz art upes aizaugumu, rodas labvēlīga vide dažādu sīko ūdens iemītnieku skaita pieaugumam, kas savukārt, ir barības bāze sīkajām zivtelēm. Te barības ķēde pārtrūkst, jo nav kas noēd ģeometriski proprcijā savairojušās sīkaļas. Rezultātā, sīkās savairojoties rada savus atkritumus, kas pastiprina jau tā pārbagāto sīkorganismu koncentrāciju ūdenī.
Pirms pāris desmitiem gadu tā bija liela problēma Skandināvijā, ko veiksmīgi atrisināja genocīdā izķerot sīkās zivteles no ezeriem ar visiem līdzekļiem, pat indēšanu. Rezultātā attīrījās ūdeņi, nostabilizējās atjaunotā barības ķēde un kas makškerniekiem galvenais, parādijās lielas zivis.

Var jau būt... Bet reāli ņemot, nu izsmels to mazo zivju barus, teiksim kārdināli minimizēs to skaitu. Plēsējām nebūs ko ēst un tās ķersies makšķerniekim.

Es vienkārši nesaprotu, kā tas, ka iznīdēs mazās, mainīs lielo zivju skaitu.
Otrs, vai mainīsies kaut kas tajā pašā lauksaimniecībā utt.
Tās mazās taču savairosies atkal lielos daudzumos.


Vai nav tā, ka tagad mazo ir ļoti daudz, respektīvi plēsējiem nevajag rīt visu, kas kustas, bet tās lieliski var paēst arī tāpat

Nu nezinu. Manuprāt, plēsēju ir ļoti daudz.
Protams, tas ir mans makšķernieka novērojums, un arī...
Varbūt zinātnieki pierāda pretējo.

Cits jautājums - kas ir daudz plēsēju?!

Fakts, ka zivis vairs nedzīvo tik netraucētas, kā kādreiz, jā. Līdz ar to ir paskolotas, un tik viegli nedodas rokās.

Maz meženes.. Nu nezinu. Vispār ne tā populārākā zivs, un ja vēl neproti to ķert, tad var vispār šķist kā mīts.

Asari līdakas zandarti... Šķiet ir biezā slānī, gan tur, kur jābūt, gan, kur nav jābūt.

Ne asakas. Pietiks visiem

Abavnieks, 9.maijs 2019, 12:16

Abavniek domāju ka pavadi diezgan maz laika dažādās ūdens krātuvēs un upēs.

LV
Posmā no Kalnciema līdz Staļgenei - Zandarts ir drīzāk izņēmums nekā standarta loms, tai pašā laikā nedaudz virs Kalnciema viss notiekas un principā tā ir vienīgā vieta , kur Zemgales reģionā var šamo dabūt.
Teiksim paņemam to pašu Ukrainu vai Krieviju kur katrā otrā peļķē Zandarts ir normāla parādība.

Par kādu zivju resursu iet runa , kad ar ehaloti izpeldi Misas upei cauri posmā 3km un saproti ka neesi redzējis neko izņemot pāris mailes..

Nav, nav biezā slānī! Te ir novērojums, ka barība ir biezā slānī - vīķu, pavīķu, raudiņu un pliču mākoņi un pietrūst kas tos nogana. Tā mūsu ūdeņos ir bieži novērojama parādība, arī pašlaik Lielupē. Ja tas ir hroniski, tad tā jau ir ekoloģiska problēma ko pieņemts risināt ar t.s. melioratīvo zveju, kad ar smalkas acs tīkliem izķer šo nekontrolēti augošo biomasu un stabilizē ūdens iemītnieku barības kēdi.
Lielupes gadījumā tā ir drīzāk blakusparādība eitrofikācijai, ūdeņu pārmēslošanai ar barības vielām. Līdz art upes aizaugumu, rodas labvēlīga vide dažādu sīko ūdens iemītnieku skaita pieaugumam, kas savukārt, ir barības bāze sīkajām zivtelēm. Te barības ķēde pārtrūkst, jo nav kas noēd ģeometriski proprcijā savairojušās sīkaļas. Rezultātā, sīkās savairojoties rada savus atkritumus, kas pastiprina jau tā pārbagāto sīkorganismu koncentrāciju ūdenī.
Pirms pāris desmitiem gadu tā bija liela problēma Skandināvijā, ko veiksmīgi atrisināja genocīdā izķerot sīkās zivteles no ezeriem ar visiem līdzekļiem, pat indēšanu. Rezultātā attīrījās ūdeņi, nostabilizējās atjaunotā barības ķēde un kas makškerniekiem galvenais, parādijās lielas zivis.