Drīzāk janoskaņojas uz to, ka neatradīs... Kad izsaucu policiju, sie atbrauca, pirmais jautājums- kameras ir, noteicu, ka nav(kādas vēl kameras vecā dzīvokļu mājas pagrabā), parunājās ar sosediem, viens bij kaut kādus dzekus redzējis pie mājas vienos naktī, bet sejas nē, tas bij viss. Kad nejauši uzskrēju tai mazajai kastītei ar saviem grabuļiem(tais krāmos ik pa laikam ko spertu pārdod)- iecirknī pēc tam rakstījām papīrus, grabuļus atdeva. Radās man tāds baigais satraukums, rekur ir, tikko tie mērgļi atzīmējās, aiziet!! Jautāju izmeklētājam, ko tirgojošais onka-dievgosniņa pastāstīja, izm.atbildēja, ka jā, pie šī esot atskrējis steidzīgs čalis, par 15ebrejiem lai ņemot maisu, viss paša un prom. Kā čalis izskatījās?- tur vienkārši "oiii, nu ja ņepomņu.....", nu, protams, protams, ko ta citu teiks. Teicu izm., ka tur mēdz spertu pārdot, onkols "prikidivaetsa šlangom"-zin viņi visu, šis- tas ir jāpierāda utttt. Un atkal viss pa nullēm. Papīru un birokrātijas vairāk kā saprašanas un, ja nav ieraksta ar konkrētiem feisiem un pirkstu nospiedumu uz balta šķīvīša, tad var mierīgi aizmirst, kā es to jau izdarīju un nekur pakaļ nedzenos, lai gan pirmajā mēnesī ļoti gribējās uz krāmiem staigāt un uz rīgas latgalīti tikt, iespējams, ka tur kas uzpeldētu, jo tur krietni vairāk visādas pīcklietas andelē. Ai, lai aizrijas mērgļi.
17.septembris 2019, 23:04 |
links