Es sliekas (sarkanās un svītrainās mēslu) roku darbiņā, kas ir liela slēgta teritorija ar ēkām, zālājiem starp tām un asfaltētiem ceļiem Pats gaidītākais ir pirmais nosacīti siltais lietus aprīlī, tad ,ja naktī ir stipri lijis, viss asfalts dažās vietās, sevišķi pie ceļu betona apmalēm ,burtiski mudž no slieku daudzuma. Tad nu ķeru momentu lai savāktu visam pavasarim gan sev, gan draugam. Tāda mēroga slieku migrācija šeit notiek vienu reizi gadā. Savāktās sliekas salieku divos aizvākojamos spaiņos ar trūdzemi un pārklāju ar sūnām, bet spaiņus glabāju garāžas pagrabā ,dažreiz pamainot zemi un sūnas.
Ar dižsliekām –nakteņiem pārāk neaizraujos jo manas zivis-brekšukus, karūsas un asarus apmierina slieku pušķi, kas dažreiz tik izdaiļoti ar kādu mušu kāpuru .Ja negaršo gaļa, lieku uz āķa ,kas apgādāts ar mazu cilindrisku atsperīti, mannas puņķus (baltušku) ar vai bez piedevām. Bet ja ir liela vajadzība, tad nakteņus lasu vietējā parkā pie upītes. Sevišķi eleganta lasīšana ir pēc zālāju nopļaušanas, kad koku lapās čabinās sīks lietutiņš, tad tie lopiņi nav tik tramīgi. Ja naktenis ir izlīdis tikai daļēji, tad tas ar astes palīdzību stipri turas augsnē un dažreiz notrūkst, tāpēc to vajag piešmaukt –stiepjot it kā palaiž vaļīgāk un tad atkal turpina vilkšanu, tas palīdz. Dižsliekas esmu vācis arī ar elektrības palīdzību, pirms tam pakonsultējoties pie elektriķa par drošības lietām, bet dzīšanai ar elektrību vajag lai zeme pietiekamā dziļumā būtu mitra.
9.februāris 2011, 10:54 |
links