Lietus lija visu dienu. Pie upes biju ap 8 no rīta, sagatavoju makšķeri , pārģērbos un gāju pa upi kā parasti pret straumi uz augšu. Biju izbrīnīts par zemo ūdens līmeni upē un par to, ka zāles pazudušas. Pirmā cope pēc 15 minūtēm, seklā vietā, lietus laikā, domāju ka izlikās, nē, 300g līdacēns pieteicās, palaidu vaļā un tad sākās… nākošo stundu pavadīju sportiskā režīmā, piesitieni bija ļoti bieži, kur met, tur ir. Vienu uz kilo paņēmu līdzi, pārējās palaidu. Nebiju domājis ka lietus laikā vēlā rudenī var būt tik interesanta un aktīva cope. Tad līdakas sāka kost nost manu 0,4 florkarbonu, pēc 3. reizes nolēmu iet tālāk, jo pārāk dārga cope sanāk savādāk. Nomainīju 0,06 uz 0,1, fluorkarbona vietā uzliku titānu, atmetu ar roku sapalam un asarim un nolēmu turpināt. Tā nu sanāca, ka biju spiests izkāpt no ūdens un savu košo mānekli mest iekšā no krasta, vērojot kā tas kustās seklajā ūdenī, pēc brīža māneklis pēkšņi pazuda, sajutu sitienu pa kātu, pagaidīju savas 2 sekundes, piecirtu, ir … , bet garām. Iemetu atkal. Pietinu, pauze, mānekli redzu, pietinu, pauze, redzu … pauze…. neredzu… aukla sāk slīdēt prom, skaitu 3, 4, 5 , piecirtiens... galā kārtīgs smagums, dzeltens sāns, svece, māneklis ārā no mutes… garām. 3kilo + līdaka aizgāja… dodos tālāk. Atkal daudz piesitienu , atkal nevar piecirst dēļ offset āķa, kaut gan gaidu, necērtu uzreiz, atkal spīd dzeltenie līdaku sāni un atkal garām. Ēdu pusdienas pie celma, garām papeld vimbu bariņš, labas vimbas ap pus kilo katra, ne mazākas. Seklumā asaris nokož ēdamgumijas asti, īpašās krāsas māneklis palicis viens, pēdējais. Pie nākošajiem kokiem taisu pāris iemetienus, nekā, pametu turpat 3m no manis zem nokritušā koka, atkal kārtīgs blieziens pa kātu, līdaka izskrēja tik ātri , ka nepaguvu ar otru roku nemaz bremzi noregulēt un tā aizgāja pa straumi kā lasis nezināmā virzienā ar visu pavadu, aukla pārtrūka virs pavadas… atkal ne mazāka par 3 kg. Nolādēts, dārga cope sanāk 10 eur par mānekļu kasti + pavada + sviniņi. Eju tālāk, atkal copes atkal piesitieni atkal garām. Nokosto pavadu nomainīju atpakaļ uz fluo , jo vasarā šajā posmā bija daudz sapalu, uzliku mazāku mānekli ar cerību uz to, ka varbūt tas izmērs pie vainas, bet konstrukciju atkal nokoda un tad pēc stundas atkal… Neskatoties uz to, ka uz mājām aizbrauca 2x pa 1kg, kopumā labākā un interesantākā rudens sezonas cope visā manas copes vēsturē. Ieteikums pārējiem - neskatieties laika prognozi, lietojiet mānekļus un metodes atbilstoši gada laikam un gūstiet baudu pie ūdeņiem, ne asakas!
19.novembris 2015, 12:46 |
links 
