Quo Vadis* Burtniek?
Jānis Brambats iniciatīvas portālā Manabalss.lv “Par zivju rūpnieciskās zvejas pārtraukšanu Burtnieka ezerā” autors un kaislīgs makšķernieks
2021.gada 29.aprīlī Administratīvā rajona tiesa (spriedums Nr.A42-01053-21) atcēla Burtnieku novada pašvaldības domes (turpmāk - pašvaldība) 2020.gada 19.novembra lēmumu nr. 483 (protokols Nr.17, 20.punkts) ar kuru pašvaldība nolēma no 2022.gada 1.janvāra aizliegt rūpniecisko zveju Burtnieka ezerā. Pie šāda lēmuma pašvaldība nonāca pateicoties 2020.gada 2.novemrī rīkotajai konferencei “Burtnieks 2020”, kurā tika piesaistīti makšķernieku pārstāvji, zinātnieki, zvejnieki un ļoti ceru, ka arī manis izveidotajai iniciatīvai portālā Manabalss.lv “Par zivju rūpnieciskās zvejas pārtraukšanu Burtnieka ezerā”, kura fenomenāli īsā laikā (nepilnas diennakts laikā) savāca nosprausto slieksni - 1000 parakstus (šāds augsts slieksnis ir iniciatīvām kuras izskata Rīgas dome) -, kas liecina, ka cilvēkiem ir milzīga interese par ezeru un tā nākotni. Uz karstām pēdām, pašvaldība 2020.gada 19.novembra sēdes laikā, balsojot ar 10 balsīm par, 3 balsīm pret un 1 deputātam atturoties nolēma pārtraukt rūpniecisko zveju, izbeidzoties zvejas nomas līgumiem (tie beidzas 2021.gada 31.decembrī). Šāds pašvaldības lēmums tika pieņemts pretēji Zvejniecības likuma 16.panta 5.daļā noteiktajam, proti, pašvaldība, lai saglabātu zivju resursus, kā arī attīstītu rekreācijas nolūkos veicamas darbības publiskajos ūdeņos, kuri atrodas tās administratīvajā teritorijā, pēc institūta ekspertu novērtējuma saņemšanas un saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var aizliegt rūpniecisko zveju. Ņemot vērā, ka pašvaldībai nekā no tā visa sākotnēji nebija, pirmais signāls negatīvam iznākumam bija spriedums analoģiskā jautājumā t.i., rūpnieciskās zvejas izbeigšana Ķiruma ezerā, līdz ar to arī Burtnieka sakarā nevajadzētu būt gaišreģim, lai prognozētu gaidāmo rezultātu, kas arī ar 29.aprīļa Administratīvā rajona tiesas spriedumu apstiprinājās. Lai ko arī neteiktu pašvaldība, bet ir redzama skaidra skriešana vilcienam pa priekšu. Visu šo procesu vēl aizdomīgāku padara jūnijā gaidāmo vēlēšanu tuvums. Atgriežoties nedaudz vēsturē, atgādinu, ka Burtnieku novads izveidojās 2006.gadā apvienojoties Vecates un Matīšu pagastiem. Savukārt, 2009.gadā, novadam pievienojās Burtnieku, Ēveles, Rencēnu un Valmieras pagasti. Tā laika vietvara panāca to, ka ar 2012.gada 3.janvāra Ministru Kabineta rīkojumu Nr.19 “Par Burtnieku ezera un zem tā esošās zemes nodošanu Burtnieku novada pašvaldības valdījumā”, Burtnieks pilnībā nonāca pašvaldības rīcībā. Pamats šādam rīkojumam bija pašvaldības noteiktais mērķis - efektīvi apsaimniekot ezeru, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus Burtnieku ezerā īstenojamiem projektiem, lai veicinātu Eiropas Savienības fondu sekmīgu apguvi un nodrošinātu ilgtspējīgu zivsaimniecības attīstību ezerā un līdz ar to labāk izmantotu pieejamos dabas, cilvēku un materiālos resursus, palielinātu ezera piekrastes un blakus esošo lauku rajonu iedzīvotāju labklājību, kā arī nodrošinātu zivju krājumu saglabāšanu un ilgtspēju.
Kas tad no tā visa ir sanācis?
Vēl 2013.gadā, Makšķerērnieku žurnālā “Copes lietas” žurnāla decembra numura foto konkursam no Burtnieka ezera iesūtītas astoņas trofejlīdakas, no kurām divas mazākās bija 8,2 un 9,4 kilogramus smagas, pārējās virs desmit kilogramiem, trīs no kurām pat sasniedza 14 un vairāk kilogramus. Turklāt, tas ir tikai viens mēnesis… Nav brīnums, ka Burtnieks zivju bagātības ziņā bija leģendārs makšķernieku un ne tikai aprindās. Šobrīd šī spozme sāk dzist un aizvien biežāk un uzstājīgāk tieši no makšķernieku puses skan viedoklis, ka ezerā trūkst plēsīgo zivju, sarūk to izmērs. Ko līdzīgu secina arī Vides risinājumu institūts 2018.gada Burtnieka ezera Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumos. Ja seko līdzi izvilkto trofejzivju skaitam ezerā, tad tā arī ir un tik lielas un tādā skaitā trofejzivis tiek izvilktas vien pāris pa visu garo makšķerēšanas sezonu.
Turklāt, viss, kas šobrīd attiecas uz Burtnieku, neizskatās pārāk labi un nāk prātā mūsu premjera Kr.Kariņa vārdi – draugi nav labi! Tas viss neskatoties uz to, ka teju katrā priekšvēlēšanu programmā ir atvēlēta vieta Burtniekam, tā apsaimniekošanai vai vismaz mazuļu ielaišanai, kas pēc zinātnieku pētījumiem skaitās ka veltīga naudas izšķērdēšana. Šobrīd ir skaidrs, ka jaunā Valmieras novada pašvaldības dome būs lielas izvēles priekšā- atstāt visu pa vecam, nolaižot ezeru līdz līmenim, kad zvejniekiem pašiem vairs neatmaksāsies zveja Burtniekā vai pieņemt argumentētu, saprātīgu lēmumu atbilstošā kārtībā un izbeigtu rūpniecisko zveju ezerā. Esmu vairāk kā pārliecināts, ka rūpnieciskās zvejas aizliegšana nāktu par labu ne tikai visam jaunajam Valmieras novadam, bet pat visam Vidzemes reģionam. Šobrīd situācija ar laivu bāzēm Burtnieka ezera krastos ir pavisam bēdīga. Sedas bāze nedarbojas, Vecates bāze nesen bija izlikta pārdošanā, Vidzemes laivas, Ezerpriedes un Bauņu bāze arī noteikti saskaras ar faktu, ka aizvien mazāk makšķernieki izvēlas doties makšķerēt uz Burtnieku, tā vietā izvēloties sekmīgi apsaimniekoto un zivīgo Alūksnes ezeru vai Vertsjervu Igaunijā.
Kas tad ir noticis pa šo laiku ar zivīm?
Tādas viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav ne zinātniekiem, kuri pa lielam uzskata, ka ar zivju resursiem ezerā viss ir kārtība t.i., plēsīgās zivis sevi lieliski atražo un nav nepieciešamības to skaitu papildināt ar mazuļiem, ne arī pārējiem ieinteresētajiem, piemēram, makšķerniekiem. Visticamāk jāsāk ar to, ka ir pārāk liels spiediens tieši uz plēsīgajām zivīm gan no makšķernieku, gan zvejnieku puses. Visiekārojamākā zivs ezerā ir zandarts gan tīri kulinārā ziņā, gan ekonomiskā un kā nu ne, ja zandarta fileja maksā aptuveni 16 euro kilogramā. Tālāk seko tādi faktori, kā barības vielu ieplūšana ezerā, kur ļoti iespējams pie vainas ir intensīvā lauksaimniecība, mežsaimniecība, dažādi notekūdeņi, kādreiz veiktā ūdenslīmeņa pazemināšana utt. Visu šo faktoru mijiedarbība ir veicinājusi ūdens kvalitātes pasliktināšanos par ko liecina mikroskopisko aļģu ziedēšana, gan balto zivju dominance (dažādos pētījumos minēti pat 85 % no visu zivju skaita). No baltajām zivīm dominē plauži, kas savukārt meklējot barību rušina ezera gultni un veicina aļģu ziedēšanu, līdz ar to ir izveidojies tāds kā apburtais loks. Ik palaikam daba pati mēģina ko labot un tad ezerā līdzīgi kā tas bija 2018.gadā, peld pussprāguši plauži ar vairāku veidu parazītiem.
Kā pašvaldībai ir veicies līdz šim ezera apsaimniekošanā?
Ja vēl ap 2010.gadu Burtnieks bija Latvijas veiksmes stāsts ezera sekmīgā apsaimniekošanā, kur viens no galvenajiem Alūksnes ezera apsaimniekotājiem M.Lietavietis brauca mācīties pie Burtnieka ezera apsaimniekotājiem, tad tālāk teiktu, ka pašvaldībai ir gājis kā pa celmiem un ar ļoti izteikti strauji lejupejošu līkni un šī brīža situācija ar noplicinātajiem zivju resursiem to visai labi apstiprina. Burtnieku novada pašvaldība jau kopš tās izveidošanas ir saskārusies ar dažādām interesēm tieši Burtnieka ezera sakarā, kur ļoti aktīvi jau kopš pašiem pirmsākumiem ļoti dažādos līmeņos tika lobētas tieši zvejnieku intereses, bet pārējās sabiedrības vairākuma intereses ir palikušas otrajā plānā. Kamēr zivju resursi bija pietiekamā līmenī, tikmēr makšķernieki ar zvejniekiem vēl kaut kā spēja “aiz stūra paburkšķot” paciest otra eksistenci ezerā, bet šobrīd, kad situācija ir eskalējusies, pašvaldībai ir jāizšķiras, kas tai ir svarīgāk- 6 zvejnieku saimniecības no kurām tikai aptuveni 3-4 saimniecībām, zvejniecība ir pamatiztikas avots vai rekreācija, tūrisms un daudzskaitlīgs makšķernieku pulks, vietējās laivu bāzes, viesu nami un visa reģiona ekonomiskā izaugsme. Kopš Burtnieka novada pašvaldības izveidošanas ir sajūta, ka pašvaldībai svarīgāki ir bijuši tieši zvejnieki un nav jau brīnums, jo kā rāda publiski pieejamā statistika par 2017. un 2018.gadu Burtniekā ir nozvejoti 60 procenti no visiem iekšējos ūdeņos nozvejotajiem zandartiem un ap 20% līdaku!!! Šie skaitļi runā paši par sevi un ir pilnīgi skaidrs, ka mūžīgi “smelt” tā nevarēs. Jau šobrīd par visiem 100% ir skaidrs, ka esošā vai precīzāk sakot- aizejošā pašvaldība savu iespēju sakārtot ezeru un izšķirties par labu sabiedrības vairākuma interesēm ir palaidusi garām un šī jautājuma lemšanu ir atstājusi jaunajai pašvaldībai.
Kas tad būtu darāms jaunajai pašvaldībai?
Pirmais un primārais darbs, kas būtu jāpaveic ir jāpārtrauc rūpnieciskā zveja ezerā.
Otrām kārtām būtu veicama melioratīvā zveja ar mērķi samazināt balto zivju īpatsvaru, te gan uzreiz jāprecizē, ka šāda zveja būtu veicama TIKAI PĒC rūpnieciskās zvejas pārtraukšanas, nevis kā pašvaldība to ir iecerējusi un jau “izbīdījusi” caur Zemkopības ministriju (Zemkopības ministrijas 2021.gada 6.maija lēmums Nr.4.1-12e/13), proti, papildus jau esošajiem zvejas limitiem, kas atļauj nozvejot 49 tonnas zivju no kurām 26 tonnas ir zandarti un 12 tonnas līdakas, Zemkopības ministrija ir akceptējusi pašvaldības vēlmi nozvejot vēl papildus 10 tonnas balto zivju. Melioratīvā zveja, protams, veicama stigrā zinātnieku uzraudzībā un tam piemērotā laikā, lai neciestu jau tā krietni noplicinātā plēsēju populācija.
Treškārt, jāveic pētījumi par ezerā ietekošo ūdeņu kvalitāti un piesaistot dažādu fondu naudu, jāierobežo barības vielu ieplūšana ezerā.
Ceturtkārt, jāuzlabo pašvaldības komunikācija ar makšķerniekiem, vietējiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem. Jāiesaista sabiedrība aktivitātēs, kas saistītas ar ezera apsaimniekošanu, kā arī jāizglīto cilvēki par ezera ekosistēmā notiekošajiem procesiem, kā arī jāpilnveido ezera uzraudzība. Darāmā ir patiešām ļoti daudz. Lai kurā virzienā arī Burtnieks nedotos, ceru, ka jau tuvākajā nākotnē ezers tiks sakārtots un atgūs savu kādreizējo spožumu.
Ne asakas!
J.Bramabats
* Kurp dodies no latīņu valodas
27.maijs 2021, 11:11 |
links 
