Ņemot vērā, ka pagājušā gadā Ikšķiles pašvaldība, ar vietējo uzņēmēju atbalstu sacēla traci par atpūtas sezonas bojāšanu izskatās, ka šogad Latvenergo vienkārši ir mainījis grafiku un aplaimojis uzņēmējus, kuri darbojas Ķeguma Hes krastos. Tas ir remontdarbus kas nepieciešams Ķeguma Hes veiks tajā laikā kad parasti tos veica Rīgas Hes. Interesanti ko darīs tie uzņēmēji, kurus iespaido Ķegums Hes ūdenskrātuves līmeņa pazemināšana? Klusēs jo domās, ka pārejoši vai neklusēs. Šāda mehāniska grafika maiņa neliecina par to, ka šim uzņēmumam īpaši rūpētu dabu. Ķeguma Hes ūdenskrātuves līmenis iespaido tādu vietu kā Dabas liegumu “Daugava pie Kaibalas”. Dabas liegums izveidots ūdensputnu atpūtas un ligzdošanas vietu aizsardzībai. Ņemot vērā vēlo pavasari, pagājušā nedēļā putnu mazuļi bija tādā izmērā, ka nekaunīgākais vizinājās uz mammas muguras. Aug tie putnēni ātri, tomēr ūdens nolaišana dotajā brīdī nodrošina plēsējiem zviedru galdu, bet tās būtu ornitologu lietas. Ja jau viņi nav cēluši traci, acīm redzot viss ir kārtībā.
Kādreiz ūdeni nolaida pakāpeniski, tomēr ar to visu zivju mazuļi nesaprata kas notiek, un bieži vien tos varēja atrast peļķēs vai aizķērušos aiz akmeņiem. Savukārt augštecē, kur seklāks lielākā daļa upes palika par dubļu lauku ar atsevišķām peļķēm. Atšķirībā no mūsdienām zivis tika pārnestas uz dziļākām vietām. Saprotams pēc tam, ar bailēm tikt pieķertam un uztveramo tīkliņu šo to vēl varēja dabūt, tas attiecas uz 80’ gadu vidu. Tagad vairs nav kam aizķerties aiz akmeņiem vai palikt peļķēs. Zivju resursu apjoms un daudzveidība ir nopietni samazinājusies. Iespējams ZI BIOR ir savādāki dati, tad jautājums kāpēc tie atšķiras no novērojumiem dabā. Agrāk upe Rumbiņa pie ietekas Daugavā bija iecienīta zemledus makšķernieku vieta, laikam neviens neprot vairs neko noķert, ja jau sen vairs ziemās tur neviens nesēž uz ledus.
3.jūlijs 2013, 13:32 |
links 
