Zivju dīķu projektēšana

http://www.ludzaszeme.lv/news/Kaleji

mosh kaadam noder ...

Ja apakšā ir smiltiņa vai vēl kāds labs iezis,tad jārunā ar ceļiniekiem.Izraks,lieko aizvedīs,izlīdzinās.Tev peļķe,viņiem izejmateriāls. Protams,ja tas nav ļoti dziļā Pa-ļā.:)

Kur ekskavatora amortizācija+peļņa?

rokot dīķi tomēr der lieku reizi PRECĪZI noskaidrot vai zem zemes nav kādi kabeļi vai nedo dies gāzes vads. :)

izrakt var (ja normāls ekskavators un ekskavatorists), ap 600 kbm dienā. Diena maksā ~ 30 ls + degviela (ap 100 l dienā). Jārēķinās, ka izrakšana ir puse no darba, otra puse ir teritorijas sakārtošana.

Micukam.
Neapšaubāmi, drenāža tiek uzturēta kārtībā. Tikai to dara cilvēki, kam tā ir vajadzīga, tas ir- izdevīga.

http://www.laukutikls.lv/zivsaimnieciba/3582-pardomas_pec_seminara_par_zivsaimniecibas_attistibas_iespejam_nelielas_saimniecibas

http://www.zooinfo.lv/zivju-vezu-audzetavas-latvija

http://www.laukutikls.lv/zivsaimnieciba/3595-piedava_profesionalas_pilnveides_izglitibas_programmu_akvakultura

Tik traki jau nav ar to drenāžu. Lielie zemnieki cenšas cik var uzturēt kārtībā akas, grāvjus. Ja gribas lielu dīķi tad būs vien jāsaskaņo, ja vien dīķis nav ārpus civilizācijas, jo mainās detalpānojums utt.

Pasarg dies, ja kāds trakulis mēģinās ar likumu piespiest zemniekus atjaunot drenāžas sistēmu ! Visi pēc kārtas bankrotēs ! Tas ir zvērisks piķis ! Un pats galvenais- NAV vairs Latvijā tādas tehnikas !

>nomads!Par tiem 100gadiem varam aizmirst...!:)Kā kolhozi beidzās,tā beidzās visa tā padarīšana.Nesen man viens kaimiņš piedāvāja otram iztīrīt grāvi,bet atbilde bija vienkārša:,,man nevajag"!:),kas notiek tālāk...tīrīt pusgrāvi...nav tolka,jo tāpat iztīrītā puse aizbirs.Notekgrāvju sistēma,kura iet caur vairākiem saimniekiem ir nestrādājoša,kamēr nebūs obligāta to tīrīšana un uzturēšana kārtībā!Drenāžu sistēmas netiek ,,mazgātas"un iznākumā,,bolota"!:)Sāpīgs jautājums!!!Plāni jau ir,bet...!Pats nesen pa Salaspili ,,skaņoju",,ģenplānu"un parunājos par šīm lietām...nekas spīdošs!!!:)))

Meliorācijas sistēmas Latvijā darbojās jau vairākus simtus gadu. Vienlaidu plānveida meliorācija Latvijā tika veikta no apmēram 1960 līdz 1991. gadam, kad tika nomeliorētas praktiski visas lauksaimniecības zemes.
Meliorācijas sistēmas sastāv no pazemes drenu sistēmām, kontrolakām, grāvjiem un caurtekām. Visu to pienācīgi kopjot sistēmas var darboties 100 un vairāk gadu.
Mūsdienās problēma ir tas ka padomju vienlaidus lauku meliorācijas sistēmas ir sadalītas bieži vien starp n-desmit īpašniekiem, no kuriem daļa no tā neko nesaprot, nekopj un apzināti vai neapzināti sačakarē.
Sistēmu kopšana ir vienkārša caurteku,skataku un drenu izplūdes vietu tīrīšana.

Visi meliorācijas sistēmu plāni ir pieejami un pirms sākat rakņāties, ar tiem lūgums iepazīties. Tas ka piedzēries traktorists ir nonesis visas akas, tas nenozīmē ka sistēmas nav. Ja notiek atgriezeniskā pārpurvošanās tad vainu meklējiet paši.

Nomad, Tu esi ultraoptimists !
Nav Latvijā nekādas meleorācijas sistēmas ! Tā sen jau sagruvusi un atjaunot to neviens nemaz netaisās. Tas maksā milzu piķi. Apskaties, kas notiek uz laukiem pavasarī- tie guļ ūdenī. Cik nu novadgrāvji to ūdentiņu aizvada, tik arī aiziet pārējais gaida, kad saulīte pakāpsies, lai varētu iztvaikot. Jo Latgalē ūdenim iesūkties zemē nemaz nav viegls uzdevums.
Vienīgā ''sistēma'', kas domāta kaut kādu ūdeņu kaut kur aizvadīšanai ir lietusūdeņu novades sistēma pilsētās un Tavam klozetam pieslēgtā kanalizācijas sistēma.

meliorācijas sistēmu rokot dīķi var sačakarēt gan Pierīgā, gan Zilupē.

Tas ir pirmais ar ko jāsāk, jāapzina melirācijas sistēmu esamība iedomātā dīķa vietā.

Vismaz pierīgā...ja dīķis jau būs ,,ģenplānā"būs jāsaskaņo ar meliorātoriem(vai kā tur pareizi)!Birokrātija ne pa jokam,bet kā jau te tika rakstīts(ja kaimiņi latvieši):),tad vajag apsvērt iet oficiālo ceļu!!!

Bez būvatļaujas var rakt līdz 1000 m2,bet neierobežotu skaitu,tā vismaz raidījumā ;kā labak dzīvot...LR1

snipienam.
Jā, kaut kādas tur saskaņošanas būvvaldē ir vajadzīgas. Vismaz, lai to peļķīti iebakstītu zemes plānā. Kad es pārmērīju zemi, man dīķa nebija pat projektā. Bet pretī mājai bija ieleja, kur pavasaros krājās ūdens, kas vasaras laikā palēnām izgaroja. Un kad atbrauca džeki, kas tieši ar visādām tur uzmērīšanām nodarbojas, par pāris tējas tasītēm un nesteidzīgu, filozofisku parunāšanu tie man iezīmēja to vietu kā pastāvīgi applūstošu. A tas, ka tagad tur apakšā ir 4 metri, nevienu ņekališit. Tur tā bija ! Tādā veidā automātiski, it kā negribot dīķītis uzzīmējās un nostiprinājās tautas atmiņā. Precīzu garumu es nezinu, bet ar spiningu pārsviest garenvirzienā nevaru. Bet metu es dikti, vari man ticēt !

Hotentotam.
Jā, dīķi rakt kalnā ir baigais risks. Bet ko tu padarīsi, ja mūsu krajos visas viensētas ir kalnu galos, bet ielejās- ezeri ? Tad nu tauta mēģina pēc dabiskām pazīmēm noteikt, kur varētu būt tā vietiņa, kur apakšā ir kāda ūdens dzīsla, avotiņš vai vienkārši augsts gruntsūdens līmenis. Citreiz sanāk izrakties kādā terasē. Tas uzlabo situāciju zem mājas- paliek sausāks pagrabs. Nu, tādā stilā.

Būsim reālisti. Kā jau Sieks teica, ar visām atļaujām un papīriem ir vērts ņemties tad, ja dzīvo piepilsētā, ja ir skaudīgi kaimiņi vai tamlīdzīgi.
Ja ir savs lauku īpašums, tad diez vai kāds diži ņemas ar visiem papīriem (izņemot gadījumus, ja izmanto ES naudas - tad nu vajadzēs gan).
Tiesa, ja dīķis ir visai liels, tad tas var ietekmēt apkārtnes ūdeņu režīmu, kas var radīt kādam zināmu skādi. Ja dīķis nolaižams, tad jāpadomā, kur tas ūdens paliks. Vai būs iespējams gana ātri novadīt to ūdens apjomu u.tml.

Par grunts izpēti - tas nu reiz pašam jāizspriež, cik vajadzīga lieta. Ja ņemsies pilnīgi nezināmā vietā, joki var sanākt, taču ja skaidri zināms, ka visā potenciālā dīķa apkārtnē ir viens vienīgs māls - ko tur domāt?

Nomads minēja neveiksmīgus dīķu piemērus. Jāatzīst, redzēti tādi ir, bet pārsvarā tomēr cilvēki piedomā un dīķus rok zemākās vietās, kur ūdens parasti ir. Tiesa, esmu vienu varen ekskluzīvu dīķi redzējis kalna galā. Māls kā grunts šim nodrošina kaut kādu ūdeni vienmēr, bet tas līmenis izskatās tiešām pēc saviem 50 cm vasarā...

Līdz 1000kw.m nevajag būvatļauju,bet saskaņot ar būvvaldi gan vajag.Ja nāks uzmērītāji,tad viņi nemērīs ūdens virsmas kvadrātus,bet visa,,katlavāna"!Nenolaižat žani!!!:)))

Winston !
Neesi nepiesātināms ! Bez būvatļaujas Tev būs rakt 1000kv.m. un ne piņģerota vairāk !