Krāsaino dzelžu vīrs Skujenieks

Tieši trūcīgā piedāvājuma spiests, Skujenieks jaunākais savu ceļu uz copes piederumu izgatavošanas amatnieka prasmi sāka ar mormiškām.

Volframa apstrādei un caurumu izurbšanai cietajā materiālā Uldim instrumentu nebija, tāpēc viņš izvēlējās šādu tehnoloģiju. Cietkoka dēlītī izveidoja nedziļus smalka kalibra urbumus puslodes formā – tādā diametrā, kādā bija paredzētas mormiškas. Ņēma visplānāko jebkura krāsainā metāla loksni, ar āmuru un dorni ieklapēja izurbtajā formiņā, ar šķērēm apgrieza liekās malas un dabūja gatavu vienu mormiškas puslodes čaulu. Kad sagataves bija pietiekamā skaitā, tad ņēma vienu puslodīti, tai pa vidu piealvoja āķi ar austiņu, pielodēja otru pusi – un pamatvilcienos māneklis bija gatavs. Vēl atlika pieslīpēt nelīdzenumus, pēc vēlmes nopulēt vai nokrāsot, un no vaiga daiļa mormiška pašam vai Sašam tika piesieta pie auklas.

Līdzīgi tapa arī cits veids – bezaustiņas murmuļi.

Lai gan savus vizuļus un bļitkas Uldis sauc par dzelžiem, rūsējošus bleķus meistars nekad neizmanto.

Par citiem Skujenieka smalkumiem Copes Lietu aprīļa numurā A. Jermaka sagatavotajā materiālā.