Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Juris Šteinbergs | 3.septembris 2016, 18:15 | 13 komentāri | 8537 skatījumi

Radžu ūdenskrātuves licencētās makšķerēšanas jaunais nolikums

foto: Juris Šteinbergs

1. septembrī Jēkabpils domes ārkārtas sēdē apstiprināts “Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves licencētās makšķerēšanas, licencēto zemūdens medību un licencētās vēžošanas nolikums” (ŠEIT). Attiecībā uz makšķerniekiem nekādas dižās izmaiņas nav – viss gandrīz viens pret vienu kā vecajos noteikumos, no jauna noteikts vienīgi lomā paturamo zušu skaits (1 gab.). Toties nežēlastībā krituši zemūdens mednieki – tiem savas harpūnas jākar vadzī vai jādodas uz citiem ūdeņiem. Tātad — turpmākos četrus gadus Radžos zemūdens medības aizliegtas. Bet par medniekiem mazliet vēlāk, vispirms par ko citu…

Apmēram augusta vidū licences makšķerēšanai tirdzniecības vietās vairs nebija nopērkamas. Izveidojušos situāciju apsaimniekotāja pārstāvis — Jēkabpils Sporta centra direktors Juris Bobrovs — portālam radio1.lv izskaidroja 2. septembrī. Tālāk citēju radio1.lv: “ Viņš sacīja, ka šāda situācija bija izveidojusies, jo beidzies termiņš Jēkabpils domes izdotajiem saistošajiem noteikumiem par Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves licencēto makšķerēšanu un vēžošanu, savukārt jaunos saistošos noteikumus dome nebija vēl apstiprinājusi. Tāpēc izveidojās situācija, ka vairākas nedēļas makšķerniekiem nebija iespējas vilkt lomus Radžu ūdenskrātuvē. Juris Bobrovs skaidroja, ka bez saistošajiemnoteikumiem sporta centram nebija tiesības tirgot licences un ļaut makšķerēt. No šodienas situācija ir mainījusies.”

Stop, stop, stop! Cienījamais J. Bobrovs aizmirsa pateikt, kad tas termiņš īsti beidzās. Iepriekšējais licencētās makšķerēšanas nolikums pieņemts 2013. gada 11. aprīlī. Tā 9.29. punktā rakstīts: “Nolikuma darbības ilgums ir 3 gadi no spēkā stāšanās dienas. “. Tātad, pēc manas saprašanas, sanāk, ka no šī gada 11. aprīļa līdz augusta vidum (tātad 4 mēnešus), kamēr kāds tomēr apķērās, ka nolikuma darbības termiņš jau beidzies, licences tika tirgotas nelikumīgi. Kurš pie tā vainīgs? Kuram jākontrolē, kad beidzas šādu dokumentu termiņi — inspektoram, SC direktoram, domes Juridiskajai nodaļai? Makšķerniekiem droši vien tas ir viens pīpis, tomēr uzmācas nākamais jautājums — pie kura kases lodziņa nelikumīgo licenču pircēji var saņemt atpakaļ savu naudiņu.

Un vēl viena dīvainība J. Bobrova teiktajā: “.. sporta centram nebija tiesības tirgot licences un ļaut makšķerēt.” Paga, paga! Ja jau beidzās licencētās makšķerēšanas (zemūdens medību, vēžošanas) nolikuma darbības termiņš, tad taču varam makšķerēt (medīt, vēžot) pēc vispārējiem Ministru kabineta apstiprinātajiem Makšķerēšanas noteikumiem. Kāds gan juridisks pamats būtu Sporta centram aizliegt makšķerēt publiskajā ūdenskrātuvē? Makšķerēšanas noteikumos nekas tāds nav teikts, un (atkal jau manisprāt), ja LM termiņš beidzies, eju un ķeru Radžos, kā jebkurā publiskā ūdenstilpē. Bet varbūt es kaut ko no likumiem nesaprotu?!

Starp citu, 2. septembrī licences makšķernieku veikalos vēl netirgoja – neesot komandas, un arī domes mājaslapā jaunais nolikums nebija atrodams – to pirmais tajā pašā 2. septembrī publicēja jau pieminētas portāls. Bet tas nu tā – atnāks pirmdien domes meitenes uz darbu un saliks visu pa mājaslapas plauktiņiem.

Un tagad par zemūdens medniekiem. VARAM nolikuma projektu domē atgrieza ar ieteikumiem veikt nenozīmīgas juridiska rakstura izmaiņas. Tad arī daži vērīgākie deputāti pamanīja, ka no nolikuma pazuduša licencētās zemūdens medības (ZM), pareizāk sakot, ir parādījies ieraksts, ka ZM Radžu ūdenskrātuvē ir aizliegtas. Kad deputāti interesējās, kādēļ tā ir noticis, tika paskaidrots – lai saglabātu zivju fondu, jo mednieki izšauj lielās zivis. Es daļēji saprotu makšķernieku naidu pret medniekiem, kas it kā izšauj lielās zivis, bet vai tad makšķernieku mērķis ir vīķes, zāļu asarīši vai sprīdi garas raudiņas. Nejūtu nekādas simpātijas (antipātijas arī nē) pret zemūdens medniekiem, bet vai tas ir īsti godīgi – lai saglabātu zivju fondu (lasi — trofejas, lielās zivis) makšķerniekiem viss paliek pa vecam (3 līdakas, 5 kg karpas, 5 kg plauži utt.), bet medniekiem – āmen! Pie tam medniekiem licences maksāja daudz dārgāk nekā makšķerniekiem. Daudzi copmaņi iebildīs – viņi nomedītās zivis nevar atlaist, man nav pieņemams šāds barbarisks zivju ieguves veids utt. Bet…! Kāpēc iedomāties, ka mēs, makšķernieki, esam 100% (nu vismaz 90%) lieli dabas un zivju draugi, principa “’ķer un atlaid” piekritēji, bet mednieki zem ūdens bliež kā ar automātu uz visām pusēm. Ne jau zivju ieguves veidā ir problēma, bet gan galvās – gan makšķernieku, gan zemūdens mednieku. Liekas ka LM nolikuma izstrādātāji vienīgo iemeslu, kāpēc zivis Radžos paliek mazāk, saskatījuši skaitliski daudz mazākajā zivju ieguvēju — zemūdens mednieku – veidolā, sak’, viņu ir mazāk, lielu troksni necels, bet, ja arī cels, gan jau makšķernieki viņus noliks pie vietas. Interesanti uz kādiem pētījumiem uzskats, ka zivju fondu visvairāk samazina zemūdens mednieki, ir balstīts. Varbūt problēma tomēr ir citur – pēdējos gados zivju krājumi papildināti netiek, karjers aizaug, gan jau kāds arī dažu tīklu pamanās ielikt. Vēl pagājušogad tiekoties ar zemūdens medniekiem, Sporta centra vadība aicināja viņus izšaut samus, kas it kā izrijot visas zivis. Nezin, kas pa gadu mainījies – sami izšauti, vai? Un vēl – liekas, apsaimniekotāji ir aizmirsuši, ka arī mednieki nereti ir ziņojuši par nelikumīgiem tīkliem un palīdzējuši attīrīt oficiālās peldvietas akvatoriju. Medniekiem, tiekoties ar domes spici, gan esot solīts, ka, iespējams, pēc gada vai diviem, ja stāvoklis ar zivīm uzlabosies, ZM atkal atļaus. Nu, nu…

Un nobeigumā — jaunais LM nolikums darbosies līdz 2020. gada 31. decembrim. Cerams, ka šo datumu tie, kam tas jāatceras, arī atcerēsies.

P.S. Esmu makšķernieks, ar zemūdens medībām nenodarbojos, Radžu ūdenskrātuvē copēju pāris reizes gadā. Juridisko izglītību esmu guvis vien no anekdotēm par advokātiem. Ja kaut kas ne tā ir sarakstīts, labprāt uzklausīšu iebildumus un labojumus.

neasakas.wordpress.com

 
 
[13] Komentāri | dilst | aug
 
Malikis2011

Nu palabosim kļūdas, jo lielākā ir, ka Radžu ūdenskrātuve ir privātie ūdeņi nevis publiskie un te rodas jautājumi, ar to piederību, vai tiešām viņi pieder Jēkabpils domei, vai zemes reformas laikā netika atjaunotas īpašuma tiesības zemes mantiniekiem? Kāds no Jēkabpils varētu to papētīt. Par to medību aizliegšanu tur org. varēja parādīt datus par iepriekšējiem gadiem cik zivju nomedīja mednieki un cik noķēra makšķernieki, jo viņiem jāuzskaita lomi, ja to viņi nedarīja tad pārkāpa MK.

04.09.16 Atbildēt | Ziņot 1
jurka32

Manuprāt ūdenskrātuve pieder pašvaldībai. Ja tur nedrīkstētu makšķerēt citādi, kā iegādājoties licenci (laikā kad LM nolikums beidzās), tad tam pēc manas saprašanas būsu tā arī jābūt rakstītam Jēkabpils sabiedriskās kārtības noteikumos, bet tur nekā tāda nav, vismaz es neatradu.

05.09.16 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011
Malikis2011 > jurka32:

Izlasi MK noteikumus par Noteikumi par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos".

Ar to ūdeņu piederību varētu būt interesanti, jo karjera izveidota krievu laikos un ja zemi atgrieza iepriekšējiem īpašniekiem, tad tur pašvaldības tā tīri nevarētu būt, jāpaskatās zemesgrāmatā, bet man liekas ka ātrākais ka pašvaldība tupi slauc naudu kaut tai tā nepieder.

05.09.16 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011
Malikis2011 > jurka32:

No civillikuma par ūdeņu piederību:

1108. Kā stāvošie, tā tekošie privātie ūdeņi, kas atrodas viena zemes īpašnieka robežās, pieder viņam ar tiesību lietot tos vienam pašam un pēc sava ieskata, bet ūdeņi, kas stiepjas cauri vai piekļaujas dažādu īpašnieku zemes gabaliem, ir viņu kopīpašums, un katram no viņiem ir tiesība lietot to ūdeņa daļu, kura stiepjas cauri vai piekļaujas viņa zemei.

05.09.16 Atbildēt | Ziņot 0
ZivjuZaglis
ZivjuZaglis > Malikis2011:

vo. šis gan ir interesanti. vai tas nozīmē ka, ja mans zemes īpašums piekļaujas ezeram, tad man pieder šī ezera daļa? un ja tā, tad cik tālu no krasta varu likt boju ar zīmi - privātīpašums? :)

05.09.16 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011
Malikis2011 > ZivjuZaglis:

Pēc civillikuma tā iznāk, bet dabā zeme vienam ezers citam, bet to var labot tikai caur tiesu. Par robežu tur tā teikts:

Kopējos ūdeņos (1108. p.) zvejas tiesība pieder katram piekrastes īpašniekam tajā ūdens daļā, kas ir tuvāk viņa nekā cita zemei.

05.09.16 Atbildēt | Ziņot 1
Malikis2011
Malikis2011 > ZivjuZaglis:

6 gadus atpakaļ papētīju šo jautājumu par privātiem ūdeņiem, tur atklājās interesantas lietas, tie kas cēla prasību par nepareizu zemes reformu neatguva ūdeņus, bet redzēju augstākās tiesas spriedumu kur prasība bija celta ka personai liegtas tiesības uz privātiem ūdeņiem pēc civillikuma noteiktā un tiesa atdzina ka ieraksts zemesgrāmatā jāanulē un ūdeņi jāatdod piekrastes zemes īpašniekam. Vispār tur ar tiem ūdeņiem liela putra dabā.

05.09.16 Atbildēt | Ziņot 0
snitraM
snitraM > Malikis2011:

Putra ir diezgan liela - ir man tāds gadījums, cilvēks nopērk meža zemi kopā ar lauksaimniecības zemi un apvieno ar savu esošo teritoriju - un sanāk ka mežā esošs ezers nav viņa īpašumā, jo redz robežās minēts ka robeža līdz ar ezeru. Un redz vēl liek nodrošināt brīvu piekļuvi - ceļu līdz šim beznosaukuma ezeram.

05.09.16 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011
Malikis2011 > snitraM:

Nekāds ceļš nav jānodrošina, ja viņš jau nav kā servitūts zemesgrāmatā ierakstīts. Lasīju juristu skaidrojumus, par civillikumu, ja privātie ūdeņi nav ierakstīti atsevišķā zemesgrāmatā un pie pirkuma līgumā nav atrunāts ka pārdod tikai zemi bez privātiem ūdeņiem tad privātie ūdeņi pāriet jaunā īpašnieka īpašumā. Tas neattiecas uz publiskiem ūdeņiem.

05.09.16 Atbildēt | Ziņot 0
jurka32

Baigi sarežģīti jau tie likumi, vidusmēra makšķerniekam (piekrastes zemes īpašniekam) diez vai tik viegli saprotami - publiskie ūdeņi, privātie ūdeņi, tauvas joslas, utt. Kam pieder zeme zem ūdens, kam zivis, zvejas tiesības valstij vai kam citam... utt. Vajadzētu lai kāds jurists - copmanis pārējiem vienkārši visu izskaidrotu - bet tā vienkārši, kā uz pirkstiem. Varētu pat brošūru izdot ar zīmējumiem un shēmām. Es domāju būtu pieprasījums. Es tādu noteikti nopirktu.

05.09.16 Atbildēt | Ziņot 0
Vits
Vits :

es pat makšķerēšanas likumus brošūrā nopirktu, ko iemest bardačokā, tos jau ar galvā nevar saturēt :)

05.09.16 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

Cik juristu tik viedokļu, pat viena un tā pati tiesa katru reizi lemj savādāk, kaut kā mums nav pieņemts jau augstākā tiesa pateica ka jāievēro civillikums un tas primārs, ka zemākās instances tiesas tā arī darīs.

05.09.16 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

Variet palasīties kā parasti notika ezeru dalīšana un ko saka tiesa:

at.gov.lv/files/uploads...skc-429-05.pdf

05.09.16 Atbildēt | Ziņot 1
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager