Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Latvenergo | 8.septembris 2017, 12:02 | 1 komentārs | 435 skatījumi

Daugavā ielaiž 400 000 vimbu mazuļu

Turpinot AS Latvenergo zivju resursu atjaunošanas pasākumus, 5. un 6. septembrī Daugavā lejpus Rīgas HES ielaida 400 000 vimbu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta (z/i) “BIOR” Doles zivjaudzētavā.

Vimba ir karpu dzimtas zivs, vidēji liela, un tās ķermenis ir samērā slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Vimbas ir sastopamas upēs, tās uzturas jūrā, upju grīvās un to tuvumā, nārstot dodas upēs, daudzus kilometrus uz augšu pret straumi. Vimbu mazuļus audzē Doles zivaudzētavas dīķos, kur tos pavasarī ielaida kā kāpurus. Vimbas mazuļa svars ir vidēji 0,8 grami. Zivju audzētava “Dole” ir vienīgā specializētā vimbu mazuļu audzētava Baltijas jūras baseinā.

Šogad Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā būs ielaisti vairāk nekā 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. Zivju mazuļu izlaišana sākās aprīļa beigās un maija sākumā, kad Daugavā pie Mangaļsalas notika lašu un taimiņu mazuļu ielaišana. Aprīlī un maijā izlaida līdaku kāpurus, maijā un jūnijā – nēģu kāpurus, jūlijā ielaida zandartu mazuļus un augustā sīgu mazuļus.

Aļona Boloņina, AS “Latvenergo” Vides pārvaldības daļas vadītāja: “Vimbu mazuļus šogad izlaida divas nedēļas vēlāk, jo iekavējās pavasara iestāšanās un arī vasara bija vēsa. Ielaižot Daugavā vimbu mazuļus, noslēdzas 2017. gada zivju resursu atjaunošanas programma. Līdz ar to Daugavas baseina ūdenstilpes ir veiksmīgi papildinātas ar dažādu sugu zivīm.

Latvenergo koncerna zivju resursu aizsardzības un pavairošanas pasākumos ikviens solis ir vērsts uz videi draudzīgām rīcībām ciešā sadarbībā ar zinātnisko institūtu “BIOR”, veicot gan zivju mazuļu izaudzēšanu un izlaišanu Daugavas baseina ūdenstilpēs, gan citas aktivitātes.

Katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā un skaitliskā apjomā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs notiek zivju mazuļu un kāpuru izlaišana. Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši normatīvajiem aktiem veic z/i “BIOR”, pamatojoties uz AS “Latvenergo” saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarīto zaudējumu ekspertīzi un sniedzot slēdzienu par to, kādi kompensācijas pasākumi ir veicami, lai nodrošinātu zivju resursu daudzveidību. Savukārt Valsts vides dienests, pamatojoties uz minēto ekspertīzi, pieņem lēmumu par kompensācijas apmēru un veidu.

AS “Latvenergo” ikgadējā kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir vairāk nekā viens miljons eiro (1 035 000).

AS “Latvenergo” vides aizsardzības politika ir saistīta ar uzņēmuma darbības ilgtspēju, un vides projektu īstenošanā uzņēmumam ir vairāku gadu pieredze. Latvenergo ir svarīga gan videi draudzīga elektroenerģijas ražošana elektrostacijās, gan arī apkārtējās vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.

2017. gada maijā AS “Latvenergo” sāka jaunu ilgtermiņa projektu – Vedzes upes tīrīšanu, lai izpētītu zivju nārstošanas iespējas Daugavas baseina upēs plašāk. Iesaistot zinātniekus, biedrību “Mēs zivīm” un Ogres pašvaldību, sākta mazas upes tīrīšana no sakritušiem kokiem un bebru dambjiem, tālāk veicot izpēti par zivju populācijas migrēšanas ceļiem un iedzīvošanos pēc zivju mazuļu ielaišanas. Vedzes attīrīšana uzlabos ūdens caurvades spēju, ekoloģisko kvalitāti un nodrošinās labvēlīgākus apstākļus lašveidīgajām zivīm un strauta nēģiem. 20. maijā noritēja pirmā talka Vedzes upes tīrīšanas projektā, kas iekļaujas Latvenergo koncerna ceļotājzivju populācijas atjaunošanas Daugavā izpētē.

Septīto gadu AS “Latvenergo” īsteno vides projektu, kurā sadarbībā ar biedrību “Mēs zivīm” no egļu zariem tiek izgatavotas 400 mākslīgās zivju nārsta ligzdas un ieliktas Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles. Uz tām nārsto raudas, brekši un asari. Ligzdas izvieto iepriekš izpētītā upes posmā, zivīm tīkamākajās nārsta vietās. Mākslīgo zivju nārsta ligzdu izvietošana hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs ar svārstīgu ūdens līmeni veicina zivju krājumu saglabāšanu un atražošanu. Pēc speciālistu aprēķiniem, pieņemot, ka vienai zivij ir 50 tūkstoši ikru un katrā ligzdā iznārstojusi vismaz viena zivs, tad 400 ieliktajās ligzdās kopā ir aptuveni 20 miljoni ikru. Ja 5–10% no tiem attīstījušos zivtiņu izdzīvo, tas ir ievērojams Daugavas zivju krājumu papildinājums.

O R I Ģ I N Ā L S

 
 
[1] Komentāri | dilst | aug
 
Sulla

Vīķu un raudu mazuļus nelaidīs ? :)

9.sep Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers