Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
L.M.S.F | 9.septembris 2017, 09:38 | 1 komentārs | 1465 skatījumi

Amatpersonu komentāri par izlases startu PČ Krievijā

  • Ir pagājušas vairākas dienas kopš Latvijas izlase spiningošanā no laivām ir atgriezusies Latvijā un sportisti jau devušies katrs savās darba un ikdienas gaitās. Trīspadsmitā vieta no trīspadsmit ieies vēsturē kā rezultāts kādu vēl neviens nebija pārvedis mājās. Rezultāts kādu neviens negaidīja un necerēja, tomēr sacensībās piedalījās trīspadsmit valstis, ir trīspadsmit vietas, un kādam jāieņem arī trīspadsmitā. Vai mums? Kas bija pareizi, kas nepareizi un ko varēja darīt citādi komentē izlases un LMSF amatpersonas:

Igor Filippov: Latvijas izlases treneris: - "Kā izlases treneris tiku uzrunāts sakarā ar to, ka man Krievijā ir daudz paziņu sportistu vidū. Informāciju sāku vākt no tās pašas dienas, un atradu trīs cilvēkus kuri izauguši uz šis ūdens krātuves. Laika bija ļoti maz, viena ekipāža aizbrauca uz treniņu, otra netika.

Atbraucot uz čempionātu mēs sadalijāmies trīs ekipāžās un braucām meklēt zivis vietās, kuras bija atzīmējuši mūsu palīgi un draugi. Aleksandrs un Konstantīns pārbaudīja zandartu vietas, kuras bija atraduši treniņā, pēc tam pārbaudīja akvatoriju pie vienas populāras salas. Es ar Gati un Amundu braucām uz citu reģionu, skatīties gan dziļuma, gan krasta posmus. Nebraucām pašās niedrēs, apskatījām kur ķer vietējie, tikām pie vienīgās līdakas sešos metros. Otrā treniņa dienā izlēmam rīta posmu veltīt līdakām līdz divpadsmitiem. Mēs ar Aleksandru un Konstantīnu parbaudijām 2 stundas viena līča vienu pusi, nevienas copes nebija, un mūsu džiga čaļus sāka, kā magnētu vilkt uz dziļuma posmiem. Amunds ar Gati un Gintu dabūja kādas līdaciņas savā līci, bet retas un maziņas. Vēlāk arī aizbrauca dziļumā un atrada pūzni ar sīkiem zandartiem, un izkasīja vienu mēru. Tā mums kopā bija 4 mēra zivis par 2 dienu treniņiem uz 3 ekipāžiem. Harijs ar Raivi pilnīgi pildīja gan komandas, gan manus uzdevumus, parbaudīja citas akvatorijas vietas. Pirmā dienā viena ekipāža brauca zandartos, otra tur, kur tika pie mēra. Abas vietas tālākajā posmā no starta vietas. Viens labs sportists mums iedeva labus punktus, bet mēs tos iesitām iekšā tikai otrā treniņa dienā. Sacensības ilgst 8 stundas, tāpat kā treniņi. Pēc 2 stundām zinām ka Konstantīnam ar Aleksandru ir viens mēra zandarts, kā arī ir piebraukusi krievu ekipāža un ķer blakus. Otrai ekipāžai pagaidām 0. Astoņas stundas pagāja ātri, un beigās pirmās dienas rezultāti bija sekojoši - vienai ekipāžai trīs zandarti, kas nodrošināja 11 vietu, otrai ekipāžai nulle, un ar to komanda pēc pirmās dienas bija 8. vietā.

Otrajā dienā viena ekipāža aizbrauca meklēt zandartu, otrai devu uzdevumu braukt līdz Poļu laivai, kas pēc pirmās dienas bija 1. vietā ar 8 līdakām. Diena vilkās lēnām, krastā pēc divām stundām uzzināju, ka baltkrieviem ir trīs zandarti vienai laivai, krieviem tikai viens. Ap pulksten 11 zvanām mūsu ekipāžām abām 0, atliek tikai turēt ikškus. Pēc vēl divām stundām zvanām, izmaiņu nav, paliek skumji. Tā arī beidzām, ar divām nulēm. Protams, visiem tas bija sašutums. Bet vēlāk noskaidrojās kā pēc Poļiem mēs nebraucām, uz punktiem kas mums bija dabūti braucām tikai pēdējā stundā, kad jau savu zivi neatradām. Mana un visu dalībnieku kļūda bija meklēt zandartu, tāpēc ka visi vietējie tur ķer zandartus, un tai skaitā vietējās sacencības parsvarā uzvar ar zandartiem. Lai vai kā, līdakas mums jāmācās visiem lelās upēs un zālēs makšķerēt! Bija laba pieredze, ko mēs varam, ko mākam, kā domājam, kā kļūdamies, cik esam ātri utt. Copē vienmēr ir kur augt!"

Gints Zeila, Latvijas izlases vadītājs: "Komandas vadību uzņēmos pēc šī gada Latvijas čempionu lūguma, kā arī ņemot vērā to, ka eboat.lv komanda manā vadībā sevi pierādīja kā labu un saliedētu kolektīvu.

Gatavošanās dalībai notika ļoti lielā steigā, jo būtībā izlase tika nokomplektēta tikai mēnesi pirms Pasaules Čempionāta. Vīzas, atļaujas, dokumentu tulkojumi, pilnvaras, apdrošināšanas - īsāk sakot čupa ar dokumentiem bija jāpaspēj sakārtot relatīvi īsā laikā un saplānot kā, kas, ar ko brauks. Beigās pieņēmām lēmumu braukt ar divām automašīnām un vest līdzi savas laivas, un oficiālajiem treniņiem vienu laivu īrēt uz vietas.

No trim ekipāžām tikai viena bija gatava braukt uz papildus treniņiem, jo, sakarā ar to, ka ūdenstilpne divas nedēļas pirms sacensībām tika treniņiem slēgta, bija jābrauc uzreiz. Pārējie netika darba un atvaļinājumu plānošanas dēļ. Protams, ka tāda zibenīga "ieskriešana" tādā milzīgā ūdenstilpnē ir daudz par maz.
Vairāk balstījāmies uz visu informāciju, ko Igors Filipovs, izlases treneris, ieguva no saviem Krievijas draugiem un paziņām. Pirms došanās ceļā noskatījamies visus iespējamos video. Viss liecināja, ka galvenā mērķa zivs ir zandarts un visas kārtis jāliek uz to. Tieši tāpat gatavojās Krievijas izlase, ar mērķi uz zandartu, bet ar atšķirību tajā, ka viņi šajā ūdenstilpnē darbojās jau no jūnija vismaz.

Pirmajā treniņu dienā, ieraugot tos mērogus, bija grūti pieņemt pareizus lēmumus un daudz laika tika patērēts, lai izslēgtu kaut kādu akvatoriju kur vispār nav vērts braukt.
Meklējām zandartus, ko arī noķerām, pamēģinājām nedaudz līdakas, un arī tās noķērām, tomēr pēc divu dienu darba pārliecība, ka varētu kaut ko sevišķu sasniegt bija zema un rezultāts visiem ir zināms.

Lai arī kā tur nebūtu, cepuri nost komandai, par to, ka visi līdz pat pēdējam bija apņēmības pilni, ka nenoguruši ieguldīja savu darbu, enerģiju un nesalūza. Sapulces bija ļoti konstruktīvas, un kopumā vispār izlase bija ļoti saliedēta. Visi tiešām strādājām vienotam mērķim. Paldies vīri, bija prieks ar jums sadarboties!
Runājot par bēdīgo rezultātu - nevienu nav ko vainot! Pilnīgi skaidrs, ka jāpārskata izlases veidošanas stratēģija. Uzskatu, ka, ja brauc uz tāda mēroga pasākumu kā Pasaules Čempionāts, tad jācīnās par uzvaru, nevis jāpiedalās piedalīšanās pēc. Manuprāt galvenā problēma šobrīd ir laiks, tādēļ uzskatu, ka izlases sastāvam būtu jābūt zināmam kā minimums pus gadu pirms PČ, lai gan vadība var veikt normālu plānošanu, sabudžetēt līdzekļus, sameklēt atbalstītājus, gan arī paši sportisti var saplānotu savu privāto laiku, atvaļinājumus, aizbraukt uz treniņiem, izpētīt ūdenskrātuvi gan dabā, gan arī savāk informāciju, kas pieejama internetā un no citiem iespējamajiem avotiem.

Harijs Raciborskis, LMSF valdes loceklis, atbildīgais par disciplīnu Spiningošana no laivām: - "Šogad sakarā ar 2. un 3. vietas ekipāžu aizņemtību uz PČ braucu kā sportists, nevis treneris vai izlases vadītājs. Ja citus gadus par sacensību ūdeņiem ir samērā skopa informācija, tad šogad no mūsu krievu kolēģiem tā bija sagādāta pār pārēm. Paldies Igoram. Arī vienas izlases ekipāžas 3 dienu treniņi apstiprināja informācijas patiesumu, un atlika vien gatavoties zandartu copei dziļumā līdz 12 metriem. Izmantojot īrēto, organizatoru piedāvāto laivu abas treniņu dienas godprātīgi paveicām komandas uzstādītos uzdevumus. Diemžēl kopš treniņiem, divas nedēļas pirms PČ, kad pie +30C teicami ķērās zandarti, līdz sacensību laikam laika apstākļi bija mainījušies. Zandarts ēda negribīgi, bet visi mēģinājumi tikt pie līdakām bija maz rezultatīvi. Diemžēl, ne vienā no sacensību dienām startam netiku pieteikts."

Gundars Kurzemnieks, LMSF prezidents: - "Šī gada starts un rezultāts Pasaules Čempionātā spiningošanā no laivām Krievijā, bija liela un sāpīga mācība galvenokārt par to, ka vajag ieklausīties savās sajūtās, paļauties uz savām prasmēm, un darīt to ko mākam, nevis klausīties ko runā citi. Mums bija daudz informācijas no malas, tai skaitā no Krievijas speciālistiem un makšķerēšanas guru, ka jāorientējas uz zandartu, ko treniņos cītīgi arī darījām un tā bija pati lielākā kļūda. Zandartu ķeršanas specifika nebija mūsu izlases spēcīgā puse, kā arī ūdenslīmeņa izmaiņas pašā ūdenskrātuvē nenesa cerētos lomus tajos punktos, ar ko bija padalījušies ārzemju kolēģi, vai ko paši bijām treniņos atraduši. Mēs strādājām uz zandartu un beršu, bet vinnētāji bija tie, kas medīja līdakas. Otrā sacensību dienā pārorientājāmies uz līdaku, bet problēma bija ar izmēru. Zivis vīri noķēra, bet līdz ierakstam tabulā pietrūka milimetri. Ja paskatamies uz saimniekiem - Krievijas izlasi, kas bija daudz laika veltījusi treniņiem un ūdenstilpni pārzināja labi, un cerēja uz zeltu, - pirmajā dienā arī viņi strādāja uz zandartu un rezultāts nebija spožs, tikai pateicoties trenera Inozemceva stingram uztsādījumam otrā dienā strādāt tikai uz līdaku viņi izvilka trešo vietu.

Visādi citādi mūsu izlasē viss bija kārtībā, - laba, saliedēta komanda, kas pildīja trenera un vadības rīkojumus, un ieguldīja sevi uz maksimumu.

Organizatoriskā ziņā šis Pasaules Čempionāts bija sarīkots ļoti augstā līmenī. Vieta skaista, izmitināšana un ēdināšana perfekta, norise izstrādāta līdz sīkumam, - latiņa pacelta ļoti augstu un būs grūti nākamajiem organizaoriem to pārspēt.

Par nākotni runājot - šī pēdējā skaudrā pieredze skaidri parādīja, ka pienācis laiks veikt pārmaiņas pašu mājās. Nevar būt tā, ka beidzas Latvijas Čempionāts un pēc mēneša jau ir jāstartē Pasaules Čempionātā. Sportistiem ir jādod laiks sagatavoties. Ir jāveic ilgtermiņa plānošana un jāveido 2-3 pēdējo gadu reitings.

Septembra beigās notiks LMSF sapulce kurā līdz ar citiem jautājumiem tiks analizēts arī Latvijas izlases starts PČ."

O R I Ģ I N Ā L S

 
 
[1] Komentāri | dilst | aug
 
Uz augšu
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers