Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
CopesLietas.lv | 13.janvāris 2018, 17:20 | 38 komentāri | 19830 skatījumi

Kā Alūksnes ezeru saveda kārtībā

Daudzus gadus par Latvijas neoficiālo līdaku trofeju labāko ezeru bija kronēts Burtnieks. Bet, ja jums šodien būtu jānosauc Latvijas lielo līdaku ezers Nr. 1 – kurš tas būtu?

Spriežot pēc publiskajām regulārajām atskaitēm, manuprāt, tagad stafetes priekšgalā ir Alūksnes ezers. „Kad sākām, tad braucām uz Burtnieku skatīties kā uz piemēru. Tagad ir otrādi,” uz manu jautājumu netieši atbild Māris Lietuvietis – Alūksnes ezera apsaimniekotāju aģentūras ALJA direktors. Tagad to kā piemēru min visur, kur runa ir par pareizu dabisko ūdenstilpju apsaimniekošanu. Man tomēr vairāk par esošo situāciju interesēja tas, kā pie mums, kur nereti pār labiem plāniem virsroku ņem čīkstēšana, oponēšana un bubināšana, var tiešām ar visiem saprotamiem pierādījumiem sakārtot ezera ekosistēmu. Lai to izprastu, aprunājos ar vīriem, kas tieši vai netieši par šo darbu bija un ir atbildīgi – Māri Lietuvieti, ALJA konsultatīvās padomes priekšsēdētāju Jāni Skulti, ezera inspektoru Robertu Pilipu, kā arī ar Vides risinājumu institūta (VRI) pētniekiem Armandu Rozi un Matīsu Žagaru. Un arī pats ar čomiem trīs oktobra dienas pabiju ezerā ar spiningu, lai bez vietējo stāstiem par apsaimniekošanu iedotu arī savu amatierisko copmaņa vērtējumu.

Ar ko sākt? Alūksnes ezers Latvijas mērogā ir unikāls ar to, ka tam ir īpaša aģentūra ar atsevišķu budžetu un darbiniekiem, kas rūpējas par ezera resursiem – ALJA.

Jānis Skulte, ALJA konsultatīvās padomes priekšsēdētājs: „Aģentūras pirmsākumi meklējami jau divtūkstošo gadu sākumā, tomēr augšupeju ezera resursi reāli piedzīvoja pēc vadības un citu personāliju maiņas, kad darbu uzsāka Māris Lietuvietis. Līdz tam bijušas situācijas, kad arī paši ezera uzpasētāji nav bijuši uzdevumu augstumos. Bijuši gan fakti, gan pamatotas aizdomas, ka paši sargātāji pat piesedza resursu izkāsējus.

Pēc tam, kad tika sakārtots cilvēciskais faktors un uzsākta reāla ezera sargāšana, tad arī pastiprināti pievērsāmies resursu izvērtēšanai, atjaunošanai un uzturēšanai ilgtermiņā.

Bez tā visa zivju laišana un pavairošana būtu graudu bēršana caurā maisā. Kad visa vecā sistēma ar personālijām tika sagrauta, sākumā nebija viegli. Paši pa dienu strādājām pamatdarbā, bet naktī, tumsā un aukstumā, caur kapu svecēm un tvarstījām maluzvejniekus. Prieks, ka tas nesis rezultātu.”

Attēlā: Reidos konfiscētie tīkli un murdi

Armands Roze: „Lai uzsāktu jebkuras ūdenstilpes sakārtošanu, pirmkārt, ir jāsaprot tās dabiskā resursa potenciāls – ko tā spētu mums dot, izslēdzot cilvēka negatīvo ietekmi. Šobrīd Latvijā mēs mākam pelnīt teju no visiem zemes resursiem, izņemot ūdeņus, un tas nākotnē būtu jāmaina. Mūsu uzdevums bija parādīt, ka arī Latvijā ar mūsdienīgu pieeju un domāšanu salīdzinoši īsā laikā ir iespējams sakārtot ezeru un, prasmīgi saimniekojot, gūt labumu.

Pirmā lieta, ar ko sāka alūksnieši, bija maluzvejnieku izskaušana, kuru ietekme uz zivju resursiem bija neiedomājami liela. Sākotnēji viņu metodes bija brutāli vienkāršas, taču līdz ar kontroles pastiprināšanu apsaimniekotājiem ir izdevies teju pilnībā izskaust arī pašus izdomas bagātākos pārkāpējus.

Atkāpei piebildīšu, ka maluzvejnieku kategorijā ierindoju arī makšķerniekus, kas apzināti šmaucas ar lomu uzskaiti. Nav noslēpums, ka ir cilvēki, kas uz ezeru dodas kā uz darbu, daļa ir apzinīgi un ievēro normu, bet citi regulāri pārkāpj noteikumus. Kopumā vērtējot sezonas guvumu, šādi darboņi no ezera iznes iespaidīgu apjomu dažādu sugu zivju. Tas spilgti iezīmē šī brīža neapzinīgās makšķernieku daļas domu gājienu – šodien ņemu tik, cik varu panest, bet par to, kas būs rīt, man vienalga.”

Vēl ir svarīgi piebilst, ka ezera ūdens uzlabošanai tika sakārtota arī notekūdeņu novirzīšana uz attīrīšanas iekārtām. Pirms tam viss pa taisno lija iekšā ezerā, ietekmējot gan ūdens kvalitāti, gan zivju populācijas. Runājot par nelegālā rūpala izskaušanu, Māris Lietuvietis, kurš līdzās saviem tiešajiem pienākumiem ezera apsaimniekošanas aģentūrā darbojas arī kā vides inspektors, stāsta, ka sākums bijis asa sižeta filmu cienīgs ar izsistiem auto stikliem un draudiem. Jau savā pirmajā reidā ziemā pirms gadiem astoņiem piķa melnā tumsā ezera krastā viņš ar kolēģi negaidīti uzdūries vīriem, kas drēgnajā laikā nebūt nebaudīja romantisku divvientulību pie laivas ar tīklu. Tomēr sodīt tos nevarēja, jo viss pieķeršanas–sodīšanas process ir ļoti komplicēts. Ir jāpieķer nozieguma izdarīšanas brīdī.

Attēlā: VVD pārstāvis Imants Hamanis, kas arī pats aktīvi piedalījies Alūksnes ezera maluzvejas izskaušanā, ar iespaidīgu lomu –1,490 kg asari. 2013. gads.

„Maliķi ir ļoti radoši un arī uzmanīgi. Liels paldies jāsaka Valsts vides dienestam un īpaši Imantam, kas mums izstāstīja maluzvejas piekritēju paradumus un gājienus un kā ar šo sērgu cīnīties. Nu jau mēs zinām viens otra metodes, tāpēc regulāri, pārsvarā pa naktīm, notiek tādas kaķa un peles spēlītes. Pirms tam gan viņi gadus 10 nebija savus paradumus mainījuši. Pieķert maluzvejniekus pārkāpuma brīdī ar pierādījumiem ir visai sarežģīti. Mums šinī ziņā ir ļoti noderējušas Zivju fonda novērošanas kameras. Tagad tos, kas vēl cierē uz ezera resursu nelikumīgu iegūšanu, pazīstu sejā, varu viņu veikalā pasveicināt un pat puspajokam apjautāties, vai šonakt mums iet reidā vai neiet – vai viņi laidīsies ezerā vai ne. Viņi zina, ka mēs zinām un sekojam visam līdzi, tāpēc arī ezeru liek mierā.

Pašos pirmsākumos pat naktīm aukstumā esam gulējuši kapos blakus kapakmeņiem un krustiem, lai pirmajā sniegā izsekotu, kurp ved viņu pēdas. Sākumā bija neomulīgi, taču pieradām. Vēl pirms 7–8 gadiem vilkām ārā kilometriem tīklu, bet šobrīd jau droši varu teikt, ka gada laikā tie ir labi ja pāris simti metru.

Zinot, kā bija agrāk, un redzot, kā ir mainījies zivju sastāvs, esam paveikuši labu darbu. Tomēr saprotam, ka līdz ar nelegālās zivju ieguves izskaušanu no Alūksnes ezera ir palielinājies maliķu spiediens uz tuvajām ūdenstilpēm, taču arī tajā virzienā skatāmies un brīvi elpot neļaujam.”

Vides inspektors Roberts Pilips piebilst, ka šobrīd pēc asām izjūtām inspektoriem jau jābrauc uz citurieni, jo Alūksnes ezeru maluzvejnieki liek mierā – pieraduši, ka to ļoti vaktē. Tomēr atslābt arī, protams, nedrīkst.

Mazai atkāpei – lai saprastu zivju sastāva un ūdens kvalitātes mijiedarbību, pavisam īss un strups barības ķēdes skaidrojums. Mazi vēžveidīgie jeb zooplanktons un bentosa organismi, kā sēdgliemenes, uzturā patērē fitoplanktonu (galvenokārt aļģes), kas ietekmē ūdens kvalitāti, bet vēžveidīgos ēd zivju mazuļi un baltās zivis, kuras savukārt uzturā lieto plēsoņas. Ja viss ir līdzsvarā un visos barības ķēdes posmos ir nepieciešamais zivju daudzums un izmērs, tad arī ar ūdens kvalitāti viss ir kārtībā. Līdzko kāds posms tiek izsists no līdzsvara, rodas problēmas. Un tas var dramatiski ietekmēt gan ūdens kvalitāti, gan ezera ekosistēmu kopumā. Lai piedod zinātnieki par brutālo skaidrojumu, bet sākumam ar šo būs gana.

Attēlā: Pieķerts! Mobilā novērošanas kamera, kas fiksē kustību, attēlu uzreiz nosūta uz inspektoru tālruni un e-pastu. Bez šīm kamerām ūdeņu kārtības pārraudzīšanai ir pieejami arī citi mūsdienu tehnoloģiju sasniegumi – droni

Maliķu nav – ko tālāk? Kā skaidro Matīss Žagars, „ideālā variantā jebkuru cilvēku nogurdinātu ezeru vajadzētu likt mierā aptuveni 4–5 gadus, un daba pati par visu lieliski parūpētos. Taču skaidrs, ka ūdens resursus mūsu valstī gan legāli, gan nelegāli patērē ļoti aktīvi, tāpēc tāda situācija ir praktiski neiespējama. Un šis ir posms, kur ir jāpieslēdz gan zinātne, gan administratīvie resursi, lai palīdzētu ūdenstilpei atkopties arī ar cilvēku un apkārtējās vides ietekmi. Alūksnes ezers ir labs piemērs visas Latvijas mērogā, ka abpusēji izdevīga un veselīga līdzāspastāvēšana ir iespējama.”

Jāpiebilst, ka ap 2004. gadu ezerā tika aizliegti zvejas tīkli. Arī tas būtiski samazināja spiedienu uz zivju resursiem. Tomēr arī makšķernieki spēj ietekmēt jebkuras, pat pašas bagātākās, ūdenstilpes zivju sastāvu. Pēdējos 2–3 gados, kad ziņas par Alūksnes sapņu lomiem ir pārlidojušas visu Latviju, makšķernieku interese par to ir ļoti jūtami pieaugusi. Tas savukārt nozīmē arī ievērojamu spiediena pieaugumu uz līdaku un asaru populāciju. Īsāk sakot – lielo eksemplāru, kuru loma ekosistēmas līdzsvara saglabāšanā ir ļoti svarīga, kļūst mazāk. Tāpēc šobrīd, izvērtējot zivju sastāvu un makšķernieku lielo spiedienu, ezerā ir atļauts paturēt 3 zandartus un 3 līdakas. Arī par lielo asaru populācijas nosargāšanu tiek aktīvi domāts.

Māris stāsta, ka sākotnēji ezeru sargājuši un arī laiduši iekšā zivis. Vēlāk sapratuši, ka, nosargājot nārstu un kontrolējot makšķernieku spiedienu uz zivju resursiem, vairākums ezera sugu pašas ar visu ļoti labi tiek galā, atliek vien šim resursam pielāgot makšķernieku spiedienu, kas nenodara ļaunumu kopējai zivju sabiedrībai. Tomēr makšķernieku spiediena kontrolēšana (lasiet: lomā paturamā skaita samazināšana) nebūt nav tas vienkāršākais uzdevums. Ikvienas izmaiņas saskaras ar visai lielu pretestību, jo ir cilvēki, kas normu var noķert teju katrā reizē, un tiem, protams, izmaiņas nav pa prātam. Tomēr šobrīd apsaimniekošanas rezultāti runā paši par sevi, tāpēc izmaiņas veikt ir kļuvis vienkāršāk, jo arī apkārtējie iedzīvotāji ir apjautuši, ka ezers ir viņu bagātība.

Atgriežoties pie pētījumiem un novērojumiem, Armands Roze atklāj, ka ezers vislabākajā kondīcijā bijis ap 2013. un 2014. gadu, kad arī veikti VRI pētījumi, lai noskaidrotu, kādā stāvoklī ir ūdenstilpe un tā flora un fauna. Zivju sabiedrības sastāvs bijis tuvu dabiskajam. Bet šobrīd jau atkal redzams, ka bagātības reklāma izskanējusi pa visu Latviju no mutes mutē un trofeju mednieki te iegriežas arvien biežāk. Šobrīd tas īpaši iespaido lielo asaru populāciju. Te pie vainas ir ne tikai spiningotāji, bet arī ziemas copmaņi un ūdu licēji. Tāpēc jau tiek domāts par ierobežojumiem attiecībā uz šīs sugas lielākajiem īpatņiem, kas ir ļoti svarīgs veselīgas asaru populācijas kritērijs. Starp citu, lai asaris izaugtu līdz 1 kg, tam nepieciešams ļoti ilgs laiks, pat 15 gadi un vairāk. Māris Lietuvietis piebilst, ka lielāko skādi lielajiem asariem nodara indivīdi, kas pirmā plānā ledus brīdī, kad sugai ir visaktīvākais barošanās periods, jau lien uz ezera un kauj tos stipri virs normas.

Par zandartiem. Interesants ir arī stāsts par zandartiem. Matīss Žagars stāsta – VRI pētījumos atklāts, ka šeit zandarti aug ātrāk nekā citos Latvijas ezeros. Tas skaidrojams ar bagātīgo barības bāzi un piemēroto dzīves vidi. Zandartam Alūksnes ezerā ir pietiekami daudz labu nārsta vietu – smilšaini un oļaini sēkļi. Un tomēr to populācija ezerā ir teju pilnībā atkarīga no mākslīgās pavairošanas. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka ir ļoti dzidrs ūdens, līdz ar to atklātās vietās, kur nārsto zandarts, ir laba redzamība, kas citiem plēsīgo sugu pārstāvjiem ļauj savā ikdienas uzturā vairumā iekļaut viņu mazuļus un kāpurus. Un galvenais atbildīgais šajā nodarījumā ir ezerā dominējošie asari. Kā zināms, asaris un zandarts savstarpēji konkurē par barības bāzi. Un, tā kā asari nārsto ūdenszāļu joslā, kur mazuļi ir pakļauti krietni mazākam riskam, viņu iespējas izaugt par pieaugušu plēsoņu ir krietni lielākas. Līdz ar to, ja mērķis ir arī ievērojamas zandartu populācijas uzturēšana, tad tā galvenokārt ir atkarīga no šīs sugas mākslīgas pavairošanas. Lielajiem eksemplāriem klājas visai labi, jo arī pētnieciskajā zvejā tika konstatēti pat 10 gadus veci eksemplāri.

Par kormorāniem. Nu jau melnais un visai saprātīgais jūras krauklis būs zināms ikvienam regulāri ķerošam makšķerniekam. Un ne ar tām labākajām asociācijām. Arī Alūksnes ezeru šis zivju rīma ir izvēlējies par savu bāzes vietu un apsēdis vienu salu. Māris Lietuvietis stāsta, ka pirms diviem gadiem ir iegūta atļauja ierobežot šo putnu populāciju. Līdz zināmai robežai tas ir izdevies, tomēr līdz galam problēma atrisināta nav. Atskārtuši, ka Alūksnes ezerā to rindas kāds ar blīkšķi regulāri paretina, kormorāni ir pārmetušies uz tuvējiem dīķiem un ezeriem. Šo putnu intelekts ir tādā līmenī, ka mednieki bijuši spiesti mainīt laivu, jo, pamanot ierasti zilo, ar kuru regulāri braukts viņu medībās, tie jau pa gabalu metušies spārnos.

Par sabiedrības līdzdalību. Paralēli ikdienas darbiem Māris un Jānis uzsver, ka ezera un dabas resursu sargāšanā ļoti svarīgi ir iesaistīt un izglītot sabiedrību. Jo tikai ar pāris inspektoriem tas nav iespējams. Kā piemēru viņi min reizi, kad kādā seminārā Norvēģijas kolēģiem prasījuši, kā viņi sargā savus ūdeņus. Ziemeļnieki jautājumu nesaprata, jo tur tos sargā paši cilvēki, sabiedrība. Ja kāds redz ko aizdomīgu, uzreiz ziņo policijai. Ir laiks arī Latvijas sabiedrībai saprast, ka dabas resursi ir mūsu kopējie resursi un nevienam nav tiesību tos brutāli izzagt vai iznīcināt. Manuprāt, lēnām, taču lietas sāk vērpties uz labo pusi ar pozitīviem piemēriem. Alūksnieši, piemēram, nodibinājuši arī biedrību C. Albula, kas rūpējas par jaunās paaudzes apmācīšanu dabas resursu izprašanā un cieņpilnā attieksmē pret tiem. Svarīgi ir nepārņemt tās paaudzes vai sabiedrības daļas paradumus, kurai ir pārliecība, ka tai pienākas viss, kas dabā it kā ir iegūstams par velti.

Kādi ir nākotnes plāni? Ezerā pirms vairākiem gadiem ir ielaistas sīgas. Lai tās nonāktu līdz makšķernieka lomam, nepieciešami aptuveni 7 gadi. Pirms 2 gadiem kāds copmanis no Rīgas noķēra 1,5 kg sīgu, kas Alūksnei bija īpašs notikums. Māris Lietuvietis atminas, ka viņi zvanījuši un prasījuši, kur vīrs licis zvīņas, – vajagot izpētīt un noteikt loma vecumu.

Zvīņas, protams, bija jau izmestas miskastē, taču mūsu interese bija tik liela, ka palūdzām tās izmakarēt ārā un pieglabāt. Aizbraucām uz Rīgu zvīņām pakaļ, un vēlāk VRI izpētīja, ka zivs bijusi 7 gadus veca, tātad no populācijas, kuru aģentūra ielaida 2009. gadā.

Arī pērnajā ziemā noķerta kilogramīga sīga, un ik ap brīdim lomos gadās 100–200 g šīs sugas īpatņi, tātad sīgām ezerā ir labi apstākļi, lai iedzīvotos.

No tuvākajiem lielajiem plāniem Māris min varavīksnes foreļu ielaišanu, tādējādi veicinot ezera kā tūrisma objekta izveidi. Foreles Latvijā ir salīdzinoši rets loms, tāpēc ar pareizu pieeju un apsaimniekošanu Alūksnes ezeru ziemā varētu padarīt par interesantu arī tajos pāris mēnešos, kad citas zivis ir grūti pierunājamas uzsēsties uz āķa.

Runājot par apsaimniekošanu, arī šinī ziņā ne brīdi nedrīkst apstāties ar domu, ka nu viss ir paveikts. Jebkura ūdenstilpe mainās, pakļaujoties dabas apstākļiem un cilvēku spiedienam. Tādējādi jāseko līdzi izmaiņām un prognozēm, iespēju robežās pielāgojot tām apsaimniekošanas plānu. Ideālā gadījumā – katrai ūdenstilpei savu, nevis visām piemērot „vidējo temperatūru”.

Nobeigumā. Man bija prieks satikt un iepazīt cilvēkus, kas ar savu entuziasmu un brīžiem neformālu pieeju spējuši radīt parauga vērtu piemēru citiem, kuri grib sākt, bet nezina, ar ko un kā. Te jums ir gatava recepte – izskaust maliķus, nosargāt resursus, pielāgot makšķernieku spiedienu. Aiziet!

Ceru, ka stāsts mazliet pavēra aizkulises un ļāva saprast – aiz katra liela darba stāv lieli cilvēki ar lieliem mērķiem. Visi mani sarunu biedri ir arī makšķernieki. Ar to man pietiek, lai saprastu, kur viņi rod to fanātisko motivāciju salauzt gadu desmitos sakņotus priekšstatus par cilvēka un dabas attiecībām. Mazāk filozofijas, vairāk darbu.

Gunārs Klēģers © CopesLietas2017

 
 
[38] Komentāri | dilst | aug
 
krumujancis

Malači Alūksnieši!

Dažkārt jau esmu teicis, jo mans tēvs bija ezera sargs 25 gadu garumā, tāpēc zināju, ko saku, ka nosargāt iespējams visu, ja tikai ir tāda nopietna gribēšana, īpaši pie tagadējām tehniskajām iespējām, par ko, protams, saņēmu ne vienu vien izsmejošu komentāru. Tas, kas Rīgas tuvumā notiek VVD piesegā, ir īpašs farss.

Izrādās, ka tā ezera nosargāšana arī šobrīd ir kādam izdevusies. Respekts par ieguldīto darbu, bet tas nu ir padarīts.

Ar gandarījumu jāatzīmē,ka alūksnieši ir laicīgi sapratuši tīklu zvejas postošo efektu uz zivju resursiem, īpaši pie nekontrolējamajām piezvejām, un lomu kontroles vispār. Un savlaicīgi ierobežojuši šo zveju. Tas pats būtu darāms arī Burtniekā.

Nevaru gan piekrist apgalvojumam, ka makšķernieki īpaši daudz vairāk zivju noķer nekā ir atļauts un nepievienojos tēzei: " Nav noslēpums, ka ir cilvēki, kas uz ezeru dodas kā uz darbu, daļa ir apzinīgi un ievēro normu, bet citi regulāri pārkāpj noteikumus. Kopumā vērtējot sezonas guvumu, šādi darboņi no ezera iznes iespaidīgu apjomu dažādu sugu zivju." Ir makšķernieki, kuri regulāri var noķert un arī noķer atļauto normu, un tiem nav motivācijas katru reizi ķert vairāk, taču visvairāk ir tādu, kuri šo normu regulāri nenoķer, tā ka mērot vidējo lomu, vidējo temperatūru slimnīcā, iespējams droši apgalvot, ka nekas īpaši vairāk par atļauto tomēr netiek noķerts, bet apgalvot jau arī pretējo var vienmēr.

Jā kormorāni ir patiesa dabas radīta sērga, tie, ne tikai izķer zivis, bet daudzām nodara tādus kaitējumus, ka tās aizmūkot tāpat pēc brīža iet bojā. Domāju, ka ar kormorānu izplatīšanās regulēšanu visticamāk būtu jāsāk domāt un arī darīt jau valsts mērogā, līdzīgi kā tas, savulaik, notika ar žagatām un vārnām.

Ja ezerā būs bagātīgi zivju resursi, būs makšķernieki, kuri ar savu klātbūtni ne tikai samaksās par ezera ūdeņu izmantošanu, bet izmantos arī vietējos tūrisma pakalpojumus, ar savu pienesumu veicinot vietējā reģiona saimniecisko darbību.

13.01.18 Atbildēt | Ziņot 6
DSV
DSV :

Labi uzrakstíts un viss ir saprotams.

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
Akmens_Viesis

Krūmujanci, saproti, ka no malas izskaties smieklīgi.

Noteicošais ir ezera spēja cilvēku pabarot un zivju resursa kvalitāte, kurai jāseko un atbilstoši tai jārīkojas.... nevis abstrakta zivju norma, ko viens paņem, cits nē. Tiešām, tiešām tur bija onkuļi, kuri ķēra un tirgoja, un nesa mājās daudzus simtus zandartu gadā un pirmo zandartu laidienu Alūksnē izsita tā, ka masveidā noķert nebija iespējams.

Bet ko lai dara, vecuma īpatnības var panākt katru.

Viens ļoti jauks cilvēks, daudzās ziņās paraugs copē no sendienām - pēkšņi izdomājis, ka pētījumi ir nieks, ka zivju vairs nav, turklāt tāpēc, ka tās vairs nenārsto dēļ modernajiem eholotiem. Un viss, šo tematu labāk nepieminēt. Tas ir bēdīgi, bet tāda ir dzīve.

14.01.18 Atbildēt | Ziņot -1
margers
margers > Akmens_Viesis:

Ko tu pats te murgo..vai seit tu neopone un neciksti?

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 1
Akmens_Viesis
Akmens_Viesis > margers:

Es cenšos pateikt krūmujancim, ka katram var gadīties pateikt ko glupu, es viņu par to neienīstu.

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 1
krumujancis
krumujancis > Akmens_Viesis:

Man ir vienalga, vai mani nīst, vai mani nievā. Tas, par ko mēdzu šad tad rakstīt ir balstīts gan uz paša, gan manu pazīstamo dzīves pieredzi un novērojumiem.

Nenoliedzams ir arī fakts, ka daudz ir tādu, kuri savas zināšanas ieguvuši nu jau mūsu LR IZM vadoņu daļēji degradētajās skolās un līdz ar to daži nekādi nav spējīgi analizēt ne savējo, ne citu rīcību, kur nu vēl respektēt to zināšanas.

Tā ka varu vien piekrist - tas ir bēdīgi, bet tāda ir dzīve. Tik tālu nu esam dažviet nodzīvojušies. Un ja nu šāds "makšķernieks", kā AV, tiek priekšniekos, tad ir pavisam bēdīgi, lai neteiktu vairāk.

Nekā personīga, vienīgi secinājumi.

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 1
Akmens_Viesis
Akmens_Viesis > krumujancis:

Tie nebija "priekšnieki", tas bija smags, sabiedrisks darbs, kur biju uz brīdi ticis un pats atteicos, kad netiku galā. Izrādījās, neviens vietā negrib :)

Zinātnieki pēta atspērušies, bet tev vienalga izglītības ministrijas vainīga un degradēta - kaut gan tiešām arī makšķerniekiem ir ļoti nopietns iespaids uz vidi. Neko citu es necenšos apgalvot.

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 1
krumujancis
krumujancis > Akmens_Viesis:

Tikai nez kāpēc neesi pamanījis, ka tīkliniekiem ir ievērojami lielāks negatīvais iespaids uz to pašu zivju resursu, nekā makšķerniekiem.

To daudzi nespēj redzēt - v upor, tā krieviski precīzāk.

Un arī sabiedrisko darbu gan jau uzņēmies brīvprātīgi, un, ja vēl būtu darbojies to interesēs kuri ievēlēja - būtu okei.

Kaut gan par to runāt nevaru, jo šajā procesā, paldies Dievam, neesmu bijis klāt.

Bet pēdējā laikā ar to domāšanu ļoti daudziem ir švaki. Pat nabaga rungaiņi nespēj domāt sakarīgāk par Ekonomikas fakultātes 1. kursa līmeni, kur nu vēl makšķernieki - daži, skaidri zināms vismaz viens.

Ja kas - pats esmu beidzis šo fakultāti.

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
akmens

Interesanti,Zvaigznes-marfima vaukščēšanai par varavīksnes foreļu ielaišanu Alūksnes ezerā,pamatā bija vēlme gūt kaut kādu materiālu labumu.

13.01.18 Atbildēt | Ziņot 2
Akmens_Viesis

Akmen, lūdzu, ne šajā tēmā. Atver sadaļu "čīkstēšana, oponēšana un bubināšana".

14.01.18 Atbildēt | Ziņot -1
akmens

Tas ir mēģinājums atgādināt,ka savtīgu interešu vadīta personu grupa,tai skaitā Marfims-zvaigzne,mēģināja norakt šo projektu.

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 1
Marfim

akmens, nav apnicis sacensties ar Akmens_viesis aprobežotības izrādīšanā? Par ko murgo pats vismaz saproti?

Paskaidro, kā viedoklis, ka projektam nav ekonomiskā pamatoju un līdz galam nav zināma ietekme uz dabu kaut ko norok un kā no tā var gūt materiālu labumu?

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
Akmens_Viesis
Akmens_Viesis > Marfim:

Es arī nesaprotu, kāpēc akmens tā rakstīja. Muļķīgs izlēciens, es viņam arī PM par to aizsūtīju.

Laikam iedomājās, ka tev gadus 4 nekas netraucēja bīdīt teorijas par manu vēlmi gūt materiālus labumus.

Bet ārvalstu copes reklamētāji gan gūst labumu, ja tev izdotos vietējo ezeru nomelnot, it kā tu nebūtu gana to centies izdarīt. Tāpat kā VRI pētījumus un daudz ko citu, kas manuprāt nes vietējiem ūdeņiem un makšķerniekiem reālus ieguvumus.

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
Marfim
Marfim > Akmens_Viesis:

Akmens_viesi, piedod bet Tu nekad neesi darbojies atklāti, iemesls Tev pašam labāk zināms. To, ko Mēs abi labi zinām it kur tu melo un kur es pārspīlēju vai neprecīzi izsakos.

VMK bez MOSP būtu vairāk sasniedzis un vairāk izdarījis, neticu ka pats labi neapznies kas ir MOSP un kam kalpo. Ir pierādījies, ka MOSP biedri savas intereses ar MOSP palīdzību nevar realizēt, izņēmums - fondu finansētu projektu līdzekļu apguve. Tad rodas elementārs jautājums, pie kā turies un kāpēc?

Vari paskaidrot kādā veidā esmu nomelnoju vietējo ezeru vai ezerus? Nosauc āralstu copes reklamētājus? Piedod, bet atkal sāc zīmēt sazvērestības teoriju kur tās nav.

VRI ... biju pārsteigts par pēdējo lekciju AM noslēguma pasākumā, žēl ka nevar pilnu ierakstu dabūt.

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
Akmens_Viesis
Akmens_Viesis > Marfim:

Beidzot kaut kas nemelīgs - protams, ka nebraucot uz Rīgu, man būtu bijis vairāk laika vietējai biedrībai.

Pārējais atkal auzās.

MN uzmetums nosūtīts visiem biedrībā. Apspriests. Tas nav atklāti? Gada atskaites iesniegtas - nav atklāti?

Piemērs bija - tu nesen rakstīji, cik slikti, ka izvēlas dārgus pētījumus, lai gan cenas nesalīdzināji.

Usmu centāmies uzlabot - ironizēji.

Pašam - kā prasa reāli paveikto, tā izvairies no atbildes. Jo reāli paveiktais ir zāģēt.

Par laimi, Alūksnei izdevies kaut kas neapstrīdams.

Diemžēl, modelis atrodas dinamikā - būs arī kritumi.

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
Marfim
Marfim > Akmens_Viesis:

Saki auzas ...

Kāds ir Tevis pārstāvētās biedrības nosaukums?

Cik procentu no pilsētas vai novada makšķerniekiem ir iestājušies biedrībā (aptuveni)?

Vai tie, kuri nav biedrībā ir informēti par notiekošo un viņiem ir iespēja izteikt savu viedokli?

Atbildi sev uz šiem jautājumiem un sapratīsi ko domāju nedarbojas atklāti. Līdzīgi ir ar MOSP.

Attiecībā uz pētījumu izmaksām. Dārgs vai lēts varētu noteikt, ja būtu bijusi cenu aptauja vai izsludināts konkurss un piedāvājumi būtu salīdzināmi. Dotajā brīdī, ... viss ir relatīvi, lēts pētījums var izmaksāt dārgi.

Attiecībā uz paveikto, konkretizē, ko šajā gadījumā nozīmē uzlabot un ko nozīmē zāģēt. Savādāk var izrādīties ka viedokļa paušana vienā gadījumā ir centieni uzlabot - reāls darbs, bet otrā gadījumā viedokļa paušana ir zāģēšana - nothing special.

Turpinot par paveikto. Pirmkārt, ja Tev atklātība nozīmē iesniegtas gada atskaites, tad priekš kam jautāt par paveikto, viss taču ir atklāts un atskaitēs redzams.

Otrkārt MOSP ierosināts, padomes pieņemts lēmums, vienkāršiem vārdiem, visi jautājumi, kas saistīti ar makšķerēšanu vispirms tiek izskatīti MIG, pēc tam to, ko atbalsta MIG padomē, pēc tam padome dod ministrijai, jo ministrija oficiāli sadarbojas tikai ar padomi un aicina biedrības darboties MIG. Savulaik padome pieņēma lēmumu, ka MRK, LMA un VKP ir ZM neklātienes konsultēšanās rīki, ar kuriem ZM tā arī nav sazinājies. Tā kā 2 gadi viss netraucēti ir bijis MOSP rokās, jo nav noslēpums ka divas interešu grupas veidot pārsvarā MOSP biedri un 4 no padomes locekļiem ir MOSP biedru ievēlēti.

Kaut ko dotajā brīdī darīt ZM = tukša laika tērēšana, jo ir sanācis, ka MOSP nodrošina to, ka ZMZD var darboties minimālā režīmā. Paskaties pats cik jautājumi tika izskatīti kad makšķernieku pārstāvēja LMSF, LMA, MOSP un MRK un tagad kad MOSP skaitās makšķernieku viedokļa paudējs. Nešķiet ka ilūzija par galveno, vienīgo maksā pārāk dārgi?

Starp citu, tad, kad visi bāza degunā Burtnieku, kā labāko piemēru, esmu teicis, ka labākais piemērs ir Alūksne, bet Burtnieks tieši pretēji. Dotajā brīdī Alūksne ir labs paraugs, kā sakārtot. Par ilgtermiņa apsaimniekošanu - ņemot vērā, ka man nezināmu iemeslu dēļ ALJA ir aizmirsusi, ko nozīmē sociālā atbildīga pieeja uzņēmējdarbībā un nav secinājumu par foreļu biznesu, pagaidām pārāk agri spriest.

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
Akmens_Viesis
Akmens_Viesis > Marfim:

Zvaigzne, nu redziet, kritizēt ir viegli. Celt ienaidu arī. Jūs varat nozombēt čatiņu, bet problēma ir tā, ka čatiņš sarūk. Kāpēc normālam copmanim tajā piedalīties, ja gadu no gada tas iet uz apli.

Tikmēr makšķernieku viedokli pārstāvēt pašlaik nav kam. Teorētiski ir iespējas, bet tās nestrādā praksē. Mūsu viedoklis par cēloņiem atšķirsies. Es domāju, ka galvenais cēlonis ir pastāvīga ienaidnieku veidošana un meklēšana. Salīdziniet, kāda bija makšķernieku ietekme LMA pirmsākumos un tagad, tas daudz labāk pierāda, kur kļūdījāties.

Par laimi, nespēja ietekmēt - varbūt ir vērtējama pozitīvi. Lasot čatiņu, es galīgi nebēdājos. Tā ir vēl viena pazīme troļļu izķeršanā - Latvijā reāli nenotiek nekas tik slikts, lai būtu nepieciešama naida runa. Ja raugās lielās līnijās - nav.

Jūs taču mazliet saprotat to intuitīvi. Marfims jau gandrīz bija salīdzinoši korektākais no visiem jūsu segvārdiem. Bet tā kopumā publikāciju daudzums vien liecina, kurš veido apmelošanas kampaņas un kurš iespēju robežās sabiedriski kalpo. Tā nu paliksim katrs pie sava. Es tiešām varu nosaukt kādas 20 lietas, ko esmu panācis labākas priekš makšķerniekiem šajā laikā, bet jums ar šo ir pastāvīgas grūtības, nez kāpēc.

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
Marfim
Marfim > Akmens_Viesis:

Ļoti interesanti, kurš tad cēla ienaidu? MRK uztaisīja akciju par kuru Tu gānīji MRK un Zvaigzne par to ka to atbalstīja, MRK secinot, ka ZM tiek paustas MOSP valdē neizrunātas lietas, sāka iet pats uz ministriju un informēt CL par notiekošo ZM un MOSP, Tu sāki gānīt visu MRK un Zvaigzne par to ka informēja makšķerniekus, LMA saplānota projekta ietvaros nebrauca apmācīt sabiedriskos tur, kur nebija paredzēts, tas ir Ventspili, LMA negribēja stāties un pakļauties MOSP, Tu sāki gānīt LMA, un ko Tu izdarīji ar faktu, ka netīšām tika uzzināts ka viens kundziņš ir lamājies uz VVD inspektoriem, vai tik tas nebiju Tu, kas to visu pārvērta par farsu? Tāpēc nav ko manīt čatiņu, vai ne čatiņu par to kurš to ienaidu cēlis.

No MOSP puses makšķernieku viedoklis arī nekad nav bijis pārstāvēts. Pirmkārt, pienākums tādu apzināt tika izņemts no statūtiem, otrkārt kā pats rakstīji, ka aktīvākie ir veikalnieki, filmētāji, sargātāji, kas arī beigās veidoja to MOSP un kuriem savādāks viedoklis nebija vajadzīgs. Iespējas praksē nestrādā vienkārša iemesla dēļ, MOSP ir kā suns uz siena kaudzes, un, pateicoties padomes nolikumam tur arī noturēsies. Tas ir ne paši kaut ko darīsiet, ne citiem ļausiet.

Nespēja ietekmēt notiekoši ZM ir makšķernieku nelaime un nekas vairāk. Jo vienīgais uz ko var cerēt, ka zvaigznes sakritīs tā kā Alūksnē un radīsies vēl kāds pozitīvs piemērs. Līdz tam ... reklāmas akcijas kuru ietekme uz resursu niecīga, bet diskusija n-tās lapas. Tā vietā būtu jāsanāk kopā un jādomā, kā dzīvot tālāk un kas dēļ tā jādara. Ja saki, ka nekas slikts nenotiek, kļūdies, jo stagnācija un pārmaiņu neesamība ir sliktākais, kas var būt, jo tas ved uz nekurieni.

Akmens_viesi, gribi redzēt trolli? Ieskaties uzmanīgi spogulī, neviens kā Tu neesi šeit gānījies attiecībā uz MRK, MRK biedriem un Zvaigzne, pat imationu pārspēj vairākas reizes, tāpēc nevajag rakstīt par to, kurš veic apmelošanas kampaņas. Pēc katras informācijas vai viedokļa paušanas, reakcija no Tavas puses ir nekavējoša :)

14.01.18 Atbildēt | Ziņot -2
akmens
akmens > Marfim:

Ja kāds murgo,tad lielākais algotais murgotājs esi Tu.Man neviens par uzskribelētajiem palagiem nemaksā,tapēc plašākos iztirzājumos neielaidīšos.Runāju par zināmām lietām un neko nevienam pierādīt netaisos.

15.01.18 Atbildēt | Ziņot 1
Marfim
Marfim > akmens:

akmens, raksti, ka runā par zināmām lietām un apgalvo ka esmu algots murgotājs. Tad varbūt vari pateikt kurš man maksā algu par murgošanu un kāds ir šī maksātāja nolūks?

p.s. piedod, bet raksti par to par ko Tev nav ne māzākās sajēgas, ne arī sapratnes

15.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
Marfim

Laba intervija.

Pievērsiet uzmanību, tā parāda, ka ūdeņu un resursu stāvoklis atkarīgs no personālijām un pašvaldības atbalsta, nevis tā ir sistēma, kas balstās uz noteikumiem, kuri liek tā darboties.

Rakstā labi atspoguļota darbību secība. Tāpēc tāds mazs ar Alūksni nesaistīts jautājums, cik ir šādu vietu, kur ir tikuši galā ar pirmo jautājumu?

Par loma ierobežošanu, ir jautājums, tas tiešām ir balstīts uz pētījumiem, tie ir pieņēmumi, vai tāpēc, ka nespēj dažus loma tirgotājus pieķert?

Par foreļu ielaišanu. Laiks parādīs, vai vēlamais rezultāts tiks sasniegts, esmu paudis viedokli, ka tas ir nepārdomāts projekts, kas labumu nenesīs.

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
eMKa
eMKa :

Marfim, ceru, ka tiešām esi audzis sapratnē un notiekošo lietu saskatīšanā bez kaut kādām sazvērestības teorijām.

Redz cik dīvaini sanāk. Kad VMK dibinājās un aktīvi darbojos, tieši kontroles jautājumu likām kā primāro, ļoti labi saprotot, ka nebūs vienkārši. Un nebija vienkārši. Tieši to pašu personāliju dēļ, jo ne katrs ir gatavs ziedot laiku un vēl netā lasīt visādu zampu par sevi, ko kāds "gudrinieks" ir izdomājis. Un Tu esi viens no tiem, kam bija tik daudz ko teikt.

Tāpat tika veikts darbs ar pašvaldībām- skaidrojot situāciju, prezentējot redzējumus- kā būtu jāizskatās u.tt.

Lai kaut ko darītu ir vajadzīgs meteriāli tehniskais nodrošinājums. Nu nav neviens tik "biezs", lai tā vienkārši iepirktu kaut ko. Labi, ka ir dažādi mērķfondi, kur vari dabūt līdzekļus nepieciešāmā aprīkojuma iegādei. Atceries kādu ažiotāžu ap VMK laivu uztaisījāt?!

Saprotu, ka ar AV esat diktie "draugi" un tas būs Tev arguments par personālijām, bet personīga nepatika pret kādu cilvēku neko nenosaka.

P.S. Joks. Varbūt apskaties vai kāds no alūksniešiem nav atkal uzvārījies, vai sabrauc valdībai augumā, ka atļāvuši iniciatīvu cilvēkiem, kam rūp un ir vēlme kaut ko manīt uz labu. :)

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 3
Marfim
Marfim > eMKa:

eMKa, piedod, nāksies Tevi apbēdināt – mans viedoklis un redzējums nav mainījies, ir bijušas kļūdas, bet tās neesmu slēpis un centies atdzīt. Pēc mana ieskata mainījies ir tikai tas, ka cilvēkiem ir daudz vairāk palicis zināms, saprotams un pareizāk uztverams.

Zampa pār darītājiem... ja kāds tā to vēlas pasniegt, katrā ziņā nekonkrēti runājot, jebko var nodēvēt kā vēlas. Bieži vien zampas nav, tikai vainīgs pie kļūdas sanāk tas, kurš uz to norādījis, nevis izdarījis.

Attiecībā uz VMK laivas projektu, labi atceros ... tika uzdoti jautājumi, atbildes vietā uzdevēji tika nogānīti un apvainoti visos pasaules grēkos.

Fondi nekas slikts nav, ir jautājums par mērķi, izpildījumu, atklātību, atkarību un interešu konfliktu.

p.s. apskatījos, nav :) valdībai neesmu braucis augumā :)

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
Marfim
Marfim > eMKa:

Man jautāja kā ZM pasniedz to kas notiek ieskšējos ūdeņos, tad ... Normunds uzliek mūziku un padome ... youtu.be/L7IvTIzvjao

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
eMKa
eMKa > Marfim:

Labs! Reāli iedomājos kā tas varētu izskatīties ZM padomes sēdē :D

15.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
Akmens_Viesis
Akmens_Viesis > eMKa:

....bija neskaitāmi uzbraucieni laivas projektā un atbildes tika izsmietas. klips ir ideāls pašraksturojums.

15.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
willijs

Pilnīgi loģiski ka viss kas ir sakārtots,vietas kur ir kārtība,zivis,un tai pat laikā tiek rūpīgi uzraudzītas,sargātas no maliķu un ento normu smēlējiem tiek ,,apkrautas" ar mēsliem!

Labāk lai būtu pa vecam?Vai kā citās vietās kur ir ,,licencētā cope"-Licences pērkat a pārējais Poh!

Spilgts piemērs bija Sauka!Kas tur ir tagadiņās nav jāatgādina?

Malači Alūksnieši!!!

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 8
sikaisaivars

Ar gudrībām esat pārsteiguši bet būtu vēlams pa vienkāršo ,gribētos zināt secību .......tātad Pēteris vai Miķelis izpētīja un pamatojoties un to par Jūsu (mūsu ) naudu laižam tādas un tādas zivis vai krabju vai ko citu ar pamatojumu kas no kā barojas un kas uztur ekosistēmu ,tautas valodā augseku, nu tā ,lai ilgtermiņā ,lai pēc gadiem 5 līdz 10 ja kas, var to Pēteri vai Miķeli paķert aiz nārsta orgāniem, gribētos dzirdēt par plāniņiem attiecībā uz katru ielaisto zivju sugu .Par vienu jau skaidrs tā nenārstos ,tas laikam tiešām ilgtermiņam.

14.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
Akmens_Viesis

Nu redz, ir viena pamatīga problēma -- kā kurš vērtē MOSP.

Es vērtēju kā uz brīdi apsīkušu jumta organizāciju, jo katrai biedrībai arī atsevišķi ir dažādas problēmas, un vajadzība pēc jumta nav pārāk liela.

Kad makšķerniekiem Alūksnē izdodas ilgstošā darbā ko sakārtot, tas pēkšņi ir nepastrīdami.

Taču viņi ir arī MOSP sastāvā, un man nekādi nav skaidrs, kāpēc tādi marfimi / close 24 / zvaigznes (visas iesaukas piefiksēt pat nav iespējams) un vēl daži par varītēm plēš vienu vietu, lai tikai copmaņi ar praktisko pieredzi nespētu apvienoties. Jo tad šī jauda pieaugtu vēl nozīmīgāk.

Jo tad nevarēs čatiņā dežūrēt un vadīt mazizglītotus večus, kā jādomā?

Laikam gan, jo praksē vienīgie, kas kaut ko centās panākt Daugavas murdu sakarā, bija Arvis no vienas puses kā atsevišķs makšķernieks un MOSP no otras puses. Un viss. Pārējie rosījās čatiņā - par to kā darīs, kas jādara, ka MOSP nedara. Vēl bija klusākas darbības fonā, mana vēstule VVD vadībai nebija publiska, piemēram. (darbojos slepeni, kā man pārmet kārtējais anonīmais marfim).

Tāpēc, ja kādam kaut kas Latvijā atgādina sasistu sili, tad domas par cēloņiem stipri atšķirsies.

15.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
Marfim

Akmens_viesi, tiešām domā, ka CL lasītāji ir tik aprobežoti? Nav nekādas atšķirības, kurš un kā vērtē MOSP, jo ir viens mazs sīkums, lai varētu uzskatīt un stāstīt visiem, ka esi Jumta organizācijā.

Jumta organizācijas tiesības piešķir ar likumu vai MK noteikumiem, deleģējot kādas konkrētas funkcijas vai tiesības. Labs piemērs ir LMSF, tā ir ar likumu atdzīta jumta organizācija un organizē makšķerēšanas sportu Latvijā.

Vari nosaukt likumu vai MK noteikumus, ar kuriem MOSP ir piešķirtas kādas tiesības attiecībā uz makšķernieku organizāciju pārstāvēšanu vai citas, kas noteiktu, ka MOSP ir jumta organizācija?

Pats labi zini, ka MOSP tiesības nav deleģētas, tāpēc problēma ir tajā, ka slimo ar lielummāniju un esi safantazējies, ka MOSP ir jumta organizācija un visiem, kas grib paust savu viedokli ir jāstājas MOSP.

MOSP ir tāda pati biedrība kā citas, kurai ir tiesības paust savu biedru viedokli. To, ka MOSP biedri ir saistīti ar veikaliem, filmēšanu, sargāšanu utt. pats neuzmanīgi uzrakstīji vienā komentārā. Prasība apzināt makšķernieku viedokli tika izņemta no MOSP statūtiem, kā traucējoša. Tad ko MOSP pārstāv, jo MOSP pārstāvji raksta, ka darbojoties makšķernieku vārdā?

Ja arī MOSP darbojas makšķernieku vārdā, diemžēl ne makšķernieku interesēs. Var teikt, nav melots, ka MOSP veido makšķernieku dibinātas organizācijas, tikai šo organizāciju dibināšanas mērķi nav makšķernieku apvienošana, lai aizstāvētu makšķernieku intereses, bet pavisam citi, tāpēc apgalvojums, ka MOSP pārstāv makšķernieku intereses, ir klaji meli. Un melots, ir tik ilgi, ka atdzīt, kā ir, vairs nevar.

Starp citu, tava gānīšanās par MRK akciju, kuras iniciatori bija makšķernieki, arī bija makšķernieku interesēs?

ALJA ir MOSP tātad zini, ka biedru naudu par 2017. gadu ALJA ir samaksājusi? Vari pateikt, kad ALJA iestājās? Saskaņā ar interviju darbības, kuras noveda pie šodienas rezultāta Alūksnē, uzsāka 2004. gadā, kur bija MOSP 2004. gadā?

ALJA ir pašvaldību aģentūra un nevis makšķernieku biedrība, tad kā intereses pārstāv MOSP, kad tam jāpārstāv ALJA intereses? Interesanti ir tas, ka MOSP principiāli cīnījās pret liegumu pavasarī makšķerēt stāvot ūdenī, cīnījās tik tālu, ka nekautrējās melot ministram, ministru kabinetam ... bet ALJA šādu punktu iekļāvusi LM nolikumā.

Vislielākās muļķības, ko centies šeit visiem iegalvot, ka kāds ir ieinteresēts, lai “copmaņi ar praktisko pieredzi” nestātos MOSP. Kā komentāri CL iespaido kāda izvēli stāties vai nestāties. Tu kā MOSP valdes loceklis šeit pastāvīgi gānies, celt MOSP prestižu un brīnies, ka neviens nestājas MOSP. Kd savu savulaik MOSP biedriem tika prasīts, kāpēc viņi ir MOSP, kāpēc stājusies, ko vēlas panākt, kas ir panākts, atbildes nesekoja, domāju, ka, šodien paprasot to pašu, situācija būs līdzīga. Organizācijā nestājas, ja nav jēgas no tās, īpaši, ja tās redzamākie kadri saprot mazāk nekā tie, kurus paši sauc par “mazizglītotie veči”.

Pēc tavām rindām par nēģu lietu ir skaidrs viens, no tās tev nekas nav skaidrs un nekādas informācijas par to tev nav. Tikai, tas tev netraucē izvirzīt apgalvojumus. Saprotams vari uzskatīt, ka esi pasaules naba un vienīgais vēstules sūtīji, tikai citi arī sūtīja, tikai atšķirībā no tevis, pareizajiem adresātiem. (piedod bet par visiem šiem gadiem neesi sapratis, kur atrodies).

SWH raidījums “Zaļais stūrītis” popularizēja VVD viedokli, ka nekas traks nav noticis utt.

MOSP bija lieliska iespēja izteikties par nēģu lietu ZM padomē, VAA pārstāvim, vienīgais kurš bija ieradies uz padomes sēdi, viedokļa nebija.

Bet ... akmens_viesi, galvenais turies pie savas pārliecības, par to ka MOSP ir jumta organizācija, kurai citi traucē, vienīgais ar Arvi par nēģiem rūpes turēji, pārstāvi makšķernieku intereses, pie visa vainīgi ir mazizglītotie veči, jo realitāte tev var būt tik skarba un nepieņemama, ka vari saiet uz īso.

15.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
sigi
sigi :

Sveiks!

Piedod par jaukšanos jūsu diskusijā. Izlasīju, ka Arvis nebija vienīgais, kurš centās kaut ko panākt Daugavas nēģu lietā. To es tiešām nezināju. Man, kā parastam mirstīgajam copmanim, kas tajā Daugavas posmā necopē un neesmu nevienā copes biedrībā, prasījās uzzināt dziļāku analīzi par notiekošo no žurnālistiem (īpaši no Oltes puses, kurš visaktīvāk mēģina popularizēt sakārtotu makšķerēšanas sistēmu- publiski). Pa lielam rezultāts tika izstāstīts ziņās, bet atbildes uz jautājumiem netika sniegtas. Joprojām, paliek tāda slikta pēcgarša pēc šī skandāla, ka nekas reāli sakārtots netika.. droši vien es kļūdos, jo nezinu situāciju līdz galam. Varbūt kāds var nedaudz aprakstīt, vai ir ierosināta kāda lieta, vai arī viss bija tīrs no VVD puses un nekas nemainās. Ja mirstīgajiem to nav lemts uzzināt, tad neko.. atvainojos par traucēšanu :)

15.01.18 Atbildēt | Ziņot 3
Marfim
Marfim > sigi:

Akmens_viesis šo visu labāk aprakstīs, viņš par visu ir vislabāk informēts, vari ko gaidīt no Oltes, ja domā ka viņš ir žurnālists un darbojas makškernieku labā.

p.s. Ja ir vēlme pēc nedaudz realtātes. Olte, šo “Daugavas nēģu lietu” nosauca “negadījums ar zvejniekiem”. Ja ir vēlēšanās klausīties sarīkoto sabiedrības domas veidošanu zvejnieku aizsardzības nolūkos, lūdzu, Radio SWH arhīvs 2017. gada 5. janvāra raidījums “Zaļais stūris”. Pat Oltem ir skaidrs, ka videi nav nodarīts zaudējums, tāpēc dīvaini, ka Akmens viesis ņēmies ap šo lietu vēl juristiem maksājis, vēstules sūtījis, abi taču ir MOSP valdes locekļi, vajadzētu taču savā starpā runāt.

15.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
Akmens_Viesis
Akmens_Viesis > Marfim:

Baigi jocīgi sanāk, te es darbojoties slepeni, te medijos viss dzirdams, te rīkojot kampaņu pret kādu...

vienīgā kampaņa, kas notiek, ir kad pie eglītes ik gadu sasēžas 0.000....1% Latvijas makšķernieku un piedzeras, lamājot mani, jo ir zvaigznem noticējuši.

Diskusijas beigas, ir labi zināmi veidi, kā ar mani sazināties, vadot valsti no čatiņa, pat nemanīsiet, kā Latvijā uzradīsies ne viens vien Alūksnes līmeņa ezers, jums stipri pietraucējot.

15.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
Marfim
Marfim > Akmens_Viesis:

Akmens_viesi ... sakoncentrē saprāta paliekas, paliek pamanāmi, ka tev cilvēku trulināšana nav pašam gājusi garām bez sekām? Cik tavam saprātam izmaksāja cilvēku stulbināšana ar to ka MOSP ir jumta organizācija? Katrā ziņā pietiekoši, ka nepamanīji, ka nav rakstīts, ka esi medijos dzirdams, kā centies visiem iegalvot.

Nezināju, ka VMK beidzot ir nākuši pie prāta, palēnām sapratuši, kas notiek un Tevi lamā, nejūtos vainīgs, vajadzēja viņiem mazāk melot, turklāt pašam vajadzēja paredzēt, ka viss agri vai vēlu gaismā nāks, žēl, ka sakrita ar eglīti. Sanāk, ka lielas pārmaiņas MOSP kopsapulcē gaidāmas.

Laikam CL lasītājus uzskati par tik aprobežotiem, ka nezina kā ar tevi privāti sazināties, nav jābūt īpaši gudram, lai saprastu, ja vēlas publisku atbildi, jo tā varētu interesēt daudzus, tad jautājumu uzdod publiski vai arī Tev nav ko atbildēt un nolēmi paspīdēt ar intelekta neesamību?

Ko nozīmē Alūksnes līmeņa ezers uzradīsies, ne viens vien, tie ir draudi vai solījums? Vari pateikt, kad tādi būs visi ezeri? Gribu zināt, kad pienāks laiks, ka katrā ezerā būs varavīksnes foreles, par makšķerēšanu būs jāmaksā atsevišķi un turklāt visiem, tas ir arī bērniem, pensionāriem un invalīdiem un no viena stūra izplatīsies piesārņojums par kuru skaļi nerunā.

15.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
sigi
sigi > Marfim:

Marfim, liels paldies par informāciju PM. Izrādās tiešām Arvis nav bijis viens savos centienos un tas priecē. Mūsu vēsturiskā mantojuma dēļ, būtu svētīgi, ja kāds zinošs, ar rakstniecību un brīvo laiku apveltīts compmanis uztaisītu detalizētu kopsavilkumu par visu šo situāciju. Iespējams nākamreiz vēl vairāk makšķernieku iesaistītos ar reālu palīdzību, ja zinātu, kur vērsties (konkrēta copes biedrība) ar iniciatīvu. Es tai skaitā :)

16.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
Marfim
Marfim > sigi:

Par to rakstīšanu un iesaistīšanos.

Lai rakstītu objektīvi, ir jāprot, par ko raksti, notikumos jābūt klāt pašam un jābūt pietiekoši informācijas par pārējo. Cik tādu personu ir? Ja nav klāt pats un nav dokumenti, kas apliecina apgalvoto, tad kritiski neizvērtējot informācijas avotu vai akli uzticoties tam, var sanākt visādas muļķības. Piemēram var sanākt kā Akmens_viesis, rakstīja žurnālam Copes lietas par Makšķerēšanas noteikumu pieņemšanu bez pilnīgas sajēgas par likumdošanas procesu, rezultātā sanāca šķidra pasaka un paspīdēt ar “intelektu”.

Turklāt pēdējā laikā novērota tendence, ja teksts vairāk par pāris teikumiem, cilvēkiem slinkums lasīt un iedziļināties, ir arī kas nespēj garāku tekstu uztvert un analizēt? Arī ieinteresētība tāda fragmentāra un biežāk saistīta ar notikumu, no kura varēja izvairīties pievēršot tam uzmanību iepriekš. Makšķernieki, par nelaimi, tic, ka mistiskā Valsts ievēros viņu intereses, tā vietā Valsts makšķerēšanu par nozari neuzskata.

Varētu teikt makšķernieki paši vien pie tā ir vainīgi, jo vienaldzīgi pret notiekošo, un nav, kas valsts līmenī, aizstāv viņu intereses. No otras puses ir bijuši centieni veidot “jumta” biedrību tāpēc nevar apgalvot, ka nav mēģināts. Viens ir skaidrs, ka brīvprātīga apvienošanās biedrībās un jumta biedrības noteikšana nenotiks.

Attiecīgi ir jautājums, kad un kā? Pagaidām valsts neizjūt vajadzību, jo ir, kas tēlo pārstāvjus. Arī, kā, nepieciešams saprast, kā apvienot? Piemēram, daudz biedru bija, kad spiningot bija atļauts tikai biedrību biedriem, savukārt 25% atlaide no kartes cenas nav stimuls, lai rastos organizācija.

18.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
Trio
Trio :

Māris kā LLU kojās plosījās tā tagad dzīvē! :)

Lai izdodas!

16.01.18 Atbildēt | Ziņot 0
pozitivs21

Raksts un tajā minēti rezultāti, bija kā gaisma tuneļa galā :), izlasīju arī komentārus... nu, ja Jūms vīri būtu viens mērķis, tīri nesavtīgs, tad tādus "veceņu" greizsirdības virtuozus neizspiestu. Varbūt padomājiet kopā kādu ezeru apsaimniekot pēc Alūksnes receptes, būs kur jēdzīgi enerģiju likt.. :D

29.01.18 Atbildēt | Ziņot 1
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager